Aizejošais gads savēlies notikumiem bagāts. Bijis tik daudz rosīšanās: pieteiktu reformu, asu izteikumu, nepiekāpšanās, vētīšanas un jauninājumu. Kāda ir darbošanās pozitīvā bilance? Vai būs izdevies kaut nedaudz “sakult sviestu”, lai parāptos no bedres laukā? Doctus piedāvā atskatīties uz aizejošo gadu – domāt līdzi, vērtēt.
Gada īpašais piedāvājums
Ārstējies nepārmaksājot...
Kopš 2008. gada, kad nenovēršami sākām slīdēt lejup, iestājies apjukuma posms. Esam sasnieguši krīzes dibenu? Vai tiešām esam? Vai sākam rāpties ārā? Kāds būs nozares "galvas" īpašais piedāvājums - kurš uz kura pleciem pakāpsies?
Tā ministrs Bārzdiņš aicināja ārstēties nepārmaksājot. Attiecinot to gan uz zālēm, gan ārstniecību, spītīgi cenšoties naudu pirmām kārtām dot ambulatorajām, ne stacionārajām vajadzībām.
Savukārt ministres Circenes īpašajā piedāvājumā - nodokļu sistēmas maiņa, valsts plānveida medicīniskajai palīdzībai ļaujot piekļūt nodokļu maksātājiem. Viņa lēš, ka neattaisnotie nodokļu nemaksātāji Latvijā varētu būt 200-300 tūkstoši. "Mums valstī ir 81 tūkstotis mazu un vidēju uzņēmumu, no tiem 57 tūkstoši 5-7 gadus regulāri strādā ar zaudējumiem. Jūs tam ticat? Es neticu!" - tā I. Circene.
Vēl viņai padomā ar pilnu jaudu darbināt e-veselību un revidēt darba nespējas lapas. Slimības lapas valstij izmaksājot 60 miljonus latu gadā. Daudz. Jādomā, ko darīt. Veselības ministre piedāvā kopā ar profesionāļiem lūkot, kā šīs slimības tiek ārstētas, uzraudzītas un kādi ir maksimālie ārstēšanas termiņi. Tādējādi nākamgad cer ietaupīt 3 miljonus latu. Inspektore Valentīna Berga un ģimenes ārstu runas vīrs Pauls Princis iebilst - ne vienmēr garās slimības lapas slēpj mahinācijas, nereti cilvēks 30 dienās nespēj nokļūt pie speciālista vai uz izmeklējumu. Jo ir rindas, jo nav naudas.
Ja ielūkojas Latvijas starptautiskā aizņēmuma atmaksas grafikā, tad katra lata rūpīga apgrozīšana vēl tikai "uzņems ātrumu". 2011. gadā mums ir tikai procentu maksājumi. Pamatsumma jāsāk atmaksāt 2012. gadā. "Kritiskais brīdis ir 2014.-2015. gads, kad kopumā jāatmaksā 1,7 miljardi latu. Ja jau šodien knapi savelkam galus ar apmēram 500 miljonu latu budžeta deficītu, tad kādā veidā mēs gatavojamies nodzēst šo deficītu un vēl saakumulēt aptuveni 1,7 miljardus latu, kas ir jāatdod? Par kādu izeju no krīzes mēs runājam, ņemot vērā ne pārāk spožo perspektīvu, ko prognozē visi starptautiskie analītiķi par nākamo krīzes vilni jau 2012. gadā?" jautā ekonomists G. Kokarēvičs. [1] Nākotnē būs jāizskata daudz īpašo piedāvājumu. Tostarp veselības aprūpē. Un, iespējams, arī krietni drastiskāki.
Gada sīkstākie cīnītāji
Traumpunkti un lokālās slimnīcas
Šogad bija vērojami arī vairāki mēģinājumi paretināt dārgās neatliekamās palīdzības sniedzēju rindu. Tiesa, nesekmīgi. Pirmā prove. Klusītiņām trīs dienas pirms pērnās gadu mijas, kad domas aizņemtas ar gatavošanos Vecgada ballītei un pēdējo dāvanu gādāšanu, tika izplānots, ka traumpunkti nestrādās vis 24 stundas, bet no pulksten 18 līdz 8. Bēdīgs gals tika iecerēts arī Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas traumpunktam (te diennaktī palīdz vidēji 50 pacientiem), šo palīdzības vietu pārceļot uz Austrumu slimnīcu. Otrā prove jau bija uzmanīgāka - apbraukājot slimnīcas un analizējot darbības rādītājus. Trešā prove - nostādot fakta priekšā. Kad vasaras viducī lokālo slimnīcu vadītāji ieraudzīja VNC līguma grozījumus ar samazinātu finansējumu, sabuntojās. Rīkoja piketus Cēsīs, Ogrē, Kuldīgā. Kaut J. Bārzdiņš palika pie sava - "Latvija nebūs tik bagāta, lai spētu saglabāt ļoti augsta līmeņa medicīnu 30 vietās. Dievs dod, ka saglabāsim ārpus Rīgas kādas septiņas vietas" [2], pirmsvēlēšanu noskaņa piespēlēja lokālpatriotismam.
Kāds būs traumpunktu un lokālo slimnīcu liktenis? Pretēji priekštecim I. Circene uzsver traumpunktu nozīmību, jo uz savas ādas izbaudījusi, ko nozīmē dzenāt pacientus pa pasauli. No jautājuma par lokālajām slimnīcām kā neatliekamās palīdzības sniedzējām intervijā ar Doctus izvairīgi izslīd. "Teorētiski pēc iedzīvotāju skaita mums pietiek ar divām trim slimnīcām. Bet valsts funkcija ir aizstāvēt vājāko..." Vai tas, ka ministre kā ierindas dežūrginekoloģe turpina strādāt lokālajā slimnīcā, izrādīsies pietiekams buferis, lai šīs slimnīcas (vismaz daļa) nākamgad dzīvotu mierīgi un laimīgi?
Gada mīkla
Tarifi
Gada lielākās mīklas nomināciju šogad izpelnījušies slimnīcu tarifi. Kā tie veidojas? - uzmini nu! Un kuras slimnīcas izrādījās ieguvējas? Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis neturēja sveci zem pūra un padalījās informācijā. Tā šā gada pirmajos piecos mēnešos par viena akūta pacienta ārstēšanu stacionārā Tukuma slimnīca saņēmusi tikai Ls 54, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība - Ls 70, Kuldīgas slimnīca - Ls 93, Cēsu klīnika - Ls 119, Preiļu slimnīca - Ls 221. Atšķirība starp mazāko un lielāko finansējumu vienas kategorijas slimnīcām četras reizes! Turklāt ministrijas noteiktais tarifs par viena pacienta ārstēšanu šādā slimnīcā ir Ls 171. Tā saukto reģionālo slimnīcu grupā zemākā samaksa tika Jelgavas pilsētas slimnīcai - Ls 132, bet augstākā Liepājas reģionālajai slimnīcai - Ls 213. [3]
Bozās arī universitātes slimnīcas, kas tika noliktas uz vienas starta līnijas ar reģionālajām slimnīcām. Ja pērn par viena "bāzes" pacienta ārstēšanu tām samaksāja Ls 314, šogad - Ls 244, tā sacīt, reģionu slimnīcas ar šādu naudu itin labi iztiek. [4]
Modris Dzenītis, Stradiņa slimnīcas vadītājs, spriež: normālā biznesā, samazinoties līdzekļu daudzumam, no kaut kā būtu jāatsakās, jo visu vairs nevar atļauties. Bet valsts biznesā ir citādi. "Tā kā "veikals" pieder mums un mēs paši varam noteikt cenu, par kādu paši no sevis šo "preci" pērkam, - samazināsim pakalpojuma cenu! Un mums vienalga, ka apkārt itin visam (pārtikai, energoresursiem, medikamentiem, galu galā arī darbaspēkam) izmaksas tikai pieaug." [4]
Gada jaunās sejas
Princis, Čakša, Nulle, Taube
Nebūtu precīzi teikt, ka sejas ir jaunas un neredzētas. Pie zināma zvaigžņu norieta un apstākļu sakritības šis gads šo personu uznācienam izrādījies veiksmīgs.
Pēc astoņu gadu darbības Sarmīte Veide Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas kuģi vadīt atdevusi Paulam Princim. Ventspilnieks, kas necenšas lēkt acīs, bet ir ar savu viedokli. Gatavs būt radikāli godīgs. Draugos ar labu humora izjūtu (izlasiet viņa ievadvārdus šā mēneša Doctus numurā!).
Savukārt divu lielu slimnīcu (Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un NRC Vaivari) vadītāju amatos, sijājot cauri neskaitāmiem sietiem, izsijājās konkursa uzvarētājas Anda Čakša (attēlā) un Anda Nulle, ar ko nozares "galva" savulaik bija strādājis vienā farmācijas kompānijā un kopīgi veidojis nodaļu...
Galvu reibinošā ātrumā pa karjeras kāpnēm uzlēca arī Veselības ekonomikas centra Sabiedrības veselības departamenta direktors. Te vadīja Veselības Ekonomikas centru, te jau - jaunizveidoto Nacionālo veselības dienestu. Neba viņš tāds karjerists. Apstākļu sakritība - bija jāatrod grēkāzis, ko vainot pie naudas caurumiem kompensējamo zāļu sistēmā, un tāds tika atrasts Daigas Behmanes personā. Palīdzēja arī atrašanās ministra īpašā labvēlībā. Tiesa, M. Taubes zvaigžņu stunda neieilga - jaunā veselības ministre atsauca viņu no amata, taču solījās ar prieku paspiest roku, ja viņš uzvarēs atklātā konkursā par NVD vadītāja amatu.
Gada seriāls
"Es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā..."
Viena no fināla epizodēm bija vērojama īsi pirms 11. Saeimas vēlēšanām. Pacientu organizāciju iniciētā pasākumā veselības ministrs Bārzdiņš aicina pacelt roku tos, kas saņem finansējumu no farmācijas industrijas. Kad dažas vārgas rokas paslejas, viņš mudina: "Celiet, celiet, es zinu, ka jūs saņemat...!"
Interesanti, ka šogad daudz vairāk nekā citus gadus notikumi riņķoja ap farmāciju. Varbūt tāpēc, ka par galveno "producentu" kļuva cilvēks, kas par savu uzdevumu uzskatīja no valsts pozīcijām apspēlēt gudro pretinieku, domājot, ka iepriekšējā darba pieredze farmācijā dod trumpjus?
Tika ieviests Clow back princips: tas paredz, ka ražotāji atmaksā tos izdevumus, kas par viņu ražotajiem medikamentiem kompensējamo zāļu sistēmā pārsnieguši plānoto apjomu. Sākta diskusija par starptautiskā nepatentētā zāļu nosaukuma rakstīšanu receptē. Neuzklausot daudzos nozares ekspertu iebildumus, ar likumu noteikts, ka pirmās receptē jāraksta lētākās līdzvērtīgas efektivitātes kompensējamās zāles. Astmas diena tika papildināta pat ar nelielu spriedzītes momentu. Ministrs kļuva sirdīgs: nav ko piesegties ar pacientu organizācijām un paģērēt valstij zāļu kompensācijas apjoma palielināšanu, cenas jāmazina industrijai.
Jaunā veselības ministre tādu uzmanību farmācijai nesola. Tā nav viņas prioritāte. Taču, ja reiz ķertos tai klāt, tad liktu lietā uzkrāto pieredzi mediju jomā. "Varu vilkt paralēles ar darbu, ko esmu darījusi trīs Saeimās, - vadījusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, kur viena no sfērām ir sabiedriskie mediji. Šajā vasarā strādāju Satiksmes ministrijas darba grupā par medijiem un frekvenču izsoli nākamajam gadam. Latvijas Radio un televīzijas centrs ir vienīgais, kas dod signālu. Tātad nav jēgas izsludināt konkursu. Taču mums ir divas sabiedriskās televīzijas, kas "jānoved" līdz katra iedzīvotāja televizoram, tāpēc taisām konkursu par servisu: kā komplektēt attiecīgās programmas, kā nogādāt produktu. Līdzīgi varam skatīties uz jebkuru citu nozari. Arī farmāciju," prāto I. Circene. "Mums ir vajadzīgs medikaments. Tas nozīmē, ka varam konkursēt pirmo kārtu - ražotāju. Dabūjam vajadzīgo medikamentu, kas ir vislētākais. Otru konkursu taisām uz loģistiku. Serviss, loģistika vairs nevar ietekmēt ražotāja cenu, šie uzcenojumi nevar tikt sasaistīti."
Gada skaitļi
Kas notiek ar latviešiem un viņu veselību?
19 219 - tik bērnu piedzima 2010. gadā. Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka tas ir otrs zemākais dzimušo skaits kopš 1998. gada, kad piedzima 18 400 bērnu. Šogad teju ik mēnesi piedzimst mazāk bērnu nekā pērn, deviņos mēnešos piedzimuši 14 130 bērni. Vai uzstādīsim jaunu rekordu?
22,8% bērnu Latvijā ir liekā svara problēmas. Ja agrāk domājām, ka esam "tievo" valstu galā, tad tā nav tiesa.
2922 dienas jeb 8 gadi pašlaik ir ilgākais gaidīšanas laiks, lai saņemtu valsts apmaksātu operāciju. Pirmajā vietā ir gūžas locītavas endoprotezēšana, uz kuru jāgaida 4-8 gadi. No trim mēnešiem līdz pusgadam jāgaida uz otorinolaringoloģiskām operācijām, savukārt uz rehabilitāciju 4-12 nedēļu garā rindā pašlaik gaida 1687 cilvēki. [5]
72% - tik daudz iedzīvotājiem pietrūkst naudas hronisku slimību ārstēšanai. Šādu rādījumu fiksējusi SUSTENTO šā gada vasaras aptaujā. Tendence slikta - 2010. gadā šo pozīciju kā būtisku nosauca 55% respondentu.
10 600 cilvēkiem 2010. gadā pirmoreiz noteikta saslimstība ar vēzi. Šim ciparam ir tendence augt - 2008. gadā tie bija 9321 gadījumi, 2009. gadā - 10 020.
1258 - par tik gadījumiem 2010. gadā pieaugusi pirmreizēji noteiktā invaliditāte, salīdzinot ar 2009. gadu.
33% - par tik 2010. gadā slimnīcās pieaudzis akūto slimnieku skaits. LVSADA vadītājs V. Keris šovasar vērsa uzmanību: letalitātes relatīvais risks slimnīcās pieaudzis par 19,7%, tas nozīmē 1530 nāves gadījumu, kuru varēja nebūt, ja mirstība būtu saglabājusies 2009. gada līmenī.
Gada kritēriji
Augstāka kvalitātes kārts
Ja jāizceļ šā gada labā apņemšanās, tad tā bija lielā revīzija - rezidentu, ģimenes ārstu, slimnīcu darbā. Ko un kā darām - un vai varētu labāk?
Rezidentiem jaunās kārtības (ar ilgākām dežūrstundām, aizrotēšanu uz reģionālajām slimnīcām utt.) izbaudīšana vēl tikai priekšā, bet ģimenes ārsti pēc igauņu, britu, zviedru u. c. pieredzes sakompilēto kvalitātes kritēriju modeli jau iemēģinājuši. Un atzinuši, ka latiņa uzšauta maķenīt par augstu. Veselības ministres inovācija: varbūt kritēriju skaitu samazināt, bet padarīt tos obligātus?!
Par slimnīcu kvalitātes kritērijiem runājot, sanākušie eksperti centās godam. Kritērijus atlasīja daudz un dažādus, piemēram, vidējā manipulāciju intensitāte vienam pacientam 24 stundu laikā, pirmā manipulācija 4 stundu laikā, vidējais ārstēšanas ilgums, gultu noslogojums, hospitalizācijas īpatsvars uzņemšanas nodaļā, personāla koeficients, izgulējumu īpatsvars, atstātie svešķermeņi procedūru laikā, pēcoperāciju plaušu embolija uz 100 izrakstīšanas gadījumiem, stacionēto letatlitāte utt. Taču galu galā secināja, ka... starptautiski slimnīcas kvalitātes kritērijus ar izteiktām robežvērtībām parasti neizmanto. Ir obligātas prasības un vadlīnijas. Tika ieteikts slimnīcām piedalīties starptautiskajā Hospital Benchmark programmā, kuras ietvaros tiek atrastas slimnīcas stiprās un vājās puses un var pārņemt citu iestāžu labo praksi. Aicinājums labs, tik - padārgs. Universitātes slimnīcām gadā tas izmaksā 20 000 eiro, bet reģionālajām slimnīcām - 10 000 eiro. Veselības ministrijai šādu līdzekļu neesot...
Gada darījumi
Latvijas zāļu ražotājam savas aptiekas, bet Veselības aprūpes fonds atkal glābj slimnīcas
Viens no šā gada nozīmīgākajiem un lielākajiem darījumiem ir "Olainfarm" tikšana pie sava aptieku tīkla (pagaidām 30 aptiekas, bet būs vairāk!). Dienā, kad "Olainfarm" parakstīja līgumu par to, ka Mārim Rēvaldam un Ilmāram Pajustem piederošās 17 "Ilmas aptiekas" nonāk zāļu ražotāja īpašumā, Valērijs Maligins nespēja slēpt saviļņojumu. Uz šo mērķi gājuši jau ilgāku laiku. Pirmkārt, tas ļaus labāk saprast aptieku tirgu. Otrkārt, nokļūt tuvāk pircējam. Un, treškārt, tādējādi būs vieglāk strādāt ar aptieku tīkliem, jo, V. Maligina vārdiem runājot, "daži aptieku tīkli "spiež", lai tiktu dotas lielākas atlaides".
Otrs interesi piesaistošs darījums ir vairāk nekā miljons latu parādā grimstošās Gulbenes un Balvu slimnīcas glābšanas plāns. Tas uzticēts finansistei no Aizkraukles, "Veselības aprūpes fonda" (daudzkārt presē rakstīts par tā saistību ar "Repharm", "Recipe plus", "Sentorfarm") pārstāvei Alīdai Vānei. Tā sacīt, Latvijā jau ir pieredze, kā no parādiem izvilkt slimnīcu. Aizkraukles slimnīcā 71% daļu pieder pašvaldībai un 29% - investoram, proti, "Veselības aprūpes fondam". Par to, vai Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienība arī tiks pie šā investora, atklāti vēl nerunā.
Gada akcijas
Kardiologi aktualizē transtaukskābes un mēra asinsspiedienu aktrisēm
Šogad gribēti vai negribēti izcēlušies kardiologi. Lai nu kā, bet radošā gara prof. Andrejam Ērglim noteikti netrūkst - citu specialitāšu kolēģiem var ieteikt pašpikot PR gājienus. Tā, aktualizējot sirds veselību, asinsspiediens tika mērīts gan Nacionālā teātra aktrisēm, gan Rīgas mēram Nilam Ušakovam...
Un, izrādās, vai visu Latviju kājās var sacelt ar vienu vienīgu paziņojumu - Selgas vafeles ir kaitīgas! Slavenais transtaukskābju pētnieks dāņu profesors Stēns Stenders, ielūgts uz Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kardiologu kongresu, nosprieda, ka konferences dalībniekiem būs interesanti uzzināt, kāda Latvijā ir situācija ar transtaukskābēm, tāpēc jau laikus Rīgā makdonaldā un lielveikalos nopirka 11 produktus, tostarp Selgas vafeles. Prestižā Eurofins Steins laboratorija tajās uzrādīja vislielāko transtaukskābju procentu - iesākumā 44%, vēlāk, atklājoties laboratorijas kļūmei, - 8,89% no kopējā tauku daudzuma. Šis skandāls izvērties par nepatīkamāko atgadījumu profesora Stendera karjerā, bet Latvijas kardiologiem deva platformu diskusijai. Tiesa, līdz likuma grozījumiem, kas atļautu tikai tādu produktu pārdošanu, kuros transtaukskābju ir mazāk kā 2% no kopējā tauku daudzuma, gan vēl netika, bet nu mums ir Selgas vafeles bez transtaukskābēm!
Gada spilgtākā parādība
Helsisms
Zaļie tirdziņi, aicinājums ēst dārzeņus un augļus piecreiz dienā šogad gāja uz urrā. Iespējams, veselīga dzīvesveida ideju viļņa augšpusē uznesa Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017. gadam, kas beidzot tika arī pieņemtas. Taču, iespējams, tam saistība arī ar globāli notiekošiem procesiem.
Pasaules vidējais iedzīvotājs kļūst arvien sirmāks, taču veselīga mūža garums no paredzamā mūža garuma atpaliek par 7-10 gadiem. [6]. Ko tas nozīmē? Arvien vairāk vecu un slimu cilvēku, kas prasa papildu finansējumu - ES veselības aprūpes izdevumi veciem cilvēkiem veido 30-40% no kopējiem veselības izdevumiem. Ko darīt? Pētījumi rāda, ka ārsti ar savu darbu mirstību spēj samazināt par 10-20%, pārējais atkarīgs no dzīvesveida, gēniem, ekonomiskās labklājības. No šejienes tad arī aug veselīgā dzīvesveida ideja jeb kā ar minimāliem ieguldījumiem iegūt ievērojamu efektu.
Aprēķinu daudz. Piemēram, Amerikas Sirds slimību asociācija izanalizējusi, ka smēķēšanas ierobežojumi viena gada laikā var samazināt sirdslēkmju biežumu par 17%, trīs gadu laikā - par vairāk nekā 30%. Parādās ekonomiskie stimuli. Piemēram, singapūrietis, kas dzīvo veselīgi un notērē mazāk naudas slimību ārstēšanai, sasniedzot 55 gadu vecumu, var izņemt no sava veselības apdrošināšanas konta summu, kas pārsniedz noteikto minimumu.
No otras puses, burkānu graušana un skriešana parciņā nav panaceja. "Ja jums ir mirdzaritmija, jūs nevarat skriet. Lai kā arī man patiktu svaigs gaiss priežu silā, mirdzaritmija ir jāārstē," - tā prof. Andrejs Ērglis. Ķeblītim, uz kura sēžam, ir trīs kājas - profilakse, diagnostika un ārstēšana. Dažkārt finanšu mazspējas apstākļos ērti ir aizmirst, ka tās visas vienlīdz būtiskas.
Gada prieks
Unikālas operācijas, izcili ārsti
Prieks, ka ailīte "pirmo reizi Latvijā..." nekad nepaliek tukša. Šogad vairāk nekā uz vienas rokas saskaitāmas šīs "pirmās reizes". Tā Rīgas Austrumu slimnīcas mediķiem pa spēkam izrādījās izveidot pilnībā jaunu barības vadu pacientam ar smagiem rīkles, elpceļu un barības vada bojājumiem pēc ķīmiska apdeguma, kā arī transplantātam "iedot" jaunu asinsriti. Kad mikroķirurgs Kalvis Pastars ieraudzījis uz pirmo pieņemšanu atnākušo vīrieti, kas savas siekalas visu laiku spļāva krūzītē, pie sevis nodomājis: kas tas tāds? Caurulīti, pa kuru elpoja, pacients bija piesedzis ar lakatiņu, bet vēdera priekšējā sienā izveidoto stomu sedza apģērbs. [7] Ārstu uzdrīkstēšanās un profesionalitāte summējās 14 stundu veiksmīgā operācijā. Kā to novērtēt? Dakteris Pastars saka: ar prieku pacienta acīs. Kad to ieraudzījis, viss operācijas smagums novēlies no pleciem.
Tāpat šā gada lepnums ir 11 stundas ilgusī aknu transplantācija, kurā piedalījās 20 cilvēku komanda. Protams, prieks, ka Latvija pievienojusies pārējām Eiropas Savienības valstīm, jo bijām pēdējā, kur šāda operācija netika veikta. Taču vēl lielāks prieks, ka ir tādi ārsti kā Jānis Vilmanis, kurš saka: "Nu labi, parunājām, bija bildes avīzēs, bet mūsu ikdiena jau no tā nemainās. Manī visu laiku ir nemiers. Gribu, lai notiek vēl kas jauns." [8] Šie ir divi skaļi piemēri. Bet cik daudz klusu personisku uzvaru? Kamēr mums ir ārsti, kurus urda profesionāls nemiers, medicīnas rītdiena ir laba!
Gada jaunpienācējs medicīnas e-vidē
Kopš vasaras vidus medicīnas informācijas elektroniskajā vidē jauns spēlētājs - portāls doctus.lv. Unikāls projekts, kas pašlaik (rakstu bāze nepārtraukti aug) vienuviet piedāvā vairāk nekā 550 zinātniskus medicīnas rakstus latviešu valodā. Tas nenozīmē, ka papīra formāta žurnāla mīļotājiem kaut kas tiek atņemts. Gluži pretēji - nu ir burvīga iespēja ātri un ērti sameklēt tikai sev nepieciešamo: vienas nozares medicīnas rakstus, lasīt to raksta sadaļu, kas interesē, atlasīt rakstus pēc autoriem vai arī atslēgas vārda lodziņā ierakstīt konkrēto problēmu, kas tieši šobrīd nodarbina prātu. Bet varbūt ir vēlme pašķetināt interesantus klīniskos gadījumus? Kāpēc gan ne! Tāpat portāls piedāvā sekot līdzi tam, kas interesants noticis medicīnā Latvijā un pasaulē.
Šā brīža vidējais portāla apmeklējums ir ap 300 apmeklētāju ik dienas. 63% no visiem Latvijas apmeklētājiem ir rīdzinieki. 286 apmeklējumi portālā bijuši no Lielbritānijas, 172 - no Skandināvijas valstīm, 118 - no Vācijas, 69 - no Īrijas. Interesanti - kopš portāla darbības sākuma tas 475 reizes skatīts no viedtālruņa. Lasītākās doctus.lv nozares - dermatoloģija, kardioloģija, gastroenteroloģija, endokrinoloģija, ginekoloģija un infektoloģija.
