Veicot korupcijas risku analīzi, KNAB ir apkopojis un izvērtējis tiesu spriedumus krimināllietās par konstatētajiem koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem veselības aprūpes iestādēs, kā arī administratīvo lietu materiālus. Krimināllietu analīzes mērķis ir akcentēt līdzšinējos koruptīvos incidentus, kas norāda gan uz nepilnībām veselības aprūpes jomā, gan uz iespējamiem korupcijas riskiem, kurus nepieciešams novērst.
Pārkāpumi ārstniecības iestāžu personāla - pacientu sadarbībā
Krimināllieta Nr.1.
Ārstniecības iestādes nodaļas vadītājs sistemātiski pieprasīja no pacientiem samaksu par operāciju veikšanu, maldinot pacientus par to, ka operācija ir maksas pakalpojums, lai gan šādu pakalpojumu apmaksāja slimokase, un samaksa ir nepieciešama arī par to, lai operāciju veiktu viņš pats, nevis kāds cits. Krimināllietā konstatēts, ka ārsts, maldinot pacientus un ļaunprātīgi izmantojot viņu uzticību, prettiesiski izkrāpa no vismaz 77 pacientiem kopumā naudas summu aptuveni 40 000 latu apmērā, lai gan samaksu par operāciju pilnībā sedza slimokase un apdrošināšanas sabiedrības. Pamatojoties uz savāktajiem pierādījumiem, tiesa atzina ārstu par vainīgu krāpšanā un notiesāja ar naudas sodu, piemērojot arī mantas konfiskāciju.
Krimināllieta Nr.2.
Ārstniecības iestādes ārsts, apzinoties, ka pacientam nepieciešamo operāciju apmaksā valsts, vērsās pie pacienta tuvinieces un maldināja personu, sniedzot tai nepatiesas ziņas, ka par operācijas izdarīšanu ir jāsamaksā atalgojums viņam un pārējam medicīnas personālam. Tādējādi maldu rezultātā ārsts no pacienta tuvinieces par operāciju, kura pilnībā tika apmaksāta no valsts līdzekļiem, izkrāpa naudas summu 450 latu apmērā. Tiesa, izvērtējot krimināllietā apkopotos pierādījumus, atzina vainu krāpšanas izdarīšanā un notiesāja apsūdzēto personu, piemērojot naudas sodu.
Krimināllieta Nr.3.
Ārstniecības iestādes ārsts, izmantojot savas dienesta pilnvaras, vairākkārtīgi psiholoģiski ietekmēja pacientu, pieprasīja un pēc tam arī pieņēma prettiesisku materiālu atlīdzību 100 latu apmērā par veikto operāciju. Ārsta vainu prettiesiska labuma pieprasīšanā un pieņemšanā tiesa atzina par pierādītu un notiesāja ārstu, piemērojot kā sodu piespiedu darbu.
Atklātie pārkāpumi ārstniecības iestāžu personāla - piegādātāju sadarbībā (publisko iepirkumu procedūrās)
Krimināllieta Nr.1.
Valsts aģentūras direktora vietnieks ārstniecības jautājumos no farmācijas uzņēmuma pārstāvjiem pieņēma apmaksātus ceļojumus 3 900 eiro vērtībā par to, ka, būdams iepirkumu komisijas loceklis un valsts amatpersona, veicināja lēmuma pieņemšanu par zāļu iegādi no konkrēta farmācijas uzņēmuma interesēs un vienpersoniski mainīja iepirkuma nolikumu, kā rezultātā farmācijas uzņēmums noslēdza līgumu par medikamentu piegādi valsts ārstniecības iestādei 229 000 latu apmērā.
Krimināllieta Nr.2.
Savāktie pierādījumi liecināja, ka ārstniecības iestādes amatpersonas un privātpersonas organizētā grupā pēc iepriekšējas vienošanās veica prettiesiskas darbības būvniecības iepirkumu konkursā, mākslīgi palielināja iepirkumu cenas un par komersanta uzvaru iepirkumu konkursos pieņēma kukuļus, kas izpaudās celtniecības un cita veida darbos ar ārstniecības iestādes valdes locekli saistītos īpašumos par summu ne mazāk kā 80 000 latu. Krimināllieta 2010.gadā nosūtīta prokuratūrai, lūdzot sākt kriminālvajāšanu pret kopumā desmit personām personas (3 valsts amatpersonas un 7 privātpersonas) par dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Prokurors, pabeidzot pirmstiesas izmeklēšanu, tiesai lietu nodeva attiecībā pret 8 personām. 2011.gadā tiesa apstiprinājusi prokurora un devītās apsūdzētās personas vienošanos par vainas atzīšanu un soda noteikšanu pēc Krimināllikuma (turpmāk - KL) 177.panta 2.daļas - piespiedu darbs 80 stundas.
Krimināllieta Nr.3.
Savāktie pierādījumi liecināja, ka dažādu ārstniecības iestāžu amatpersonas, iespējams, vairākkārtīgi pieņēma kukuļus - apmaksātus braucienus uz ārvalstīm - no kāda privātuzņēmuma pārstāvjiem par darbību izdarīšanu kukuļdevēja interesēs, t.i., lai iepirkuma nolikumā tiktu ietvertas šim komersantam labvēlīgas iepirkuma tehniskās specifikācijas, kā rezultātā, iespējams, ārstniecības iestāde noslēdza iepirkumu līgumu ar konkrēto uzņēmumu par preču piegādi. Izmeklēšanā savāktie pierādījumi liecināja, ka privātpersona, iespējams, apmaksājot ceļojumus, uzpirka kopumā deviņas ārstniecības iestādes valsts amatpersonas. Krimināllieta 2011.gadā tika nosūtīta prokuratūrai, lūdzot sākt kriminālvajāšanu pret kopumā 12 personām. Prokuratūra šajā epizodē lēmusi par kriminālprocesa izbeigšanu pret astoņām personām.
Krimināllieta Nr.4.
Savāktie pierādījumi liecināja, ka ārstniecības iestādes valdes loceklis, būdams valsts amatpersona, laikā no 2010.gada novembra līdz 2011.gada maijam no divu komercuzņēmumu valžu priekšsēdētājiem, iespējams, pieņēma kukuļus ne mazāk kā 3 700 latu apmērā saistībā ar slimnīcas iepirkto medicīnas aprīkojumu. Savukārt slimnīcas nodaļas vadītājs, būdams pašvaldības iestādes darbinieks, kas nav valsts amatpersona, no komercuzņēmumu vadītājiem, iespējams, pieprasīja un pieņēma prettiesisku labumu 300 latu apmērā. Kriminālprocess uzsākts 2011.gadā, aizdomās turētas četras personas, pirmstiesas izmeklēšana turpinās.
Administratīvo pārkāpumu lieta Nr.1.
Slimnīcas valdes priekšsēdētājs, pildot valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja pienākumus, veica ar valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības, kurās bija personiski un mantiski ieinteresēta viņa radiniece (māsa) - laika periodā no 2009.gada marta līdz decembrim noslēdza 17 dažādus iepirkuma līgumus vai papildu vienošanās pie līgumiem, kā arī pieņēma darbā savus radiniekus - dēlus, neinformējot augstāko valsts amatpersonu rakstveidā par atrašanos interešu konflikta situācijā. Piemērotais naudas sods - 200 lati.
Administratīvo pārkāpumu lieta Nr.2.
Slimnīcas valdes loceklis pārkāpa valsts amatpersonai noteikto aizliegumu būt par valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvi attiecībās ar tādām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām šī amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus. Laikā no 2004. gada līdz 2009. gadam slēdza līgumus, parakstīja aktus un veica citas darbības (kopumā vairāk kā 60 darbības) attiecībā uz SIA, kurā strādā viņa dēls. Piemērotais naudas sods - 100 lati.
Citi atklātie pārkāpumi
Farmācijas uzņēmumu ietekme uz zāļu reģistrācijas procesu
Zāļu valsts aģentūras (ZVA) Humāno zāļu reģistrācijas nodaļas vadītājas vietniece laika posmā no 2000.gada līdz 2007.gadam no medikamentu izplatīšanas uzņēmuma prettiesiski saņēmusi naudu kopumā 16 562,05 latu. Lai ZVA amatpersona varētu saņemt kukuļus, medikamentu izplatīšanas uzņēmuma darbiniece nodrošināja amatpersonas radinieka fiktīvu noformēšanu darbā un darbu pieņemšanas aktu viltošanu. Noskaidrots, ka amatpersonas radinieks nav veicis nekādus pienākumus uzņēmumā, bet naudu no uzņēmuma, izmantojot radinieka bankas karti, prettiesiski saņēma ZVA amatpersona. Amatpersona naudu saņēma par konkrētu darbību veikšanu labuma devēja interesēs, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli un pilnvaras, piemēram, informējot uzņēmumu par medikamentu reģistrācijas procesa virzību, tādējādi, ierobežojot medikamentu izplatītāju tiesības vienlīdzīgos apstākļos reģistrēt medikamentus un pārkāpjot Latvijas iedzīvotāju tiesības uz efektīvu, drošu un kvalitatīvu zāļu pieejamību. Apsūdzētā ZVA amatpersona un medikamentu izplatīšanas uzņēmuma darbiniece savu vainu noziedzīgā nodarījumā atzinušas pilnībā. Pēc vienošanās noslēgšanas ar prokurori ZVA amatpersonai piemērota brīvības atņemšana uz četriem gadiem nosacīti bez mantas konfiskācijas, bet medikamentu izplatīšanas uzņēmuma darbiniecei piemērota brīvības atņemšana uz 3 gadiem 6 mēnešiem nosacīti bez mantas konfiskācijas.
Ārstniecības iestāžu amatpersonu negodprātīga rīcība ar finanšu līdzekļiem
Krimināllieta Nr.1.
Rehabilitācijas centra valdes priekšsēdētājs, ignorējot likuma prasības, vienpersoniski pieņēma lēmumu balsot par pamatkapitāla palielināšanu kādā rehabilitācijas centram piederošā uzņēmumā, kā rezultātā valsts kapitālsabiedrībai piederošo uzņēmuma daļu īpatsvars samazinājās no 40% līdz 1,6%. Tāpat rehabilitācijas centra vadītājs nodrošināja sev papildu atalgojuma izmaksu un kopumā paralēli valdes priekšsēdētāja algai izmaksāja vēl 77 000 latu, slēdza darba līgumu ar savu sievu un pieņēma lēmumus attiecībā uz to, šādi atrodoties interešu konflikta situācijā, kā arī nelikumīgi nosakot sev degvielas un telefona izmantošanas limitu, radot zaudējumus valsts kapitālsabiedrībai kopumā vairāk nekā 80 000 latu apmērā. Tiesa atzina rehabilitācijas centra valdes priekšsēdētāju par vainīgu dienesta pilnvaru pārsniegšanā un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārsniegšanā un sodīja personu ar naudas sodu.
Krimināllieta Nr.2.
Valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs ilgstošā laika posmā un vairākkārtīgi pieņēma lēmumus par papildu atalgojuma izmaksāšanu sev paralēli darba algai kopumā 95 000 latu apmērā, tādējādi pārkāpjot likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus. Izvērtējot pierādījumus, tiesa atzina kapitālsabiedrības vadītāja vainu par pierādītu un notiesāja vainīgo personu, piemērojot naudas sodu.
Krimināllieta Nr.3.
Pašvaldības kapitālsabiedrības vadītājs vairākkārtīgi pieņēma vienpersoniskus lēmumus par papildu atlīdzības izmaksāšanu sev, kas kopumā veidoja 23 000 latu, šādi pārkāpjot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus. Apsūdzētais savu vainu celtajā apsūdzībā atzina pilnībā. Tiesa nosprieda atbrīvot no kriminālatbildības par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts KL 325.panta pirmajā daļā un kriminālprocesu pret viņu izbeigt sakarā ar noslēgto izlīgumu. Cietušais un mazāk smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētā persona ir vienojušies par cietušā pieteiktā kaitējuma kompensācijas pilnīgu atlīdzināšanu 29 389,48 latu apmērā
