MAIRA JANSONE, ginekoloģe, dzemdību speciāliste: Profesionāli skaistākais, Kas var būt
Kad zvanīju, lai sarunātu interviju, bijāt atvaļinājumā Itālijā. Ko mēs varam mācīties no saules pielietajiem dienvidniekiem attieksmē pret dzīvi?
Uz Itāliju man ļoti patīk doties, jo tur var sasmelties sauli un arī mācīties no itāliešiem it visā vairāk saskatīt pozitīvo, kas īpaši svarīgi šajā nemierīgajā laikā. Protams, katrai tautai ir sava mentalitāte, nevaram dienvidniekus dublēt gluži viens pret vienu. Taču arī mums netrūkst, par ko priecāties. Latvijā ir četri gadalaiki, ko daudzviet nepieredz, relatīvi mierīgi laikapstākļi, bez lieliem satricinājumiem — zemestrīcēm, cunami un milzu sausuma. Mēs neesam ierauti pasaules mēroga konfliktos, kā tas noticis ar citām valstīm.
Un kādi principi jums ir svarīgi, lai justos labi?
Vairāki. Vienmēr saku — nevajag mājas ņemt līdzi uz darbu un darbu uz mājām. Tas man ne vienmēr izdodas, kaut šāda apņemšanās ir.
Vēl cenšos norobežoties no negācijām, kas kaut kad piedzīvotas, strādāju pie tā, lai nekavētos atmiņās par negatīviem pagātnes notikumiem. Un, protams, atrodu laiku atpūtai.
Savulaik esmu ļoti daudz strādājusi, arī naktīs. Toreiz domāju — jo vairāk strādāju, jo labāk. Taču tad sāk ciest veselība, ģimene, attiecības. Atpūta un darbs jāsabalansē. Tāpēc jāizbrīvē laiks, lai dotos uz kādu labu koncertu vai teātra izrādi, lai satiktos ar draugiem vai dotos pārgājienā. Šajā pavasarī noorganizējām pārgājienu mūsu slimnīcas Dzemdību nodaļai — kopā dabā devās vecmātes, ārsti un vēl citi. Tas bija ļoti jauks pārgājiens, kas dalībniekus uzlādēja, pozitīvi uzlaboja savstarpējās attiecības.
Akūto ginekoloģiju, dzemdniecību varētu salīdzināt ar ātru un sarežģītu satiksmi megapolē, kur uzmanība nepārtraukti jākoncentrē uz daudz ko. Kas jums vislabāk patīk šajā megapoles darbā?
Tas, ka iespējams gūt adrenalīnu, lai cik ambiciozi tas izklausītos. Un tieši adrenalīnu, ko var gūt dzemdību vai operāciju zālē, jo nereti dažās minūtēs jāpieņem pareizais lēmums, lai pacientei nerastos komplikācijas.
Es pārsvarā strādāju dzemdniecībā, ginekoloģijai pievēršos tikai ambulatori. Tā mana darba dzīve iegrozījusies, jo pirmā darba vieta bija Rīgas Dzemdību nams.
Dzemdniecība ir komandas darbs. Un komanda Stradiņa slimnīcā ir ļoti laba. Mans galvenais uzdevums ir veicināt to, lai komanda varētu labi strādāt, darbs būtu efektīvs.
Vislabāk man patīk strādāt dzemdību zālē. Dzemdību speciālisti man piekritīs, ka ķeizargrieziens nav tehniski sarežģīta dzemdniecības operācija, taču novadīt sarežģītas dzemdības tā, lai iznākums būtu labs, ir ārsta meistarības apliecinājums. Ja viss noritējis labi, tas sniedz ārkārtīgi lielu gandarījumu.
Vai operāciju zālē esat tik bieži, cik gribētos? Savu prasa administratīvais darbs.
Noteikti nealkstu katru dienu operēt, lielāka vēlme ir vadīt un būt klāt dzemdībās — priecājos, ja tas izdodas dažas reizes mēnesī. Periodiski arī operēju, jo ir svarīgi saglabāt tehniskās iemaņas. Vēl mani interesē sarežģītu grūtniecību vadīšana. Milzīgs gandarījums, ja tās beidzas ar veiksmīgām dzemdībām.
Pie jums nonāk pacientes, kurām palīdzību nav iespējams sniegt citviet, piemēram, pacientes ar smagu placentas patoloģiju — ieaugušu placentu dzemdes ķermenī. Paraksturojiet vēl darbības spektru, ar ko jūsu vadītā klīnika ir īpaša un ko darāt tādu, ko citi nedara.
Dzemdību un ginekoloģijas nodaļās pieaug to pacienšu īpatsvars, kurām ir daudzas papildu slimības: sirds—asinsvadu sistēmas, nieru, onkoloģiskās vai citas. Tad jāiesaistās vairākiem speciālistiem. Mēs pacientēm ar dažādām patoloģijām sniedzam augsta līmeņa palīdzību gan dzemdniecībā, gan ginekoloģijā, tāpēc no reģionālajām slimnīcām, kur šādu speciālistu un jaunāko tehnoloģiju nav, pie mums pārved gan grūtnieces, gan pacientes pēc dzemdībām, gan ginekoloģiskas pacientes, jo viņām nevar veikt vajadzīgo izmeklēšanu un sniegt palīdzību nepieciešamajā apjomā. Ja pacientei ir komplicēta patoloģija, kas neskar tikai reproduktīvos orgānus, varam piesaistīt citu nozaru speciālistus. Vairāki mūsu ārsti strādā arī NMPD specializētajā medicīnas centrā, sniedzot palīdzību attālināti un uz vietas dzemdniecībā, neonatoloģijā un ginekoloģijā.
Mūsdienās medicīna progresējusi — ļauj saglabāt grūtniecību un iznēsāt bērniņu, ja ir dažādas patoloģijas. Pieaug arī dzemdētāju vecums un patoloģiju, komplikāciju riski. Ko tas nozīmē jums, ārstiem?
Tas ir papildu izaicinājums — tagad arvien biežāk ir patoloģijas, kādas iepriekš nebijām novērojuši, tāpēc informācija jāmeklē nozares zinātniskajos žurnālos, medicīnai veltītajās interneta vietnēs, kur atrodams viss par jaunākajiem sasniegumiem un atklājumiem medicīnā, par dažādām patoloģijām, kas var būt grūtniecei vai ginekoloģiskai pacientei. Un tad jānonāk līdz optimālam konkrētā gadījuma risinājumam. Meklēt šos jaunos ceļus ir ļoti interesanti.
Latvijā kopumā dzemdību skaits ir mazs, tāpēc ikviens mātes vai bērna mirstības gadījums ir ļoti nozīmīgs. Citu valstu fonā joprojām izceļamies ar mātes mirstības rādītājiem. Kas ir mūsu Ahileja papēdis?
Uz šo jautājumu atbildēt nav viegli, jo būtībā ir vairāki Ahileja papēži. Te nevar koncentrēties tikai uz stacionāru vai ambulatorās aprūpes iestādi, jo problēmas saknes meklējamas dziļāk.
Tā ir gan ekonomiskā situācija, gan pakalpojumu tīkla pieejamība, gan sabiedrības attieksme.
Protams, sarežģījumu drauds vairāk ir augsta riska pacientēm, kuras grūtniecības laikā nav apmeklējušas ginekologu vai to darījušas reti, nav apmeklējušas ģimenes ārstu vai to darījušas reti, tāpēc nav bijušas speciālistu redzeslokā un pastāvīgā aprūpē. Viņām ir lielāks patoloģiju un arī mirstības risks nekā grūtniecēm, kas ir veselas un regulāri aprūpētas.
Jāatzīst, ka ne vienmēr optimāli darbojas saikne starp speciālistiem, piemēram, dažkārt nenotiek saziņa starp ģimenes ārstu un ginekologu vai ģimenes ārstu un vecmāti vai citas nozares speciālistu, tāpēc pacientes aprūpe nav pilnvērtīga.
Viens no mātes un bērna mirstības cēloņiem ir pārāk vēlu noteikta diagnoze un novēloti sākta ārstēšana. Lai novērstu medicīniskās nepilnības, ir nepārtraukti jāizglītojas, jāseko līdzi tam, kas notiek pasaulē, un jāievieš tas, kas ir pārņemšanas vērts. Mēs gan Ginekologu un dzemdību asociācijā, gan RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedrā un lielākajos stacionāros meklējam efektīvākos veidus, kā mācīt studentus, rezidentus un arī jau sertificētos speciālistus. Tāpat kopā ar iesaistītajiem dienestiem apzinām riska situācijas un veicam dažādas simulācijas, lai reālajā situācijā zinātu, kā rīkoties, justos drošāk.
Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2023. gada decembra numurā