Pirms 96 gadiem dibinātā P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (KUS) šobrīd ir lielākā veselības aprūpes iestāde Latvijā. Tādai tai plānots būt arī turpmāk. Slimnīcā darbojas astoņas klīnikas, divi institūti, 15 centri, dienas stacionāri, ambulatorā daļa un konsultatīvā poliklīnika. Tā ir mācību bāze medicīnas studentiem. Saskaņā ar Veselības ministrijas izstrādāto modernizācijas plānu (Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmu), 2010.gadā P.Stradiņa KUS būs lielākā slimnīca Latvijā, iekļaujoties vienotā apvienībā ar citām ārstniecības iestādēm. Lai realizētu šo mērķi, nepieciešams palielināt kopējo slimnīcas telpu platību. Iespējams, jau pēc pāris gadiem sāksies vērienīga teritorijas rekonstrukcija, kuras īstenošana varētu izmaksāt vairāk nekā 100 miljonus latu. Slimnīcas paplašināšanas iecere varētu īstenoties līdz 2011.- 2013.gadam.
Teritorijas plānojums neiztur 21.gadsimta tempu
Dibinot slimnīcu, tā bija modernākā valstī. Pēdējo gadu laikā tās attīstība ir sasniegusi milzīgu tempu, aptverot jaunu telpu izveidošanu, remontdarbus dažādās slimnīcas struktūrvienībās, pacientu skaita un to prasību pieaugumu, kā arī mūsdienīgas tehnikas iegādi. Tomēr, lai nodrošinātu 21.gadsimta līmenim atbilstošas ārstniecības iespējas, jābūt vīzijai par slimnīcas teritorijas (pavisam - ap 15 hektāru) attīstību - ilgtermiņa attīstības un paplašināšanās standartam. Turklāt slimnīcas lietderīgo platību vajadzētu palielināt vismaz aptuveni līdz 100 tūkstošiem kvadrātmetru līdzšinējo apmēram 73 tūkstošu vietā, jo palielinās arī pacientu, veikto procedūru skaits, problēmas rada transporta izvietošana utt. Neērtības ir arī tālab, ka ēkas nav savstarpēji savienotas un cieši saistītās nodaļas neatrodas vienuviet, līdz ar to pacienti jātransportē ārpus telpām un bieži vien arī cauri visai slimnīcas teritorijai. Tas attiecas arī uz dokumentācijas un darbinieku pārvietošanos. Turklāt noteiktas vietas, kur būtu koncentrēta pacientiem nepieciešamā informācija. Pozitīvās ambīcijas ir lielas - P.Stradiņa KUS varētu būt lielākā slimnīca Baltijā un gūt arī starptautisku atzinību.
Starptautiska prāta vētra
Lai rastu vispiemērotākās idejas, jau pavasarī Rīgā notika arhitektu un pilsētplānotāju plenērs, kurā piedalījās arhitektu biroju komandas no Dānijas, Norvēģijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Vācijas, Austrijas, Somijas un divas - no Latvijas. „Slimnīca ir ļoti specifiska, tādēļ vietējie arhitekti varētu netikt galā ar uzdevumu, jo viņiem nav tādas pieredzes," skaidro arhitekte DACE KALVĀNE.
Plenēra laikā radītie arhitektu un pilsētplānotāju darbi piedāvāja idejas, kā attīstīt slimnīcas teritoriju, radīt papildu telpas, racionāli sakārtot pacientu, darbinieku, apmeklētāju, automašīnu, gājēju un citas plūsmas. Vairums plenēra dalībnieku uzskatīja, ka vienuviet jākoncentrē uzņemšana un diagnostika. Visus projektus vieno ideja, ka teritorijas attīstībai jānotiek soli pa solim, sākumā uzbūvējot jaunu galveno korpusu, pēc tam, pilnīgi vai daļēji uz to pārvietojot slimnīcas nodaļas, jānojauc funkcionāli neatbilstošās ēkas un to vietā jāsāk jaunu būvniecība. Slimnīcai raksturīgās vēsturiskās jūgendstila būves - valsts nozīmes arhitektūras pieminekļus - un plašo zaļo zonu paredzēts saglabāt, apliecina P.Stradiņa KUS projektu vadītājs JĀNIS BALTRAITIS. Tiesa, esošā apbūve slimnīcas teritorijā veidojusies no 19.-20.gadsimta mijas līdz pagājušā gadsimta piecdesmitajiem un ceptiņdesmitajiem gadiem, tādēļ, pēc D.Kalvānes domām, nav sistemātiski un konceptuāli pareiza. Tas ir pamatots iemesls visas teritorijas kopējās attīstības vīzijas nepieciešamībai.
Jaunas neregulāras čūskveida būves plastiski apvienotas ar jau esošajām vēsturiskajām jūgendstila ēkām, izveidota jauna centrālā ieeja. Šādu Stradiņa slimnīcu redz starptautiskā plenēra uzvarētājs - Somijas arhitektu birojs JKMM Architects. Projekts pēc Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja un viena no žūrijas locekļiem JURA DAMBJA vārdiem „respektē slimnīcas būvju mērogu, raksturu un kultūrvēsturiskās vērtības, turpinot vēsturiski iedibināto plānojuma sistēmu. Arī arhitektoniskais un funkcionālais risinājums, cik varu par to spriest, ir pietiekami veiksmīgs".
Somijas projekts ir sadalīts divās stadijās, jau pirmajā tas papildus dotu 50 000 kvadrātmetru lielu platību, tādējādi atrisinot līdzšinējo telpu trūkumu. Projektā paredzēts būvēt jaunas telpas neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, operāciju zāles, laboratorijas, palātas un telpas ambulatorajai aprūpei. „Uzvarējušajā projektā ir saglabāta arhitekta Šmelinga izveidotā slimnīcas struktūra, kas tiek pasniegta jaunā un mūsdienīgā arhitektoniskā valodā. Risinājums iederas vēsturiskajā vidē un labi iekļaujas slimnīcas zaļajā zonā, tam ir paredzēti vairāki atšķirīgi apzaļumoti iekšpagalmi, lai, ejot pa centrālo gaiteni, abās pusēs viens pēc otra skatienam atklātos krāšņi dārzi, kas uzlabotu kopējo noskaņojumu. Šajā projektā iekļaujas arī labs risinājums transporta plūsmas organizēšanai ap slimnīcu," vērtē arhitekte D.Kalvāne.
„Mūsu darbā ir apvienotas esošās ēkas ar moderniem un funkcionāliem risinājumiem, kas viens otram netraucē, bet papildina. Šo slimnīcu nevar salīdzināt ar Somijas slimnīcām, jo tas ir arhitektūras piemineklis, kas atrodas skaistā, koku iekļautā teritorijā, tāpēc bija jārada atbilstošs risinājums," komentē JKMM Architects pārstāvis TEEMU KURKELA.
Veicot rekonstrukciju, celtniecība notiktu tikai vienā slimnīcas teritorijas daļā, un, to norobežojot, varētu netraucēt slimnīcas pamatdarbību. Tikai teritorijas rekonstrukcijas otrajā posmā varētu nojaukt septiņdesmitajos gados celto kardioloģijas korpusu, jo līdzšinējo ieguldījumu dēļ pagaidām ēkai jāļauj nolietoties.
Otrās vietas ieguvēji - Norvēģijas un Dānijas arhitektu birojs Arkitektfirmaet C.F.Moller - piedāvāja esošo aleju pagarināt, lai tā ietu cauri visai slimnīcas teritorijai, un centrālajā daļā uzbūvēt lielu stikla celtni kā daļu no alejas, kas būtu kā savienojošs elements starp abās pusēs izvietotajām slimnīcas ēkām. Tomēr vērtētāji atzina, ka parks jau tagad ir lielā platībā, bet projektā iecerētā apbūve nomāktu zaļos laukumus. Jāņem vērā arī fakts, ka ēkas celtas dažādos laika posmos, un varētu būt grūti tās savienot atšķirīgo stāvu līmeņu dēļ. Turklāt šīs ieceres realizācijai līdztekus ar stikla gaiteņa celtniecību varētu būt ļoti lielas izmaksas.
Trešā vieta tika piešķirta Austrijas biroja Pernthaler Architekt ZT vīzijai, kas no citām atšķīrās ar ideju celt garas būves, sadalot slimnīcas teritoriju divās daļās. Projekts izcēlās ar apjomu un iesniedzas septiņdesmito gadu korpusa vietā. Diemžēl tā realizācija ieilgtu, jo būvniecības laikā vairākas nodaļas nāktos pārcelt uz citām telpām, bet jauno ēku varētu pabeigt, tikai nojaucot lielo korpusu.
Savukārt britu Cullinan Noble Gusack, kas saņēma veicināšanas balvu, ierosināja veidot pasāžas tipa saistītus paviljonus, liekot lietā daudz stikla un, rūpēs par apkārtējo vidi, ventilācijai izmantojot skursteņus ar dabīgo vilkmi. Modernais princips tika atzīts par visai dārgu ieceri, kas masīvo ēku dēļ nomāktu vēsturisko apbūvi. Šī ideja sadala teritoriju divās daļās - šaurā zonā tiek iespiestas vēsturiskās ēkas, bet otrā paliek strikti atdalīta ar masīvu sienu. Turklāt - stikla apjumtās ēkas varētu nebūt piemērotas Latvijas laika apstākļiem.
Tāpat tika novērtēts Nīderlandes arhitektu no Venhoeven CS veikums. Viņi ierosināja šobrīd salīdzinoši brīvajā slimnīcas teritorijā izveidot akcentētu centrālo ēku, taču šis piedāvājums nebija arhitektoniski pietiekami interesants un, lai gan vērtējams kā funkcionāls, tika atzīts par pārāk masīvu.
Pirmie darbi
Pirms domāt par jaunu korpusu būvniecību, nepieciešams konceptuāls attīstības plāns. Tas tiktu veidots, pamatojoties uz apkopotajām arhitektu idejām, iekļaujot tajā arī detalizētākas prasības ēku funkcionālajam saturam. Jārod risinājums izteiktajam telpu trūkumam poliklīnikā, reanimācijas nodaļā, atsevišķās operāciju zālēs, kā arī studentu apmācībai un zinātnei, jārisina autostāvvietu deficīts, jāmeklē vieta jaunai slimnīcas centrālajai ieejai, jādomā par optimālām pacientu plūsmām un apgādes ceļiem. Balstoties uz šo slimnīcas teritorijas attīstības plānu, tiktu izstrādāts jaunā slimnīcas korpusa projekts.
„Efektīvs telpu un ēku plānojums nereti ir ļoti nozīmīgs pacientu atveseļošanās procesā. Taču nenoliedzama ir slimnīcu arhitektūras specifiska, un ne vienmēr viena cilvēka vai profesionāļu grupas prāts spēj aptvert visus sīkumus un nianses, kas šajā jomā ir nepieciešamas. Dažādu valstu speciālistu piesaistīšana šai ziņā būs labs ieguvums," piebilst veselības ministrs GUNDARS BĒRZIŅŠ.
Šobrīd jau daļēji veikta ēku tehniskā inventarizācija un arhitektoniskais novērtējums, vēl nepieciešami ģeoloģiskie izmeklējumi un dažādi tehniskie aprēķini. Jaunā korpusa projektēšana varētu sākties nākamgad. Pēc birokrātiskās saskaņošanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas vēl pēc pusotra vai diviem gadiem beidzot varētu sākties celtniecība. Naudu plānots piesaistīt no Eiropas Savienības sruktūrfondiem, izmantojot arī valsts finansējumu, valsts garantētus kredītus un citus avotus.
Veicot tik vērienīgu celtniecību, slimnīca ne tikai iegūtu jaunas modernas telpas, bet arī atbrīvotos no vidi degradējošiem objektiem un sakārtotu vidi ap kultūrvēsturiski nozīmīgajām ēkām.
Foto: Jānis Knāķis
