Slimnīcu reforma. Plāns B, visticamāk, paliks atvilktnē
1. 2008. gadā Madonas slimnīca ieguva Veselības ministrijas balvu kā labākā ārstniecības iestāde Latvijā, tagad esat starp 11 potenciāli reformējamām slimnīcām. Kā jūtaties cilvēciski?
Tagad jau mierīgāk, jo notiek tas, uz ko mēs Veselības ministriju aicinājām - braukt uz vietām, skatīties slimnīcu materiāltehnisko bāzi, nodrošinājumu ar kadriem, varēšanu un tad pieņemt lēmumus. Pašlaik katra slimnīca pati izvēlas, ko rādīt un ko ne, nav vienotu izvērtēšanas kritēriju. Runā, ka šādi kritēriji taps - mazliet bažījamies, ka vieni brauc un skatās, bet citi pēc tam izvērtēs.
2. Kāds noskaņojums ir slimnīcas personālā? 
Labs. Nav laika čīkstēt. Ir ļoti daudz pacientu, turklāt smagi. Šobrīd daudz strādājam ar trūcīgām personām, tādējādi ar sociālā spilvena naudu varam papildināt slimnīcas budžetu. Nekāda viļņošanās kolektīvā nenotiek, visi jau pieraduši pie domas, ka problēmas nākotnē tik un tā būs.
3. Kā Madonas slimnīca izskatās ciparu ailēs - pēc veselības aprūpes statistiskajiem rādītājiem?
Esam vairāk augšgalā. Jautājums: ko vērtē? Ja vērtē, kur lētākā ārstēšana, tad esam trešie pēc Gulbenes un Tukuma slimnīcām. Jāņem gan vērā, ka veicam gūžas un ceļa locītavu endoprotezēšanas operācijas, kam ir lielākas izmaksas. Locītavu protezēšana mums kā lokālai slimnīcai ir unikāls pakalpojums. Ārstu nodrošinājums starp lokālajām slimnīcām mums ir viens no labākajiem, turklāt tie ir vietējie kadri. Tāpēc paši tiekam galā ar savu pacientu ārstēšanu - maz pārvedam uz citām slimnīcām. Nemeklējam palīdzību NMP dienestā, paši veicam bronhoskopijas, fibrogastroskopijas un citus vienkāršākos izmeklējumus. Mums ir augsta operatīvā aktivitāte, kopš 2006. gada pozitīva naudas plūsma, strādājam bez parādiem un kredītsaistībām.
4. Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas nesenā diskusijā ekonomistiem bija pavisam traka ideja: valstij pietiek ar piecām slimnīcām un vēl helikopteriem pacientu transportēšanai. Vai tā ir mūsu nākotne?
Iespējams, ņemot vērā ceļu bēdīgo stāvokli. Taču pagaidām reģionālās daudzprofilu slimnīcas nav spējīgas uzņemt tādu pacientu plūsmu, tas draudētu ar veselības aprūpes sistēmas krahu. Ja pazūd slimnīca, iedzīvotāji tiktu vairāk "marinēti" mājās, pacientu kopējais apjoms slimnīcās samazinātos, taču pacienti būtu ļoti smagi. Jau tagad dažkārt viņi zāles lieto tikai tad, kad nonāk slimnīcā.
5. Piketēja pie Bauskas slimnīcas, pie Rīgas 1. slimnīcas, arī pie jūsu slimnīcas. Madonieši savas slimnīcas aizstāvībai savāca vairāk nekā 15 tūkstošus parakstu. Kāpēc domājat, ka šoreiz iznākums būs citāds?
Nezinu... Veselības ministrijas darba grupas vadītāja J. Bunduļa vadībā lokālo slimnīcu situācijas apspriešana notiek diezgan demokrātiski, mierīgi. Viņš prot ar visiem sarunāt. Tas gan nenozīmē, ka iznākums visiem būs simtprocentīgi pozitīvs. Lai gan politiski Zemnieki ir apsolījuši, ka slimnīcas atbalstīs...
6. Ja jums būtu vara lemt, ko darītu citādi, jo, veselības ministra vārdiem runājot, stacionāru pirkstā būs jākož tik un tā?
Naudai jāseko pacientam - nebūs pacientu, slimnīcas pašas "nomirs". Ministrijā gan saka drusku citādi: pacients var izvēlēties ārstniecības iestādi, bet tikai - par savu naudu. Tā jau vairs nav nekāda izvēle! Šobrīd, kamēr nav ceļu, nav nostiprinājušās daudzprofilu reģionālās slimnīcas un tarifi nav izlīdzināti, ar šo procesu nedrīkst steigties. Droši vien finansējuma trūkums Veselības ministriju "dzen stūrī", bet, vadājot pacientus ar ātrās palīdzības mašīnām, iztērēs vēl vairāk naudas! Mūsu novada domē kolēģi rosināja: būtu jāapvieno Labklājības un Veselības ministrija, tad lēmumi par pacientu veselības aprūpi un bezdarbnieku skaita pieaugumu tiktu pieņemti atbildīgāk.
7. Veselības ministram nepatīk, ka "tautu tracina ar slimnīcu slēgšanu, jo iestādes nav plānots slēgt, tikai (!) pārveidot". Ko praktiski jūsu slimnīcai nozīmētu "pārprofilēšana"?
Par tracināšanu es teiktu tā: mēs jau to džinu no pudeles neizlaidām, paši vien noplūdināja dokumentu ar ierosinājumu par diennakts medicīniskās palīdzības sniegšanu desmit slimnīcās. Šāda "pārprofilēšana" mums nozīmētu slimnīcas sagraušanu: ja nav neatliekamās palīdzības, nav intensīvās terapijas, nav traumatoloģijas, ķirurģijas, daļa darbinieku kļūtu par bezdarbniekiem. Lokālās slimnīcas par uzņemšanas nodaļas darbību saņem fiksētu piemaksu - 265 tūkstošus latu gadā -, tā ir liela nauda, ar kuru pašlaik varam rēķināties.
8. Jūs aktīvi sekojāt Veselības ministrijas darba grupas darbam - ko var gaidīt no gala ziņojuma?
Nojaušu, ka slimnīcām tiks piedāvāts samazinājums pa profiliem. J. Bundulis vairākkārt uzsvēra: nevajag uzņemties to, ko nevar panest!
9. Vai jums atvilktnē ir plāns B bēdīgākajam scenārijam?
Visu laiku domājam par dažādiem plāniem. Ja apjoms samazinās, mazinām štata vienību skaitu, daudzi darbinieki strādā nepilnu darba laiku utt. Galvenais - lai ir pozitīva naudas plūsma! Nedomāju, ka šajā reizē mūsu slimnīcai vajadzēs plānu B - mums ir spēcīga traumatoloģija, labi kadri, tehnoloģijas un darba rādītāji. Mums nav gandrīz nevienas ārstu privātprakses, visi pakalpojumi ir koncentrēti slimnīcā, nekad poliklīnika nav bijusi šķirta no slimnīcas. Visa medicīna praktiski ir tikai pie mums, tāpēc mums ir konkurētspējīgas algas un cilvēki nemūk prom. Iespējams, būs sarunas par kāda profila mazināšanu...
10. Jūs slimnīcu vadāt jau 19 gadu, esat pieņēmis ne vienu vien grūtu lēmumu. Kā esat izgājis no sarežģītām situācijām?
Nesteidzoties, apdomājot un runājot ar kolektīvu. Tā ir mana pieredze, kā pieņemt pareizos lēmumus.