Starptautiskā Baltijas artroskopijas un sporta medicīnas konference (19.–21. augustā Tartu, Igaunijā) uzskatāma par ļoti būtisku zinātnisko notikumu sporta medicīnā. Tā deva labu stimulu plašam medicīnas speciālistu lokam: sporta ārstiem, traumatologiem, ortopēdiem, rehabilitologiem, fizioterapeitiem un citu medicīnas specialitāšu pārstāvjiem.
Sporta traumas, balsta un kustību aparāta bojājumi sporta nodarbībās ir viena no vadošām klīniskajām problēmām sporta medicīnā. Sportistu medicīnas aprūpes jautājumos - arī balsta un kustību aparāta traumu ārstēšanu - ir vairākas īpatnības. Ārstēšanas un rehabilitācijas iznākumā attiecīgā balsta un kustību aparāta elementa funkcionalitātei jābūt (praktiski) pilnībā atjaunotai līdz pirmstraumas stāvoklim. Tikai tad var runāt par labvēlīgu ārstēšanas iznākumu un par pilnvērtīgu atgriešanos sportā.
Konferences zinātniskajā programmā tika izskatīti jautājumi par sporta traumu ķirurģisko (galvenokārt artroskopisko) ārstēšanu, rehabilitāciju, fizioterapiju, pacientu kardiorespiratoro darba spēju testēšanu, dopingu, sporta komandu ārstu darbu, sportistu medicīniskās aprūpes jautājumiem. Tika uzsvērts, ka dažādas bioloģijas un ģenētikas metodes dominēs šajā gadsimtā - līdzīgi kā fizika dominēja iepriekšējā. Tas noteikti pamainīs gan vīziju par to, kas ir sports, gan arī dažādas ārstēšanas pieejas.
Profilakse
Pēdējos gados pasaules sporta medicīnā aktuāls ir jautājums par sporta traumu profilaksi - dažos sporta veidos tā zinātniski pieradīta kā efektīva metode. Zinot cilvēka anatomiskās īpatnības, konkrētas sporta aktivitātes biomehānikas detaļas, iespējams plānot profilakses paņēmienus. Joprojām plašai publikai nav zināms, ka sporta traumām ir gan ārējie, gan arī iekšējie predisponējošie faktori. Traumu mehānismā ir būtiskas atšķirības starp dzimumiem, dažādām vecumgrupām. Ar vislielāko zinātnisko pamatojumu traumu mehānisms un profilakses programma vislabāk izstrādāti futbolā.
Konferencē tika uzsvērts, ka ir reālas metodes, ar kuru palīdzību iespējams izvairīties no sporta traumām. Ir izmantojami dažādi ārējas fiksācijas līdzekļi. Svarīgas ir organizatoriskās nostādnes, personāla (tiesneši, treneri, sacensību rīkotāji) kvalifikācija, piemērots ekipējums. Liela nozīme ir kopējam balsta un kustību aparāta stāvoklim, jo katras traumas (vai arī dažādas lokalizācijas mīksto audu sāpju sindromu) gadījumā ir svarīga visa kustību biomehānikas ķēde. Traumatisks bojājums var būt saistīts ne tikai ar kādas anatomiskas struktūras (cīpsla, saite) vājumu, bet arī ar biomehāniski nepareizu kustības izpildi. Traumu veicinošais faktors var atrasties pavisam citā balsta un kustību aparāta rajonā. Piemēram, servējot tenisā vai pitčeram metot bumbu beisbolā, ir svarīgi, kādā pozā izvietotas pēdas, kājas, iegurnis, mugurkauls, kā arī tas, vai šo struktūru elementi agrāk nav bijuši traumēti.
Diagnostika
Pēdējos gados līdz ar dažādu tehnoloģiju attīstību uzlabojas sporta traumu diagnostikas iespējas. Pasaulē (un arī Latvijā) plaši izmanto ultrasonogrāfisko mīksto audu traumu diagnostikas metodi. Tā ir ātra neinvazīva metode, kas bieži tiek izmantota treniņu vai sacensību apstākļos, ļaujot būtiski paātrināt diagnozes noteikšanu. Sporta traumu gadījumos labi zināma arī kodolmagnētiskās rezonanses izmeklēšana.
Ārstēšana un rehabilitācija
Sporta traumu ārstēšanā un rehabilitācijā galvenokārt tiek izmantotas konservatīvas metodes. Savukārt artroskopiskā metode ir viena no vadošajām ķirurģiskajām metodēm sporta traumu ārstēšanā. Pēdējos piecpadsmit gados Ceļa locītavas ķirurģijas un ortopēdiskās sporta medicīnas biedrības (ISAKOS) speciālisti bijuši aktīvi pētnieciskajā darbībā un artroskopijas ķirurģijas metode ir plaši izplatījusies sporta traumatoloģijā. Tiek intensīvi pētītas ne tikai operācijas nianses, bet arī traumu rašanās cēloņi. Ir noskaidroti traumu iespējamie mehānismi futbolā, basketbolā, volejbolā, tenisā, kā arī dažādu fizisko aktivitāšu veikšanas laikā. Ir zināms, kā var traumēties ceļa locītavas krusteniskās saites vai meniski, piemēram, pie lēciena, piezemējoties pēc lēciena, bremzējot. Ir zināms, kā var traumēties, piemēram, pleca locītavas muskuļu aproce pie metieniem beisbolā, šķēpmešanā, sitieniem tenisā vai volejbolā. Artroskopisko metodi izmanto gan sportistu, gan arī nesportojošo iedzīvotāju ārstēšanā. Visbiežāk tiek operētas ceļa un pleca locītavas. Plaši izstrādāti operāciju un arī pēcoperāciju rehabilitācijas protokoli. Kā maztraumatiska operācijas metode ar potenciāli ātrāku rehabilitāciju artroskopija uzskatāma par piemērotāko ķirurģisko ārstēšanas metodi lielākajai daļai sporta traumu.
Sporta medicīnas praksē pieaug kumulatīvo (pārslodzes) traumu skaits. Tāda trauma attīstās pakāpeniski - ilgstoši traumējot anatomisko struktūru (biežāk tā ir cīpsla, saite, to piestiprināšanas vietas pie periosta). Pat jauniem sportistiem kumulatīvo traumu īpatsvars pārsniedz 50%. Agrāk šāds traumu paveids bija raksturīgs tikai profesionāliem sportistiem ar stāžu. Galvenie iemesli ir pieaugošais treniņu apjoms, kā arī balsta un kustību aparāta ortopēdiskās nepilnības.
Protams, konferencē tika uzsvērta sporta un fizisko aktivitāšu labvēlīgā ietekme uz cilvēka veselību. Bez fiziskas aktivitātes nav iespējams palielināt kaulu blīvumu, attīstīt un arī uzturēt sirds-asinsvadu sistēmas darbību. Šie apsvērumi ir svarīgi, jo pēdējos gados strauji pieaug femur lūzumu un arī sirds-asinsvadu sistēmas slimību skaits. Fiziskās aktivitātes - jaudīgs un specifisks instruments - būtiski iespaido visu orgānu sistēmu darbību. Par to vienmēr būtu jāatceras, strādājot ar sportistiem un citām fiziski aktīvām personām.
Raksta autora pateicība farmaceitiskajai firmai Grindex par
atbalstu konferences apmeklējumā
