PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Pie pacienta uz mājām. Ziemeļkurzemes slimnīcas pieredze, sniedzot medicīnisko aprūpi mājās

M. Zvaigzne
Pie pacienta uz mājām. Ziemeļkurzemes slimnīcas pieredze, sniedzot medicīnisko aprūpi mājās
Pēc teju diviem gadiem Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas (viena no pirmajām ārstniecības iestādēm Latvijā, kas sāka sniegt iedzīvotājiem valsts finansētu medicīnisko aprūpi mājās) pārstāvji saka: aprūpe mājās ir izdevies projekts, bet gribētos, lai to reklamē vairāk. Kad 2009. gadā tika ieviests jauns valsts finansēts pakalpojums – medicīniskā aprūpe mājās – Veselības ministrijas pārstāvji teica, ka ar to mazāk domāts atslogot ģimenes ārstus, vairāk dot atelpu stacionāriem. Jautājumu gan bija daudz.

Vai kāds ir izskaitļojis, cik daudz pacientu mājas aprūpē būs konkrētai slimnīcai vai ģimenes ārstam, cik šo pacientu aprūpe izmaksās? Kā aprūpe tiks organizēta praktiski? Un vai māsām pietiks zināšanu, lai aprūpētu mājās pacientus? 

Fakti

  • Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīca medicīnisko aprūpi mājās sāka sniegt 2009. gada maijā
  • 2009. gada maijā projektā iesaistījās 10 sertificētas medicīnas māsas, šobrīd - 18 māsas
  • Dienā medicīnas māsa parasti apmeklē 2 pacientus, retāk - 4
  • Visbiežāk mājas aprūpi sniedz pacientiem, kam bijusi operācija vai insults, ir nedzīstošas čūlas vai izgulējumi
  • Valsts apmaksātā medicīniskā aprūpe mājās:
    • pārsiešanas
    •  injekcijas
    • intravenozās sistēmas
    • izgulējumu kopšana
    • stomas pacientu aprūpe
    • katetru ievadīšana un izņemšana
    • analīžu ņemšana
    • pacientu un piederīgo izglītošana
    •  tehnisko palīglīdzekļu noma

Gan izaicinājums, gan iespēja piepelnīties

Sertificētu māsu BAIBU DZENI satieku kādā privātmājā, kur dzīvo 79 gadus vecais Imants Milgensens. Brašais seniors, kam ir sirds mazspēja, nesen guvis sadzīves traumu, viņam ir griezta inficēta brūce. "Es teiktu, ka man tā brūce ir plēsta. Griezu ar ripu metālu, ripa gāja milzīgā ātrumā, pēc tam sadalījās, viena šķemba ietriecās kājā. Turēju brūci ciet ar roku, zaudēju daudz asiņu, bet tad jau "ātrie" bija klāt un aizveda mani uz slimnīcu," atceras Imants.

Pēc desmit slimnīcā pavadītām dienām ventspilniekam piedāvāta medicīniskā aprūpe mājās - viņam šis pakalpojums patīk. Pirmkārt, nav jāmaksā par ārstēšanos slimnīcā, otrkārt, var turpināt saimniekošanu pa māju. Imantam patīk arī Baibas Dzenes profesionālā un labestīgā attieksme. Viņa ne tikai apkopj brūci un veic pārsiešanu, bet arī izglīto pacientu. Proti, atgādina Imantam, ka slimo kāju nedrīkst pārpūlēt, bet viņa sievai piesaka, kādi medikamenti un pārsienamie materiāli jāiegādājas. "Šobrīd pacientu apmeklēju katru dienu, bet, kad brūce savilksies, nākšu katru otro dienu. Tagad vēl nevaru pateikt, cik ilgi apmeklēšu Imantu - viss atkarīgs no tā, cik labi dzīs brūces," saka B. Dzene

Ieviešot mājas aprūpi, izskanēja bažas par māsu fizisko spēju robežām. Proti, mājas aprūpi viņas veic ārpus darbalaika, arī pēc diennakts dežūrām. Vai tas nav pārāk grūti, vaicāju B. Dzenei, kam slimnīcas ķirurģijas nodaļā ir pusslodze: "Nē, jo uzņemos tik daudz darba, cik varu veikt. Dienā parasti apmeklēju divus pacientus, uzkavējoties pie viņiem no 15 līdz 30 minūtēm. Mājas aprūpes projektā iesaistījos gan tāpēc, ka patīk darbs ar cilvēkiem, gan arī tāpēc, ka tā ir iespēja piepelnīties, turklāt ar darbu, ko protu vislabāk. Te nav vienveidības, katra situācija ir kas jauns, no kuras varu ko mācīties. Vislielākais izaicinājums ir gulošie pacienti, kam veidojas izgulējumi. Ja viņu tuvinieki regulāri groza slimnieku, pa visiem labi tiekam galā."

“Šeit ir tikai uzraksts, suņa, par laimi, nav!” noskaidrojušas Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas mājas  aprūpes koordinatore Oksana Kraule (no kreisās) un māsa Baiba Dzene “Šeit ir tikai uzraksts, suņa, par laimi, nav!” noskaidrojušas Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas mājas  aprūpes koordinatore Oksana Kraule (no kreisās) un māsa Baiba Dzene
“Šeit ir tikai uzraksts, suņa, par laimi, nav!” noskaidrojušas Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas mājas aprūpes koordinatore Oksana Kraule (no kreisās) un māsa Baiba Dzene

Iztiek bez speciāla transporta

To, cik ilgi katru pacientu mājās apmeklēs medicīnas māsa, nosaka ārsts. Pēc operācijām tās parasti ir piecas dienas, terapeitiskos gadījumos - nereti mēnesis, bet, ja ir izgulējumi, vairāki mēneši, pat gads. Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas mājas aprūpes koordinatore OKSANA KRAULE: "Jā, mums ir gadījums, kad pacientu, kam ir izgulējumi, mājās aprūpējam jau gadu. Viņa sieva nespēj un neprot apkopt slimnieku, tāpēc to dara mūsu māsa. Šādā gadījumā vi ņai vajadzētu arī palīgu, bet šo pakalpojumu valsts neapmaksā, tāpēc māsa iztiek saviem spēkiem."

Kad lūdzu mediķēm paradīt mašīnu, ar kuru māsas brauc pie pacientiem, viņas paskaidro - Ventspilī mājas aprūpe organizēta tā, ka var iztikt bez šāda transporta. Proti, māsas parasti izvēlas tos pacientus, kas dzīvo tuvāk viņu mājām. Nozīmējot pie pacienta konkrētu māsu, tiek ņemts vērā arī profils, piemēram, slimnīcas ķirurģijas nodaļas māsas parasti apmeklē tos, kam veikta operācija. "Pirmo reizi sazinoties ar pacientu, noskaidroju, kurš varēs ielaist māsu, cikos viņai labāk ierasties, jo mēs respektējam cilvēka vēlmes. Ja kādam rītos patīk ilgāk pagulēt, māsa ierodas pēcpusdienā. Visu var sarunāt," saka O. Kraule. Viņa vienmēr painteresējas arī par to, vai pacienta mājās nav nikna suņa.

Lielākoties pacienti ir atsaucīgi un pretimnākoši un gaida brīdi, kad pie durvīm klauvēs māsa, dažkārt pat aicina pie pusdienu vai vakariņu galda, tomēr reizēm slimnīcas pārstāvi pārsteidz iereibusi kompānija, kad nevar saprast, kurš ir sirdzējs.

Imantam patīk arī Baibas Dzenes profesionālā un labestīgā attieksme. Viņa ne tikai apkopj brūci un veic pārsiešanu, bet arī izglīto pacientu Imantam patīk arī Baibas Dzenes profesionālā un labestīgā attieksme. Viņa ne tikai apkopj brūci un veic pārsiešanu, bet arī izglīto pacientu
Imantam patīk arī Baibas Dzenes profesionālā un labestīgā attieksme. Viņa ne tikai apkopj brūci un veic pārsiešanu, bet arī izglīto pacientu

Reiz kāda māsa izglābusi gados vecas pacientes dzīvību. Piegājusi pie mājas loga, mediķe redzējusi, ka večiņa guļ uz grīdas. Māsa operatīvi sazinājusies ar pacientes tuviniekiem, viņi aicinājuši palīgā glābšanas dienestu; pēc durvju uzlaušanas atklājies, ka māmuļa paklupusi un nav spējusi piecelties. "Reizēm māsas secina, ka viņu pacients dzīvo aukstā istabā un nav ēdis. Šādos gadījumos sazināmies ar Sociālo dienestu, jo ko līdz kvalitatīva medicīniskā aprūpe, ja cilvēks ir novārdzis?" retoriski vaicā Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas galvenā māsa LILITA GRINPAUKA.

Izgulējumu protokols, novērošanas karte, uzskaites lapa...

Pirmo reizi, kad māsa dodas pie pacienta, viņai līdzi ir bezmaksas komplekts ar pārsienamajiem materiāliem, dezinfekcijas līdzekļiem, šļircēm u.c., taču atkārtotā vizītē medmāsa izmanto pacienta nopirktos medikamentus un palīdzības sniegšanai nepieciešamo.

Veicot mājas aprūpi, māsas izglīto ne tikai pacientus, bet arī viņu tuviniekus, bet, lai varētu mācīt citus, jāmācās arī pašām. "Mūsu māsas to dara labprāt. Viņas piedalās dažādos profesionālās pilnveides kursos, pagājušā gada nogalē, pateicoties Eiropas Savienības finansējumam, 40 māsas bez maksas tepat, Ventspilī, apmeklēja kursus "Pacientu aprūpe mājās". Interese ir liela," secina L. Grinpauka.

Pēc Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas galvenās māsas ierosmes pērn martā Ventspilī notika Starptautiska zinātniski praktiska konference "Pacientu medicīniskā aprūpe mājās". Pasākumā piedalījās mediķi no Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, Veselības norēķinu centra un vairāku firmu pārstāvji. "Konference bija ļoti interesanta. Daudzi mums vaicāja, kā, organizējot pacientu aprūpi mājās, noformējam dokumentus. Esam ieviesuši vairākas veidlapas, piemēram, aprūpes plānu un izgulējumu protokolu, citā veidlapā atzīmējam veiktās manipulācijas, ir pacienta novērošanas karte, darba uzskaites lapa, kur parak­stās arī pacienti, lai nav domstarpību (vecāki cilvēki dažkārt aizmirst par māsas apmeklējumu) un var uzskaitīt, cik pacientus māsa mēnesī apmeklējusi, tātad - kāds atalgojums pienākas," saka L. Grinpauka.

Mājas aprūpi kā jaunu pakalpojumu ieviesa 2009. gadā pēc Pasaules Bankas rekomendācijām. Samazinot Latvijā stacionāru skaitu, vietā tika rekomendēts piedāvāt lētāku pakalpojumu, ko par valsts budžeta līdzekļiem tagad pacienti saņem dzīvesvietā. Mūsdienās, kā atzīst Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas galvenā māsa L. Grinpauka, tas ir ļoti svarīgi, jo daudziem trūkst naudas, lai samaksātu par ārstēšanos slimnīcā, turklāt tas ne vienmēr ir vajadzīgs. Ja pacientam, piemēram, ir trofiskā čūla, viņš pēc konsultēšanās pie ģimenes ārsta vai speciālista ar labiem panākumiem sertificētas medicīnas māsas uzraudzībā var turpināt ārstēšanos mājās.

Dziļu brūci pacients ieguvis, griežot metālu

"Ne velti teic, ka atveseļoties palīdz pat mājas sienas. Ja nav vajadzības uzturēties slimnīcā, pacients pēc operācijas, pārciestas slimības vai traumas, lieki neuzkavējoties slimnīcā, var doties mājup, zinot, ka pie viņa ieradīsies māsiņa. Mājas aprūpe tiek nodrošināta arī tiem, kas veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties uz procedūrām ārstniecības iestādē, un pacientiem, kam radušies izgulējumi vai nepieciešama respiratora terapija, ir psihiski traucējumi vai paralītiski sindromi, vai kādas slimības dēļ traucēta pārvietošanās, guloši pacienti, kam ir ļaundabīgi audzēji," uzskaita galvenā māsa.

Slimnīca ar mājas aprūpes pakalpojumu nepelna

DAINIS GĪLIS, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes loceklis

Dainis Gīlis Dainis Gīlis
Dainis Gīlis

Pagājušajā gadā, kad sākās budžeta samazinājums, valsts piedāvāja jaunu pakalpojumu - mājas aprūpi. Līdzīgi kolēģiem citviet Latvijā mēs sapratām, ka tā ir ne tikai laba iespēja atslogot slimnīcu, bet arī sniegt kvalitatīvu pakalpojumu pacienta dzīvesvietā. Tas ir būtiski, jo, pēc mūsu novērojumiem, savās mājās cilvēki tomēr jūtas labāk.

Agrāk - pirms mājas aprūpes ieviešanas - mediķi pacienta atveseļošanās periodā nereti paturēja viņus savā uzraudzībā slimnīcā, jo nebija pārliecības par turpmākās ārstēšanas kvalitāti, savukārt tagad, kad pacientus ik dienas apskata sertificētas medicīnas māsas, situācija manāmi uzlabojusies. Rezultāts, protams, atkarīgs arī no pacienta līdzdalības, bet pozitīvi, ka tagad katrs, kam ārsts nozīmējis veselības pakalpojumu saņemšanu mājās, var tos izmantot.

Ieviešot jauno sistēmu, svarīgākais bija uzrunāt gan stacionārā strādājošos mediķus, gan ģimenes ārstus, gan pacientus, jo viss jaunais sākumā baida. Kad tikām pāri šim slieksnim, medicīnisko aprūpi mājās sākām organizēt ne tikai Ventspilī, bet arī Ventspils novadā - Piltenē, Tārgalē un Ugālē.

Pateicoties slimnīcas galvenās māsas Lilitas Grinpaukas iniciatīvai, izveidojām labu mājas aprūpes sistēmas koordinēšanu, un koordinatore Oksana Kraule kopā ar kompetentām medicīnas māsām nodrošina kvalitatīvu pacientu aprūpi mājās.

Valsts noteiktais tarifs - 9,50 lati par diennakti mājas aprūpes nodrošināšanai - mūsu skatījumā ir pietiekams, lai palīdzētu pacientam atveseļoties, bet slimnīca ar šo pakalpojumu nepelna. Medicīnas māsām, kas dodas pie pacientiem uz mājām, tā gan ir iespēja iegūt papildu līdzekļus, bet, lai peļņu gūtu slimnīca, ar Ls 9,50 ir par maz.

Lielākas summas iegūšana šobrīd nav reāla, turklāt svarīgākais ir tas, ka varam pacientiem nodrošināt bezmaksas medicīnas aprūpi dzīvesvietā un slimnīcās vairs neuzturas tie pacienti, kas mediķu uzraudzībā var ārstēties mājās.

Tas, ko sistēmā vajadzētu pilnveidot, ir finansējuma nodrošināšana māsu palīgu algošanai, kas īpaši nepieciešams, aprūpējot gulošus pacientus.

 

Foto: Līga Gabrāne