Par Eiropas struktūrfondiem jeb Tā pati naudas vajadzība

ES struktūrfondu līdzekļus Latvijai pastāv kopš 2004.­gada 1.maija. Kādas iespējas šajā jomā paveras mediķiem? Kā vērtējama Latvijas veselības aprūpes nozares pārstāvju līdzšinējā aktivitāte šo līdzekļu pieprasīšanā un izmantošanā?

Kas paveikts?

„Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu ieguvē pastāv konkurence starp ministrijām. Turklāt tas notiek ne tikai atsevišķi katrā dalībvalstī, bet arī visas Eiropas Savienības līmenī - katrs velk sedziņu uz savu pusi," stāsta Eiropas Parlamenta deputāts, Pārtikas produktu un vides un veselības komitejas viceprezidents, profesors GEORGS ANDREJEVS. Viņš teic, - kopējo budžetu nevar izmainīt, bet tā sadalījumu gan, un par to deputāti arī cīnās. Tāpēc nozīmīgs ir arī sabiedrības spiediens, jo beigu beigās visu nosaka valsts un attiecīgās ministrijas nostāja.

Kāds tad ir bijis šis spiediens, drīzāk gan ministrijas nostāja ES struktūrfondu līdzekļu apguves pirmajā periodā (2004.-2006.gadā, uzsākto projektu ieviešanu turpinot līdz 2008.gadam)?

Pieejamais finansējums veselības aprūpei šajā laikā ir bijis 7 miljoni 148 tūkstoši 890 latu jeb divi procenti no kopējā ES struktūrfondu finansējuma projektiem Latvijā, kamēr 98,4 procenti tikuši pārējām nozaru ministrijām; līdz 2006.gada vidum apgūti gandrīz 2 miljoni latu jeb 27 procenti no veselības aprūpei pirmajā periodā pieejamā ES struktūrfondu finansējuma*; investīcijas skārušas visai šauru loku - daudzprofilu slimnīcu infrastruktūru. Visās lielajās reģionālajās daudzprofilu slimnīcās tiek rekonstruētas uzņemšanas nodaļas (1.tabula). Šobrīd darba augļi jau ir acīmredzami.

G.Andrejevs Latvijas māku šajā pirmajā etapā paņemt Eiropas naudu vērtē kā samērā efektīvu, tomēr piebilst: „Mūsu valsts šai ziņā nav pirmajā vietā. Nevar salīdzināt, piemēram, ar to vērienu, kāds savulaik bija Portugālei, ko joprojām min par piemēru citām valstīm, jo tur veselības aprūpes struktūras pārkārtošanai tika piesaistīti ļoti lieli Eiropas Savienības līdzekļi. Diemžēl jaunās dalībvalstis nav tik aktīvas."

Savukārt LAILA RUŠKULE, ­Veselības mi­nistrijas Budžeta un finanšu departamenta direktore, valsts sekretāra vietniece, uzskata, - par to naudas daudzumu, kas bija iedalīts veselības aprūpei, padarīts ir ļoti daudz. Viņa teic: „Pacienti ar labiem vārdiem novērtējuši, piemēram, Daugavpils reģionālo slimnīcu, kur rekonstruēta uzņemšanas nodaļa un uzbūvēta jauna neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu piebrauktuve." Ar reģionālajām daudzprofilu slimnīcām sākts tāpēc, ka tās aptver lielu apkalpes teritoriju, un tādējādi ar naudas mazumiņu var palīdzēt maksimāli lielam cilvēku skaitam. Tāpat par ES struktūrfondu līdzekļiem ir iegādātas 20 ātrās palīdzības mašīnas.

Vēl 6,5 miljoni latu!

 Kā taustāma prēmija par labi padarīto ir Finanšu ministrijas novērtējums un papildus saņemtie 6,5 miljoni latu, ko vēl varēs izmantot šajā periodā. L.Ruškule: „To plānojam ieguldīt tajos pašos sākotnējos mēr­ķos - sakārtot primāro veselības aprūpi un turpināt lielo reģionālo daudzprofilu slimnīcu sakārtošanu, galveno akcentu liekot uz tām, kas neatrodas Rīgā."

Tas ļaus Veselības ministrijai līdztekus 2004.-2006.programmēšanas periodā realizētajiem 15 projektiem īstenot vēl 14 - sešus primārās veselības aprūpes attīstībai un astoņus lielo reģionālo Latvijas slimnīcu infrastruktūras sakārtošanai, kas būs jāīsteno līdz 2008.gada augustam.

Primārās veselības aprūpes sakārtošanai finansējumu ir plānots piešķirt Kārsavas, Līvānu, Ērgļu un Valkas slimnīcām, kā arī Aknīstes un Viesītes veselības un sociālās aprūpes centriem.

Astoņām reģionālajām daudzprofilu slim­nīcām piešķirtie līdzekļi pamatā tiks izmantoti telpu remontdarbiem un infrastruktūras sakārtošanai. Līdzekļus plānots piešķirt Daugavpils reģionālajai slimnīcai, Liepājas pilsētas centrālajai slimnīcai, Rēzeknes slimnīcai, Jelgavas pilsētas slimnīcai, Jēkabpils rajona centrālajai slimnīcai, Valmieras un Ventspils slimnīcām un Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai.

Augusta beigās visus 14 papildu projektus izskatīja un saskaņoja Nacionālās programmas vadības komisija. Pirms uzsākt projektu īstenošan, tie jāsaskaņo ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda vadības komiteju un jānoslēdz līgumi par finansējuma piešķiršanu projektu īstenošanai. Taču fakts, ka tieši veselības nozare no neapgūtajiem 10 miljoniem latu saņem lielāko daļu - 6,5 miljonus - ir patiesi iepriecinošs.

Skats no virtuves puses

No virtuves puses Eiropas naudas apguves procesā ielūkojāmies kopā ar EDVĪNU PLATKĀJI, klīniskās slimnīcas Gaiļezers valdes priekšsēdētāju, kurš trīspusējo līgumu (ES fondu turētāji, Veselības ministrija un slimnīca) par 1,3 miljonu latu piešķiršanu jaunās uzņemšanas nodaļas celtniecībai parakstīja 2005.gada janvārī. Lūk, kādi ir viņa secinājumi. „Līgumā tomēr vajadzēja būt arī ceturtajam - pašvaldības pārstāvja - parakstam, jo par šo objektu rekonstrukciju un celtniecību pamatā atbildīgas ir tieši pašvaldības." Projekts tapis divās stadijās - vispirms ticis izstrādāts skiču projekts, to izskatījuši un akceptējuši gan mediķi, gan būvinspekcija, pēc tam uz apstiprinātā skiču projekta bāzes veidots tehniskais projekts. Kad ķērušies pie tehniskā projekta, bijušas dažādas aizķeršanās - ar finansēm, formulējumiem, termiņiem -, no kā varētu izvairīties, ja līgumā būtu bijis šis ceturtais paraksts.

E.Platkājis stāsta: „Esam praktiski vēl tikai celtniecības procesa sākumā, tagad gan tā virzās strauji, celtnieki strādā arī naktīs prožektoru gaismā."

Dakteris atzīst, ka spriedze nav nekāda mazā (sākotnējā projekta izmaksas ir 3,7 miljoni latu, no tiem 1,3 miljoni ir ES fondu piešķirtā nauda; 2,4 miljonus no sava budžeta garantē Rīgas Dome), turklāt tiek veikta ļoti stingra uzskaite. Viņš teic: „Mums saka: ja neapgūsiet - turpmāk vairs nedabūsiet! Tomēr celtnieki, ar kuriem mums parakstīts līgums, domā, ka šajā gadā varēs apgūt vairāk nekā divus miljonus, līdz ar to Eiropas nauda būs pilnīgi izmantota. Nākamā gada jūlijā vai augustā, iespējams, objekta celtniecības daļa būs pabeigta. Tad vēl vajadzēs montēt aparatūru, iekārtas. Ceram arī iekārtu iegādei saņemt Eiropas struktūrfondu līdzekļus."

Pēc veselības ministra ieteikuma slimnīcas pārstāvji apbraukuši ziemeļu kaimiņus Igaunijā, Somijā, Zviedrijā. Pabijuši arī Dānijā, Vācijā. Ņemot vērā redzēto, kopā ar kolēģiem pulcējušies sestdienās un vēlu vakaros, sprieduši, diskutējuši ar projektētājiem. Tā tapis projekts, ko pašlaik slimnīca realizē. „Bagātajās Skandināvijas valstīs uzskata, ka aparatūrai jāgaida slimnieks. Mums bieži vien ir otrādi. Tā nedrīkst notikt. Austrumu slimnīcu apvienībā plānots, ka mūsu uzņemšanas nodaļa būs vadošā, tādēļ tā ir kārtīgi jānokomplektē. Problēmas rada tas, ka laiks skrien un katrs pusgads, katrs gads inflācijas dēļ sadārdzina procesu par kādiem 20 procentiem."

Projektu rakstīšanas procesu E.Platkājis vērtē kā sarežģītu, slimnīca to atrisinājusi, piesaistot cilvēkus, kuri projektu rakstīšanā bi­ju­ši lietpratēji, savukārt mediķi zinājuši, kas nepieciešams. „Bija arī kursi, kuros mediķiem mācīja, kā projekti rakstāmi. No mūsu slimnīcas divi cilvēki uz tiem brauca, bet, atklāti sakot, daudz kas palika nesaprotams. Pieredze jau krājas, kaut ko praktiski rakstot un darot. Mūsu darbinieki, kuri pašlaik raksta šīs atskaites, nav mediķi, toties ir apguvuši attiecīgas zināšanas, tāpēc viņiem veicas labāk nekā ārstiem, " tā E.Platkājis.

Tiks arī citiem: izglītībai, ģimenes ārstiem

G.Andrejevs stāsta, ka nākamajā Eiropas struktūrfondu apguves posmā (2007.-2013.­gads) finansējamo projektu loks jau ir krietni detalizētāks un plašāks, ieskaitot jaunu aparatūru, slimnīcu pārbūvi, pārstrukturēšanu, jaunbūvi, izglītojošus pasākumus. Lai varētu izmantot ES strukturālos fondus, valstīm jānodrošina veselības aprūpes ietveršanu prioritāri finansējamo nozaru sarakstā. „Nemitīgi ieguldām lielas pūles, pamazām panākot, lai valdību vadītāji ES Padomē domātu, cik nozīmīga ir veselības aprūpe. Aizvien vairāk runājam par to, ka, nepārveidojot veselības aizsardzību, neveicinot sabiedrības veselību un aktīvu dzīvesveidu, tā saucamie Lisabonas mērķi būtībā ir nesasniedzami," teic profesors.

Valdība ir lēmusi, ka otrajā Eiropas naudas apguves etapā veselības aprūpei  paredzēti 247,2 miljoni eiro no ES struktūrfondu finansējuma. Tiesa, vajadzības ir krietni lielākas, tāpēc ministrija meklē papildus arī citus finanšu avotus.

L.Ruškule stāsta: „Tā saucamajām cietajām investīcijām jeb remontiem, iekārtām, visam, kas uzlabo pakalpojuma kvalitāti, ir paredzēti 207 miljoni eiro, savukārt no Eiropas sociālā fonda līdzekļiem iegūtos 40 miljonus eiro plānojam izmantot galvenokārt izglītojošiem pasākumiem: medicīnas personāla mācībām un kvalifikācijas celšanai, kas mūsu nozarē ir ļoti būtiski, kā arī sabiedrības izglītošanai par veselīga dzīvesveida jautājumiem. Ir jārūpējas par veselīgu darbaspēku Latvijas valstī, jo viens no Eiropas Savienības struktūrfondu mērķiem ir ekonomiskās efektivitātes paaugstināšana, piesaistot darbaspēku un to pilnvērtīgi izmantojot." Koordinējošā institūcija būs Veselības veicināšanas valsts aģentūra, kas šo darbu veic jau šobrīd. Ir jāievieš visi politikas plānošanas apstiprinātie dokumenti - tā ir gan sabiedrības veselības stratēģija, gan uztura politikas jautājumi, gan HIV/AIDS programmas, tabakas, alkohola ierobežošana u.c.

Veselības ministrijas ierēdne norāda, ka tāpat kā pirmajā, arī otrajā etapā ir skaidri zināmas konkrētas institūcijas, kas saņems šo naudu, jo Veselības ministrijā ir apstiprināti visi politikas plānošanas dokumenti. Izvēloties primārās veselības aprūpes vietas, kur visvairāk nepieciešami ieguldījumi, tiek ņemti vērā Veselības obligātās valsts ap­drošināšanas aģentūras reģionālo nodaļu priekšlikumi. Ir apstiprināti konkrēti specifiskie projektu atlases kritēriji ES struktūrfondu uzraudzības komitejā.

„Līdz šim sadarbība ar medicīnas iestādēm, kurās tiek realizēti projekti, bijusi veiksmīga un ļoti cieša. Tie, kas jau ir strādājuši pie šiem projektiem, izsaka vēlmi turpināt," atzīts L.Ruškule.

Viņa teic - ES struktūrfondu nauda reiz nonāks arī līdz katram ģimenes ārstam, jo nākamajos gados paredzēts likt lielāku akcentu uz primārās veselības aprūpes ģimenes ārstu praksēm; šobrīd tiekot strādāts pie konkrētiem mehānismiem tā īstenošanai.

Mēģināt vienmēr vajag

G.Andrejevs mudina mediķus nebūt kūtriem un priecājas par tiem, kam izdodas procesu novest līdz redzamam rezultātam, bieži vien pat bez speciālas biznesa izglītības. „Prasības projektu rakstīšanā, protams, ir diezgan sarežģītas. Daži autori uzreiz padodas, citi turpina mācīties un beigu beigās panāk savu. Lauksaimnieku vidū var sastapt daudz tādu cilvēku. Cerams, ka arī ārsti būs aktīvi."

Arī E.Platkājis tiem, kas vēlētos saņemt ES struktūrfondu finansējumu, iesaka: „Mēģināt vienmēr vajag, jo cita varianta jau nav. Protams, ir apbēdinoši, ja ieguldītais darbs netiek akceptēts, bet ir gandarījums, ja kaut daļēji izdodas."

Jaunākā informācija tiek aktualizēta galveno ārstu dienās, tā informējot ne tikai ministrijas padotībā esošas institūcijas, bet arī visu Latvijas mediķu sabiedrību - ­atgādina L.Ruškule. Tāpat informāciju var meklēt ministrijas mājas lapā, vajadzības gadījumā zva­nīt un uzdot jautājumus. Reģionālo attīstības aģentūru veidotie reģionālie ES struktūrfondu informācijas centri ir rīkojuši seminārus par sagatavošanos nākamajam Eiropas struktūrfondu līdzekļu apguves periodam.

„Pašvaldības ir ļoti atsaucīgas. Nacionālās programmas ietvaros strādājam ar konkrētām ārstniecības iestādēm, kuru īpašnieki lielākoties ir pašvaldības."

Jūnija sākumā sadarbībā ar Eiropas Parlamenta deputātiem no Lietuvas un Igaunijas tika rīkota konference Mobilizējot ES struktūrfondus veselības aprūpei, kurā uzstājās un pieredzē dalījās kompetenti speciālisti no Eiropas Komisijas. „Tagad no pašiem mediķiem būs atkarīgs, vai viņi šīs iespējas izmantos vai nē, vai spēs sastādīt labus, konkurētspējīgus projektus," tā G.Andrejevs.

Profesors ierosina mediķiem roku rokā strādāt ar pacientu organizācijām. Viņš bijis patīkami pārsteigts, kad Briselē iepazinies ar pacientu biedrībām, kas darbojas Latvijā un veiksmīgi iekļāvušās Eiropas apritē. „Kamēr darbojas tikai ārstu apvienības, kādam var šķist: nu, labi, varbūt viņi aizstāv savu resoru intereses, bet, kad ir redzams, ka domas sasaucas arī ar pacientu organizāciju viedokli, tas vieš lielāku pārliecību, ka ideja patiešām ir nozīmīga. Arī pacientu organizācijas varētu nākt klajā ar saviem projektiem," ierosina Eiroparlamenta deputāts.

Cik ilgā laikā mūsu veselības ­aprūpe varētu sasniegt veco dalībvalstu līmeni? G.Andrejevs domā, ka droši vien tas nebūs sprinta skrējiens - diez vai mēs tā vārdā upurēsim kādas citas intereses. Labas attīstības apstākļos ir jāpaiet gadiem desmit piecpadsmit. Būtiskākais - jābūt pozitīvai dinamikai, lai mēs šajā barjerskrējienā neaizķertos aiz kāda šķēršļa.

* aprēķini veikti, neņemot vērā ES SF uzraudzības komitejas 2006.gada 1.jūnija sanāksmes lēmumu par 6,5 mlj. latu pārdali veselības aprūpei

Foto: no Veselības ministrijas arhīva