MATĪSS MEŽALS: Reģeneratīvās medicīnas iespējas rehabilitācijā. Pieredze Taivānā

Tiekamies ar  Dr. Matīsu Mežalu Veselības centrā 4, kur ir daktera pamata darba vieta. Vēl viņu var sastapt Rīgas 1. slimnīcā un Vidzemes slimnīcā. Ir neierasti sarunāties ar fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstu, kam kabinetā ultrasonogrāfs. Dakteris gan norāda — pasaulē šī ir normāla prakse, kad fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts savu prasmju krājumu papildina ar manipulācijām ultrasonogrāfijas kontrolē.

Iespēju vienu mēnesi stažēties Taivānas Nacionālajā universitātes slimnīcā dakterim Mežalam nodrošināja LĀZA piešķirtā Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendija.

Nav zinātnes, nav naudas

“2019. gadā, kad vēl mācījos rezidentūrā, biju aizbraucis uz EURO-MUSCCULUS-X kursiem, ko atbalsta Eiropas Fizikālās un Rehabilitācijas Medicīnas asociācija (ESPRM). Togad tie norisinājās Lisabonā un starp dalībniekiem bija arī kolēģi no Āzijas. Kafijas pauzē uzrunāju profesoru Chueh-Hung Wu, kurš strādā Taivānas Nacionālās universitātes slimnīcas Muskuloskeletālās ultrasonogrāfijas centrā un ir viens no vadošajiem pētniekiem. Saruna izvērtās ļoti draudzīga, un viņš uzaicināja braukt uz Taivānu stažēties, apgūt muskuloskeletālās ultrasonogrāfijas nianses Taivānā,” stāstu sāk Dr. Mežals. “Komunikācija ar profesoru bija ļoti viegla un ātra — uz maniem e–pastiem viņš atbildēja dienas laikā un palīdzēja ar dokumentāciju.”

Taivānas Nacionālā universitātes slimnīcā Latvijas mērogiem ir liela — tajā ir 2400 gultas vietu. Viena no atšķirībām, ko Dr. Mežals atzīmē, ir zinātne slimnīcā — zinātniskā darbība jāveic katram sertificētam ārstam.

“Kā teica viens no profesoriem sāpju medicīnā: nav zinātnes, nav naudas! Gandrīz tik strikti tas ir. Arī rezidenti piedalās pētījumos un slimnīcā noris augsta līmeņa pētījumi — gan preklīniskie, gan klīniskie.

Bija iespēja apskatīties laboratorijā, kā notiek preklīniskie pētījumi neirorehabilitācijā — peļu modeļos pēta dažādas metodes, piemēram, ultraskaņas ietekmi uz smadzenēm. Pirmo reizi praksē redzēju divkārt maskētu klīnisko pētījumu. Ik nedēļu tiek publicēts kāds raksts, pētījumi ir starptautiski, citējami un pats svarīgākais — jēgpilni.”

Uzsvars uz reģeneratīvās medicīnas injekcijām

Lielāko darba daļu Dr. Mežals pavadīja Muskuloskeletālās ultrasonogrāfijas centrā, kur varēja mācīties, kā dažādi ārsti veic injekcijas ultrasonogrāfijas kontrolē. “Pieredze bija sevišķi noderīga, jo ļāva praksē pieredzēt pasaulē labi pazīstamu ārstu prof. Ke-Vin Chang, prof. Wei-Ting Wu un prof. Chueh-Hung Wu ārstēšanas pieeju. Jā, vairāk tā bija skatīšanās pār plecu (juridisku iemeslu dēļ), bet, tā kā pats daudz veicu ultrasonogrāfijas, galvenais bija saprast, kāda ir diagnoze, kādu injekciju izvēlēties un kāpēc tieši šim pacientam šobrīd. Šie ir paši sarežģītākie jautājumi.”

Muskuloskeletālās ultrasonogrāfijas centrs strādā parasto darba laiku — no pulksten deviņiem līdz pieciem, pacientu plūsmu veido gan slimnīcas, gan ambulatorie pacienti: “Kā jau universitātes slimnīcā, pacientu apjoms ir liels — dienā ap piecdesmit sešdesmit. Vienlaicīgi strādā divi ārsti, kas mainās. Man bija iespēja darbībā redzēt ļoti daudzus ārstus — bija vērtīgi un interesanti, jo katram sava pieeja un knifi. Ārsti veic gan botulīna toksīna injekcijas spastiskiem pacientiem pēc insulta, gan reģeneratīvās medicīnas injekcijas — proloterapiju un augšanas faktora jeb ar trombocītiem bagātinātas plazmas (PRP — platelet rich plasma) injekcijas.”

Dr. Mežals raksturo injekciju būtību: proloterapija ir hipertoniskas glikozes injekcija, un, ievadot to saitē vai cīpslā, veidojas iekaisuma process, kas bojātajām struktūrām palīdz sarētoties, proti, palīdz saitei vai cīpslai kļūt stiprākai. To var izmantot praktiski jebkurā vietā organismā, jebkurām saitēm, locītavām. Taivānā daudz tiek izmantotas tendinopātijām, osteoartrītam, muguras sāpēm un pat lūzumiem. Ar injekcijas palīdzību var struktūru padarīt stabilāku, tāpēc mazinās sāpes arī nākotnē. Lai gan metode tiek izmantota jau astoņdesmit gadus, tomēr mehānismi vēl nav pilnīgi izprasti un pētījumi turpinās. PRP terapijā izmanto plazmu, ko iegūst no paša pacienta asinīm. No pacienta paņemtās asinis ievieto īpašā centrifūgā, tā tiek iegūta plazma, kuras sastāvā ir daudz trombocītu, kas izdala augšanas faktorus. “Praksē būtiska atšķirība — PRP ir dārgāka. Svarīgi zināt, cik labi koncentrēta plazma, piemēram, pētījumiem ceļa osteoartrīta gadījumā ar augstas koncentrācijas PRP ir ļoti labi klīniskie rezultāti, tāpēc svarīgi, kāda PRP koncentrēšanas sistēma tiek izmantota.”

Dakteris min piemēru ar laterālo epikondilītu. “Latvijā šajā situācijā bieži tiek veiktas glikokortikoīdu injekcijas. Pētījumi rāda, ka glikokortikoīdu injekciju efekts epikondilītu gadījumā ir īstermiņa, bet rezultāts ilgtermiņā ir sliktāks nekā pacientiem, kuriem nepiemēro nekādu terapijas veidu. Epikondilīta pacientam bojājuma pamatā ir cīpslu deģenerācija, tātad nav īsti pamata injicēt medikamentu ar stipru pretiekaisuma darbību, kas jau tā bojātās cīpslas padara vēl trauslākus. Taivānā šajā gadījumā parasti izvēlas proloterapiju, kas palīdz cīpslām sarētoties un kļūt stiprākām.”

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2024. gada marta numurā