PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Kā lasīt zinātniskus rakstus?

I. Znotiņa
Kā lasīt zinātniskus rakstus?
Šodien bez nepārtrauktas profesionālo zināšanu apguves neiztikt. Ja esat izvēlējušies nozares zinātniskos un profesionālos žurnālus, kur tiek publicēti jaunāko pētījumu rezultāti un skaidrota to izmantojamība ikdienas praksē, būtisks ir jautājums — kā lielajā informācijas plūsmā atsijāt kvalitatīvus rakstus?

Žurnālus iedala trīs kategorijās: zinātniskie (scholarly), nozares (professional vai trade, vai core) un populārzinātniskie. Dažādās datubāzēs zinātniskos žurnālus apzīmē arī kā akadēmiskos (academic) un recenzētos (peer-reviewed vai referred). Žurnāla veidu var noteikt pēc vairākiem kritērijiem:

  • publikācijas mērķis,
  • vispārīgie raksturlielumi,
  • publikāciju biežums,
  • autora informācija,
  • raksta pazīmes,
  • valoda,
  • ārējais izskats.

Zinātnisko žurnālu rakstu mērķis ir nodrošināt jautājuma padziļinātu saistību ar nozares specifiku un informēt par oriģināliem pētījumiem. Profesionālie žurnāli atspoguļo tendences, jaunumus un arī pētījumus konkrētā jomā. Populārzinātniskie publicē izklaides materiālus un informāciju bez dziļas analīzes, bet par tiem šoreiz nerunāsim. Rakstus, ko sagatavo zinātnieki, profesori un pētnieki, piedāvā zinātniskie žurnāli, kas iznāk reizi ceturksnī, tie koncentrējas uz šauru pētniecības tēmu, pārsvarā ir gari, tekstā ir atsauces un beigās norādes. Profesionālajos žurnālos tikai daži raksti informē par pētījumiem, kur tiek dota arī statistika, prognozes un nozares jaunumi. Par jaunumiem informāciju reizi mēnesī sniedz ne tikai pētnieki, bet arī nozares speciālisti-praktiķi. Zinātniskie žurnāli parasti ir melnbalti, nav reklāmu, tiek izmantota zinātniskā nozares terminoloģija. Profesionālie var būt krāsaini, ar nozarei atbilstīgu reklāmu un specifiskā valodā, kas saprotama nozares speciālistiem.

Zinātniskos žurnālos — arī nekvalitatīvi raksti

Sapratuši, kuri ir zinātniskie žurnāli, nereti uzticamies avotiem, kur tie pieejami. Daudzas starptautiskas kompānijas, piemēram, Sage, Elsevier, kas piedāvā open access žurnālus, publicē arī sliktas kvalitātes rakstus. [5] Hārvarda universitātes žurnālists John Bohannon 10 mēnešus pētīja 304 open access žurnālus un atklāja, ka 60% rakstu nespētu iziet peer-review procesu.

Arī Douglas G. Altman publikācijā žurnālā JAMA [1] norādījis, ka daudzi pētījumi ir sliktas kvalitātes vai pat kļūdaini: nopietnas statistikas kļūdas atrastas 40% no 164 publicētiem rakstiem psihiatrijas un 19% no 145 rakstiem grūtniecības un ginekoloģijas žurnālos.

Lasītājam jāzina arī tas, kā rakstā paustie atklājumi saistīti ar iepriekšējiem pētījumiem. Tomēr daudzi autori šauri interpretē secinājumus un nespēj vai nu identificēt iepriekšējos pētījumus, vai sasaistīt savus secinājumus ar iepriekšējiem pētījumiem. [1]

Literatūra

  1. Altman, Douglas G. 2002. Poor-Quality Medical Research. What can journals do? JAMA, 2002, Vol. 287, 21: 2765-2767.
  2. BMJ. 2011. Appraisal of a systematic review using a checklist: Notes and Example 1. BMJ Clinical Evidence. [Online] 2011. [Cited: 10 17, 2014.] www.clinicalevidence.bmj.com.
  3. Irvin, E, et al. 2003. Are search strategies reported accurately in review? Evidence, health care and culture. Barcelona: 11th International Cochrane Colloquium 26-31 October, 2003.
  4. Purugganan, Mary and Hewitt, Jan. 2004. How to read a scientific article? 2004.
  5. Shaw, Claire. 2013. Hundreds of open access journals accept fake science paper. The Guardian. 2013, 12.