Ja satiekas Austrumu un Rietumu medicīna

Austrumnieki mācās runāt rietumnieku zinātnes valodā

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Internās medicīnas klīnikas vadītājs profesors Valdis Pīrāgs septembrī atgriezās no Indijas. Viņš austrumniekus ievadīja rietumnieku zinātnes valodā - četras nedēļas dienvidu štata Tamilnadu pilsētā Koimbatūrā palīdzēja organizēt pēc nejaušināšanas principa iedalītu salīdzināmo grupu klīniskam pētījumam par ājurvēdas ārstēšanas ietekmi uz glikēmijas regulāciju pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. Profesors nolasīja trīs lekcijas seminārā, kas bija organizēts vairāk nekā 60 ājurvēdas ārstiem no Tamilnadu, Keralas un Karnatakas štatiem par cukura diabēta patoģenēzi, diagnostiku un ārstēšanu modernajā (Rietumu) medicīnā.

"Ledus sakustas, Austrumu pusē notiek "revolūcija", veidojot klīniskos pētījumus. Tas ir sarežģīti, bet tas ir ceļš, uz ko iet. Piemēram, akupunktūrā šādos pētījumos ir ļoti grūti nodrošināt placebo efektu. Pieskaras ar adatām, kam ir truli gali, bet cilvēks tik un tā jūt pieskārienu, vai neizmanto klasiskos punktus, taču arī aktīvais punkts var būt cits," stāsta DANA MISIŅA, ģimenes ārste no "Veselības centra 4" un akupunktūras speciāliste. Vieglāk ir ar efektivitātes pētījumiem, kad standarta ārstēšanas paņēmienus salīdzina ar tādiem, kas papildināti ar netradicionālām metodēm.

"Ja mērķis ir pārliecināt konservatīvos Rietumu ārstus, jāveido kontrolētie pētījumi pēc Rietumu medicīnas metodoloģijas," ir pārliecināts Dr. med. EDGARS VASIĻEVSKIS, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas algologs un RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta pētnieks. "Rietumu ārsti nepieņems klīnisko gadījumu aprakstus, kas ar pierādījumiem pamatotās medicīnas klasifikācijā pieder pie 3., 4. klases, tos var interpretēt dažādi un nevar izstrādāt rekomendācijas." Viņš piemin domformu medicīnu, kas Ķīnā šogad iekļauta sertificēto metožu sarakstā - domformu medicīnas autors ķīniešu ārsts Bjaņ Cjue (daļa no viņa traktātiem likuši pamatus Ķīnas tradicionālajai medicīnai) ir dzīvojis tajā pašā laikā, kad Hipokrats. Atšķirība tā, ka Rietumu skola attīstījusies dinamiskāk un Austrumos ļoti daudzas lietas nav jāpierāda, tās vienkārši pieder viņu kultūrai. "Bet mūsu, rietumnieku, uztverē domformu medicīnā ir daudz misticisma un ezoterikas elementu, turklāt speciālisti, kas praktizē šo metodi, nav ārsti. Ja kolēģi būtu atvērti un par kādu slimību grupu izdotos izveidot pietiekami nopietnu protokolu, mēs varētu nonākt pie pētījuma un rezultātiem, ko respektē abas puses."

D. Misiņa piebilst: integratīvajā medicīnā ir arī pierādītas lietas, piemēram, Pasaules Veselības organizācija jau 1960. gadā uzrakstīja traktātu par pielikšanas punktiem akupunktūrā, atzina pozitīvo efektu dzemdniecībā, paliatīvajā aprūpē, arī zobārstniecībā. Akupunktūra lieliski papildina tradicionālo ārstēšanu rehabilitācijā pēc insulta. "Konservatīvie pedantiskie vācieši akupunktūru apmaksā - atsevišķām indikācijām. Savukārt, ja lūkojamies uz austrumniekiem, tad viņu prāts ir ļoti atvērts, pragmatisks. Piemēram, Ķīnā viss iet roku rokā - ir insulta vienības, kur izmanto augstākās instrumentālās radioloģiskās metodes, talkā nāk adatas, ķīniešu un Rietumu preparāti."

Cits skata leņķis. Kāds?

"Austrumu medicīna piedāvā holistisku pasaules skatījumu. Savulaik patofizioloģijā mums stāstīja, ka organismā visas sistēmas ir vienotas, diemžēl to aizmirstam, jo Rietumu medicīna ļoti vērsta uz specializāciju. Turklāt daudzas slimības ārstējam simptomātiski, nemeklējot pirmcēloni," - tā par atšķirībām starp Austrumu un Rietumu medicīnu saka E. Vasiļevskis. "Vēl Austrumu medicīnā liela nozīme ir paša cilvēka darbam. Kad Pekinā mācījos domformu medicīnu, pacientiem tika pateikts: 30 procentus izdara ārsts, 70 procenti ir paša pacienta darbs. Ko dara Rietumu medicīna? Paskatieties standarta izrakstu no slimnīcas pēc smagas slimības! Cik daudz izrakstā ir veltīts paša cilvēka darbam? Varbūt viena rindiņa par režīmu un diētu, tad puslapa ar medikamentozo terapiju. Tas ir strupceļš. Rietumu medicīna 80-90 procentus izārstēšanās nopelnu vai uzdevumu piešķir ārstam vai ārstniecības sistēmai. Un tā pacients meklē brīnumārstu, brīnumtableti, brīnumprocedūru..."

D. Misiņa nav tik kategoriska - arī Rietumu medicīna mēģina lūkoties uz cilvēku kopumā: imunoloģijā, psihoterapijā. Taču, protams, daudz kas Austrumu medicīnā mums, rietumniekiem, ir grūti uztverams vai pat neuztverams. "Kad mācījos Honkongā, man bija laime mācīties ar vietējiem. Es viņiem lūdzu: pastāstiet, kas tā enerģija tāda ir! Viņi nevar pastāstīt. Nu, tā ir enerģija! Ķīniešu hieroglifs "enerģija" sastāv no rīsa un no tvaikiem. Tas ir simboliski, ka mūsu matērija var pārvērsties ne-matērijā un pretēji. To jau tagad pierāda, arī Rietumi sāk to pieņemt."

Mazliet par situāciju Latvijā

Prof. NIKOLAJS NIKOLAJEVS, Holistiskās medicīnas un Naturopātijas asociācijas vadītājs, lai raksturotu, kāda ir situācija un attieksme pret integratīvo medicīnu Latvijā, definē jēdzienu "integrācija": "Ir trīs līmeņu integrācijas. Viena - iecietīgā attieksme, kad Rietumu medicīnas sabiedrība saka: ja gribat, strādājiet, mēs tāpat būsim paēduši. Otra - oficiālās medicīnas ierēdņi atzīst, ka tā ir laba lieta: varat darboties, taču par atbalstu nesapņojiet. Trešais - īstenā integrācija, proti, vismaz dažas apdrošināšanas kompānijas ir gatavas segt šo pakalpojumu. Dažās valstīs ir toleranta attieksme, dažās valstīs - de iure attieksme. Trešais līmenis nekur nav sasniegts. Latvija ir pozitīvs piemērs, jo holistiskā medicīna ir integrēta klīnikas un augstskolu līmenī, turklāt ārstu vide ir šaura, Rietumu, Austrumu medicīnu praktizējošie ārsti labi pazīst cits citu."

Latvijā ir divas sertificētas netradicionālās medicīnas specialitātes - akupunktūra un homeopātija - un 16 sertificētas metodes. Specialitātes no metodēm atšķiras ar to, ka tās prasa speciālu izglītības programmu un sagatavošanu. Piemēram, akupunktūra jau 1993. gadā ir atzīta par līdzvērtīgu specialitāti tiesībās uz pastāvēšanu un praksi Latvijā, sertifikācijas process ir apstiprināts ar Ministru kabineta lēmumu, tai ir divu gadu rezidentūras programma. Akupunktūru aktīvi praktizējošo ārstu ir vairāk nekā 300. Ik piecus gadus notiek resertifikācija.

N. Nikolajevs: "Latvija ir gājusi daudz kur pa priekšu citām valstīm - pēc mūsu ieteiktās programmas notiek ārstu sagatavošana arī citās Eiropas Savienības valstīs. Viens solis, kur esam priekšā visai Rietumu pasaulei, - pagājušā gada rudenī, tiekoties ar Veselības ministrijas speciālistiem, esam panākuši vienošanos, ka farmaceitiskajiem preparātiem, kas sagatavoti uz Ķīnas fitoterapijas bāzes, tiks piešķirts īpašs statuss - tos drīkstēs parakstīt ārsti, kas ir sertificēti un pārvalda Ķīnas tradicionālo medicīnu, un tos drīkstēs piedāvāt tikai aptiekās."

D. Misiņa pragmatiski norāda: nedrīk-stam aizmirst, ka arī Austrumu medicīnā ir riski un sēnalas. "Jābūt stingriem speciālistu izglītošanas jomā. Domāju, ka Eiropā par to nav jāsūdzas, te daudz stingrāk skatās uz mācību sistēmu, taču pašā Ķīnā paļaujas arī uz rekomendācijām. Tur joprojām ir mācekļi, kam atļauts praktizēt, ja viņi skolotāja uzraudzībā to darījuši desmit gadus. Uzskatu, ka būtu jābūt stingram kontroles mehānismam Austrumu medicīnas preparātiem - līdzīgi, kā ir labas ražošanas prakses prasības Rietumu preparātiem. Ja es iesaku, tad gribu būt pārliecināta par preparāta kvalitāti."

Viņa stāsta, ka ķīniešu tradicionālajā medicīnā ir pieci zari: akupunktūra; cigun, vingrošana; medikamenti/zālītes; bankas un masāža, kas ir ļoti dziļa masāža uz aktīvajiem punktiem. Latvijā tādas nav. "Ķīnieši izmanto visu šo kompleksu - visus piecus zarus, kamēr mēs fragmentāri atsevišķus zariņus."

N. Nikolajevs teic, ka pirms pieciem gadiem 200 ārstiem uzdots jautājums, kāda ir viņu attieksme pret akupunktūru un Ķīnas medicīnu kopumā. "Aptuveni 20 procenti teica: jā, tas ir interesanti, tas var reāli palīdzēt, jāintegrē. 23 procenti: interesanti, bet tikai vēsturiskā aspektā. Pārējie 57 procenti teica, ka tās ir pupu mizas. Tas nav mums vajadzīgs, tā ir pacientu muļķošana. Par kādu integrāciju varam runāt?! Bet pacientiem bija gluži pretēji."

VIEDOKĻI

Visi ceļi ved uz Romu un viss, kas palīdz cilvēkam, ir labi

Agrāk diezgan atklāti vīpsnāju par visu šo - homoepātiju, akupunktūru, ājurvēdu. Bet pēdējos divos trīs gados mana pārliecība ir mainījusies. Esmu piedzīvojusi atklāsmi pati sev. Pirms pāris gadiem endokrinologu konferencē noklausījos izcila Izraēlas profesora referātu "Hormoni no zemgarozas līdz olnīcām". Profesors stundu zīmēja apļus un shēmas, kas pierādīja, kā mūsu domas un tas, ko runājam, ietekmē mūsu ķermeni. Policistisko olnīcu sindroms (PCO) ir Izraēlas sieviešu nelaime. PCO rodas, ja nepareizā ritmā izdalās noteikts hormons. Un izrādās, ka to ļoti labi var ārstēt arī ar akupunktūru. Jo - kas ir akupunktūra? Spiediens uz noteiktiem nervu punktiem, to receptoriem. Attiecīgi tiek ietekmēta arī organisma hormonālā sistēma, un to tiešām var sakārtot. Tā nu iznācis, ka pašlaik es tiešām ticu - Austrumu medicīna noteiktās jomās var palīdzēt.

Bija laiks, kad gāju uz jogu, jo gribēju kļūt tievāka. Vēl ir pieredze ar ārstu - lietišķās kinezioloģijas speciālistu Oļegu Suhorukovu. Strādājot dārzā, pieliecos un tiku pie pamatīgām muguras sāpēm. Neviens ārsts no tradicionālās medicīnas jomas palīdzēt nevarēja. Noskaidrojās, ka mugurkaulā ir cista, tā jāoperē. Pēdējais, pie kā gāju, bija Suhorukovs - viņš uzspieda šeit, uzspieda tur... un man jau mēnesi nesāp mugura! Vienā no žurnāliem "Veselība" lasīju rakstu par kinezioloģiju. Mūsu ķermenī visi nervi, visas muskuļu šķiedras ir saistītas! Esmu mēģinājusi arī akupunktūru pret neizskaidrojamu alerģiju, tā gan nepalīdzēja.

Austrumu un Rietumu medicīnu noteikti var apvienot! Problēma ir cita - Latvijā nav tik dziļi šo sistēmu pārzinošu mediķu, kas veiksmīgi spētu apvienot abas sistēmas. Un tad gan drīzāk var kaitēt, nevis ārstēt. Vēl svarīgi, lai ārstēšanas procesam tomēr būtu viens vadītājs, kas pārzinātu visas izmantotās metodes un rezultātu. Stradiņa slimnīcā strādā fizikālās terapijas ārsts Vladimirs Manuhins, kas vairākus gadus Ķīnā apguvis šīs zināšanas. Ļoti zinīgs speciālists. Savas pacientes dažreiz "aizdzenu" pie kāda netradicionālās nozares speciālista. Parasti tad, kad ir pilnīgi neizskaidrojami neauglības gadījumi vai pazudušas mēnešreizes bez iemesla. Ir, kad palīdz!

Rietumu medicīnā ir programmas, datori, vadlīnijas, algoritmi, kas pasaka priekšā, kā katrā konkrētā gadījumā ir jārīkojas. Aiz sistēmas pazūd individuālais cilvēks. Pacients pasaka sūdzību, ārsts izraksta tableti. Ja nepalīdz, iedod citu. Neapšaubāmi, ka spēcīgas nozares Rietumos ir neatliekamā palīdzība, akūtu situāciju risināšana, onkoloģija. Kaulu lūzumu tradicionālā medicīna sadziedēs ātrāk un labāk. Pārējās medicīnas nozarēs ir vērts mēģināt arī ko netradicionālu.

 Rietumu medicīna neskata cilvēku kopumā, bet cilvēks tiešām ir vienota sistēma. Patiesībā jau visi ceļi ved uz Romu un viss, kas palīdz cilvēkam, ir labi.

Ārstējos pie tradicionālajiem ārstiem, bet filozofiski Austrumu medicīnu atbalstu

Pats es ārstējos pie tradicionālajiem ārstiem. Man ir aritmija, to kontrolēju ar ārstu izrak-stītām zālēm. Bet filozofiski es Austrumu medicīnu atbalstu, esmu meditējis un vispār neredzu pretrunas starp Austrumu un Rietumu medicīnu. Ja kaut kas piemērots un interesants ir Austrumu koncepcijā, tad parasti tam skaidrojumu var atrast arī Rietumu medicīnas zinātnes pētījumos. Līdz ar to šīs abas puses nav pretrunā.

Nevaru teikt, ka tieši medicīnas tēmu būtu pētījis pastiprināti, tomēr par Indijas medicīnu Austrumu medicīnas sistēmā, čakrām interesējies esmu. Ir interesants Stenforda universitātes profesora Viljama Tillera pētījums 1980. gados: Tillers uzskata, ka agrāk cilvēka ķermeņa attīstību noteica ķīmiskie procesi. Jaunākie eksperimenti pierāda, ka darbojas elektromagnētiskie lauki un citi smalko enerģiju lauki, kas ietekmē cilvēka fizisko ķermeni. Cilvēka ķermeni ietekmē arī inversais laiks un ķermeņa ēteriskā ķīmija. Izcili krievu pētnieki V. Popoņins un P. Garjajevs pētījuši DNS ietekmi uz fotoniem. Un fotoni tiešām vakuuma traukā sakārtojas telpiskās struktūrās, tāpēc nav apstrīdams, ka ļoti daudz ko mūsu dzīvē nosaka apziņa un mūsu domas. Tiesa, Krievijas Zinātņu akadēmijas pseidozinātnes komisija šos pētījumus mēdz dēvēt par pseidozinātniskiem, kaut Rietumos šiem DNS fantoma efekta pētījumiem pievērš lielu uzmanību.

Neticu, ka vēzi var izārstēt ar alternatīvo medicīnu

Mana nostāja - ne par, ne pret. Neitrāla, bet tikai gadījumā, ja alternatīvā medicīna neaizvieto tradicionālo medicīnu. Diemžēl esmu redzējis daudz sliktu gadījumu, kad pacients pievēršas tikai netradicionālajai medicīnai, zaudē laiku un atnāk ar ielaistu slimību. Protams, kaut ko no netradicionālās medicīnas var pārņemt, bet Austrumu medicīnā nav ieroču pret onkoloģisku slimību.

Austrumu medicīnu esmu izmantojis. Esmu ārstējis radikulītu, veiksmīgi - punktu stimulācija noņēma muskuļu tonusu. Pazīstu daudzus akupunktūras speciālistus, kas ļoti veiksmīgi izmanto šo metodi. Arī pašam mājās ir elektroakupunktūras aparāts, ko gan sen nelietoju.

Var integrēt Austrumu un Rietumu medicīnu, bet uz sinerģijas, nevis antagonisma principiem. Neiroloģijā, rehabilitācijā tādas metodes kā masāža, vingrošana var dot ļoti labus rezultātus, pareiza elpošana astmas slimniekiem tiešām palīdz, arī akupunktūra diezgan plaši izmantojama radikulīta, mialģijas gadījumā. Bet tas viss neattiecas uz onkoloģiju! Vienīgais veids, kā Austrumu medicīnu redzu onkoloģijā, ir pretsāpju terapija.

Austrumu medicīnu izvēlas cilvēki, kas baidās no operācijas, agresīvas ārstēšanas (staru, ķīmijterapija) un radikāliem risinājumiem. Viņi tic, ka Austrumu medicīna ir saudzējošāka un mazāk kaitīga organismam. Šie cilvēki vairāk uzticas dabai un organisma dabiskajām spējam cīnīties ar slimībām. Vairāk ieklausās organismā un dabas balsī. Nevaru teikt, ka ir ļoti izteikts cilvēka raksturojums, bet bieži tās ir sievietes. Iespējams, tāpēc ka emocionālākas, vairāk visam pieiet ar dvēseli. Vīrieši ir pragmatiskāki.

Zināma integrācija jau notiek: Rietumu medicīna izmanto dažas alternatīvās medicīnas metodes - tās, kuru efektivitāte ir pierādīta. Diemžēl lielākā netradicionālās medicīnas daļa ir bizness, kas izaudzis no cilvēku vēlmes ticēt brīnumiem. Alternatīvās diagnostikas un ārstēšanas metodes, teiksim, zarnu skalošana, Folla diagnostika utt., ir zinātniski nepierādītas medicīniskas tehnoloģijas, kas, neizturējušas pārbaudījumus, aiziet netradicionālās medicīnas lauciņā. Un diemžēl daži netradicionālās medicīnas pārstāvji apgalvo, ka vēzi var ārstēt, un tad pie mums nonāk ļoti ielaisti slimību gadījumi.

Ja cilvēkam ir vēzis, un tas ir pierādīts mikroskopiski, tad tas ir vēzis un nekur nepazūd. Vismaz manā 24 gadu praksē tādi brīnumi nav notikuši. Agrāk, piemēram, aizkuņģa vēzi diagnosticēja arī klīniski, pēc pazīmēm, bet, ja ārsts bija kļūdījies un tas bija tikai aizkuņģa dziedzera iekaisums, tad cilvēks dzīvoja un it kā izārstējās. Bet tā bija diagnostikas kļūda, nevis brīnums.

Vēl ir mīti, ka cilvēki ar vēzi, izmantojot netradicionālo medicīnu, var dzīvot ilgi - trīs, piecus un vairāk gadus. Tādi gadījumi ir un ne tik reti. Bet mēs nezinām, cik ilgi viņi dzīvotu, ja būtu izmantojuši Rietumu medicīnas iespējas. Turklāt ir dažādas vēža formas, piemēram, prostatas vēzis, kas attīstās lēni, pacients var dzīvot desmit gadus, un veciem vīriešiem dažreiz to pat nevajag ārstēt.

Austrumu medicīnas pārstāvji uzskata, ka visas slimības rodas no nelīdzsvarotības starp iekšējo fizisko un mentālo un ārējo enerģiju, vairāk virzoties uz profilaksi, nevis slimības ārstēšanu. Tāpēc alternatīvā medicīna var būt svarīga veselīga dzīvesveida veidošanā. Un, ja slimība ir saistīta ar nepareizu dzīvesveidu (vielmaiņas slimības, cukura diabēts), uztura maiņa un atbrīvošanās no liekā svara var izārstēt pacientu un pagarināt viņa dzīvi. Pareizs dzīvesveids var novērst arī dažas onkoloģiskas slimības (smēķēšana ir plaušu un balsenes vēža iemesls, kairinoša barība - kuņģa un barības vada vēža, liekais svars saistīts ar palielinātu estrogēnu daudzumu organismā un palielina varbūtību, ka veidosies onkoloģiska slimība - krūts vēzis, resnās zarnas vēzis utt.). Ir slimības, ko var izārstēt ar psiholoģijas palīdzību un domāšanas veida maiņu, tas attiecas uz psihiatrisko patoloģiju un slimībām, kas saistītas ar veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumiem, bet es neticu, ka vēzi var izārstēt ar domāšanas vai diētas maiņu.