Dārgāks. Lētāks. Līdzvērtīgi efektīvs. Par SNN izrakstīšanu un ģenēriskām zālēm

Īsumā par galveno

Jauninājumu būtība — ārstam, izrakstot A saraksta kompensējamās zāles, no 1. aprīļa ne mazāk kā 70 % gadījumu receptē jālieto zāļu starptautiskais nepatentētais nosaukums un farmaceits aptiekā pacientam izsniedz lētākās līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles. Atlikušajos 30 % (rēķinot no kopīgā izrakstīto kompensējamo zāļu recepšu skaita gadā) ārsts drīkst izrakstīt zāļu komerciālo nosaukumu, bet tad īpašajā receptē ir jānorāda medicīnisks pamatojums pie atzīmes par zāļu aizvietošanas aizliegumu. Proti, novērotas zāļu blaknes vai alerģija vai pacientam nepieciešamas noteiktas šaura terapeitiskā indeksa zāles. Ja tiek novērotas blaknes, tad ārstam Zāļu valsts aģentūrai jāsniedz ziņojums. Gan ZVA, gan NVD speciālisti norāda: skaidrošanas darbam jānotiek ārsta kabinetā, izrakstot recepti. Tipiskas situācijas, kādas var veidoties aptiekā un ārsta kabinetā, un rīcības algoritmu skatiet 1. attēlā.

Par kādām zālēm pacienti visvairāk piemaksā?

Statistika liecina, ka pacienti iegādājas tikai daļu no kompensējamām zālēm, kā iemeslu minot pārāk lielu līdzmaksājumu: 2018. gadā šādu iemeslu minēja 45,8 % pacientu. [1] Pērn pacientu līdzmaksājums (par nereferences zālēm un valsts nekompensējamo daļu) bija 43,4 miljoni eiro. Līdzmaksājuma daļa, kad pacienti varētu maksāt mazāk, proti, iegādājoties lētāko references medikamentu, nevis receptē norādīto zāļu komerciālo nosaukumu, veidoja 25 miljonus eiro. Dati par pēdējiem septiņiem gadiem rāda, ka ik gadu pacienti pārmaksā 22—25 miljonus eiro. NVD atklāj, ka 2019. gadā vislielākā piemaksa medikamentiem bijusi asinsrites slimību diagnožu grupā: medikamenti izrakstīti 483 775 pacientiem un pacientu piemaksa šīs grupas medikamentiem bijusi vairāk nekā 17,5 milj. eiro. Otrajā vietā ierindojas medikamenti endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimību ārstēšanai — ar piemaksu vairāk nekā 2,5 milj. eiro apmērā, trešajā vietā — medikamenti acu slimību ārstēšanai ar pacientu piemaksu 1,3 milj. eiro apmērā (2. attēls).

Tiek lēsts, ka ar jauno kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtību varētu ietaupīt aptuveni 20 miljonus eiro uz pacientu līdzmaksājuma rēķina nerefernces zālēm. Vēl valsts vēlas veicināt kompensējamo zāļu cenu samazināšanu.

Pasaules prakse, tendences un Latvija

PVO 2018. gada ziņojumā par zāļu kompensācijas politiku Eiropā norādīta tendence — arvien vairāk valstu kā obligātu nosaka zāļu SNN izrakstīšanu un aizvietošanu ar ģenēriskajām zālēm, izvēloties lētākās līdzvērtīgas efektivitātes zāles. Tā ir PVO rekomendācija, un Latvija nav unikāla (3. attēls). Arī līdz šim Latvijā pirmreizējiem pacientiem kompensējamo zāļu receptē bija obligāti jāraksta SNN. Cits jautājums, vai šī norma darbojās.

NVD dati rāda, ka Latvijā ārsti līdz šim tomēr pārsvarā izrakstīja zāļu komerciālos nosaukumus. Kopumā e–receptes regulāri izraksta ap 2500 ārstu. No 2019. gada janvāra līdz 2020. gada janvārim medikamentus ar SNN izrakstījuši 1808 ārsti. 2020. gada janvārī medikamentus ar aktīvo vielu izrakstījuši ap 3,5 % ārstu. No visām aptiekās atprečotajām e–receptēm 11 % bijušas tādas, kur izrakstīti medikamenti ar aktīvās vielas nosaukumu.

Ģenēriskās zāles: tirgus, drošums, efektivitāte, līdzestība

Vai zāļu kompensācijas sistēmā par lētāko cenu konkurēs tikai ģenēriskās zāles? NVD atbild: nē, var būt situācijas, kad vislētākais ir oriģinālais medikaments. Taču, protams, pārsvarā tie būs ģenēriskie medikamenti. Tāpēc tālāk rakstā ieskats skaitļos, kas raksturo ģenērisko zāļu tirgu, kā arī atgādinājums par biežāk uzdotajiem jautājumiem: vai ģenērisko zāļu aktīvā viela var būt citā formā nekā orģinālajās zālēs? Kāda ir palīgvielas nozīme? Vai ģenēriskās zāles ir tikpat efektīvas un drošas kā orģinālās? Un kā lētāku līdzvērtīgas efektivitātes zāļu lietošana ietekmē pacientu līdzestību?

Ģenērisko zāļu tirgus skaitļos

Ja skatāmies pasaules tendenci, tad ģenērisko zāļu tirgus aug gan iepakojumu skaita ziņā, gan naudas izteiksmē. Iepakojumu skaita ziņā dominē ģenēriskās zāles, naudas izteiksmē joprojām tirgus smagsvari ir orģinālo medikamentu kompānijas (4. attēls).

Ja analizējam Latvijas zāļu tirgu, tad kopējais zāļu patēriņš 2018. gadā bija 46 miljoni iepakojumu: 74 % patentbrīvo zāļu, 25 % oriģinālo zāļu, 1 % pārējo zāļu. Proporcionālais sadalījums 2019. gadā saglabājās tāds pats, iepakojumu kopskaitam sasniedzot 47 miljonus. Savukārt naudas izteiksmē 2018. gadā kopējais zāļu patēriņš bija 411,32 milj. eiro ar PVN (43 % patentbrīvo zāļu, 56 % oriģinālo zāļu, 1 % pārējo zāļu), bet 2019. gadā — 472,31 milj. eiro ar PVN (41 % patentbrīvo zāļu, 58 % oriģinālo zāļu, 1 % pārējo zāļu); 5. attēls. [2]

Vidējā ģenērisko un orģinālo zāļu cena Latvijā atšķiras gandrīz 4,2 reizes (6. attēls).

AvotI

1. Zāļu valsts aģentūra, Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija. Jautājumi un atbildes par zāļu starptautiskā nepatentētā nosaukuma izrakstīšanu no 2020. gada 1. aprīļa. Rīga, 2020
2. Informācija, ko uz Doctus uzdotajiem jautājumiem sagatavoja ZVA un NVD un kas tapusi Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas nu-murs 9.2.4.1/16/I/001) ietvaros
3. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6511120/
4. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/22346336
5. https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S1551741119307831
6. https://thorax.bmj.com/content/74/11/1078.long
7. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6667943/
8. https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/ene.12014

Foto: SHUTTERSTOCK

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2020. gada aprīļa numurā