Skvoša azarts. Kardiologs Jānis Pudulis

Populārākā versija par skvoša kā sporta veida izcelšanos saistās ar 19. gadsimta vidu Lielbritānijā. Harrovas skolā Londonā audzēkņu vidū populārs bija raketsports. Taču ar cieto bumbiņu un smagajām raketēm ar garo kātu bija grūti spēlēt šaurajos skolas pagalmos. Tāpēc viņi izdomāja savu versiju - bumbiņas materiālam izmantoja gumiju un raketes kātu apzāģēja īsāku. Jaunais sporta veids izplatījās citās Lielbritānijas mācību iestādēs un 20. gadsimta sākumā kļuva pazīstams arī citur pasaulē.

Dakteris Pudulis ir pārģērbies treniņam un gatavs pastāstīt par savām un skvoša attiecībām.

Nejaušā satikšanās

Jāņa Puduļa satikšanās ar skvošu notika pirms astoņiem gadiem, turklāt nejauši - draugam bija dāvanu karte uz šīm nodarbībām, Jānis aizgāja līdzi, izmēģināja spēkus, iepatikās. "Esmu sportā aktīvs no 2. klasītes. Spēlēju šahu. Tur arī bija pietiekami daudz adrenalīna. No 7. klases sāku trenēties volejbolā, kādu laiku paralēli spēlēju gan skvošu, gan volejbolu Latvijas pirmajās līgās un amatieru līgās. Skvošu kādu pusgadu kopā ar draugu spēlēju savam priekam. Tad jutu, ka skvošs mani aizvien vairāk aizrauj, un sāku trenēties nopietnāk. Diemžēl pēc meitiņas piedzimšanas visu nevarēju paspēt, biju garīgi un fiziski noguris no volejbola spēlēšanas. Tagad pilnībā esmu pārgājis uz skvošu un volejbolu atstājis līdzi jušanai," stāsta Jānis Pudulis.

Parasti skvošu spēlē divatā, bet iespējams arī dubultspēles variants, kad pretinieki ir divi pret divi. "Skvoša bonuss - nav vajadzīga liela komanda, atrodi līdzvērtīgu partneri un spēlē! Ja partnera nav, var nodarboties viens - trenēt sitienu kvalitāti," piebilst dakteris. Draudzeni skvošs neinteresējot, viņai labāk patīk peldēšana un skriešana. Meitiņai Leldei, kuraiir gads un astoņi mēneši, šad tad patīk izvilkt raketes no somas un staigāt ar tām pa māju. Jānis uzskata, ka savs laiks pieder darbam, ģimenei, taču kāds brīdis jāatrod arī vaļaspriekam.

No hobija līdz zelta medaļai

"Skvošam nopietni pievērsos 2007. gadā. Tad arī sāku spēlēt turnīros, radās vēl lielāks azarts. Patlaban Latvijas reitingā esmu desmitais. Domāju, starp praktizējošiem ārstiem spēlēju vislabāk. Ir skvoša spēlētājs Gunārs Priževoits, kas vairs nestrādā par ārstu un šobrīd spēlē labāk par mani. No manas slimnīcas skvošu spēlē Roberts Stašinskis, bet no bijušās darbavietas - Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas - skvošu regulāri apspriedām ar kardiologu-aritmologu Sandi Sakni. Spēlējām gan katrs savā klubā. Kortos manīti arī citi ārsti. Liela daļa skvoša spēlētāju ir no farmācijas firmām, kas slimnīcām piegādā materiālus un iekārtas. Skvošu spēlē dažādu profesiju pārstāvji - juristi, būvnieki, treneri, baņķieri. Aktīvo skvoša spēlētāju skaits nav liels, cits citu pazīstam," stāsta Jānis Pudulis.

To, ka dakterim skvošs ir nopietna aizraušanās, liecina zelta medaļas, kas iegūtas pasākumā 34th World Medical and Health Games. "2013. gadā piedalījos medicīnas darbinieku sporta spēlēs Zagrebā. Spēlēju skvošu un šahu. Tur visi sporta veidi bija sadalīti pa vecumgrupām. Ieguvu zelta medaļu skvoša vienspēlēs sava vecuma kategorijā, kopā ar zobārstu no Holandes uzvarējām dubultspēlē. Ar dubultspēli bija interesanti. Sākumā nebiju uz to pieteicies, jo nebija partnera. Bet pirmajā sacensību dienā ar holandieti vienojāmies, ka varētu konkurēt pārim no Vācijas. Protams, nebijām spēlējuši kopā, turklāt Latvijā dubultspēli reti kur spēlē. Pirms spēlēs ātri vienojāmies par taktiku, kas izrādījās pareiza, uzvarējām vāciešus un ieguvām pirmo vietu."

2009. gadā Jānis Pudulis kļuva par Latvijas čempionu B klasē, šogad labākie sasniegumi ir 3. vieta M2 klasē starptautiskajā turnīrā Riga Cup 2014 un 1. vieta Latvijas Amatieru kausa finālturnīrā.

Lai arī skvošam ir līdzība ar tenisu, dakteris apliecina, ka skvošs prasa vairāk enerģijas, jo izspēles ir intensīvākas. "Jo labāka spēle, jo ilgākas izspēles. Ja stundu spēlē, pēc tam esi beigts. Tenisā spēles ir garākas un pauzes lielākas. Skvošā servei nav tik liela nozīme, galvenais - paspēt visu izskraidīt." Pirms katras spēles noteikti jāiesildās, lai muskuļi nebrīnītos par lielo slodzi.

Laba garastāvokļa garants

"Skvošs rada labsajūtu. Ja kādu laiku neesmu sportojis, rodas nemiers, jo organisms ir pieradis pie fiziskas nodarbes, tāpēc par to atgādina. Tad es skrienu," saka dakteris Pudulis.

"Man skvošs ir atslodze pēc garas darbdienas, jo skvošs reizē attīsta gan reakciju, gan ilgu koncentrēšanos un izturību. Iedomājieties: spēle notiek jau stundu, ir pēdējais geims, izsķirošais, spēka vairs nav daudz, tāpēc ļoti jākoncentrējas, lai uzvarētu. Tāpat darbā gadās ļoti garas operācijas, tad šīs iemaņas noder, lai pabeigtu operāciju. Mana darba specifika ir strādāt rentgena starojumā, mugurā ir ne tik vieglais svina tērps, kas reizēm diezgan karsē. Tā ka ne tikai pēc skvoša mača, bet arī operācijas beigās esmu viscaur slapjš," smaida dakteris Pudulis.

Skvoša spēlē labi parādās arī spēlētāju raksturs: daži ir nikni, citi mierīgi. Dakteris spēles laukumā esot nervozs, ko gan cenšoties neizrādīt pretiniekam. Nevienam jau nepatīk zaudēt! Reizēm sanāk izbļaustīties vai aizmest raketi, bet līdz ar to darbā ir miers. "Spēlējot volejbolu, man radās problēmas ar muguru. Skvošs to atrisināja - mugura vairs nesāp." Ar skvošu der nodarboties arī korpulentiem cilvēkiem. Fiziskā slodze palīdzēs tikt vaļā no liekajiem kilogramiem. Jāatrod tikai kāds, kas spēlē tādā pašā tempā, un tad uz priekšu! "Ja nekad nav spēlēts, tā nav bēda. Pēc desmit minūšu instruktāžas jau var spēlēt. Lūk, skvoša priekšrocība, salīdzinot ar tenisu, pludmales volejbolu vai kādu citu sporta veidu! Nav jābūt īpaši sagatavotam, lai kļūtu azartisks un gūtu labsajūtu no spēles," saka dakteris. "Tieši tā arī es sāku spēlēt skvošu. Vēl jāpiemin, ka arī izmaksas ir mazākas, salīdzinot ar tenisu, kas man kā jaunam ārstam nebija mazsvarīgi. Raketes var nomāt, var nepirkt pašas dārgākās. Apavi gan vajadzīgi tādi, kas uz korta grīdas neatstāj melnas švīkas. Gandrīz katrs no lielajiem skvoša klubiem rīko treniņturnīrus dažādu stiprumu spēlētājiem. Pašlaik trenējos divas trīs reizes nedēļā. Obligāti nav jāpiedalās turnīros, var spēlēt savam priekam," pārliecina dakteris Pudulis. Saviem pacientiem viņš gan iesaka nūjošanu, jo pēc infarkta skvošs tomēr nav piemērotākais sporta veids.

 

                                                                                                                                           Foto: I. Austruma

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2015. gada janvāra numurā