Viena no veselības politikas veidotāju iniciatīvām ir izstrādāt plānu nākamajiem diviem gadiem, kā cīnīties ar aptaukošanās epidēmiju Latvijā. Pasaules Veselības organizācijas dati rāda: liekais svars un aptaukošanās Eiropas reģionā ir 60 % pieaugušo un gandrīz 30 % bērnu. Latvija izskatās slikti — mums ir 59,4 % pieaugušo un 20,8 % bērnu ar lieko svaru un aptaukošanos.
Kādas tad ir ieceres? Sasniegt noteiktus rādītājus: palielināt bērnu īpatsvaru (līdz 22 %), kuri brīvajā laikā ir vismaz 60 minūtes fiziski aktīvi katru dienu, un pieaugušo īpatsvaru (līdz 27 %), kuri brīvajā laikā vismaz divas trīs reizes nedēļā veiks vismaz 30 minūtes ilgus fiziskus vingrojumus līdz vieglam elpas trūkumam vai svīšanai.
Kamēr veselības politikas veidotāji kaldina plānus, dažas pārdomas, kā sasniegt šos rezultātus. Pirmajā brīdī šķietami absurda, bet provokatīva ideja izskanēja raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” operācijā “Bīstamie kilogrami”: tika veikts eksperiments, apzvanot sociālos dienestus un vaicājot — ja kaimiņš redz, ka bērnu ar lieko svaru vecāki ēdina ar hotdogiem un saldumiem, vai ir tiesības ziņot sociālajam dienestam? Vecāku atbildība ir rūpēties par bērnu veselību! Sociālo dienestu darbinieku atbildes vedina domāt, ka šī problēma risināma ārsta kabinetā. Te nonākam pie jautājuma: kāda ir ārsta ietekme uz pacientu, kuram jāveido jauni ieradumi? Atbildība ir dalīta: vislielākā pašam, ģimenei, bet netieši arī likumdevējiem, skolotājiem, ārstiem un citiem viedokļa līderiem.
Kādā pētījumā analizēti 159 audioieraksti, kuros britu ģimenes ārsti deva padomus pacientiem svara zaudēšanā. Galveno padomu varētu raksturot īsi: “Ēdiet mazāk, dariet vairāk.” Tikai 33 konsultācijās tika paskaidrots, ko varētu darīt. Secinājums: konsultācijās pietrūkst personalizēta padoma, ārstiem tam nav laika, turklāt daļa raizējas, ka sarunas par svaru var pacientu aizvainot.
Cits pētījums liecina, ka ārsti, kuru svars ir normāls, rekomendācijas par veselīgu dzīvesveidu sniedz biežāk nekā kolēģi ar liekā svara problēmām. Turklāt pacienti ir vairāk līdzestīgi un seko ieteiktajām rekomendācijām, ja ārsts pats tās ievēro. Citējot jauno ģimenes ārstu Gunti Balodi sarunā Doctus janvāra numurā: “Ārsts nav boss, bet līderis, kurš rāda ar savu piemēru.”
Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.
Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.
Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?
Visa šā gada garumā notiek darbs pie Onkoplāna 2025.—2027. gadam. Domnīcas, ekspertu tikšanās, prioritāšu noteikšana... Vajadzību daudz — kādas ir galvenās?
Aiz muguras izlaidumu laiks — medicīnas saimē sāk ienākt paaudze, ko dēvē par Z paaudzi jeb digitālajiem bērniem (dzimuši 1997.—2010. gadā). Ko par viņiem saka neseni pētījumi?
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
2025. gada februārī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikā pirmoreiz veiksmīgi sākta melanomas ārstēšana, izmantojot pacientam saudzīgo rutēnija-106 aplikatoru, kas ietver arī starošanu.
Kardiovaskulāras slimības (KVS) ir vadošais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē. Tās ir atbildīgas par aptuveni 1/3 nāves gadījumu globāli. Neskatoties uz plaši pieejamām rekomendācijas artreriālās hipertensijas skrīningā, diagnostikā un pārvaldībā, liela daļa pacientu paliek nediagnosticēti vai neārstēti. Zema līdzestība gan dzīvesstila izmaiņām, gan antihipertensīvo medikamentu lietošanai ir nozīmīgs faktors sliktai asinsspiediena kontrolei.
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti, studējot starptautisko medicīnisko literatūru un balstoties līdzšinējā ārstēšanas pieredzē, izmantojuši radošu risinājumu un pielietojuši līdz šim neizmantotu diagnosticēšanas metodi pacientam ar reti sastopamām pēcoperāciju komplikācijām. Veicot intraoperatīvu fluorescences limfogrāfiju, izdevās identificēt vien 0,2 milimetrus lielu bojātā limfvada posmu, un operācijas laikā šis defekts tika veiksmīgi slēgts. Īstenotā operācija ir unikāla ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā
Norepinefrīns ir pirmās līnijas vazopresors pacientiem ar septisku šoku. Nepastāv stingras rekomendācijas, kad un vai būtu nepieciešams pievienot otru vazopresoru, piemēram, vazopresīnu.
ĶMI nenodrošina informāciju par pacienta tauku distribūciju ķermenī, kamēr vēdera apkārtmērs palīdz novērtēt potenciālu abdominālu aptaukošanos. Zviedru pētnieki secinājuši, ka vēdera apkārtmēra mērījumi vīriešiem salīdzinājumā ar ĶMI ir labāks marķieris ar aptaukošanos saistīta vēža attīstības riska noteikšanā.
D vitamīna deficīts tiek uzskatīts kā viens no multiplās sklerozes (MS) riska faktoriem un ir saistīts ar slimības aktivitātes riskiem. Pieejamā informācija par suplementācijas ieguvumiem šobrīd gan ir konfliktējošā līmenī.
Lai veicinātu zāļu pieejamību, konkurenci zāļu izplatīšanā un mazinātu zāļu nepieejamības riskus un administratīvo slogu komersantiem, Veselības ministrija izstrādājusi grozījumus Farmācijas likumā. Tie paredz, ka stacionārās ārstniecības iestādes ar slēgta tipa jeb "slimnīcas aptieku" un vispārējā jeb atvērta tipa aptiekas varēs iegādāties zāles no licencēta komersanta Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.