Maršruts divām dienām: Preiļi – Dagda – Daugavpils – Krāslava. Dodamies “sagaršot” Latgales medicīnu. Daugavpils reģionālā slimnīca piektdienas rītā tikšķ kā labi ieeļļots pulkstenis. Cik rūpju tas prasa slimnīcas vadītājam? “Jā, esam Latgales medicīnas flagmanis, monstrs,” teic AIVARS ZDANOVSKIS. Un joko: viņam atlicis dzīvot trīs dienas, tad kārtējā pārbaude par remontdarbiem.
Operāciju blokā – 10 operāciju zāles, ik dienu tiek veiktas 15–16 plāna operācijas
Smagie pacienti, vecie dakteri un "putni"
Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Aivars Zdanovskis mūs sagaida, pusnopietni puspajokam sacīdams: nekādu ciemkukuļu! Uz galda viņam KNAB pārskats par korupcijas riskiem veselības aprūpes sistēmā. Rūpīgi izlasījis vairākas reizes. Pie KNAB akcijas kukuļņēmēju apkarošanai mediķu rindās mūsu sarunas laikā viņš atgriežas vairākkārt - sitiens trāpīšot pa visiem, ne atsevišķiem negodprātīgiem mediķiem, sabiedrība sašķelsies un cunftes prestižs, kas jau tāpat nav augsts, kritīs.
A. Zdanovskis uzreiz ķeras problēmām pie "ragiem": pacientu mazāk, bet viņu veselības stāvoklis - smagāks. Ielaisti onkoloģiski gadījumi, smagas pneimonijas, kas prasa milzīgus līdzekļus. Tāpēc reāli pietrūkst naudas. Taču vēl lielāka problēma ir ar personālu. "Visgrūtāk klājas uzņemšanas nodaļā, ik dienu te iestājas vairāk nekā simt cilvēku, ārstiem ir milzīga slodze. Katru mēnesi ar šausmām gaidu, kad būs jāveido jauns grafiks, kaut kā to izdarām - ar pierunāšanu, lūgumiem." Slimnīcā apmēram puse darbinieku ir pirmspensijas vecumā, 27% - pensijas vecumā, tātad nākamajos piecos gados viņi var izkrist no darba aprites. A. Zdanovskis atšķir KNAB pārskatu: "Redz, ko raksta: Latvijā 1993. gadā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju bija 319 ārsti, 2009. gadā - 299, mazāk tikai Polijā un vēl dažās valstīs. Domāju, ka patlaban šis cipars ir vēl dramatiskāks. Kurš ārstēs? Jaunos, kas perfekti zina medicīnu, valodas, tehnoloģijas, paņems jebkurā Eiropas valstī. Kad tie 50% darbinieku aizies pensijā - ko iesāksim? Esmu gan labas, gan niknas vēstules rakstījis, nekas nemainās. Tā ir valsts problēma. No jaunajiem ārstiem - ar retiem izņēmumiem - atnāk tikai tie, kam rezidentūras laikā slimnīca maksā stipendiju un kas turpina ģimenes tradīcijas, cēlu jūtu vadīti; arī mans dēls mācās. Bet pēc šīs "putnu" ažiotāžas arī viņi nenāks." Dežurējošiem jaunajiem kolēģiem slimnīca maksā kā sertificētiem "rūdītiem vilkiem". Agrāk vienošanās ar stipendijas saņēmējiem bijusi par trim gadiem, kas pēc rezidentūras obligāti jānostrādā slimnīcā, tagad - par pieciem gadiem, jo pēc trim gadiem daudzi jaunie "pacēluši cepuri". Ar medicīnas māsām situācija slimnīcā sekmīgāka - tās "piegādā" Daugavpils Medicīnas koledža.
Dakteris Zdanovskis nenoliedz, ka ar korupciju jācīnās - kāda runa, bet ne ar tādām metodēm kā patlaban. "Viens KNAB brauciens uz slimnīcu un pārrunas ar iestādes vadītāju, nodaļu vadītājiem, ārstiem, pastaigāšana pa slimnīcu dotu trīs reizes lielāku efektu nekā baisie klipi un plakāti."
Aivaru Zdanovski, Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītāju, visvairāk satrauc kadru trūkums
Par ko iesilst sirds?
Mūsu ciemošanās reizē slimnīcā rit remonts - kārtējais ERAF projekts. Šoreiz par sanitāro mezglu pārbūvi. Daugavpils slimnīca visus gadus bijusi aktīva Eiropas struktūrfondu līdzekļu apguvē. Uz vaicājumu, cik cilvēku slimnīca šim darbam piesaistījusi, - A. Zdanovskis smej: "Vienu. Mani. Bija doma piesaistīt cilvēku no malas, taču tas beidzās ar to, ka pats braucu, skaidroju. Nezinu, kāpēc, bet katrs nākamais projekts norit arvien grūtāk, ar lielāku uzraudzību un kontroli."
Slimnīcā ar 735 gultām ekskursijā varētu pavadīt teju visu dienu, tāpēc lūdzam A. Zdanovski parādīt to, par ko pašam visvairāk iesilst sirds. Viņš ved mūs uz angioķirurģijas laboratoriju. Pie operāciju galda - dakteris Vladimirs Osipovs. "Re, kur mūsu superārsts, "nospērām" viņu Rēzeknei," smejot stāsta slimnīcas vadītājs. Palīgos V. Osipovam ir dr. Artūrs Teļežņikovs, kas mūsu ciemošanās brīdī devies uz kursiem. "Ja agrāk kardioloģiskie pacienti mirstības ziņā ieņēma pirmo vietu, tagad - ceturto. Par to liels prieks. Mēs varam sniegt šo palīdzību - diemžēl ne visu diennakti. Ja ir infarkts, tad labāk lai darbdienā - izdzīvošanas iespēja šā reģiona iedzīvotājiem būs vairākas reizes lielāka. Profesoram Andrejam Ērglim paldies - tā bija viņa doma par angioķirurģijas laboratoriju šeit." Vēl kā slimnīcas lepnumu viņš nosauc par Eiropas naudu izveidoto staru terapijas bloku: jaunās tehnoloģijas ļauj pacientiem dzīvot gadu vai divus ilgāk. "Tas ir daudz vai maz? Un cik vispār ir vērta cilvēka dzīvība?" retoriski vaicā A. Zdanovskis.
Dr. Vladimiru Osipovu Daugavpils “nospērusi” Rēzeknei, viņš tagad vada angioķirurģijas laboratoriju
Slimnīcas vadītājs teic: sirds iesilst arī par darbiniekiem, kas te ieauguši, ir savas vietas patrioti, pārdzīvo par slimnīcā notiekošo. Toties slimnīca nāk darbiniekiem pretī un atbalsta tālākizglītībā - šim mērķim izveidots īpašs fonds. Lai ārsti cienīgi iztiktu, protams, jāstrādā vairākas slodzes. "Visi skrien. Pieveru acis, kad speciālisti no pulksten diviem līdz četriem aiziet uz poliklīniku. Daugavpilī jau nav ļoti daudz vietu, kur skriet un piestrādāt. Daži brauc dežurēt uz Krāslavu, Preiļiem. Pie mums brauc no Ludzas, Balviem, Krāslavas, Preiļiem. Protams, nav normāla situācija, ja, tā skrienot apkārt, sanāk, ka cilvēks strādā 28 stundas dienā, tomēr situācija jārisina nevis ar aizliegumu piestrādāt, bet ar citām metodēm."
Aleksandrs Papsujevičs, Bērnu nodaļas vadītājs: “Nodaļa atvērta pirms 12 gadiem, kad likvidēja Bērnu slimnīcu. Tagad tajā strādā pieci ārsti un 46 māsiņas, nodaļā ir trīs apakšstruktūras”
Uz kā rēķina taupīt?
"Uz siltumu ietaupām. Nosiltinājām poliklīniku, Plaušu slimību un tuberkulozes centru, nomainījām siltummezglus, kas bija sapuvuši, pilēja. Lai gan uzcēlām jaunu dzemdību namu un platība pieauga, maksa par apkuri saruka - 70 tūkstošu latu vietā maksājam 50 tūkstošus. Diezgan ietaupām uz tehnoloģijām. Labojam arī to, kas nav labojams. Uz medikamentiem taupām. Pagājušajā gadā lūdzām darbiniekus uz nedēļu aiziet bezalgas atvaļinājumā," uzskaita A. Zdanovskis.
Algu fonds slimnīcai ir 800 tūkstoši latu, no valsts saņem ap 950 tūkstošiem latu, no kā jāsedz ne tikai algas, bet arī komunālie pakalpojumi u.c. Slimnīcai ir attīstīta maksas medicīnas daļa. Ambulatorā daļa, kas strādā sajūgā ar stacionāru, ir kā stute, balsts. Slimnīca saglabājusi arī laboratoriju, ēdina slimniekus un veļu mazgā pati. "Privātais vienmēr izmazgās un pabaros labāk. Varbūt. Vai lētāk? Ja mēs varam pabarot par latu, tad privātajam klāt nāks PVN 21%, lētāk par Ls 1,21 nesanāks. Mēs visādi rēķinājām!" Dienas stacionāra pakalpojumus Daugavpilī necenšas sniegt stacionārā, bet pārvieto uz poliklīniku.
Nodaļu vadītājiem A. Zdanovskis neliek nepārtraukti skaitīt līdzi katram santīmam. "Nodaļu vadītāji identificē problēmu un nāk pie manis: vajadzētu jaunu magnētiskās rezonanses aparātu. Zāģē, zāģē... Izsludinājām konkursu, ir arī uzvarētājs, pēc trim četriem mēnešiem mums būs jauns "magnēts"." A. Zdanovskis smej, ka neesot ne diktators, ne demokrāts, bet vadītājs ar demokrātiskām iezīmēm. Papļāpāšana neder, ir pamatoti jāargumentē, kāpēc vajadzīga tā vai cita jauna tehnoloģija. "Cīnāmies, meklējam, "grozāmies", pelnām. Vārdu sakot - izdzīvojam."
Fakti
- SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”, Daugavpils pašvaldības privātā kapitālsabiedrība
- Darbinieku skaits: 1394; ārsti – 173
- Gultas: 735
- Vidējais gultu noslogojums 2012. gadā – 66,3%
- 2012. gadā slimnīcā ārstējušies 28 398 pacienti
- Vidējais ārstēšanās ilgums – 6,27 dienas
- 2012. gadā veiktas 4945 operācijas
- Ambulatoro pacientu plūsma: 221 201
- Slimnīcas apgrozījums: aptuveni 14 miljoni latu gadā
- E-veselība: digitalizēta radioloģija; kopējā IT tīklā – centrālā slimnīca, poliklīnika un Plaušu slimību un tuberkulozes centrs
- Slimnīca celta: 1985. gadā
- Aivars Zdanovskis, valdes loceklis, slimnīcu vada kopš 2001. gada
Pilnu raksta versiju lasiet "Doctus" 2013.gada marta numurā
