Pulksten deviņos no rīta darbdiena Ventspils slimnīcā jau uzņēmusi apgriezienus. Valdes priekšsēdētāja ALĪDA VĀNE uz norunāto interviju ar Doctus ierodas no dienas stacionāra — nav laika būt pacientei, kad gaida darbi.
Fakti Par Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu Ventspilī
Darbinieki: 414, no tiem 79 ārsti; 20 nodaļas
Ārstu vecums: līdz 40 gadiem — 20%; 40—50 gadi — 29%; 50—60 gadi — 33%; vairāk par 60 gadiem — 18%
Pacientu plūsma: gadā stacionēti 9000 pacienti
Vidējais stacionēšanas ilgums: 5,71 diena
Slimnīcas (Ventspilī un Talsu filiālē kopā) apgrozījums: vairāk nekā 8 miljoni eiro
Valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne, valdes locekļi: E. Širova, D. Gīlis, O. Ķeņģis, K. Bidzāne
Alīdai VĀNEI ir krietna pieredze Latvijas slimnīcu vadībā. Līdz aprīlim viņa pilda Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājas pienākumus, joprojām ir arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle
Spēcīga personība Latvijas veselības aprūpē: dziļurbēja ar krampi un labu humora izjūtu. Uz gadu (no pagājušā gada aprīļa) atgriezusies Ventspilī un kļuvusi par vadītāju slimnīcā, kas arī ir īpaša. Atšķirīga ar to, ka daudz kas te ir virs normas. Par normu Alīdai Vānei ir komentārs. Kad pēc intervijas ejam ekskursijā pa slimnīcu, viņa teic: kāpēc jālepojas ar normu?! Ja līdzinās pret Rietumu medicīnu, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā nav nekā virs normas, ja Latvijas medicīnu - tad virs normas ir viss.
Izrādot Hemodialīzes nodaļu, A. Vāne piemin nodaļas vadītāju Dr. Lindu Mičuli, kas sadarbībā ar kolēģiem ginekologiem palīdzējusi kādai pacientei tikt pie bērniņa, kad Rīgas ārsti atteicās uzņemties šādu risku. Daktere ir viena no šīs slimnīcas flagmaņiem, atbild arī par mācību un zinātnes jautājumiem. Vēl viens no slimnīcas flagmaņiem ir oftalmologs Aigars Brencēns. Pie viņa kabineta sēž gara pacientu rinda. "Dakteris te ir katru dienu gandrīz līdz deviņiem - operācijas, ambulatorā pieņemšana. Pie viņa arī uz maksas pieņemšanu jāgaida trīs mēneši. Nupat atklājām Kurzemes acu centru, pēc Rīgas esam vislabāk aprīkoti, ar laiku dakteriem A. Brencēnam un G. Vinterei varētu pievienoties trešais kolēģis," stāsta A. Vāne. "Kapitālisms mūs visus ir izaudzinājis. Strādājam, lai nopelnītu, taču mums ir daudz ārstu, kas nestrādā tikai par naudu vien, kas ļoti godprātīgi dara savu darbu."
Slimnīca nepārtraukti attīstījusies, 2007. gadā tika uzcelts jauns korpuss, nepārtraukti tiek pilnveidoti arī pakalpojumi
Par malačiem A. Vāne sauc arī traumatologus - Traumatoloģijas nodaļā, kur vēl smaržo pēc kosmētiskā remonta, sastopam visu traumatologu ziedu: nodaļas vadītāju Māri Zirni, pieredzējušo Juri Krupnovu, Aleksandru Primaku un Igoru Harjuzovu. Pie posteņa uz slimnīcas vadītājas jautājumu par to, kā sokas, ārsti enerģiski atsaucas: kā vienmēr, labi, aktīvi! Nodaļas 20 gultas vienmēr ir pilnas. Ārstu istabā dakteris Zirnis skatās pacienta rentgenu. Strādā te no 1986. gada, atnācis uzreiz pēc Medicīnas institūta beigšanas. Kad beidzies obligātās sadales nolīgtais laiks, jau bijis iedzīvojies un dzimtajā Rīgā nav atgriezies. Igors Harjuzovs smaidot stāsta, ka ir jaunākais kolēģis nodaļā: "Strādāju no 2000. gada, man ir 50 gadi." Dakteris Juris Krupnovs, kas ilgus gadus bijis šīs nodaļas vadītājs, zina teikt, ka ik gadu caur traumatoloģijas bloku vidēji iziet septiņi tūkstoši pacientu. Daudz! "Vecos laikos tantiņas nāca pagulēt, padzēra zālītes, tagad patiešām nodaļā ir tikai tie, kam vajadzīga operācija." Dakteris Krupnovs rāda operācijās izmantojamus fiksatorus. "Viens tāds mazs dzelzītis maksā ap tūkstoš eiro. Nodarbojamies ne tikai ar traumatoloģiju, bet arī ortopēdiju: gūžas locītavu, ceļa locītavu protezēšana - rindas ļoti garas. Hroniskus pleca locītavas mežģījumus mazliet operējam, artroskopijas celim, perspektīvā - operēsim krustveida saites. Ar tādiem sīkumiņiem nodarbojamies."Viņš uzskata:visa mūzika jāraksta ģimenes ārstam, traumatologiem vajadzētu tik operēt. Bet tā jau nav. Līdzīgās domās ir arī Uzņemšanas nodaļā satiktā daktere Inga Grēgere, kas vada šo nodaļu un strādā te jau no 1978. gada. Tolaik bijušas divas mazas ēciņas, līdz ar jauno korpusu slimnīca mainījusies līdz nepazīšanai. "Arī pacienti ļoti mainījušies. Kļuvuši nekomunikablāki, nepacietīgāki, vairāk ielaistu slimību, sociāli smagāki un slimnīcā reizēm izliek emocijas. Nereti pie mums ierodas bez diagnozes vai ar nepareizām diagnozēm, citreiz pat bez personas koda. Viss jāsāk no nulles. Nav īsti pareizi, ka par pacienta muguras sāpēm vai ilgstošiem galvas reiboņiem ģimenes ārsts neko nezina. Ja kādu aizsūtām prom, saņemam pārmetumus. Personāls ir pārstrādājies. Tad arī rodas domstarpības." A. Vāne rāda videonovērošanu Uzņemšanas nodaļas postenī - ieraksta ne tikai attēlu, bet arī skaņu. Tas disciplinē personālu.
Uzņemšanas nodaļā ierīkota videonovērošana
Nevar nepamanīt, cik ļoti te spēkā teiciens par to, ka nav mazu lietu, jo katra detaļa ir būtiska. Ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļas kosmētiski izremontētas, māsiņām iegādāts jauns apģērbs, kas pieskaņots nodaļas krāsām. Reģistratūrā uz grīdas glītas norādītes - ceļš, kā nokļūt uz traumpunktu, uzņemšanas nodaļu. A. Vāne gan bilst, ka loģistika neesot ideāla, ir nodoms izveidot līdzīgu sistēmu kā lidostā, lai pacienti vieglāk nokļūtu uz vajadzīgo nodaļu. Slimnīcā darbojas profesionāls uzkopšanas dienests, māsu palīgiem telpas nav jātīra, laiku pilnvērtīgi var veltīt pacientu aprūpei. Vienlaikus tas ir arī līdzekļu ietaupījums. Dzemdību nodaļā slimnīcas vadītāja rāda uz fotogrāfiju sienu. "Mums ir lieliska tradīcija - 1. jūnijā, Bērnu aizsardzības dienā, rīkojam Ventspilī dzimušo mazuļu salidojumu. Es arī kvalificējos."
Uz grīdas glītas norādes, kurā virzienā meklēt traumpunktu, uzņemšanas nodaļu
Ejot cauri slimnīcai, var just, ka A. Vāni ārsti ir pieņēmuši un ar respektu izturas pret viņas draudzīgi stingro vadības stilu. Pirmajos mēnešos viņa gājusi uz nodaļām, lai iepazītos ar mediķiem. Un joprojām kabinetā bieži paliek krietni pēc oficiālā darbalaika.
Stingri, bet taisnīgi
Intensīvās terapijas nodaļā māsiņas un māsu palīgi ir vienisprātis: labs nodrošinājums personālam, jaunas telpas — par visu padomāts! Un kolektīvs, uz kuru var paļauties!
A. Vāne (viņa joprojām ir arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle) aizvieto slimnīcas vadītāju Egiju Širovu, kamēr viņa ir bērniņa kopšanas atvaļinājumā, un viņas mērķis ir turpināt slimnīcā iesāktos darbus "Pagājušajā vasarā piedalījāmies lielajā pilsētas gājienā. Teicu: kā - mēs neejam?! Jāiet! Beigās bijām 120 cilvēki, saņēmām balvu kā lielākais pulks. Daudz komunicēju ar personālu. Katram savi radziņi, bišķi jāaplauž. Ik pa laikam kāds nāk pie manis uz tepiķa, runājamies. Tie ir maziņi progresi, bet arī par tiem ļoti priecājos."
Viņa stāsta, ka bijusi tā laime medicīnas jomā sastrādāties ar 11 pašvaldībām, arī te ir piecas pašvaldības. Un pašvaldībām ir liela ietekme. "Ventspils pašvaldība ir prasīga, taču kopš 2001. gada slimnīcas attīstībā investējusi vairāk nekā piecus miljonus eiro. Šobrīd, salīdzinot ar pirmskrīzes laiku, summa ir mazinājusies, bet tāpat gadā tie ir 155 tūkstoši eiro, par ko pērkam tehnoloģijas, maksājam stipendijas jaunajiem ārstiem. Citur jau tas vispār nenotiek."
Sevi A. Vāne sauc par stingru, bet taisnīgu vadītāju. Viņa rāda uz galdu, kur virknējas ārstu atnestās slimības vēstures. "Vispirms izskatu, vai ārsti pareizi pēc jaunā DRG modeļa kodējuši diagnozes, tikai tad atdodu statistiķiem. Saucu ārstus pie sevis, saku: es vēl nerājos, piecminūtē vienreiz izstāstīju par diagnožu kodēšanu. Tagad izstāstu otrreiz, trešās reizes nebūs. Līdz trešajai reize parasti neviens negrib nonākt," viņa smejas skaistus smieklus. "Kas būs trešajā reizē? Nu, nekas jau nebūs. Bet slava man tāda. Man ir laba īpašība - es neatceros slikto, nepieminu."
Darbiniekos visvairāk novērtē lojalitāti uzņēmumam. Visādi var būt iekšpusē, bet uz ārpusi jābūt vienotiem. "Taču esmu pārliecināta - pie tā, kā verdzināta medicīna Latvijā, mums ir ļoti laba veselības aprūpe. Mūsu mediķi ir lieli patrioti, jo jebkurš varētu aizbraukt un pelnīt daudzkārt vairāk."
Darbinieki - labi motivēti, bet vienalga trūkst
Traumatoloģijas nodaļas bijušais vadītājs Juris Krupnovs un ārsts Igors Harjuzovs. Nodaļā veic gūžas locītavu, ceļa locītavu protezēšanu, ceļa artroskopiju, perspektīvā ir iecere operēt krustveida saites
"Sagatavoju cilvēkresursu programmu - tuvākajos piecos gados Ventspilī vajag divdesmit divus ārstus. Daudz!" saka A. Vāne. "Ventspilī ir vislielākās algas slimnīcu sektorā Latvijā. Dažādas piemaksas, atvaļinājuma pabalsti, apmaksāti kursi un stažēšanās ārzemēs, par nakts stundām maksājam līdz 70% par kaitīgumu. Slimnīca trīs dzīvokļus ārstiem nopirkusi. Manuprāt, tas nerisina problēmu. Vai tad nākotnē slimnīca apaugs ar 22 dzīvokļiem?! Ļoti gaidu darbaspēku resursu programmu, kas iezīmēta ar Eiropas fondu finansējumu tieši ārstu piesaistei reģioniem. Ceru, ka jaunais ministrs mācēs to pagriezt pareizā gultnē. Tad, kad šai programmai rakstīja virzienus, Rīgā runāja, ka tās būs komandējuma naudas ārstiem. Ko tas līdz, ja man te ārsts uz divām dienām piekomandēts? Viņš jau tāpēc nekļūs par mūsējo. Ja no šīs naudas (plānota ap desmit miljoniem eiro) ārsts varētu samaksāt pirmo iemaksu par sava dzīvokļa kredītu, kas šobrīd ir pat 25-50%, tas varētu būt risinājums, kā viņu piesaistīt konkrētai vietai."
Traumatoloģijas nodaļas vadītājs Māris Zirnis Ventspilī strādā no 1986. gada, atnācis uzreiz pēc Medicīnas institūta beigšanas
Ventspilī slimnīcas vadība būtu priecīga par vēl vienu acu ārstu, par otorinolaringologu - slimnīcā nav ne dežurējošā lora, ne arī ambulatoro pieņemšanu. "Mēs strādājam ar rezidentiem, maksājam stipendijas cerībā, ka pēc trim gadiem mums būs lors un citi vajadzīgie speciālisti. Pašlaik mums ir četri stipendiāti." Ventspils daudz neatšķiras no pārējām lielajām pilsētām, kur stacionāra ārsti ambulatori strādā privātpraksēs. Valsts par ambulatoro pakalpojumu samaksā tik maz, ka slimnīca nekādi nevar viņu motivēt to sniegt. "Tirgus cena ambulatoram pakalpojumam Latvijā atšķiras ne jau par 10-20%, bet vairākas reizes."
Foto: Anda VALTERE
Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2015. gada februāra numurā
Slimību profilakses un kontroles centrs ir apkopojis 3 gadu laikā pacientu sniegto viedokli par attieksmi, komunikāciju, pacientu iesaisti lēmuma pieņemšanā par savu veselības aprūpi, kā arī pacientu drošību Latvijas slimnīcās. Iegūtie rezultāti ir salīdzināmi ne tikai Latvijas slimnīcu starpā, bet arī starptautiski,
Aprēķināts, ka 42 % pacienšu ar reimatoīdo artrītu (RA) neizdodas ieņemt bērniņu gada laikā pēc neaizsargāta dzimumakta piekopšanas. Salīdzinājumam, - vispārējā populācijā šis procents ir ievērojami mazāks, ap 10-15 %. Amerikas Reimatologu kolēģijas (ACR) ikgadējā sanāksmē prezentēti dati, kas liecina par treat-to-target (T2T) jeb ārstējam līdz mērķim stratēģijas ieguvumiem, lai uzlabotu RA pacienšu auglību.
Pētījums, ko veikuši zāļu drošības eksperti, atklāja, ka gabapentinoīdu – zāļu, ko plaši izmanto neiropātisku sāpju ārstēšanai – lietošana palielināja gūžas kaula lūzumu risku, īpaši vecākiem pacientiem, kuri bija novājināti vai kuriem bija nieru slimības.
2024. gada novembrī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) laboratorijā “Gaiļezers” atklāta pirmā šķidruma hromatogrāfijas-masspektrometrijas iekārta, kas paredzēta kvantitatīvai dažādu vielu noteikšanai pacientu paraugos, ļaujot operatīvi lemt par efektīvāko terapiju pacientiem, kuru veselības stāvoklis ir galēji smags un kuri ārstējas intensīvās terapijas palātās. Ar jaunās iekārtas palīdzību būs iespējams nodrošināt personalizētu pieeju zāļu ordinēšanai epilepsijas, tuberkulozes un onkoloģisko pacientu ārstēšanas procesā, pielāgojot optimālās zāļu devas.
“Ir vērtīgi ik pa laikam paelpot svaigu gaisu citur, iegūt medicīnas un dzīves pieredzi,” saka pediatri Dr. med. REINIS BALMAKS un Dr. BAIBA BALMAKA. Viņi bija paņēmuši pauzi no Latvijas medicīnas, lai gadu strādātu Austrālijas pilsētā Melburnā. Pacientu drošība, vadlīniju medicīna, Melburnas īpašais darba grafiks, labsirdība komunikācijā, apsēstība ar kafiju un barista, kurš naktī ierodas slimnīcā, — šie ir daži no atslēgas vārdiem dakteru Balmaku stāstā.
Steiga un stress! Mūsdienu ikdienas pavadoņi, kādēļ liela daļa cilvēku atrodas disbalansa stāvoklī: nekas nav pietiekami labi. Kā atjaunot līdzsvaru ar autonomo (veģetatīvo) nervu sistēmu (VNS), kas kontrolē vairāk nekā 80% ķermeņa funkciju un ir ļoti jutīga pret ārējiem stresoriem? Skaidro sertificēta masiere LĪGA LIEPA, Bowen terapijas praktizētāja.
Viņa laimes atslēgas ir divas. Ģimene, par kuru domājot, pārņem drošības izjūta, un darbs, kuram redzi patiesu jēgu. Profesors MĀRIS TAUBE ikdienā vada RPNC Ambulatoro centru “Veldre” un RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedru. Izgājis karjeras lokus, nu jau desmit gadus atgriezies pie psihiatrijas pacientiem, jo tieši šajā darbā rod vislielāko iespēju reāli palīdzēt.
Iepriekšējā Doctus numurā rakstījām par tādām medikamentu grupām neirotiskā spektra traucējumu ārstēšanā kā benzodiazepīni un antidepresanti. Tā kā ar šīm divām zāļu grupām farmakoterapijas iespējas neaprobežojas, šajā žurnāla numurā turpinām aprakstīt citu anksiolītisko un sedatīvo līdzekļu potenciālu.
Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.
Pētījums, ko veikuši zāļu drošības eksperti, atklāja, ka gabapentinoīdu – zāļu, ko plaši izmanto neiropātisku sāpju ārstēšanai – lietošana palielināja gūžas kaula lūzumu risku, īpaši vecākiem pacientiem, kuri bija novājināti vai kuriem bija nieru slimības.
Ar psoriāzi slimo aptuveni 3 % pasaules populācijas. Šiem pacientiem ir lielāks risks metabolisku, psihiatrisku, kardiovaskulāru un gastrointestinālu blakusslimību attīstībai, kuras pasliktina dzīves kvalitāti, ja psoriāze laikus netiek ārstēta un uzraudzīta un ja netiek nodrošināts nepieciešamais atbalsts.
Uztura bagātinātāji (UB) ar kurkumu ir dabiski antioksidanti un pretiekaisuma līdzekļi. Izteikta hipotēze, ka šie līdzekļi varētu noderēt acu veselībai, mazinot risku attīstīties ar vecumu saistītas makulas deģenerācijai (MD). Lai novērtētu šo UB efektu, veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
32 000 dalībnieku, 5400 ekspertu un lektoru — tik plašs pulks nozares entuziastu no 30. augusta līdz 2. septembrim tikās Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā Londonā. Arī Doctus bija iespēja pieslēgties notikumiem attālināti, lai varam lasītājiem pastāstīt par jaunumiem vadlīnijās. Oktobra numurā sniedzām ieskatu par izmaiņām arteriālās hipertensijas vadlīnijās, šoreiz pievēršamies priekškambaru mirdzēšanai (PM) — biežākajai aritmijai pasaulē.
Medicīniskais papilduzturs (oral nutritional supplements) jeb īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika nodrošina uzturvielas cilvēkiem, kuri slimo vai cieš no uzturvielu trūkuma konkrētas diagnosticētas slimības vai veselības traucējuma dēļ, kas šiem pacientiem kavē apmierināt uztura vajadzības ar parastu pārtiku. Ikdienas sarunās biežāk lietojam terminu “medicīniskais papilduzturs”, savukārt likumdošanā to sauc par “īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku”.
