Kā augstākajai izglītībai kļūt konkurētspējīgai?
1. RSU ir ambiciozs mērķis - kļūt par modernas medicīnas izglītības zīmolu Ziemeļeiropā. Kā to izdarīt? 
Pārmaiņu mērķis ir radīt enabling environment jeb vidi, kur mūsu ārstu, profesoru zināšanas un potenciāls (un tas ir labs!) maksimāli uzplauktu. Šobrīd veicam Medicīnas fakultātes studiju programmas reformu, lai ieviestu objektīvi strukturētu mācību procesu, ko balsta konkrētu prasmju apguve, nevis zināšanas nošķirtā jomā. Paredzam, ka valsts pasūtījums augstākajā medicīnas izglītībā mazināsies, tāpēc centīsimies vismaz pusi ieņēmumu nopelnīt paši. Paredzam, ka pieaugs ārzemju studentu skaits - no 7% šobrīd līdz 10%, ilgtermiņā līdz 15%.
2. Kāpēc dānim vai vācietim braukt uz Latviju, ja viņa zemē mācības ir par brīvu un universitātes ir ar lielāku atpazīstamību?
Ir dažādi iemesli. Skandināviem valsts apmaksā augstāko izglītību pilnīgi vai daļēji pat tad, ja studē citā Eiropas Savienības valstī. Vācijā medicīnas studiju vietas ir kvotētas - uzņem visizcilākos. Tāpēc daudzi vācieši 1.-3. kursā studē ārpus Vācijas un atgriežas, līdzko sākas klīniskie priekšmeti. Mūsu universitātei izveidojusies laba reputācija, te nozīme mutvārdu mārketingam. Studējošo ārzemnieku vērtējumā zināšanas, ko dod RSU pirmajos studiju gados, ir vērtīgas, prasības - ļoti augstas.
3. Ir arī cits viedoklis - ir kļūdaini vērtēt ārzemju studentu skaita palielināšanu kā vienu no veiksmes kritērijiem, jo tā var uzņemt daudz ārzemnieku ar vājām zināšanām.
Ja Vācijā ir 80 miljoni cilvēku, tad topošie studenti ir simtos tūkstošos mērāmi. Ja Latvijā agrāk bija 30 tūkstoši potenciālo studentu - vidusskolas beidzēju, tad drīz būs 17 tūkstoši vai mazāk. Gudrākie un spējīgākie Latvijas jaunieši šeit nemācīsies, ja nespēsim piedāvāt Eiropas līmeņa izglītību. Brīvā tirgus principi ir ienākuši ne vien augstākajā izglītībā, bet arī veselības aprūpē.
4. Ko universitātei nozīmē ārzemju studenti bez papildu finansējuma un pasaules elpas?
Viņi ir prasīgāki nekā latviešu studenti. Nekautrējas akadēmiskajam personālam aizrādīt attieksmes vai kādu citu problēmu dēļ, jautāt. Ceļ izglītības kvalitātes prasības un vairo akadēmiskā personāla konkurētspēju, ja akadēmiskās apmaiņas ietvaros jālasa lekcijas ārpus Latvijas.
5. Kā sokas ar ārzemju vieslektoru piesaistīšanu?
Gribētāju netrūktu, bet Latvijas likme nav konkurētspējīga. Būtu jāatrod veids, kā vieslektoram segt uzturēšanās izdevumus un dzīvokļa pabalstu. Laba ir Erasmus programma, bet akadēmiskais personāls to neizmanto pietiekami efektīvi. Manuprāt, ikvienam akadēmiskā personāla pārstāvim pirms pārvēlēšanām akadēmiskā amatā jāizvirza prasība par dalību akadēmiskā apmaiņā citā ES universitātē, kur jālasa lekcijas.
6. Kā RSU izskatās Eiropas medicīnas augstskolu kontekstā?
Pēc Webometrics reitinga esam 7192., pasaules universitāšu reitingā - 4520., tomēr svarīgi salīdzināt sevi ar kaimiņiem. Kauņas universitātei ir sava slimnīca, uzskatu, ka arī Latvijā vajadzētu saplūdināt universitāti ar slimnīcu. Igauņi īstenojuši vienas universitātes konceptu, jo saprot, ka jākonkurē ar Somiju. Universāli principi ir Financial Times biznesa skolu reitingam, kas vērtē, cik multikulturāla vide augstskolā; cik vietējo un cik ārzemju pasniedzēju; kāds atalgojums ir absolventiem, cik ātri atrod darbu utt. Plānojam RSU ieviest iekšējo reitingu, universālo anketēšanas sistēmu, analizēt padarīto pēc darbības indikatoriem.
7. Vai ir nākotne divām augstskolām - LU un RSU -, kur dublējas medicīnas un farmācijas studijas?
Izveidojot vienu universitāti, Latvija likvidētu konkurenci medicīnas izglītībā, kas ir tāds sociālistisks risinājums. Šobrīd students var izvēlēties, kāda līmeņa izglītību vēlas, kādas prasības spēj izpildīt. Man šķiet, ka naudai ir jāseko studentam.
8. Bet efektīvāk taču būtu valsts līdzekļu mazumiņu koncentrēt vienā augstskolā!
Mazumiņu ir labāk koncentrēt, bet ļaujiet studējošajam izdarīt izvēli, lai tas ir tirgus, nevis ierēdņu diktēts lēmums. Mēģinājums Latvijā izveidot vienu augstskolu, kas atbilstu mistiskiem zinātnes universitātes priekšstatiem, ir nepamatots. Zinātnes universitātē, manuprāt, vismaz pusi budžeta veido līdzekļi no zinātnes fondiem, projektiem. Taču Latvijā viss zinātnes budžets ir mazāks nekā vienai farmācijas kompānijai! Mums jāspecializējas zinātnes nišas specialitātēs atbilstīgi ekonomikas prioritātēm, kuras gan jau 10 gadus neviens nespēj nosaukt. LU vēlme radīt ap sevi vienu augstskolu ir vēlme konsolidēt resursus. Tai pašā laikā LU vēlas akreditēt Latvijā otru stomatoloģijas programmu - kāda te līdzekļu taupīšana un koncentrācija?!
9. Un kāda ir izeja?
Pēc konkursa attiecīgā studiju programma tiek realizēta konkrētā augstskolā. Otrs variants: students ar savu vidējo atzīmi pretendē uz studiju vietu konkrētā augstskolā. Varbūt jārada vispārēja kreditēšanas sistēma - ar valsts subsidētu kredītu, kas tiek dzēsts maznodrošinātas ģimenes pārstāvim un uz zināmiem noteikumiem, ja students paliek strādāt Latvijā. Ja tagad slimnīcās trūkst plānveida pacientu un rezidenti neapgūst vajadzīgās iemaņas, varbūt rezidentūrai atvēlētā nauda jāatdod rezidentiem, lai brauc rezidentūrā uz ārzemēm? Piemēram, Islandē valsts nenodrošina nevienu rezidentūras vietu un studenti dodas uz klīnikām Eiropā vai Amerikā.
10. Jūs domājat - ar stipendiju, kas ir 847 lati (stipendija rezidentam ir 338 lati, pārējais - atalgojums apmācīttiesīgajam ārstam u.c.), latviešu rezidents dodas uz...
Kāpēc viņš nevar doties pāri jūrai uz Upsalu un strādāt turienes klīnikā? Rezidents jāatzīst par studējošo, nevis strādājošo, tad stipendija netiktu aplikta ar nodokļiem. Mēs nevaram pretoties tam, ka izglītības tirgus ir kļuvis globāls. Spējīgākie meklēs iespējas mācīties ārpus Latvijas, bet jāatvilina studenti uz Latviju, jo zināšanas ir mūsu vērtība, ko varam pārdot. Aizvien vairāk dažādu prasmju un kultūru pieredze tiek uzskatīta par būtisku kompetences pazīmi, kāpēc kādu kandidātu pieņemt darbā.
Foto: Inese Austruma