Aptieku konkurences nacionālās īpatnības

Viedokli izsaka:

• Svens Henkuzens, Zāļu valsts aģentūras direktors

  

• Sarmīte Ābrama, Konkurences padomes priekšsēdētāja

  

Par zāļu un aptieku tirgu Latvijā

• Kopējais zāļu tirgus — 398 miljoni eiro (2017. gadā)
• Aptieku ķēžu īpatsvars — 70 %
• 2017. gadā saistībā ar licences turētāju maiņu aptieku licences pārreģistrētas 34 aptiekām, 2016. gadā — 32 aptiekām

Uz ķēžu tālāku attīstību jāraugās uzmanīgi!

ZVA dati rāda, ka šobrīd aptieku ķēžu (vismaz četras aptiekas) īpatsvars sasniedz 70 %. Un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas pieaudzis par 3 %. Svens Henkuzens: “Farmācijas jomas normatīvie akti un aptieku licencēšanas kārtība neregulē dominanci tirgū. Aģentūrai būtiska ir aptieku pieejamība, īpaši ārpus pilsētām, tomēr arī dominējošs stāvoklis tirgū ierobežo iespējas izvēlēties un salīdzināt piedāvājumu, taču mūsu rīcībā šobrīd nav instrumentu, lai, piemēram, neatļautu ķēdes aptiekai pārņemt neatkarīgas aptiekas licenci vienas pilsētas teritorijas ietvaros.”

Konkurences padomes priekšsēdētāja Sarmīte Ābrama piemin būtisku aspektu konkurences tiesībās: augstu ieguldījumu tirgi kļūst konkurētspējīgāki, ja parādās vismaz trešais spēlētājs, tātad 30 % īpatsvars vienam varētu būt zināma robeža, aiz kuras uz ķēdes tālāko attīstību jāraugās uzmanīgi. “Septiņdesmit procenti ir jau nesamērīgs tirgus īpatsvars, parēķiniet, kas paliek pāri pārējiem tirgus spēlētājiem! Mazticams, ka tie, būdami stipri mazāki, ilgtermiņā spēs izdarīt pietiekami efektīvu konkurences spiedienu ar cenu, pakalpojumu kvalitāti un piedāvājumu uz lielo ķēdi, lai pircējam būtu ilgtermiņa ieguvums no spēcīgas konkurences. Ne velti, pieaugot aptieku tīklu koncentrācijai, daudzās Eiropas Savienības valstīs tagad meklē veidus, kā ierobežot to tālāku izplešanos; piemēram, Itālijā pērn mainīts regulējums par aptieku izvietošanu, paredzot, ka vienam aptieku īpašniekam nedrīkst piederēt vairāk par divdesmit procentiem no aptiekām konkrētajā apdzīvotajā vietā. Visai radikāls solis, bet, lai to spertu, bija jābūt ļoti precīzai datubāzei un analīzei, kā arī prognozēm par vēlamo tirgus attīstību.”

Sarmīte Ābrama norāda: farmācijas nozarē viens no vislielākajiem riskiem — patērētājam farmaceitiskā aprūpe var kļūt arvien nepieejamāka tieši finansiāli, kā arī, koncentrējoties tirgum, samazināties patērētāja izvēles iespējas. Arī ģenērisko medikamentu klāsta īpatsvaram jāpievērš uzmanība no Veselības ministrijas puses.

Franšīze un aptieku bizness

Pēdējos gados parādījusies jauna tendence — individuālās aptiekas kļūst par aptieku ķēžu franšīzes ņēmējām. Galvenais jautājums: vai šādā veidā individuālās aptiekas nekļūst par aptieku ķēžu neredzamo pagarinājumu?

“Aptieka, kas noslēgusi līgumu par franšīzes izmantošanu, ir tā pati juridiskā persona, un parasti arī netiek veiktas izmaiņas šīs aptiekas licencē, ko izsniegusi aģentūra,” teic Svens Henkuzens.

“Franšīze kā uzņēmējdarbības forma nevienā biznesa veidā nav nekas slikts, jo tā ir iespēja parasti mazākam uzņēmumam, izmantojot cita pircēju vidū popularitāti jau ieguvuša zīmola atpazīstamību, zinātību, uzlabot savu sniegumu,” skaidro Sarmīte Ābrama. “Konkurences tiesībās to vērtē kā vertikālu sadarbības vienošanos, ko starp neatkarīgiem komersantiem var noslēgt uz īsāku vai ilgāku laiku. Svarīgi, ka šajā sadarbības veidā franšīzes ņēmējs nezaudē neatkarību. Proti, individuālā aptieka, kas kļuvusi par franšīzes ņēmēju kādam aptieku tīklam (franšīzes devējam), joprojām patstāvīgi lemj, kā sabalansēt ieņēmumu un izdevumu struktūru, par kādām cenām preces tirgot, kādus papildu pakalpojumus aptiekā sniegt.”

Sarmīte Ābrama gan norāda uz niansēm aptieku biznesā — aptieku tīkliem pamatā ir savs vertikāli integrēts vairumtirgotājs un visai intensīvs akciju piedāvājums. Tāpēc saprotams, ka franšīzes ņēmējam var veidoties ciešāka sadarbība ar franšīzes devēja pamatpiegādātājiem, iesaiste kopīgās akcijās visā franšīzes tīklā.

Svens Henkuzens: “Franšīze, visticamāk, ir arī iespēja individuālai aptiekai saglabāt zināmu neatkarību un atkāpšanās tiesības ap-stākļos, kad ķēdes aptiekām ir apjomradīti ietaupījumi un tās ieņem būtisku tirgus daļu. Taču, ja ķēdes aptieka līdzekļus investē individuālajā aptiekā, nav pamata domāt, ka tā ir bezmaksas dāvana. Starp divām juridiskām personām tiek slēgts līgums, no kura izriet pienākumi un tiesības. Šobrīd komersantiem nav pienākuma paziņot nedz Zāļu valsts aģentūrā, nedz Veselības inspekcijā par šādu komercdarbības vienošanās noslēgšanu vai par tās saturu.”

Sarmīte Ābrama gan uzsver: tas, ka individuālā aptieka kļuvusi par kāda tīkla franšīzes aptieku, neizslēdz tās iespēju sadarboties arī ar citiem piegādātājiem. Franšīzes devējs noteikti nedrīkst tai diktēt, par kādu regulāro cenu tirgot vai netirgot zāles. Tad franšīze no atļautas sadarbības vienošanās var pārtapt par aizliegtu vienošanos, kas ir smags konkurences tiesību pārkāpums.

Par vertikālo integrāciju

“Vertikālā un horizontālā integrācija ir iespēja iegūt apjomradītus ietaupījumus, piedāvāt klientam noderīgus pakalpojumus vienuviet,” teic Svens Henkuzens. “Vienlaikus veselības nozare atšķiras ar to, ka piedāvājums var radīt pieprasījumu, proti, ja veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs (tātad arī aptieka) veicina nepamatotu veselības aprūpes pakalpojumu patēriņu, tad tas ir risks pacientam un valstij kopumā.”

“Pati par sevi vertikālā integrācija biznesā ir atzīts veids, kā optimizēt un efektivizēt procesus un samazināt izmaksas,” papildina Konkurences padomes priekšsēdētāja. “Piemēram, ar ražotāju integrēts vairumtirgotājs un mazumtirgotājs, veidojoties tā dēvētajai vienotai vērtību radīšanas ķēdei, spēcīgas konkurences apstākļos būtu motivēts ietaupītās administratīvās vai citas izmaksas atspoguļot mazāku piegādes cenu un gala cenu veidā. Bet atkal — to varam sagaidīt, ja ir spēcīga konkurence. Pirms vairākiem gadiem, analizējot zāļu cenas, konstatējām: jo tālāk no konkrētā tīkla aptiekām atrodas konkurenti, jo tuvāk maksimālajai robežai mazumtirdzniecības līmenī tiek noteikti zāļu piecenojumi, ko regulē ar noteiktas formulas palīdzību. Daudz runāts par to, ka arī regulētais zāļu vairumtirdzniecības piecenojums netiek samazināts proporcionāli bonusiem, kas saņemti no izplatītāja. Vispār zāļu piecenojuma veidošanas jautājums nav pārskatīts jau gadiem, lai gan zāļu cenām šajā laikā bijusi izteikta tendence palielināties.”

Sarmīte Ābrama uzsver: veselības un farmācijas jomā ir daudz konkurencei sāpīgu jautājumu un vertikālā integrācija kopsakarā ar atsevišķu tirgus spēlētāju pieaugošo koncentrāciju ir tikai viens no tiem. “Pirms vairākiem gadiem piedāvājām konkurences regulējumu mainīt tā, lai veselības iestādēm (arī aptiekām) būtu pienākums mums ziņot par apvienošanos, ja tiek iegādāta aptieka ar daudz mazāku apgrozījumu, nekā tas noteikts Konkurences likumā vispārējā kārtībā. Mūsu mērķis bija laikus pamanīt un izvērtēt kritiskos apvienošanās darījumus, kur mazu aptieku pārpirkšanas ceļā apdzīvotās vietās notiek pamatīga tirgus koncentrācija. Atbalsta priekšlikumam nebija. Radies iespaids, ka Veselības ministrijai nav nekāda analītiskā dienesta, kas analizētu ministrijas iestādēs savāktos datus, izvērtējot nozares regulējumu ietekmi un pārbaudot prognozes turpmākajām darbībām. Tāpēc nav jābrīnās, ka nozares pārraugi Latvijā joprojām nav gatavi paust skaidru reakciju uz šiem konsolidācijas procesiem. Šķiet, veselības nozare ir vienīgā, kur grūti saskatāma stratēģiska domāšana.”

Viedokļi

Lai individuāla aptieka pastāvētu — apvienība vai franšīze

Agnese Ritene, “Centra aptiekas” Tukumā vadītāja, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja

“Man simpatizē neatkarīgu aptieku zīmoli, piemēram, Mana aptieka vai Aptieka 1, zem kuriem apvienojušās dažādu farmaceitu aptiekas ar līdzīgu mērķi un domāšanu. Franšīzes gadījumā ir pieņemts lēmums identificēties ar konkrēta aptieku tīkla tēlu.

Klients no aptiekas sagaida dažādus pakalpojumus: akcijas, klientu kartes, saziņu sociālajos tīklos utt., ko vienai pašai individuālai aptiekai grūti nodrošināt. Risinājums ir pievienošanās aptieku apvienībai vai franšīzes pieņemšana. Ja aptiekas īpašnieks lēmumus vēlas pieņemt patstāvīgi, tad tā visdrīzāk ir dalība individuālu aptieku apvienībā. Tomēr labāk, lai aptiekas īpašnieks izšķiras par labu franšīzei nekā aptiekas pārdošanai. Franšīzes gadījumā jārēķinās ar stingriem noteikumiem, ar kuru lieltirgotavu jāsadarbojas un kādam jābūt iepirkuma apjomam, turklāt arī aptiekas pārdošanas dati ir pieejami franšīzes devējam. 2010. gada valdības lēmums liberalizēt aptieku īpašumtiesības ir sākums šodienas notikumiem. Latvijā ir ārkārtīgi blīvs aptieku un aptieku filiāļu tīkls — viena aptieka uz aptuveni divarpus tūkstošiem iedzīvotāju (ES valstīs vidēji uz vienu aptieku ir 4000 iedzīvotāju). Maz ir vietu, kur tuvumā nebūtu aptiekas, tāpēc Latvijā nav pamata runāt par zāļu fizisku nepieejamību, nav jāmeklē citi izplatīšanas kanāli ārpus aptiekām. Komersanti ir ieinteresēti atvērt aptiekas izdevīgās vietās ar lielu iedzīvotāju skaitu, jo tas nosaka, vai aptieka būs dzīvotspējīga — tāpēc arī Rīgā, kur dzīvo aptuveni septiņsimt tūkstoši iedzīvotāju, ir 40 % no visām Latvijas aptiekām. Šodien jādomā, lai visiem komersantiem būtu vienāda izpratne par farmaceita pienākumiem un atbildību aptiekā. Aptieku izvietojuma un atvēršanas ierobežojumi ir nepieciešami, jo aptiekām savā starpā ir jākonkurē ar pakalpojumu kvalitāti, nevis atraktīvāko mārketinga piedāvājumu. Nepieciešams arī saglabāt īpašus noteikumus aptiekām, kas sniedz dārgos pakalpojumus — gatavo zāles un strādā visu diennakti, tomēr, ņemot vērā, ka dažkārt tas tiek izmantots ļaunprātīgi, kontrolējošajām iestādēm jāspēj šīs lietas identificēt un novērst.”

Franšīzes plusi: akcijas, iekārtojums, darbinieku tālākizglītība

Dina Kurzemniece, SIA “Pils aptieka” īpašniece un vadītāja

“Man Jelgavā ir trīs franšīzes Benu aptiekas, Rīgā — divas franšīzes Apotheka aptiekas. Ja ir doma pastāvēt arī nākotnē, tad franšīze ir ļoti labs risinājums.

Latvijā aptieku ķēdes kļūst arvien lielākas, to ietekme pieaug. Pirmo soli franšīzes aptiekas virzienā spēru jau 2016. gadā — Apotheka aptieka franšīze Rīgā ir ļoti piemērota galvaspilsētai, jo aptiekas iekārtojums ir skaists un mūsdienīgs, datorprogrammas — modernas, mārketings un merčendaizings — veiksmīgs. Tiesa, tas atspoguļojas produktu cenā. Benu aptieka franšīzes preces ir nedaudz lētākas, jo ir izdevīgāks akciju piedāvājums, planogrammas (shēmas preču izkārtojumam, lai pievērstu pircēju uzmanību) un apjomīgāka reklāma televīzijā. Bet visas šīs lietas īpaši neatspoguļojas iepirkuma cenās un arī pārdošanas cenās ne.

Kā lielāko plusu, darbojoties kā franšīzes aptiekai, gribu minēt akciju piedāvājumus. Protams, svarīgs arī preču izvietojums. Tad — atlaides, ko mazs privāts uzņēmums vai neliels aptieku tīkls piedāvāt nevarētu, jo šīs atlaides tiek noteiktas nevis šeit, Latvijā, bet kaut kur citviet. Un mēs varam izmantot šos darba augļus, līdz ar to esam pievilcīgāki klientiem. Vēl darbiniekiem regulāri notiek mācības, tiek analizēts viņu darbs. Viens no riskiem varētu būt tas, ka zaudējam klientu loku, jo mums ir nevis savs zīmols, bet franšīzes devēja aptiekas zīmols. Tas varbūt nav tik ļoti pamanāms, Jelgavas Pils aptiekā tas ir redzams kā neliels logo. Kopš novembrī atvērām aptieku, esmu iztaujājusi daudzus apmeklētājus, vai viņiem tas ir saprotams. Esmu teikusi, ka esam tie paši, tikai tagad strādājam kā franšīzes aptieka, tāpēc ārēji izskatāmies citādi.

Varbūt priekšdienās būs kādi riski — kāds spiediens no franšīzes devēja tāpēc, ka mainās vadības politika vai tirgus stratēģija, bet šobrīd par to runāt vēl pāragri.”

FOTO: Shutterstock, no ZVA, Konkurences padomes un Doctus arhīva

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2018. gada aprīļa numurā