PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Uz Eiropu – auditēt rezidentu apmācību

S. Razgale
Uz Eiropu – auditēt  rezidentu apmācību
Latvijas Urologu asociācijas prezidents EGILS VJATERS pārliecināts, ka viņš par Eiropas Urologu asociācijas Rezidentu apmācības komitejas viceprezidentu nav kļuvis gluži netīšām. Viņš vienmēr skaļi un skaidri pauž savu viedokli. Kolēģi to novērtē, tāpēc šobrīd E. Vjaters kopā ar citu valstu kolēģiem gādā par vienādiem uroloģijas rezidentu apmācības apstākļiem visās Eiropas slimnīcās.

EGILS VJATERS EGILS VJATERS
EGILS VJATERS

Arī latvieši var teikt savu vārdu Eiropas profesionālajās organizācijās

Latvijas ārsti piedalās savu profesionālo organizāciju darbā ārpus valsts, taču, šķiet, arvien ir kūtri, lai uzņemtos tajās vadošus amatus.

Eiropas Urologu asociācijas valde ir Eiropas medicīnas speciālistu ūnijas (jeb apvienības) sastāvdaļa. Tādas valdes šajā ūnijā veido visas medicīnas specialitātes. Katra Eiropas Savienības valsts izvirza divus pārstāvjus no profesionālajām asociācijām, tāpēc arī Latvijas ārstiem ir iespēja teikt savu vārdu.

Eiropas Urologu asociācijā darbojas četras komitejas - katrai ir sava valde, kuru četrus gadus vada komitejas prezidents. Pēc šā termiņa viņa pienākumus pārņem viceprezidents. Tas nozīmē, ka pēc diviem trim gadiem E. Vjaters kļūs par Eiropas Urologu asociācijas Rezidentu apmācības komitejas prezidentu - šobrīd viņš veic viceprezidenta pienākumus, bet valdē darbojas jau no 2003. gada. "Gan prezidenta, gan viceprezidenta pienākumi ir profesionāli un radoši vienlaikus, jo ir jāģenerē idejas, jābūt saziņā ar mātes organizāciju un citām profesionālajām asociācijām, jāstrādā pie savas komitejas stratēģijas un jādomā, kā uzlabot tās darbu," E. Vjaters uzskaita sabiedriskos pienākumus, jo atalgojumu par šo darbu nesaņem. Atlīdzinājums esot liels ieguvums profesionālajā ziņā - iespēja redzēt, kā strādā kolēģi Eiropas Savienības un jauno kandidātvalstu klīnikās.

Daži no būtiskiem urologu asociācijas valdes mērķiem ir harmonizēt un uzlabot uroloģijas rezidentu apmācības programmas. Lūk, arī E. Vjatera pārstāvētās Rezidentu apmācības komitejas darba lauciņš: gādāt, lai Eiropā būtu vienlīdz augsti profesionālās izglītības standarti. Tas nozīmē, ka vēlamas vienotas minimālās prasības uroloģijas rezidentiem, strādājot jebkurā Eiropas valstī, jo patlaban ir atšķirības starp valstīm. E. Vjaters gan tūdaļ bilst: tas nekādā gadījumā nav jāsaprot, ka patiess ir stereotips par Austrum­eiropas valstu attīstības vai kompetences zemāku līmeni salīdzinājumā, piemēram, ar Angliju, Vāciju un Franciju. Atšķirība lielākoties ir interpretācijā, cik tālu kādā jomā sniedzas specialitātes kompetence.

Šai nolūkā jau pērn izdotas Eiropas uroloģijas rezidentu apmācības vadlīnijas - minimālās prasības, kas kurā rezidentūras gadā jāapgūst.

Eiropas eksāmens - pagaidām brīvprātīgs

"Rezidents nav vergs, bet cilvēks, kurš mācās. Uzskats, ka rezidents nāk uz klīniku rakstīt vēstures, ir novecojis, taču Eiropā attieksme pret to stipri atšķiras. Jābūt strukturētai apmācības programmai, lai, sākot rezidentūru, katram apmācībā iesaistītajam ir skaidrs, kur katrā mēnesī viņš būs, kad ko darīs, cik ilgā laikā un ko būs iemācījies, kad un cik operācijas būs veicis un kādas operācijas viņš veiks pēc trim gadiem... Patlaban, pirms visiem paredzēts nokārtot vienādu Eiropas eksāmenu, pieeja rezidentu apmācībai atšķiras," skaidro E. Vjaters.

Eiropas eksāmens, kas pagaidām ir brīvprātīgs, vairākās valstīs jau ir kļuvis populārs. Atsevišķās zemēs tas ir pat pieņemts par rezidentu gala pārbaudījumu. Šobrīd ir skaidrs, ka dažas valstis, piemēram, Lielbritānija, Vācija, Francija un Itālija spēj nodrošināt pietiekami augstu apmācības līmeni pašu spēkiem.

Uz jautājumu, cik latviešu urologu nokārtojuši Eiropas eksāmenu, E. Vjaters saka - pagaidām neviens, tomēr vairāki to ir sākuši. Viņš skaidro, ka eksāmens nav pabeigts nevis nepietiekamu zināšanu, bet citu iemeslu dēļ. Daļa ārstu to ir kārtojuši, tikai testējot savas zināšanas, nevis ar mērķi saņemt oficiālu apliecinājumu.

Visticamāk, ar laiku Eiropas eksāmens būs obligāts arī Latvijā. Galvenokārt tāpēc, ka valstīm, kam pietrūkst resursu, lai nodrošinātu kvalitatīvu gala pārbaudījuma alternatīvu, nav jēgas tērēt neesošus līdzekļus. Turklāt, ja mērķis ir izglītības līmeņa izlīdzināšana visā Eiropā, tad vienas valsts izstrādātā programma nevar sacensties ar tādu, ko izstrādā vairāku valstu vadošie speciālisti.

"Latvijā rezidentūra ir pieci gadi, un nav korekti pēc trešā vai ceturtā gada paziņot, ka noslēgumā viss būs citādi. Tas nozīmē - vēl pirms Eiropas eksāmena ieviešanas rezidenti ir tam jāsagatavo, lai šo ceļu sāk jau no pirmā rezidentūras gada," apsvērumus izklāsta E. Vjaters.

Foto: Imants Prēdelis

Pilnu rakstu lasiet "Doctus" 2012. gada janvāra numurā