Iecerēts, ka šā gada 1. oktobrī e–veselības sistēma Latvijā sāks darboties pilnvērtīgi, bet no 2016. gada 1. janvāra tās izmantošana būs obligāta visām ārstniecības iestādēm un aptiekām. E–veselībai iztērētā summa tuvojas 10 miljoniem eiro, un izskanējis viedoklis, ka sistēmas juridiskajiem un saturiskajiem uzlabojumiem būs vajadzīgi vēl 18 miljoni eiro.
Cik metru līdz Latvijas e–veselības finišam?
Pagājuši desmit gadi, kopš 2005. gadā tika apstiprinātas e–veselības pamatnostādnes. Desmit gadi, kuros valsts klupdama krizdama centusies ieviest e–veselības sistēmu. Pārdzīvotas iepirkumu pārsūdzības, mainījušies projektu vadītāji, tehnoloģiskie risinājumi paguvuši novecot, kamēr valsts prātojusi, kā sistēmu ieviest. Ārstniecības iestādes šajā laikā nav gulējušas, bet čakli ieviesušas un strādā lokālajās elektroniskajās informācijas sistēmās.
Kas paveikts? Cik metri palikuši līdz e–veselības finišam? Nacionālā veselības dienesta (NVD) e–Veselības un starptautiskās sadarbības departamenta direktors Mārtiņš Smilga norāda, ka NVD 2010. gadā sāka trīs e–veselības projektus (finansēti no ERAF līdzekļiem): “Elektroniskās veselības kartes un integrācijas platformu izveide”, “Elektroniska apmeklējumu rezervēšanas izveide, veselības aprūpes darba plūsmu elektronizēšana, sabiedrības veselības portāla izveide” un “Elektronisko recepšu informācijas sistēmas izveide”. Šie projekti tika noslēgti 2014. gada decembrī, bet joprojām turpinās darbs pie e–veselības integrētās informācijas sistēmas attīstības. Trīs pabeigto projektu rezultātā izveidota vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma (e–veselības sistēma), kas tiek uzlabota, kā arī tiek izstrādāta jauna funkcionalitāte, piemēram, vizuālās diagnostikas datu apmaiņa.
Pērn spēkā stājās arī e–veselības sistēmas juridiskais regulējums, kas nosaka veselības informācijas sistēmā glabājamos datus un to apstrādes kārtību, datu izsniegšanas kārtību. M. Smilga: “Pašlaik izveidotā e–veselības sistēma darbojas NVD testa vidē, tajā iespējams izrakstīt gan darbnespējas lapu, gan e–recepti, gan nosūtījumu pie speciālista, apskatīt pacienta pamatdatus, elektronisko veselības karti utt. Jau kādu laiku ārstniecības iestādes, aptiekas, veselības nozares informācijas sistēmu izstrādātāji piedalās e–veselības sistēmas testēšanā. Testētājiem tas ļauj apzināt nepieciešamos pielāgojumus savās informācijas sistēmās.”
E–sistēmā varēs strādāt divējādi: viena no iespējām — ārstniecības iestādes un aptiekas aizvien varēs strādāt savās informācijas sistēmās (šajā gadījumā jāveic pielāgojumi, lai veiktu datu apmaiņu ar e–veselības sistēmu); otra — darbs notiks NVD e–veselības portālā, nevis informācijas sistēmā.
No 2013. gada aprīļa, izmantojot e–veselības sistēmas, jau darbojas ziņojumu izsūtīšana ģimenes ārstiem par pacientiem, pie kuriem devusies Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, bet pacients nav stacionēts, — katru mēnesi tiek izsūtīti aptuveni divi tūkstoši ziņojumu.
Kāpēc e–veselības ieviešanas process tik gauss?
Uz jautājumu par e–veselības sistēmas vājajām vietām NVD pārstāvis diplomātiski atbild: pašlaik NVD lielākais izaicinājums ir sniegt konsultācijas ārstniecības iestāžu programmatūras izstrādātājiem, lai datu apmaiņu saslēgtu ar e–veselības sistēmām, kas patiesi ir dažādas. Tāpat programmatūras izstrādātājiem jāapgūst pasaulē plašāk lietotais medicīnisko datu apmaiņas standarts HL7 (Health Level 7): specifisks starptautisks standarts, kur tiek izmantoti pasaules mēroga hierarhijā iekļauti objektu identifikatori un specifiskas datus aprakstošas shēmas, kas atšķiras no ierastajām datu apmaiņas sistēmām, tāpēc sistēmu izstrādātājiem, lai pielāgotu savas sistēmas e–veselības datu apmaiņai, nepieciešamas specifiskas zināšanas.
Iespējams, rodas jautājums — kādēļ bija jāizmanto tik sarežģīta un specifiska tehnoloģija? Izstrādātāji saka: sistēmai jābūt tādai, lai tā būtu piemērota arī nākotnes vajadzībām: plašākai integrācijai ne vien ar citām sistēmām (piemēram, apdrošināšanas), bet arī starptautiskā mērogā, nodrošinot iespēju datu apmaiņai arī ar citām valstīm. Lattelecom Technology izstrādātāju pārstāvis Jurijs Korņijenko: “Arī Igaunijas e–veselības sistēma izstrādāta pēc šā standarta, un, pielāgojot standartu Latvijas vajadzībām, sadarbojāmies ar Igaunijas kolēģiem.”
Vēl viena būtiska izmaiņa, kas jāveic pašreizējo sistēmu nodrošinātājiem, ir datu apstrāde. Līdz šim datus lielākoties uzkrāja lokālajās datubāzēs, taču turpmāk tos uzkrās vienotajā e–veselības sistēmā. Jaunu informāciju par pacienta datiem tajā var reģistrēt gan citas ārstniecības iestādes, gan citas sistēmas (piemēram, informāciju par personas deklarētās dzīvesvietas adreses maiņu reģistrē pēc izmaiņām PMLP datos). Tāpēc pašreizējo sistēmu izstrādātājiem ir vai nu savās sistēmās pilnībā jāmaina pieeja, atsakoties no datu lokālas uzglabāšanas un vienmēr attēlojot visus datus no e–veselības sistēmas, vai arī jānodrošina, ka lokālajā sistēmā tiek veiktas izmaiņas atbilstīgi tam, kā mainījušies dati e–veselības sistēmā. Tāpat jāņem vērā, ka pacients, izmantojot veselības portālu, var aizliegt piekļuvi saviem datiem noteiktā līmenī, kas nozīmē, ka šie dati no e–veselības sistēmas vairs netiks izgūti, bet, ja tie bijuši uzkrāti lokālajās datubāzēs, arī tajās jānodrošina, ka piekļuve šiem datiem vairs nav iespējama.
Izaicinājums ir arī datu drošība. E–veselības sistēmā tiks uzkrāti pacientu veselības dati, kas klasificēti kā aizsargājamie un kam izvirzītas īpaši augstas drošības prasības (datu glabāšanā, pārraidē).
Sistēmai prasības tiek noteiktas gan vairākos likumos — Valsts informācijas sistēmu likumā, Fizisko personu datu aizsardzības likumā, Informācijas sistēmu drošības likumā, Pacientu tiesību un Ārstniecības likumā, gan neskaitāmos Ministru kabineta noteikumos.
Visām informācijas sistēmām, kas pašlaik darbojas ārstniecības iestādēs ar lokāliem datiem, no nākamā gada janvāra jāatbilst datu drošības prasībām — jānodrošina datu fiziskā aizsardzība (piemēram, ja dati tiek glabāti uz servera, tam jāatrodas ar signalizāciju aprīkotā telpā, kur nevar iekļūt nesakcionētas personas), tikai identificēti lietotāji drīkst piekļūt datiem un tos izmantot.
M. Smilga piemin martā veikto ģimenes ārstu aptauju: visbiežāk ārsti raizējušies par personāla datorprasmēm, prakses tehnisko nodrošinājumu (daļai ģimenes ārstu prakse būtu jāpapildina ar datoriem) un laika patēriņu, ierastās darbības veicot elektroniski. Ārsti reģionos uztraucas par iespējamiem sistēmas darbības traucējumiem interneta nepietiekama pārklājuma un pārāk lēnas darbības dēļ. Ārstu problēmjautājumu lokā ir arī darbs mājas vizīšu laikā. M. Smilga: “NVD tiekas ar ģimenes ārstiem un farmaceitiem reģionos, lai skaidrotu e–veselības ieviešanas aktualitātes, un ir kļuvis skaidrs, ka ārsti un farmaceiti, kas 2014. gada rudenī piedalījās mācībās par e–veselības ieviešanu, ir noskaņoti pozitīvāk, tāpēc NVD 2015. gada rudenī plāno papildu mācības gan ārstiem, gan farmaceitiem.”
E–veselības portāla testētāja viedoklis
E–veselības sistēmas lietošanai jābūt vienkāršai un ātrdarbīgai
Dr. Andris BAUMANIS
Dr. Andris Baumanis, ģimenes ārsts no Rīgas
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas uzstādījums sistēmas izstrādātājiem — visas likumos noteiktās darbības e–vidē būtu jāpaveic piecās minūtēs, apzinoties, ka pacienta pieņemšanas laiks ir 15 minūtes, no kurām 5 minūtes atvēlētas pacienta uzklausīšanai un 5 minūtes pacienta izmeklēšanai.
Manas izjūtas, testējot e–veselības jauno portālu? Traģiski sliktas, jo vide nav lietotājam draudzīga un 19 uzdevumus, kas testētājam bija jāveic, nav iespējams izpildīt 2 stundās. Portālā ir virkne lieku darbību ar peli, bet, ja tās neveic, darbību nav iespējams pabeigt, piemēram, izrakstīt recepti vai atvērt darba nespējas lapu. Lietojot savu lokālo programmu, šīs darbības varu veikt piecās minūtēs. Testējot e–veselības portālu, redzams, ka programmētāji nav iepazinušies ar jau izstrādātajām lokālajām datorprogrammām un tajās pieļautajām kļūdām, ka nav bijis cieša kontakta ar ārstiem. Tikai ielogošanās sistēmā vien aizņēma 5 minūtes. Kaut arī ielogošanās bija paredzēta ar ID karti, tehniski tas nebija iespējams. No minētājām 2 stundām gandrīz 98% laika tika patērēts, gaidot atbildes reakciju uz darbībām ar datora peli.
Ja strādātu perfektā e–veselības sistēmā (ātri un vienkārši):
- ekonomiskais ieguvums ārstiem: nav jāpērk medicīniskās dokumentācijas veidlapas, receptes, ambulatorās kartes, ambulatoro karšu skapji un plaukti, kasetnes prin-teriem, papīrs (nav skaidrs, kur paliks pašreizējās biezās pacientu ambulatorās kartes, zinot situāciju ar Latvijas Valsts arhīvu); ambulatoro karšu aizpildīšanai nav jāvelta agrās rīta stundas, vakari un brīvdienas; nosūtījuma uz DEĀK sagatavojams 10—15 minūtēs, kā to apgalvo VDEĀKK; ārstam nav jāgatavo nekādas atskaites, jo elektroniskajā ambulatorā apmeklējuma talonā ir visa informācija, lai sistēma izveidotu likumos paredzētās atskaites; medicīniskā dokumentācija nav jāsūta kontrolējošajām institūcijām: Veselības inspekcijai, Valsts policijai, prokuratūrai.
- n ekonomiskie zaudējumi ārstiem: antivīrusu programmas, pastāvīgs IT speciālista atbalsts un palīdzība prakses vietā, nevis attālināti (vismaz sākuma periodā), skeneris ienākošo papīra dokumentu apstrādei, stabils un ātrs interneta pieslēgums;
- n ieguvums pacientam: ja ārsts vairāk laika veltītu komunikācijai ar pacientu un viņa izmeklēšanai, nevis darbam pie monitora. Sākumposmā pacientam būtu grūtības izprast, kādas receptes ārsts izrakstījis, kādus nosūtījumus izsniedzis. Ieguvums pacientam būtu iespēja ātri un vienkārši pierakstīties uz izmeklējumiem, neapzvanot virkni iestāžu.
Drošības problēmas ir vienas no galvenajām, kuru dēļ virknē Eiropas valstu nav iespējams ieviest e–veselību. Kurš regulāri testēs un pārbaudīs ārsta datoru, lai tas nebūtu uzlaužams un no tā nebūtu iespējams nozagt informāciju? Kā NVD nodrošinās augstos IT drošības uzstādījumus, zinot stipri ierobežotos valsts budžeta līdzekļus veselības aprūpei? E–veselības portāls, ko pēc NVD pasūtījuma veido Lattelecom, neatbilst ārstu prasībām, jo darbības ātrums ir lēns; daudz lieku darbību ar peli; nav šablonu, lai veidotu ierakstus ar vienu taustiņu kombināciju; sarežģīti un grūti veidojamas receptes (netiek izmantotas sagataves, kā tas ir lokālajās programmās); portāla sadaļas un izveidotie elektroniskie dokumenti nav pārskatāmi; portāla izstrādātāji mēģina izgudrot “velosipēdu”, kurš jau sen izgudrots (virkne risinājumu, kas izveidoti un atstrādāti lokālajās programmās).
Pilnu raksta versiju lasiet žurnāla Doctus septembra numurā!
Kolāža: no Doctus arhīva
