PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Racionalitātes krāsā. Jelgavas pilsētas slimnīca

D. Ričika
Racionalitātes krāsā. Jelgavas pilsētas slimnīca
Turpinām ciemoties Latvijas slimnīcās. Jelgavas pilsētas slimnīca ar jauno, sniegbalto fasādi pelēkajai ziemai noteikti izgriež pogas. Nule kā pabeigta krāsošana! Arī ceļš gar slimnīcu bruģēts jauns – ar ērtām autostāvvietu kabatām. Tas gan tāpēc, ka iepretim slimnīcai taps stadions. Ambulatorajā daļā rosās celtnieki – jāpabeidz reģistratūras remonts; pilsētas dome uzdāvinājusi pacientiem ērtu e-kiosku interneta piekļuvei. Kad slimnīcas valdes loceklis dr. ANDRIS ĶIPURS ved ekskursijā pa slimnīcu un stāsta par saimniekošanas noslēpumiem, nepamet doma: viss ir ļoti racionāli pārdomāts. Nē, ir jau arī pa emocijai – piemēram, jaunajā operāciju blokā. Zaļā, zilā, baltā, dzeltenā zāle...

Stutē pašvaldība

Slimnīcas vadītāja racionālā pieeja varbūt ir atbilde, kāpēc Jelgavas pilsētas slimnīca nepievienojās tiem stacionāriem, kas gada nogalē sūkstījās par pēkšņi aptrūkušos finansējumu. A. Ķipurs: "Pirmkārt, esam pratuši pamatot sava finansējuma lielumu. Tiesa, kvota mums ir bijusi adekvātāka nekā dažam labam. Otrkārt, šodien ir iespēja līdzekļus ātri un ne visai saimnieciski izlietot - ir daudz dažādu dārgu medicīnisku palīglīdzekļu, kas ne vienmēr vajadzīgi."

Idejas autors krāsainajām operāciju zālēm ir slimnīcas vadītājs Idejas autors krāsainajām operāciju zālēm ir slimnīcas vadītājs
Idejas autors krāsainajām operāciju zālēm ir slimnīcas vadītājs

Viņš atzīst, ka līdz šim dzīvots diezgan labi, bet nez vai šādu scenāriju var rakstīt jaunajam gadam. Ko līdz gultas dienas vai gadījuma samaksas palielināšana, ja kopējais finanšu apjoms slimnīcām tiek samazināts. "Trīs slimnieku vietā varēsim ārstēt divus, bet trešo atvedīs tik un tā. 92% pacientu, ko ārstējam, ir akūti. Strādāsim ar pārstrādi, nesaņemot finansējumu. Tam visam fonā - augošie komunālie maksājumi un Veselības ministrijas vēlējums paaugstināt algas darbiniekiem no slimnīcas iekšējām rezervēm. Kur tad ir šīs rezerves? Slimnīcu attīstība pārsvarā notiek uz kādu investīciju pamata. Citiem tās ir Eiropas naudas, citiem - pašvaldības atbalsts. Mūs vienmēr ir stutējusi pašvaldība," situāciju raksturo A. Ķipurs.

Šogad slimnīcas energoefektivitātes uzlabošanai Jelgavas pilsētas dome piešķīrusi 330 tūkstošus latu. Uzlikts divslīpju jumts, nomainīti logi, slimnīca nosiltināta. Tā tikusi arī pie jauna siltummezgla: vecais lāgā nav ticis galā ar saviem pienākumiem.

A. Ķipurs par pēdējo gadu lielajiem projektiem sauc 2006. gadā renovēto Operāciju bloku un šā gada martā atklāto Sterilizācijas nodaļu. Operāciju blokā pirms diviem gadiem palikušas vien nesošās sienas - telpu plānojums kapitāli pārprojektēts. Starp citu, idejas autors zilajai, zaļajai, baltajai zālei un dzeltenajai atmodinātavai ir pats slimnīcas vadītājs. "Kad saka: pacients jāved uz ķirurģijas zāli, nesaprot - uz kuru zāli. Tagad ir vienkārši - uz zilo, un nav jautājumu!" smaida A. Ķipurs. Anestezioloģijas nodaļas vadītāja dr. Anta Seržāne atzīst: sākumā krāsas likušās mazliet par šerpu, bet strādāt patiesi ir jautrāk! Tāpat daudz ērtu sīkumu: sienu apdarē īpaši paneļi, klimata kontrole, sava mazā sterilizācijas vienība utt.

Sterilizācija nodaļas remontam un jaunajām iekārtām izlietoti aptuveni 450 tūkstoši latu, no kuriem 150 tūkstoši bijusi pašas slimnīcas nauda. "Ja nodaļas var pakrāsot šā tā - tas ir guļamvagons, tad investīcijas gan operācijas blokā, gan Sterilizācijas nodaļā ir ieguldījums kvalitātē," slimnīcas vadītājs ir pārliecināts.

Bērnu nodaļā ik mēnesi tiek ārstēts ap 150 mazo pacientu Bērnu nodaļā ik mēnesi tiek ārstēts ap 150 mazo pacientu
Bērnu nodaļā ik mēnesi tiek ārstēts ap 150 mazo pacientu

Kadru jautājums nesāp

Interesants indikators, kas raksturo slimnīcas psiholoģisko un emocionālo klimatu, ir dažādu pasākumu kopīga svinēšana. Jelgavā ar to viss kārtībā. Ik gadu tiek rīkota Ziemassvētku balle - slimnīcas vadītājs stāsta, ka regulāri jāmeklē lielākas telpas. Tik daudz gribētāju! Viņa vietniece ārstnieciskajos jautājumos SOLVEIGA ĀBOLA apstiprina: nodaļās tiek svinētas gan dzimšanas dienas, gan reizumis vasarā organizēti kopīgi pikniki; tāpat jelgavnieki ar slimnīcas vadītāju priekšgalā allaž startējuši ārstu basketbola čempionātos.

Andris Ķipurs stāsta, ka situācija ar cilvēkresursiem slimnīcā nav sāpīga. Vērtējot darbiniekus pēc vecuma, slimnīcas kolektīvs ir jaunāks nekā vidējais Latvijas mediķis; pensijas vecumā ir vien daži ārsti. Arī māsas sākot teju protestēt, ka slimnīcas vadītājs pieņemot darbā jaunas kolēģes. Tas nozīmē, ka viņām zūd iespēja strādāt vairāk nekā slodzi. "Bet es viennozīmīgi to daru. Nav normāli, ka cilvēks strādā vairāk par slodzi. Ja to dara, tad nevaram prasīt, lai strādā kvalitatīvi. Otrs arguments - agrāk vai vēlāk arodbiedrības panāks, ka mums būs jāmaksā par virsstundām, ko šobrīd nedarām, un tad mēs finansiāli izputēsim," pamato A. Ķipurs. Viņš atzīst, ka nedaudz uztrauc šaurie speciālisti - urologs, lors, endoskopists -, kas katrs savā nozarē pārstāvēti pa vienam. Ja kāds no viņiem izdomā mainīt dzīvesvietu - ko tad?

Andris Ķipurs ne tikai vada slimnīcu, bet arī praktizē kā traumatologs ortopēds. “Tā labāk var izjust, kas notiek mediķu vidē!” Andris Ķipurs ne tikai vada slimnīcu, bet arī praktizē kā traumatologs ortopēds. “Tā labāk var izjust, kas notiek mediķu vidē!”
Andris Ķipurs ne tikai vada slimnīcu, bet arī praktizē kā traumatologs ortopēds. “Tā labāk var izjust, kas notiek mediķu vidē!”

Nelielas rūpes rada arī diennakts dežūru nodrošināšana. Algas, protams, vienmēr ir par mazām, bet nu vairs ne tik mazas, lai ārsts būtu spiests dežurēt. Ambulatori piestrādāt ir izdevīgāk. Jelgavai par labu strādā Rīgas tuvums - uz dežūrām piebraukā Rīgas kolēģi.

A. Ķipurs uzskata - cilvēkresursu jautājums ir smalka plānošana un jauno kolēģu pavirzīšana. "Vienubrīd daudzas slimnīcas juta anesteziologa trūkumu. Mēs šo problēmu laikus risinājām - jaunos virzījām. Piemēram, kolēģei apzināti ieteicu izvēlēties nevis ķirurģiju, bet anestezioloģiju. Tagad varam atļauties ik dienu operācijas zālē divus anesteziologus. Citiem ir problēmas ar rentgenologiem, mums ir četri speciālisti. Tāpat esam apmācīttiesīgo slimnīcu lokā - mums ir divi rezidenti. Arī tas ir ceļš, kā piesaistīt jaunus speciālistus."

Jelgavas pilsētas slimnīcas vadītājs atzīst, ka ir gatavs nākt pretī ar dzīvojamo platību, turklāt ne tikai dakteriem. Piemēram, dzīvoklis izcīnīts arī sanitārei, par kuru ir pārliecība, ka viņa nodaļā strādās. "Nav gluži tā, ka ikviens dakterītis, kurš atnāks, dabūs dzīvokli. Tie ir nopietni lēmumi Jelgavas pilsētas domes līmenī, tāpēc no mūsu puses jābūt pamatojumam."

Kas vilina uz Jelgavu? Rīgas tuvums. Darba intensitāte, darba apjoms, kas jaunajiem vajadzīgs. Starta pozīcijas te esot labas. Ir gan cita problēma. Dakteri, kas Jelgavā apguvuši darba iemaņas, tiek pārvilināti uz Rīgu. Atkal strādā - šoreiz gan kā bumerangs - galvaspilsētas tuvums. "Mēs saviem darbiniekiem maksājam apmēram par desmit procentiem lielākas algas nekā tuvīnās vietējās slimnīcās. Lai cik grūti laiki bijuši, vienmēr saviem mediķiem esam apmaksājuši kursus resertifikācijai. Tagad sedzam arī civiltiesisko apdrošināšanu," motivējošos plusus uzskaita A. Ķipurs.

Tā kā ģimenes palāta Dzemdību nodaļā ir ļoti pieprasīta, top otra. Jelgavas slimnīcā gadā piedzimst ap 800 bērnu Tā kā ģimenes palāta Dzemdību nodaļā ir ļoti pieprasīta, top otra. Jelgavas slimnīcā gadā piedzimst ap 800 bērnu
Tā kā ģimenes palāta Dzemdību nodaļā ir ļoti pieprasīta, top otra. Jelgavas slimnīcā gadā piedzimst ap 800 bērnu

Kā savilkt galus?

Ambulatorā daļa, kas ir atsevišķs uzņēmums, Jelgavas pilsētas slimnīcā nav veidota ar domu aptvert visu ambulatoro dienestu pilsētā. Drīzāk tādēļ, lai pacients varētu pabeigt slimības epizodi. A. Ķipurs: "Parasti pēc stacionārā pavadīta laika pacients grib atrādīties, piemēram, ķirurgam, kurš veicis operāciju. Kādreiz pacients nāca pa gaiteni, nezināja, kā tikt klāt speciālistam, veidojās neveikla situācija. Izveidojot ambulatoro daļu, esam atraduši legālu iespēju to izdarīt - pacients var tikt pie speciālista vai nu ar ģimenes ārsta nosūtījumu, vai arī samaksāt par pakalpojumu pēc maksas pakalpojumu cenrāža. Uzskatu, ka stacionārā ir pieredzējušākie ārsti, jo viņiem jātiek galā ar epizodēm, kas nav pa spēkam ģimenes ārstiem vai speciālistiem ambulatorajā praksē."

Slimnīcai ir sava ēdināšana, tā nav atdota nevienam nomā. Apsvērums? A. Ķipurs: "Par to pašu naudu, kas atvēlēta ēdināšanai, nevar sniegt to pašu kvalitāti, apjomu un cerēt, ka vēl nopelnīsi. Mēs šo naudiņu ieliekam katlā, lai pabarotu slimniekus. Jebkurš uzņēmējs gribēs savu daļu, un tas nozīmē - iedot vai nu mazāk, vai švakāk. Slimnieki, kas ir gulējuši citviet, atzīst, ka mūsu slimnīcā ēdināšana ir labāka nekā tur, kur šis pakalpojums atdots citiem."

Līdzīga apsvēruma dēļ saglabāta arī sava veļas māja. Veļas aprite mēnesī veido desmit tonnu - "apjomu, kas nepārliecina, ka to kāds varētu izdarīt lētāk". Slimnīca pati nodarbojas arī ar medicīnisko atkritumu utilizāciju. Kamēr daļā slimnīcu tas viss tiek likts maisos, svērts un par katru kilogramu kādam maksāts, jelgavnieki tonnu medicīnisko atkritumu ik mēnesi pārstrādā paši. Pirms astoņiem gadiem Jelgavas slimnīca izcīnījusi projektu, un par Vides ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem šeit uzstādīta sava iekārta.

Sterilizācijas nodaļas projekts iegriezts ne pa jokam – par 450 tūkstošiem latu. Tagad cits noskaņojums nākt uz darbu! Sterilizācijas nodaļas projekts iegriezts ne pa jokam – par 450 tūkstošiem latu. Tagad cits noskaņojums nākt uz darbu!
Sterilizācijas nodaļas projekts iegriezts ne pa jokam – par 450 tūkstošiem latu. Tagad cits noskaņojums nākt uz darbu!

Jelgavniekiem ir arī sava katlumāja. "Atkal nevienu nebarojam. Katrā ziņā apkure mums ir lētāka nekā pilsētā. Kad sāku strādāt par slimnīcas vadītāju, stacionāram bija liegums uz savu katlumāju. Tā kā slimnīca bija parādā pilsētas siltumtīkliem, vaicāju: vai pilsēta mūs dotēs vai arī ļaus būvēt savu katlumāju? Atļāva uzbūvēt."

Saimnieciskuma nolūkos slimnīca tagad izvietota vienā ēkā, savulaik viena daļa darbinieku un pacientu mitinājās citā pilsētas galā. Atstājot apmēram 5000 kvadrātmetru, tikts vaļā no dubultām struktūrām, no dubultiem saimnieciskiem darbiniekiem, arī grāmatvežu skaits samazināts. "Protams, mēs tāpat kā citi lāpāmies ar ambulatorās daļas palīdzību. Ja šā dienesta nebūtu, tad arī nevarētu savilkt galus. Taču, lai ik gadu strādātu ar pelņu, ļoti būtiskas ir arī visas pieminētās pozīcijas."

Sapnis par plašākām palātām

Slimnīcas vajadzībām ir veikta datorizācija: atskaites, statistika, grāmatvedības norēķini noris elektroniski. Ir iespēja rentgena uzņēmumus novadīt uz uzņemšanas, traumatoloģijas nodaļu - vietām, kur ārsti skatās šos uzņēmumus, jo internisti jau visbiežāk lasa rentgenologa slēdzienu. "Centralizēta datortīkla pa visu slimnīcu nav, bet tas nav izveidots apzināti. Tie ir lieli ieguldījumi, un agri vai vēlu kāds par to samaksās. Vai nu tas būs valsts, vai arī Eiropas projekts... Tik, cik vajadzīgs pašu vajadzībām, mums ir. Būtu jau lepni, ja slimnīca būtu datorizēta, bet ir citas prioritātes," stāsta A. Ķipurs.

Pavisam nesen slimnīca tikusi pie jauniem liftiem, pirms pāris gadiem izremontēta fizikālās terapijas nodaļa, slimnīcai nav nieru aizstājterapijas, bet īpaši akūtos gadījumos to iespējams nodrošināt. "Slimnīcā visu laiku notiek lielākas vai mazākas pārmaiņas," saka S. Ābola. "Un darbinieki to novērtē!"

Tuvāko gadu ieceres saistās ar papildu korpusa būvniecību. Palātās patiešām ir pašauri. "Slimnīcai nebūtu vajadzīgas vēl atsevišķas nodaļas, bet gribam paplašināt savu guļamvagonu," izrādot palātas, stāsta slimnīcas vadītājs. Kad ieminamies par milzīgo nepabeigto piebūvi - savulaik iecerētu kā starprajonu dzemdību namu (kurš tagad nevienam nav vajadzīgs!), kas bojā ainavu, slimnīcas vadītājs saka: tas nav funkcionāli izmantojams. Otrkārt, tik liela piebūve - aptuveni desmit tūkstoši kvadrātmetru - slimnīcai nav vajadzīga. Tāpēc aizgājušo laiku palieka ir iekonservēta un risinājuma pašlaik tai nav. Iespējams, pilsēta to varētu izmantot citiem mērķiem.

Tuvāko gadu plānos ir nodaļu remonts: ne kosmētiskais, bet jau kapitālais. Tāpēc gatavs neiroloģijas nodaļas tehniskais projekts. Sagatavots arī tehniskais projekts autonomai elektroapgādei jeb ģeneratora uzstādīšanai. "Ja nav veikti priekšdarbi - nav sagatavoti šādi tehniskie projekti, tad ir grūti startēt uz Eiropas finansējuma projektiem. To realizācijai termiņi ir tik īsi, ka nevari cerēt naudu laikā apgūt. Divus Eiropas finansētus projektus esam īstenojuši: viens bija par Uzņemšanas nodaļas reorganizāciju, otrs - par jumta un logu nomaiņu. Eiropas naudas apguvē etaps, kas ir no 2007. gada līdz 2013. gadam, jau sācis griezties. Diemžēl ir 2009. gada sākums, bet nauda starp slimnīcām vēl nav pat sadalīta."

Kad rīta piecminūtēs emocijas sit augstu vilni, Solveiga Ābola ņem talkā no Meksikas atvesto zvaniņu Kad rīta piecminūtēs emocijas sit augstu vilni, Solveiga Ābola ņem talkā no Meksikas atvesto zvaniņu
Kad rīta piecminūtēs emocijas sit augstu vilni, Solveiga Ābola ņem talkā no Meksikas atvesto zvaniņu

Fakti

 

  • SIA Jelgavas pilsētas slimnīca, īpašnieks Jelgavas pilsētas dome
  • Reģionālas nozīmes daudzprofilu slimnīca
  • No terciārā līmeņa programmām – gūžas un ceļgala endoprotezēšana
  • Slimnīca dibināta 1970. gadā
  • Darbinieku skaits – 422 (50 ārstu, ap 150 māsu, ap 100 jaunākā medicīniskā personāla)
  • Vidējais pacientu ārstēšanās ilgums – 6,9 dienas
  • Gultas – 283, noslogojums – 80%
  • Pacientu plūsma gadā – 12 tūkstoši, ambulatori ap 24 tūkstošiem
  • Stacionāra gada apgrozījums – 3,7 miljoni latu
  • Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes loceklis – Andris Ķipurs, amatā kopš 1999. gada

Foto: Inese Austruma