Problemātiskas pēdas ādas kopšana
Āda bieži kļūst sausa ziemas periodā, kad ārpus telpām ir auksts gaiss, bet iekštelpās centrālā apkure, šīs starpības dēļ mazinās gaisa mitrums. Cukura diabēta (CD) gadījumā ādas sausums ir īpaši aktuāls. Ādā zūd fizioloģisks mitrums, attīstās sausums, lobīšanās, pat nieze un dedzināšana. Arī pārāk bieža un intensīva vannošana ar sārmainām ziepēm rada sausumu. Taukainās ziedes nav piemērotas ne veselas pēdas, ne diabētiskas pēdas ārstēšanai un kopšanai. Pētījumos pierādīts, ka diabētiska pēda zaudē ūdeni, nevis taukus. Tad priekšplānā ir līdzekļi, kuru sastāvā ir urīnviela. Urīnvielu saturošie līdzekļi veicina ūdens piesaisti ādas raga slānim. Tie ir saprātīga alternatīva ne vien diabēta pacientiem, bet arī citu ādas slimību (atopiskā dermatīta, psoriāzes) gadījumā. Urīnviela nodrošina gan ūdens uzkrāšanos šūnās, gan starpšūnu telpā. Jaunā galēniskā forma - putas - ideāli atbilst ārstnieciskās formas prasībām: minimāls tauku saturs, ātra uzsūkšanās.
Tulznas aktīvam cilvēkam ir biežs ādas stāvoklis, kas atspoguļo ādas barjeras un aizsargfunkcijas. Veidojumus rada ādas sabiezēti un sacietēti rajoni, kas veidojas no atmirušām ādas šūnām. Fizioloģiski attīstās vietās, kur ir intensīvāks un ilgstošāks spiediens vai ādas berze. Varžacis ir stāvoklis, kas attīstās ilgstoša spiediena rezultātā (kaula vai locītavas projekcijas vietā), visbiežāk pēdu kaulu deformācijas dēļ. Mehāniska vai ķīmiska sabiezētās ādas atdalīšana sniedz tikai īslaicīgu stāvokļa atvieglojumu. Pirmajam solim cīņā ar varžacīm jābūt speciālai izmeklēšanai - podometrijai. Ārstnieciskos nolūkos un arī profilaktiski var izmantot dažādus ortopēdiskos ieliktnīšus, spilventiņus, paliktnīšus un silikona gredzenus, lai šīs vietas pasargātu no pārmērīgas berzes un tiešas bojātās vietas saskares ar apaviem. Procesa pozitīva uzlabošanās var ilgt vairākus mēnešus.
Ādas virspusējās sēnīšu infekcijas attīstās līdz ar ādas mikroklimata izmaiņām. Dermatofīti inficē pārragoto keratīna epitēliju, mata folikulu, naga aparātu. Inficēšanās notiek kontaktā ar inficētām virsmām. 90% sēnīšu ir trihofitoni: Trichophyton rubrum - 71% un Trichophyton Mentagrophytes - 20%. Inficēšanās notiek caur mitrām grīdām, retāk cieša kontakta ceļā no cilvēka cilvēkam. Veicinoši faktori ir lokāla vai sistēmiska imunitātes nomākšana, kā arī ādas slimības un vaskulāras slimības. No lokāliem veicinošiem faktoriem var minēt svīšanu, augstu mitruma līmeni, oklūziju.
Atlēta pēda biežāk attīstās vīriešiem nekā sievietēm 20-50 gadu vecumā. Veicinoši faktori: pastiprināta svīšana, aktīvs dzīvesveids, cieši, nepiemēroti apavi. Klīniski parādās nieze, dedzināšana, biežāk to novēro IV-V pirkststarpā. Nereti veidojas apsārtums, lobīšanās, mitrošana un/vai bullas. Ir sekundāras infekcijas risks ar Stapholoccocus aureus un flegmonas vai limfangīta attīstību. Profilakse: personīgās higiēnas ievērošana (sausa, tīra pēda); ģimenes locekļu apsekošana; apavu lietošana peldbaseinos, kopējās ģērbtuvēs; ādas disbakteriozes ārstēšana; B grupas vitamīnu komplekss; imidazolu vai tolnaftātu saturošu pūderu lietošana pēc dušas vai pēdu mazgāšanas.
Pēdu problēmas un slimības ir aktuālas 30% cukura diabēta pacientu. Uz diabētisko pēdu attiecina pēdas izmaiņas, kas attīstās cukura diabēta dēļ. Diabēta pēdas sindroms ir vairāku patoloģiju izpausmes (diabēta čūla, infekcijas un neiropātiska osteoartropātija). Biežākais simptoms - sausa pēdas āda. Sausas ādas attīstības mehānisms CD pacientiem saistīts ar veģetatīvo neiropātiju, kas rada asinsrites traucējumus ādā, kā arī sviedru sekrēcijas traucējumi. Sausa ādas virsma rada niezi, turklāt tā zaudē elastīgumu, un, veidojoties sīkām plaisām, var iekļūt infekcija. Nieze un sekundāra infekcija rada apburto loku, jo ādas stāvoklis pasliktinās, veidojas diabētiskās čūlas.
Diabēta čūla ir viena no biežākajām cukura diabēta komplikācijām, kas var attīstīties 15 gados pēc diagnozes noteikšanas. Tās attīstību veicina neiropātijas, kas skar motoros, jušanas un veģetatīvos perifēros kāju nervus un klīniski izpaužas kā parestēzijas. Jušanas zudums diabēta pēdā rada nejutību pret tādiem signāliem kā sāpes, temperatūra, spiediens. Tas pakļauj pēdu atkārtotām traumām un bojājumiem. Diabētiskās čūlas ir 85% no visām netraumatiskām apakšējo ekstremitāšu amputācijām. Etioloģiskā patoģenēze saistīta ar perifēro artēriju oklūziju, nepilnvērtīgu cukura diabēta kompensāciju, traumu (svešķermenis, nepiemēroti apavi).
Cukura diabēts ir veicinošs faktors ādas sēnīšu infekcijām, īpaši candida albicans, kas izpaužas ar sāpīgiem izsitumiem, hiperēmiju, pietūkumu, niezi un izdalījumiem. Slimības sākums pārsvarā ir akūts, gaita - hroniska.
Lai āda nebūtu sausa, jālieto kopšanas līdzekļi, kas uzlabo mitruma saturu ādā un stabilizē ādas barjeras funkcijas. Viena no svarīgākajām vielām sausas ādas (un arī pēdu sausās ādas) kopšanā ir urīnviela jeb karbamīds. Urīnvielas galvenā iedarbība ir ūdens piesaistīšanas kapacitātes palielināšana šūnās. Lai āda būtu plastiska, mitruma sastāvam ādas rāga slāņa šūnās jābūt apmēram 10-15%. Svarīgs ir urīnvielas procentuālais sastāvs ādas kopšanas līdzekļos: vājā koncentrācijā (līdz 5%) tā darbojas keratoplastiski, bet 10-15% un stiprākā koncentrācijā - keratolītiski.