Būs raibi rūtaini
1. Jūs bijāt galvenais iniciators vēstulei, kas adresēta Eiropas Komisijai, atklāti aicinot iejaukties, lai uzlabotu finansiālo situāciju Latvijas veselības aprūpes jomā. Vēstulē pieminēts genocīds; kādi situācijas aspekti liek par to runāt?
Genocīds ir kādas iedzīvotāju grupas, tautas vai tās daļas pakļaušana iznīcināšanai etnisku, reliģisku vai politisku motīvu dēļ. Ar valdības politiku, kad nepiešķirtie līdzekļi ir jākompensē iedzīvotājiem, iznīcības riskam nenoliedzami tiek pakļauta iedzīvotāju materiāli neaizsargātākā daļa. Vai valdība tā rīkojas tāpēc, ka eiro ir jāievieš 2012. gadā, vai tāpēc, ka Pareks banka jāglābj... tie ir politiski motīvi. Un te arī genocīda pazīmes. 
2. Muļķīgas vai mērķtiecīgas darbības dēļ?
Gribētu ticēt, ka muļķīgas; diemžēl arvien vairāk faktu top zināmi, kas vedina uz šausmīgām domām - varbūt darbība ir arī mērķtiecīga. Sistēmiski, gadu no gada veselības aprūpē ir bijušas problēmas. Varbūt kāds to gudri koordinē ar baltiem cimdiem.
3. Vai pēdējā laikā ir bijis kāds gudrs lēmums veselības aprūpē?
Pēdējo divu gadu laikā gudrus lēmumus nevaru atcerēties. Gundars Krasts teicis, ka nauda ir kā mēsli - tur, kur tās par daudz, tur smird, kur par maz - nekas neaug. Veselības aprūpē jau padsmit gadu naudas ir par maz. Nevienas gaišas nots. Diemžēl.
4. Vai vēstule nav pārāk maigs veids, kā rīkoties šodienas situācijā?
Pagājušajā gadā izdarījām likumā atļauto maksimumu - pikets, streiki. Skandinājām, ka faktiski deg, lai gan vēl tikai zem grīdas. Tagad liesmas izlauzušās caur pārsegumu. Vienu gan gribētu: lai iedzīvotāji ņem spainīšus un krūzītes un lej virsū ugunij savu sāpi. Atbalstot vēstuli, aicinu iztēloties, vai nebūs pārmetumu pašam sev, ka nav darīts viss iespējamais. Brīdī, kad laikā neatbrauc ātrā palīdzība, kad slimnīcā saka: "Zināt, nav to zāļu, valsts institūcijas aizliedz rakstīt receptes, neņemiet ļaunā, te jums paladziņš, te aspirīns, kh-khmm, lai jums laba veselība!"
Ko vēl tālāk varam darīt? Bija bruģakmeņi, bija zemnieki ar traktoriem. Mēs nevaram slimniekus gultās krāmēt apkārt Ministru kabinetam vai šķērsām ielām. To likums mums neatļauj.
5. Bet varbūt vajag? Bruģakmeņus jau arī likums neatļauj mest!
Tāpēc tie, kas to darīja, ir valsts noziedznieki, sēž. Mēs kā organizācija nevaram savus cilvēkus uz tādu rīcību aicināt, tad nākamajā dienā vairs nebūsim. To tikai gaida.
6. Vai jūtat mediķu vienotību vēlmē panākt izmaiņas veselības aprūpē?
Kad jārunā gaitenī, o jā, tad dzirksteļo un vārās, bet, kad jāatnāk uz piketu, jāpiedalās streikā... Vienam dežūra, otram lekcija, trešajam pieņemšana... Vienotības nav. Daļa baidās riskēt ar sasniegto, daļai naudiņas patiešām pietiek - liekas, mūžīgi varēs skriet trīs darbos.
7. Vienotības trūkums varbūt nozīmē to, ka pacietības mēra kritiskā robeža nav sasniegta.
Varbūt. Domā, ka var būt vēl sliktāk. Daļa atkal aizbrauks, līdzko būs iespēja, jo negrib, lai valdība kropļo viņu dzīvi. Viņi sakāpj kuģī ne vairs tādēļ, lai brauktu uz Gotlandi, bet uz štatiem prom. Taču, ja pienāks laiks, kad visi metīs bruģakmeņus, gan pievienosies arī mediķi.
8. Smadzeņu potenciāla trūkums, politiskā nespēja vai pelēkās ekonomikas klātbūtne nozarē - kas no šiem šobrīd ir būtiskākais Latvijas veselības aprūpes kapracis?
Tur visas trīs lāpstas šķindēdamas darbojas. Tāpēc arī tas kaps tik ātri padziļinās. Ir skaidras starptautiskas līnijas par darba virzieniem veselības aprūpē - no PVO, Eiropas Padomes, Pasaules Bankas un Valūtas fonda. Kāpēc to neievēro? Vai nu tāpēc, ka muļķi, vai arī tāpēc, ka nelieši... Nezinu.
9. Vai arī jūsu personīgais maciņš varētu kļūt plānāks, jo valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu loks sarūk un līdzmaksājumi pieaug?
Jau ir kļuvis: Rīgas Stradiņa universitātē samazināja algu, jo ir mazāks finansējums.
Pirms diviem gadiem nomira mans tēvs, pirms tam ilgu laiku nopietni slimojis. Pagājušajā gadā arī mammai bija divas smagas operācijas. Zinu, cik tas viss maksā. Ir oficiālās nodevas, kas jāsamaksā. Kad iedomājos: divas līdz piecas reizes dārgāk... Tas būtu ļoti smagi.
10. Vai ir kas pozitīvs noslēgumam?
Tagad ir tā pasakas daļa - jo tālāk, jo briesmīgāk. Attīstība ir viļņveida: kad vilnis slīd lejup, svarīgi visiem spēkiem turēties uz ūdens, nevis salikt rociņas uz krūtīm un laisties dibenā. Kā pasakā - beigas būs labas, bet pirms tām mums visiem ies raibi rūtaini.
Foto: Inese Austruma