Kā noturēt līdzsvaru starp “nopelnīt” un “palīdzēt”? Kitija Blumfelde, Juris Gladiševs, Agnese Ritene

Biznesa aspektu apstiprina no farmaceitiem dzirdēts termins – “aptieku makdonaldizācija”. Ātrāk, vairāk, lētāk – uzsverot apgrozījumu, pārdošanas intensificēšanu, lielāku peļņas daļu. Savukārt farmaceitiskās aprūpes aspektam par labu liecina godprātīgi farmaceiti, kas vispirms redz pacienta vēlmes, lai kādas būtu mārketinga aktivitātes. Kas notiek ar aptiekām šodien un kāds ir to attīstības ceļš nākotnē?

Ciešā saiknē: ģimenes ārsts - pacients - farmaceits

Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente KITIJA BLUMFELDE nākotnē aptieku redz ne tikai kā vietu, kur iegādājas zāles un konsultējas par tām, bet arī kā nozīmīgu palīgu ārstam. Tieši cieša sadarbības forma starp ārstu, pacientu un farmaceitu būtu vislabākā pacientam. Bet te vēl daudz paveicams gan e-medicīnas ieviešanā, gan pašu farmaceitu zināšanu līmeņa celšanā.

Tā kā farmaceits ir veselības aprūpes sistēmas daļa, ļoti svarīga ir nemitīga tālākizglītošanās. Līdz šim gadam mācības gan bija noteiktas "Farmācijas likumā" kā obligātas, bet faktiski tās bija uz katra farmaceita un farmaceita asistenta sirdsapziņas, jo nebija uzraudzības sistēmas. Tāpēc tālākizglītojās tikai sertificētie farmaceiti - aptieku vadītāji. Ja pavisam farmācijas jomā strādā ap 3000 speciālistu, no kuriem ap 1000 ir sertificēti farmaceiti, kas izglītojas regulāri, tad no pārējiem mācībās ik gadu piedalījās vien 150-200 cilvēku. Tas ir ļoti maz. Latvijas Farmaceitu biedrība izstrādājusi sistēmu, kuras īstenošana aizsākās šā gada 1. aprīlī. Visiem farmaceitiskās aprūpes speciālistiem būs jāsavāc noteikts punktu skaits, kas apliecinās, ka tiek uzturēta kvalifikācija. Uzraudzību esam sasaistījuši ar farmaceitu un farmaceita asistentu reģistru. Tā kā farmaceitu sertifikācijas procedūra akreditēta Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (vienīgajiem no visiem veselības aprūpes speciālistiem), tad visas ar sertifikāciju saistītās procedūras jāveic atbilstīgi procesu aprakstam. Šobrīd aktīvi strādājam pie tālākizglītības procedūru aprakstu atjaunošanas. Tas mūsu kolēģiem garantē, ka nevarēs notikt normu interpretācija, turklāt zinīgs farmaceits būs ar lielāku pašapziņu un raisīs lielāku uzticību gan kolēģos, gan ārstos. Ik gadu Rīgas 1. medicīnas koledžu beidz ap 40 farmaceitu asistentu, bet Latvijas Universitātes maģistru programmu un Rīgas Stradiņu universitāti - ap 60-80 farmaceita kvalifikācijas speciālistu. Diemžēl no augstskolu beidzējiem tikai neliela daļa izvēlas strādāt aptiekā. Tāpēc praktizējošo farmaceitu vidējais vecums ir virs 50 gadiem. Algas farmaceitiem un farmaceita asistentiem atšķiras minimāli, lai arī darba saturs un kvalifikācija nav salīdzināma. Tas kvalificētam farmaceitam ar augstāko izglītību liek domāt, ka viņa zināšanas un vērtība tiek nonivelēta. Tas arī saprotams, jo alga aptiekās ir tāda pati kā pārdevējam veikalā - no 200 līdz 400 latiem. Arī pašiem darba devējiem, aptieku vadītājiem, jādomā, kāds iespaids par darbu aptiekā rodas topošajiem speciālistiem, kas, aizgājuši praksē uz aptieku, tiek norīkoti pārlīmēt cenu zīmes vai kārtot plauktus. Tajā pašā laikā priecē, ka ārpus Latvijas praktizēt dodas tikai 6-10 speciālisti gadā. Līdz ar to ir cerība, ka, ierādot aptiekai un farmaceitam patieso vietu primārajā veselības aprūpē, adekvāti izmantojot viņu potenciālu sabiedrības veselības stiprināšanā, sakārtojot darba vidi, stiprinot profesijas prestižu ne tikai sabiedrības, bet arī citu veselības aprūpes speciālistu, darba devēju un arī valsts institūciju acīs, aptieku speciālisti atgūs pašcieņu.

Bez strausa politikas. Zinīgi speciālisti, kas strādā konkurētspējīgā aptiekā

JURIM GLADIŠEVAM, aptieku apvienības "Mana aptieka" vadītājam, ir utopisks sapnis - medicīniskā aprūpe ir simtprocentīgi pieejama katram cilvēkam un nav atkarīga no maksātspējas. Bet pasaulē slimo cilvēku ir vairāk nekā resursu, kas atvēlēti viņu ārstēšanai. Tāpēc vadīt aptiekas tā, lai tas būtu gan bizness, gan kvalitatīvs pakalpojums pacientiem, ir īsta māksla. Dzīve iet uz priekšu, un tādas aptiekas, kādas bija agrāk, vairs nekad nebūs. Mūsdienās nav uzsvars uz individuālu zāļu pagatavošanu, priekšplānā izvirzās farmaceitiskās aprūpes sniegšana pacientiem. Aptiekas šobrīd piedāvā gatavas zāļu formas, ir palielinājies zāļu klāsts, medikamentu efektivitāte un dozēšanas precizitāte ir augusi. Ja 1964. gadā PSRS bija reģistrēti tikai aptuveni 600 medikamentu un medicīnisko preču nosaukumi, starp tiem arī bintes un briliantzaļais, tad 1974. gadā - jau 2000. Šodien vidējas aptiekas sortimentā ir 5000 nosaukumu. Izvēloties valsts attīstības kapitālistisko ceļu, tas darbojas arī aptieku vidē. Aptieka zāļu izplatīšanas ķēdē ir tikai pēdējais posms. Uzskatu, ka medicīniskai aprūpei vispār nav jābūt atkarīgai no mantiskām attiecībām. Tomēr aptiekas īpašnieka iespēja apmaksāt farmaceita darbu ir atkarīga no ienākumiem. Loģiski: jo lielāks aptiekas apgrozījums, jo vairāk saņem tās darbinieki un vairāk nodokļu maksā valstij. Var slēpt galvu smiltis, bet, ja grib pastāvēt, jābūt konkurētspējīgam. Ja vēlamies ierobežot komercijas ietekmi uz pakalpojumu, tad ir tikai viens ceļš - valsts aptiekas. Ja speciālista atalgojums ir atkarīgs no darba kvalitātes, tad jājautā - kā to var izmērīt? Nav vispārpieņemtu farmaceita darba kvalitātes kritēriju, kas attiecināmi uz darba samaksas noteikšanu. Līdz šai dienai nav pat farmācijas aprūpes likuma. Tomēr dažās apvienības "Mana aptieka" aptiekās farmaceitu atalgojums ir atkarīgs arī no profesionālās kvalifikācijas, prēmijas darbiniekiem tiek maksātas līdzvērtīgi tam, kā viņi apmeklē speciālos mācību kursus. Jāatzīst, ka paši jaunie farmaceiti nereti savu profesiju nenovērtē. Nesen piedalījos gada cilvēku apsveikšanas ceremonijā Lielvārdē. Viena no nominācijām bija "sētnieks". Un kundze - sētniece - radīja priekšstatu, ka viņai ir godājama profesija. Diemžēl ne visi farmaceiti tāpat uztver savu nodarbošanos. Darba intervijās no jauniem farmaceitiem bieži esmu dzirdējis frāzi "manas iespējas aptiekā ir izsmeltas, man vairs nav interesanti, rutīna, nevaru izpausties". Bet bieži vien, izņemot vēlmi saņemt lielāku algu un strādāt prestižāku darbu, tādi cilvēki nespēj ierosināt konkrētas alternatīvas iespējas. Farmaceita profesijas prestižs ir atkarīgs no paša farmaceita un farmaceitu sabiedrības. Gribu izteikt cieņu Latvijas Farmaceitu biedrības vadītājai Kitijai Blumfeldei, kas cīnās par to, lai aptieku speciālisti mācītos, lai viņu veikums tiktu vērtēts pēc viņu profesionālās kvalifikācijas.

Farmaceitiskās aprūpes vieta, ne veikals

Kaut arī  Valsts kancelejas aptauja pērn liecina, ka vairāk nekā 90% iedzīvotāju ir apmierināti ar pakalpojumiem, ko saņem aptiekā, līdz šim likumdevēji ir dažādi interpretējuši farmaceita darba pienākumus un tiesības. Kā rast līdzsvaru starp diviem uzdevumiem - nopelnīt un palīdzēt? "Tas šobrīd ir katra paša sirdsapziņas jautājums," domā Latvijas Aptieku biedrības priekšsēdētāja AGNESE RITENE. 2010. gads bija tāds kā lūzuma gads - lai arī bija paredzēts, ka aptieku īpašnieki varēs būt tikai farmaceiti, tomēr likuma izpratnē šīs īpašuma tiesības tika paplašinātas, proti, teju jebkurš cilvēks Latvijā var būt aptiekas īpašnieks. Pirmkārt, vecajā Eiropā jau pierādījies, ka daudz labāks rezultāts farmaceitiskajā aprūpē sasniedzams, nodalot zāļu izplatīšanas posmus - vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Otrkārt, Veselības ministrija līdz šim nav paudusi savu viedokli par farmācijas sfēras attīstības koncepcija, trūcis konkrēts valsts skatījums par to, kādai būtu jāizskatās aptiekai un kas būtu jādara farmaceitam. Un tikai šobrīd šī situācija sāk pamazām mainīties, aptiekāru, farmaceitu, farmaceita asistentu iekļaujot vispārējā veselības aprūpes sistēmā. Latvijas Farmaceitu biedrības izstrādātā tālākizglītības koncepcija, kas paredz farmaceitu mūžizglītību, ir ļoti līdzīga tai, kā farmaceitu mācības notiek individuālo aptieku apvienībā "Mana aptieka". Proti, tiek apgūti algoritmi, kā, strādājot aptiekā, farmaceitam būtu jārīkojas - kādu simptomu gadījumā kādi jautājumi jāuzdod, lai konstatētu, kas klientam kaiš un kas būtu piemērotākais piedāvājamais preparāts. Vienu konkrētu tēmu apgūst padziļināti, mācību noslēgumā ir pārbaudījums. Domāju, ka jaunā tālākizglītības sistēma paaugstinās profesijas prestižu. Vienīgais klupšanas akmens varētu būt nokļūšana uz mācībām - kā tas izdosies farmaceitiem, kas strādā tālu no Rīgas, reģionos, lauku aptiekās... Lauku aptieku pastāvēšana nākotnē joprojām ir aktuāla. Latvijā ir 98 aptieku filiāles, kas lielākoties pieder individuālām aptiekām. Lauku aptieku un aptieku filiāļu uzturēšana mazāk apdzīvotās vietās ir teju sociāls, ne biznesa projekts! Par šo jautājumu jau drīz būs jādomā valsts līmenī. Pēc būtības šobrīd aptieka, protams, ir biznesa struktūra - mazumtirdzniecība. Farmaceitu darbu regulē profesijas standarts un ētikas kodekss. Farmācijas likumā noteikts, ka farmaceits nodarbojas ar pacientu konsultēšanu, bet piemaksas par pakalpojuma sniegšanu nav paredzētas, kā jau tas pie mums ārstniecībā ierasts. Diemžēl ir tā, ka ienākums ir tikai par konsultāciju, kas beidzas ar pirkumu. Tāpat kompensējamo medikamentu jomā tieši aptiekām un farmaceitiem ir daudz pienākumu. Tas ir labi, ka valsts kompensējamās zāles kļuvušas lētākas, tomēr aptiekās bieži rodas problēmas ar references zāļu pieejamību, par ko farmaceits nevar būt atbildīgs. Līdz ar to darba aptiekāram it kā ir vairāk, bet naudas - mazāk, tāpēc esam spiesti meklēt vidusceļu, lai mēs būtu aptieka-konsultāciju vietu, bet reizē nodrošinātu savu eksistenci - nopelnītu sev iztiku. Lielāko daļu izdevumu veido darba algas, ar nodokļiem pat 80% aptiekas izdevumu. Un šajā gadījumā atkal jāatgriežas pie jautājuma - kas ir aptiekas īpašnieks? Ir nepatīkami vērot tendences, ka dažviet rūpējas tikai par peļņas daļu - aptiekas pārvēršas par teju veikaliem, kur ar agresīvu mārketinga programmu starpniecību tiek darīts viss, lai arvien palielinātu pārdošanas apjomu. Uzskatu, ka tas nav aptiekas uzdevums! Aptiekām jākonkurē ar pakalpojuma kvalitāti, nevis ar komplicētām mārketinga metodēm. Paša farmaceita uzdevums - izvērtēt, cik viņam tas viss ir pieņemami un vai vienkāršs "pērc-pārdod" ir tas, ko viņš šajā profesijā ir vēlējies darīt... Mana pieredze liecina, - jaunieši, kas pie mums praktizējušies, jau nāk ar izpratni par to, kāds ir farmaceita darbs, un redz to kā veselības aprūpes sastāvdaļu, strādā ar degsmi un interesi. Daudz atkarīgs no tā, kāda ir aptieka un prakses vadītājs. Es personīgi savu darbu daru no sirds un uzskatu par prestižu un ļoti vajadzīgu profesiju. To pašu mācu arī saviem farmācijas studentiem. Jauniešiem patīk mācīties, ir vēlēšanās sevi pierādīt. Senos laikos farmaceita galvenais pienākums bija izgatavot pacientam piemērotas zāles, nu jau maz ir aptieku, kur vēl aizvien gatavo zāles (pie mums to vēl dara), vairāk jāstrādā ar gatavām zāļu formām, bet tāpat ir ārkārtīgi daudz informācijas par medikamentu mijiedarbību, pareizu lietošanu. Medicīnā var mācīties un mācīties!

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2013. gada augusta numurā