PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Vāciešiem viss notiek pēc plāna. A. Knapša pieredze

Doctus
Vāciešiem viss  notiek pēc plāna. A. Knapša pieredze
Vāciešiem patīk miers, punktualitāte un kārtība. Un vienmēr katrā situācijā jābūt plānam, kā rīkoties. No 2012. gada septembra sešus mēnešus stažējos Zolingenas pilsētas slimnīcā Vācijā un pašlaik esmu rezidents šajā slimnīcā. Par lielāko ieguvumu uzskatu asinsvadu ultrasonogrāfijas pamatu apguvi. Vācieši asinsvadu ultrasonogrāfiju ir iekļāvuši rezidentūras programmā, un tas ir liels pluss.

“Vienmēr patikušas smalkas  un piņķerīgas lietas.  Gribētu apvienot praktisko darbu slimnīcā ar darbu zinātnē” “Vienmēr patikušas smalkas  un piņķerīgas lietas.  Gribētu apvienot praktisko darbu slimnīcā ar darbu zinātnē”
“Vienmēr patikušas smalkas un piņķerīgas lietas. Gribētu apvienot praktisko darbu slimnīcā ar darbu zinātnē”
Viens no 1700

Iespēja gūt pieredzi Zolingenas pilsētas slimnīcā man radās tāpēc, ka 2012. gada vasarā ieguvu Zariņu ceļojuma stipendiju. No sirds pateicos cilvēkiem, kas novērtē jauno ārstu centību un vēlmi iegūt pasaules skatījumu uz mūsdienu medicīnu un tās tendencēm. Personīgs paldies Kristapam un Bertramam Zariņiem un profesoram Dainim Krieviņam!

Zolingenas slimnīcu izvēlējos tāpēc, ka jau pirmajā reizē, kad tur ierados, lai iepazītos ar asinsvadu ķirurģijas šefārstu Dr. med. Gerhardu Hofmanu, tā man ļoti iepatikās. Gerhards Hofmans mani ļoti iespaidoja kā patīkama un šarmanta personība, turklāt slimnīca ārstiem piedāvā lielisku vidi profesionāli augt. Te ir ļoti labi aprīkotas operāciju zāles, operāciju spektrs ir plašs: no vienkāršām dialīzes šuntu operācijām līdz sarežģītām aortas rekonstrukcijām.

Zolingenas pilsētas slimnīca ir daudzprofilu slimnīca ar 15 dažādu specialitāšu klīnikām un institūtiem, daudzdisciplīnu centriem un vairāk nekā 700 gultas vietām. Slimnīcā kopā strādā aptuveni 1700 darbinieku, tā ir viens no mācību centriem Ķelnes Universitātes medicīnas studentiem.

Asinsvadu ķirurģiju Vācijā mācās sešus gadus: pirmie divi gadi paiet rotācijas kursos pa citām specialitātēm (no tiem seši mēneši intensīvās terapijas nodaļā), četri gadi - asinsvadu ķirurģijā. Obligātas lekcijas vai kursi rezidentiem netiek organizēti, zināšanas gūst praktiskā darbā un garās stundās pie grāmatām. Par rezidentūras mācībām atbildīgais ir šefārsts, bet praktiski dzīvē rezidentus māca un pieskata galvenais virsārsts. Neskaidrību gadījumā vienmēr sasniedzams kāds no virsārstiem - ja ne nodaļā, tad pa tālruni.

Ar draugiem Diseldorfā Ar draugiem Diseldorfā
Ar draugiem Diseldorfā
Ar rezidentiem no Ķīnas, Kongo, Kazahstānas

Asinsvadu ķirurģijā esam seši rezidenti, bet neviens no mums nav vācietis; publika visai raiba - kolēģi no atšķirīgām kultūrām un dažādām pasaules malām: Ķīnas, Kongo, Rumānijas, Kazahstānas, Irānas un es - no Latvijas. Nezinu, vai pēc viena iepazīta irānieša vai ķīnieša iespējams objektīvi spriest par nāciju, bet man radies iespaids, ka ķīnieši ir ļoti strādīgi un pedantiski, toties mēģina izcelties uz pārējo fona un radīt iespaidu, ka ir vienīgie, kas strādā. Kolēģis no Kongo ir ļoti draudzīgs un vienmēr gatavs palīdzēt. Irānieši ir "klusie ūdeņi", nekad nevar zināt, ko viņi domā patiesībā. Kolēģe no Kazahstānas mentālā ziņā latviešiem varētu būt vistuvākā.

Nodaļā strādā trīs virsārsti ar atšķirīgu kompetences līmeni asinsvadu ķirurģijā un nodaļas kapteinis - šefārsts.

Asinsvadu ķirurģijas rezidenta darbdiena sākas pulksten septiņos no rīta un beidzas četros pēcpusdienā. Ik rītu nodaļas "piecminūtē" tiek apspriesti aktuālākie notikumi nodaļā un naktī jaunuzņemtie pacienti, seko radioloģijas "piecminūte", kad kopā ar radiologiem tiek izvērtēti pacientu radioloģiskie izmeklējumi, tad - asistēšana operācijās vai darbs nodaļā.

Zolingenas pilsētas slimnīca Zolingenas pilsētas slimnīca
Zolingenas pilsētas slimnīca
Pārsien brūces, ņem asinis no vēnas, kanilē

Darbs nodaļā nav viegls, jo par nodaļu atbildīgajam rezidentam jādodas vizītē pie visiem nodaļas pacientiem. Tā ilgst 3-4 stundas, nereti jāuzņem plānveida un akūtie pacienti, jāorganizē nodaļas darbs. Vācijā brūču pārsiešanu, asins ņemšanu no vēnas, perifēro vēnu kanilēšanu, asins komponentu transfūzijas veic rezidenti, nevis medicīnas māsas, viņi arī dod pirmo antibiotiku devu. Man tomēr labāk patīk medicīnas personāla pienākumu sadalījums Latvijā. Vācu kolēģi salīdzinoši daudz laika pavada, sarunājoties un izmeklējot pacientu, skaidrojot plānoto ārstēšanu, operāciju indikācijas un gaitu, tāpēc pacienti ir labi informēti par slimību un lietotajiem medikamentiem. Daudz vairāk nekā latviešu pacienti interesējas par savu veselību un biežāk apmeklē ārstu. Vācijā atšķirībā no Latvijas ir ļoti labi organizēta mājas aprūpe. Daudzi pacienti nāk no aprūpes namiem vai arī atrodas aizbildniecībā - lemt nespējīgi, kas, protams, sarežģī ārsta darbu.

Pacienti tiek iedalīti divās grupās - tie, kam ir "parastā" veselības apdrošināšana, un "privātie", par kuriem rūpes uzņemas pats nodaļas vadītājs jeb šefārsts. Arī asinsvadu ķirurģijā gluži kā citās nodaļās ir atsevišķa privāto pacientu nodaļa un parastā nodaļa. Pie šīs sistēmas ir jāpierod. Manuprāt, šāds pacientu iedalījums nav īsti pareizs, jo gribot negribot mainās arī ārstniecības personāla attieksme pret šīm pacientu grupām, bet tas ir pretrunā Hipokrata zvērestam. Tomēr izbrīnu raisa tas, ka nereti "parastie" pacienti tiek aprūpēti daudz labāk, jo nodaļā vienmēr ir kāds ārsts. Privātos pacientus apciemo un pārsien pats šefārsts (vai šefa prombūtnē kāds no virsārstiem). Pārējos "melnos" darbiņus, protams, paveic rezidenti. Tomēr, lai kāda būtu iedalīšanas sistēma, tik un tā pirmajā vietā ir pacients un viņa vēlme ārstēties.

Manu spēku pārbaudes brīži ir tie, kad pašam jāpieņem svarīgi lēmumi par pacientu ārstēšanas taktiku, kad blakus nav kolēģa, kam pavaicāt padomu, biežāk tas ir dežūrās, kad virsārsts sasniedzams tikai pa tālruni. Ir bijuši daži gadījumi, kad jāuzņem pacients, bet nav iespējams atrast gultas vietu, jo visas nodaļas ir noslogotas. Tad lietā jāliek komunikācijas spējas un jāapzvana visas slimnīcas nodaļas un jālūdz palīdzība. Ne tik kurioza bija femoropopliteāla šunta operācija 12 stundu garumā.

Frankfurtē. Kurš te ir Betmens? Frankfurtē. Kurš te ir Betmens?
Frankfurtē. Kurš te ir Betmens?
Vienmēr plāns - pat ekstrēmās situācijās

Vāciešiem viss notiek pēc plāna un viena standarta, kas medicīnas sistēmā rada zināmu kārtību. Vāciešiem patīk miers, punktualitāte un kārtība. Operāciju māsas darbu vienmēr beidz precīzi: lai arī līdz operācijas beigām palikušas tikai dažas ādas šuves, operācijas māsa tiek nomainīta. Nākamā diena pēc dežūras ir brīva. Asinsvadu ķirurģijas rezidenti dežurē kā trešie ķirurgi. Pie galvenajiem pienākumiem pieder darbs ķirurģijas uzņemšanas nodaļā, asistēšana operācijās un rūpes par visiem ķirurģiskajiem pacientiem stacionārā.

Ikdienā mani visvairāk izbrīnīja un iepriecināja tas, ka vāciešiem vienmēr ir plāns - pat ekstrēmās situācijās. Vācieši visu cenšas darīt bez stresa un darbā rast prieku, baudīt procesu. Punktualitāte ir ļoti laba, tiesa, paiet ilgāks laiks, kamēr pierod pie viņu pedantisma, taču medicīnā to neuzskatu par mīnusu, drīzāk plusu. Pie negatīvajām pusēm pieskaitītu to, ka Vācijā rezidentam jāveic pienākumi, ko Latvijā dara medicīnas māsas.

Lai sevi pierādītu un iegūtu kolēģu uzticību, nepieciešams laiks. Šķiet, man tas būs izdevies, jo esmu piedalījies daudzās operācijās, dažas mazāka apjoma operācijas esmu veicis pats, esmu bijis atbildīgs par privātiem pacientiem, organizējis parastās nodaļas darbu un apguvis pamata iemaņas dupleksa ultrasonogrāfijā, kas ļoti noder praksē.

Vai viegli iedraudzēties ar vācu kolēģi? Es teiktu - ļoti viegli nodibināt koleģiālas attiecības, ja esi laipns un smaidīgs. Draugus iegūt grūti. Rezidentu starpā ir tikai koleģiālas attiecības, brīvo laiku kopā nepavadām.

Pilnu raksta versiju lasiet 2014. gada februāra numurā.

Foto: no Doctus,  A.Knapša personīgā arhīva, www.klinikumsolingen.de