Krīze beigusies. Ir starta šāviens augšupejai
1. Pasaulē un Latvijā dati rāda, ka procentuālais apgrozījuma kritums zālēm nav divciparu skaitlis. Tā ir?
Tiesa, kritums nav tik liels - atvaļinājumā var neaizbraukt, sēnes ziemai pats var sakonservēt, bet, ja esi slims - jāārstējas. Vēl kritumu izlīdzina valsts kompensācija zālēm. Straujāk krities bezreceptūras pārdošanas apjoms: 15-20%.
2. Kā Latvija izskatās uz pasaules fona?
Pasaulē farmācijas nozari krīze skārusi mazāk nekā citas. Globāli Latviju ir sarežģīti skatīt kontekstā, tā ir kā mušas kājas nospiedums, kā viena pilsēta. Kopumā mums krīze ir dziļāka nekā kaimiņos. Ukrainā gaidīja, kad iestāsies nacionālais defolts*, bet dabūja valūtas fonda aizdevumu un viss kārtībā, taču zāļu tirgus nokritās smagi, jo nav valsts kompensācijas daļas. Savukārt Kazahstānas farmācijas tirgū krīzes nav.
3. Vai šobrīd mārketinga metodes farmācijā atkal nekļūst mazāk ētiskas?
Panika ir: noliktavas pilnas, plāns neizpildīts. Latvijā tas izpaužas ar cenu akcijām, īpašiem piedāvājumiem. Latvijā ētiskuma izpratne farmācijas tirgū ir ļoti atšķirīga, daudz ietekmē vietējie firmu vadītāji; ja valda uzskats "kukulis - svēta lieta", tad... Domāju, Latvijā dažās kompānijās tā arī notiek.
Ukrainā zinu firmu, kas pārgāja uz zāļu izplatīšanu caur ārstiem - iedod atvilktnē zāles, daktera uzdevums pārdot, kompānija par to atstāj konkrētu procentu. Manuprāt, tas ir melni melnais bizness.
4. Vai farmācijas kompānijas varētu kļūt par darba devēju ārstiem, kas reformu dēļ to zaudējuši?
Ko ārsts var darīt farmācijas kompānijā? Produktu speciālists, medicīniskais pārstāvis. Tas ir neliels skaits.
Saprotu ārstus: kad atlaiž, ir nokdauns, grūti saskatīt nākotnes vīziju. Toties Ukrainā, kur valsts medicīna ir daudz sliktāka nekā mums krīzē, zeļ privātā medicīna. Tādas privātās slimnīcas, kādas ir Kijevā, nav nekur Baltijā. Domāju, Latvijā ārstiem papildu iespējas radīs privātā medicīna.
5. Kā mainās farmācijas laukuma spēlētāju spēka samērs: ražotājs, lieltirgotājs, aptieka, ārsts, valsts, pacients?
Notiek paradigmas maiņa. Industriālajā sabiedrībā viss spēks bija ražotājam. Apmēram pēc 40 gadiem ražotājs sāka zaudēt spēku par labu vairumtirgotājam un tad mazumtirdzniecībai. Prognozēju, ka tuvāko desmit gadu laikā lieltirgotavu un aptieku spēks mazināsies, pacients sāks diktēt noteikumus ar informācijas tehnoloģiju un sociālo tīklu palīdzību.
6. Tad 2020. gadu sagaidīsim ar spēcīgu pacienta lomu farmācijā?
Direct to consumer**, Amerikā tas notiek sen, par to runā Eiropas prese. Bet Latvijā par to ierunāties ir tas pats, kas pieminēt sātanismu! 
Kāpēc ES ir direktīva par interneta aptieku, vai tur ir idiotu lobijs? Nē, tur saprot, ka pacientam ir pilnas tiesības internetā brīvi izpētīt, pārliecināties, ka ārsts ieteicis labāko ārstēšanu, aptiekārs - labākās zāles. Ja pacients savā izvēlē kļūdās, viņš kļūdās ar savu veselību un naudu.
7. Kā pacientu organizācijas šobrīd ietekmē zāļu izvēli?
Kazahstānā tikos ar diabēta pacientu asociācijas vadītāju, viņai ir apliecība, kas ļauj bez pieteikšanās ieiet jebkurā valsts iestādē, pat prezidenta administrācijā. Milzīgs spēks! Baltijas valstīs - negribu būt nekaunīgs - pacientu organizācijas lielākoties ir farmācijas firmu piedēklis mārketinga jautājumos.
8. Kā mainās ārsta loma?
Ārsta loma farmācijas industrijā mazinās, toties morāle ceļas, viņš negrib būt nopirktais zāļu izrakstītājs. Taču sabiedrībā ārsta loma tikai augs, jo cilvēks arvien lielāku savas naudas daļu tērēs veselībai, būs holistiskās pieejas, medicīniskās konsultācijas - veselības industrija.
9. Kāda izskatās Latvijas medikamentu tirgus nākotne?
Ja paskatītos no kosmosa, es teiktu, krīze ir beigusies, to redzam Amerikā, Vācijā, Francijā, Ķīnā. Latvijā atveseļošanās būs daudz ātrāka un straujāka, nekā proponēts; es teiktu - 2010. gada sākums, vidus. Parādīsies tirgus optimisms, mainīsies pircēju uzvedība.
Šobrīd jādomā par augšanas komplikācijām. Milzu problēma - darbaspēks. Atlaist ir vienkāršāk nekā importēt - rodas valodas, integrācijas problēmas. Zviedrijā katrs otrais ārsts ir ārzemnieks. Kāpēc domājam, ka Latvijā būs citādi?
10. Ja globālie procesi ir tik spēcīgi, varam neraizēties par mūsu valdības pareizo-nepareizo rīcību?
Mums var būt gudra valdība vai stulba, krieviska, latviska vai ebrejiska, tam nav nozīmes, jo Latvijas ekonomika atkārto globālās tendences - atlabšana no krīzes notiks neatkarīgi no valsts aktivitātēm. Esot Eiropas Savienībā, kas labklājības ziņā strauji apsteidz citas valstis, esam nopirkuši biļeti uz gaišu nākotni mūsu bērniem. Krīze ir īstermiņa paslīdējums. Cik spēcīgi tā mums iesita, tik spēcīgs būs atsitiens. Patlaban ir starta šāviens augšupejai!
* saistību nepildīšana ** DTC – tiešā pieeja patērētājam
Foto: Inese Austruma