Cilvēka faktors. Tukuma slimnīca
Fakti par Tukuma slimnīcu
- Darbinieki: 280, no tiem ārsti — 54
- Gultas: 104
- Dzemdību skaits: līdz 400 dzemdībām
- Pacientu plūsma: gadā stacionē 5500—6000 pacientus
- Budžets: 4 miljoni eiro
- Īpašnieks: Tukuma, Engures, Kandavas, Jaunpils novadu pašvaldības
- Tukuma slimnīcas valdes locekle: Dzintra Rabkeviča
Vedot ekskursijā pa slimnīcu, Dz. Rabkeviča vairākkārt uzsver cilvēcisko faktoru. Pasaule turas uz sava darba entuziastiem. Piemēram, slimnīcā ir lieliska tradīcija - ik mēnesi tiek rīkotas sapulces, kopā sanāk ģimenes ārsti (daudziem no viņiem prakses vieta ir slimnīcas telpās) un speciālisti. Lielo organizēšanu uzņēmusies Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene - aicina lektorus, ārsti uzzina par jaunākajiem medikamentiem, metodēm. Šīs ir arī reizes, kad pie kafijas tases var izrunāt pretrunas.
Dz. Rabkeviča slavē sadarbību ar Nacionālā veselības dienesta filiāli Kuldīgā: ja ir kāds jautājums par kvotām vai citas neskaidrības, allaž var konsultēties, nekad neatsaka padomu. Atkal - cilvēciskais faktors.
Šis pats faktors ļoti svarīgs nodaļās. Ja ir enerģisks, zinīgs līderis, viss notiek. Viena no tādām ir laboratorijas vadītāja Evita Ezera. "Nemierniece!" - smejas Dz. Rabkeviča. Tiklīdz kas jauns, ziņo, ko vajadzētu iegādāties laboratorijai. "Uztveru pozitīvi. Ja es te visu bremzētu, tad man jāiet mājās." Laboratorija ir slimnīcas īpašais stāsts, viena no pirmajām un retajām slimnīcu laboratorijām, kurai ir pilna akreditācija atbilstīgi sertifikātam. Nu jau trešo gadu pārbaudīta. Evita Ezera pēc izglītības ir medicīnas fiziķe, pabeigusi maģistratūru. Rāda laboratorijas rokasgrāmatu ar 22 detalizētām sadaļām. "Visu laiku atjaunojam aktuālo versiju. Akreditējām laboratoriju, kad neviens to nedarīja. Jutām konkurenci, gribējām saglabāt savu laboratoriju un būt līmenī, lai neviens tukumnieks nevarētu teikt, ka pašu pilsētā nav iespējams analīzes uztaisīt."
Pa ceļam uz operāciju zāli satiekam anesteziologu reanimatologu Augustu Rozentālu - vēl viens dakteris, ko varētu saukt par slimnīcas balstu. Vienīgais tukumnieks, pārējie šā profila ārsti ir piebraucēji. Pats dakteris smej: "Nezinu, vai kanti turu, bet visus robus nosedzu gan. Daudz darba. Mana otrā darbavieta ir Dobelē. Bet tā jau mēs visi strādājam, zinu kolēģi, kas brauc no Liepājas uz Rīgu. Pēc gada man ir pensija, nezinu, vai direktore laidīs." "Diez vai!" - direktore joko pretī. Taču šajos smieklos ir daudz rūgtas patiesības. Liela daļa ārstu ir pirmspensijas, pensijas vecumā. "Nāk rezidenti, noliek eksāmenu un paceļ cepuri. Gatavojām vienu tukumnieku, jauno anesteziologu, bet aizbrauca uz Vāciju drusku paskatīties," stāsta A. Rozentāls.
Tāds pats stabils kadrs ir Dzemdību nodaļas vadītāja Solvita Krūze, nodaļu vada jau 12 gadus. "Mūsu dakteru ģimenīte," - raksturo slimnīcas vadītāja. Solvitas dzīvesbiedrs Guntis Krūze ir slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītājs, kvalitātes vadītājs. Solvitas dzimtā ir mediķi - mamma šajā slimnīcā strādājusi par ginekoloģi, tētis vadījis reanimācijas nodaļu. "Gribētu papildspēkus, nodaļā esmu viena pati, palīgos - tikai dežūr-ārsti," stāsta S. Krūze. Strādā arī ambulatori. "Ar dzemdību skaitu turamies līmenī. Sievietes pie mums brauc gan no mūsu četriem novadiem, gan pa kādai no Jelgavas, Saldus, Talsiem, Mērsraga, Dundagas. Diezgan daudz mums ir grūtu pacienšu - neizglītotas, nedomā par bērniņu, atbrauc bez nekā, labi, ka mums ir pamperi un autiņi, ko iedot; skatos - mātes pasē dzelzs recepte, viņa pat nav nopirkusi zāles. Ir arī zinīgas sievietes, bet labās dzemdības, kad sieviete ar mums sadarbojas, ātrāk aizmirstas."
Terapijas nodaļā ārstu istabā rosās slimnīcas galvenais ārsts Andris Aleksīns, savulaik Kandavas slimnīcas vadītājs. Arī viens no šīs slimnīcas gudrajiem balstiem, darbaudzinātājs diviem jaunajiem ārstiem. Jaunais sīriešu kolēģis Nawar Abou Koura latviski saprot, arī sarunāties var, grūtāk vedas ar krievu tautības pacientiem, tad sauc kādu palīgā. Galvenais esot smaidīt! Pirms pusgada šajā nodaļā darbu sākusi jauna vadītāja - daktere Inga Jaščenko. Dz. Rabkeviča priecājas, ka izdevies palīdzēt dakterei sakārtot sadzīves pusi - dzīvokļa jautājumu un bērnudārzu atvasei. "Esmu daudz kur strādājusi, vienubrīd man bija pat piecas darbavietas. Pirms dekrēta atvaļinājuma pēdējos divus gadus biju Uzņemšanas nodaļas vadītāja Dobeles slimnīcā, pirms tam trīs gadus strādāju Rīgā - Gaiļezera slimnīcā gan Terapijas nodaļā, gan Uzņemšanas nodaļā. Savulaik esmu strādājusi arī par ārsta palīgu neatliekamajā palīdzībā," daktere stāsta par darba pieredzi. "Patīk Tukumā - slimnīca skaista, sakārtota! Uz Rīgu vairs nemaz negribu braukt."
Verot Pediatrijas nodaļas durvis, Dz. Rabkeviča atzīst: šī ir nodaļa, kas prasās pēc pārbūves. Nodaļas vadītāja pediatre un infektoloģe Ruta Apriķe arī ir no šīs slimnīcas darbinieku zelta fonda. Dienā ar mazajiem pacientiem strādā divi ārsti, dežūrās palīgos nāk vēl trīs dakteres. "Tagad nodaļā vidēji ārstējas 15 pacienti. Aktuālas ir vīrusu infekcijas: kā zarnu, tā elpceļu. Bronhīts, laringīts, astma, rota vīruss, noravīruss, urīnceļu infekcijas," daktere Apriķe skaita diagnozes. Nodaļā ik pa laikam ir sociāli smagi bērni: no vardarbīgām ģimenēm, no krīžu centra, no bērnu nama. Daktere priecājas, ka ir ļoti labas māsiņas, viena no viņām strādā arī Bērnu slimnīcā Rīgā. "Kur ņemu spēku, lai neizsīktu? Esmu diezgan pieredzējusi, bet pagājušajā gadā sāku apmeklēt Bālinta grupu Rīgā pie profesores Guntas Ancānes. Tā dod pašapziņu."
Slimnīcas vadītāja palepojas ar vēl pirmskrīzes laikā uzbūvēto - jaunu patoloģiskās anatomijas nodaļas ēku. ERAF projekta 1. kārtas ietvaros izveidots arī ēdināšanas bloks. Slimnīcai ir sava kafejnīca; uzmanību piesaista divi datori kafejnīcas stūrī. "Pie datora šad tad ļaujam pasēdēt ielu bērniem. Internets jau visur ir maksas pakalpojums. Ir reizes, kad viņiem kāda porcija jānopērk, žēl skatīties. Labie darbi... Bieži tas ir attieksmes jautājums, neko daudz nemaksā." Šī viņas personības īpašā gaišā šķautne atklājas arī tad, kad mūsu intervijas laikā Dz. Rabkeviča atvainodamās ceļ tālruni un pacietīgi dod padomus, pēcāk sacīdama: audžubērns zvanīja...
Izšūpoti un palikuši
"Esam kaut kā to kuģi izšūpojuši cauri reformām. Taču arī šodien nevaru pilnīgi droši apgalvot, kas būs ar algām, kas būs rīt. Bet esam jau iemācījušies tādā režīmā strādāt," atzīst Dz. Rabkeviča. "Savulaik bijām stipri reformējamo slimnīcu vidū - to rāda 2007. gada budžets, kad mums nogrieza vairāk nekā 50 procentus valsts finansējuma. Toreiz samazinājām algas, citus izdevumus, glāba sociālais spilvens. Pamazām ejam uz priekšu, ik pa kādam mazam uzlabojumam, ieguldījumam. Tukuma slimnīca nekad nav skaļi un klaji konfliktējusi, izteikusi neapdomīgus lozungus vai protestus. Mēs vienmēr esam apsvēruši, ko reāli varam mainīt konkrētajā situācijā un kas mums jāpieņem, lai varētu izdzīvot." Stresu rada algu jautājums, tāpēc Dz. Rabkeviča nevairās par šiem jautājumiem runāt ar kolektīvu. Tāpat arī sociāli smagie pacienti no laukiem: pēc izrakstīšanas viņi drīz vien atkal nokļūst slimnīcā, jo nekur nav meklējuši palīdzību. "Var jau uz papīra izdomāt, ko un kā reformēt, dzīve pati parāda, ka viss ir nedaudz citādi. Piecminūtes reizēm jāvelta sociāliem, nevis medicīniskiem jautājumiem."
Sociāli neērto un grūto pusi ieraugām arī savām acīm. Slimnīcā uz kāpnēm siltumu meklē bezpajumtnieks Boriss. "Ja jau tikai ienāktu pasildīties! Pēc tam viss ir sasmērēts," nopūšas Dz. Rabkeviča. "Cīnāmies visādi. Policiju saucam, bet tas nav risinājums."
Slimnīcas vadītājai uz galda atskaites, viņa gatavojas tikties ar slimnīcas dibinātājiem, četru pašvaldību - Engures, Kandavas, Jaunpils un Tukuma - pārstāvjiem, jālemj par jauna datortomogrāfa iegādi. Ik gadu teju četriem tūkstošiem ambulatoro pacientu un divarpus tūkstošiem stacionāra pacientu vajadzīgs datortomogrāfijas izmeklējums. Ar pašvaldību pārstāvjiem viņa tiekas apmēram četrreiz gadā: informē par situāciju slimnīcā, bet pašvaldības pauž attieksmi un prasības. Dz. Rabkeviča ir gandarīta par sadarbību. "Varbūt mūs neapber ar naudu tik, cik gribētos, bet atbalsts un sapratne ir."
Foto: Anda VALTERE
Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2015. gada marta numurā