Dr. LĪNA LAZDIŅA: Tiekties pēc izcilības. Pieredze protonu terapijā

Kad saliekas visi puzles gabaliņi

Kaut kopš stažēšanās (tā notika februārī—martā) paskrējuši vien daži mēneši, Līna Lazdiņa atzīst: šis ir bijis garāks ceļš, kurā pamazām saliekas visi puzles gabaliņi. 

2021. gada pavasarī radiologu—terapeitu asociācijas sēdē bija iespēja noklausīties Lēvenas universitātes slimnīcas profesora Maarten Lambrecht attālināto uzstāšanos par protonu terapijas centru, un stāstījums tik ļoti patika, ka nolēma: jāuzrunā profesors un jānoskaidro viss par iespējām šajā centrā kādreiz nokļūt. Uzrakstīja e–pastu profesoram, un komunikācija izvērtās ļoti atsaucīga. Taču sekoja Covid pandēmijas ziema, apmaiņas braucienu aktivitātes bija ierobežotas, līdz 2022. gada pavasarī viņa pieteicās Zariņu ceļojuma stipendijai un uzzināja, ka ir izvēlēta par vienu no stipendiātēm.

Taču, ja par vēl vienu puzles gabaliņu — staru terapiju —, tad sākotnēji Līna nemaz nemērķēja uz šo specialitāti: “Ļoti mērķtiecīgi gāju uz diagnostisko radioloģiju. Studiju laikā braucu apmaiņas programmās uz dažādām radioloģijas klīnikām, bet rezidentūras konkursā paliku pirmā aiz svītras. Tā sagadījās, ka mana diplomdarba (tas bija par plaušu vēža datortomogrāfijas izvērtēšanas kritērijiem) vadītāja onkoloģe ķīmijterapeite daktere Sigita Hasnere apvaicājās, kā man sokas, un pastāstīja, ka viena no dakterēm dodas dekrēta atvaļinājumā un viņi meklē rezidentu. Tā kā man bija brīvais gads, nospriedu — kāpēc gan ne?! Dažas nedēļas volontēju, sapratu, ka man patīk un padodas, un man tika piedāvāta rezidentūras vieta. 

Ja agrāk likās, ka mani interesē viss par un ap radioloģiskajiem izmeklējumiem un ka pacienta daļu savā darbā nevēlos (kur nu vēl onkoloģiju!), tagad redzu to kā pievienoto vērtību. Pacienta stāsts — ģimenes anamnēze, kā nokļuva pie diagnozes, kā slimība izskatās, kā ietekmē pacientu — iedod darbam citu jēgu. Redzu, ka varu pacientam būt uzticības persona, izskaidrot, iedrošināt. Tas man ļoti patīk un mani gandarī.” 

Protonu terapijas specifika 

Baltijā protonu terapiju vēl nepraktizē, tuvākais centrs ir Polijā. Beļģijā, kur apgūt protonu terapiju bija devusies Līna Lazdiņa, centrs Lēvenā ir vienīgais. Viņa ieskicē šīs metodes specifiku: “Latvijā ir fotonu terapija. Ar ko atšķiras protoni no fotoniem? Protoni ir pozitīvi lādētas daļiņas, ko speciālā iekārtā sinhrotronā vai ciklotronā var paātrināt, tādējādi iegūstot lielu enerģiju, kas liek protoniem nokļūt vēlamajā dziļumā ķermenī. Protoni ir daļiņu starojums, kas noteiktā ķermeņa dziļumā savu enerģiju zaudē un praktiski nerada izejošo starojumu, tāpēc šī terapijas metode nodrošina labāku devas sadalījumu riska orgānu tuvumā. Savukārt fotonu terapijā deva ir izkliedētāka. 

Protonu terapija kā pirmā izvēle ir galvas smadzeņu, galvas—kakla audzējiem un tad, ja gribam apstarot muguras smadzenes.

Aptuveni 60 % no visiem pacientiem Lēvenā bija bērni. Ja protonu terapiju izmantojam kā radikālu terapiju, tā ļauj iegūt maksimāli labāku turpmāko dzīves kvalitāti.”

Jaunā daktere piebilst: šī, protams, ir dārga metode un ne katras valsts rocībai paceļama. “Arī Lēvenā ārsti vienmēr izsvēra, vai pacientam nepieciešama šī metode, vai tādu pašu efektu nevar iegūt ar fotonu terapiju. Ja diagnoze iekļauta kompensējamo diagnožu sarakstā, Beļģijas pacienti neko nemaksā, bet jāpiebilst, ka Beļģijā ir obligātā veselības apdrošināšana. Ja diagnozes sarakstā nav vai pacients no ārzemēm, tad cena par protonu terapijas pilnu kursu sasniedz 35—40 tūkstošus eiro.” 

Pacienti uz terapiju Lēvenas universitātes slimnīcas protonu centrā ierodas ambulatori, atsevišķas nodaļas protonu centram nav, vienīgi, apstarojot bērnus līdz sešu gadu vecumam, tiek piedāvāts to veikt narkozē.

Ārsti no protonu terapijas centra dodas arī apskatīt pacientus staru terapijas un citās nodaļās, lai lemtu par protonu terapiju. 

Sapulces, dubultpārbaudes, darba protokoli

“Man likās, ka mēs daudz strādājam, bet beļģi vēl vairāk! No astoņiem rītā līdz sešiem septiņiem vakarā — tas ir standarta darba laiks,” Līna Lazdiņa ieskicē dienas režīmu. 

“Pirmdienās un ceturtdienās rīti sākās ar sapulci, kad radiologi, radiogrāferi, ārsti rezidenti, arī kāds no fiziķiem apsprieda jaunos pacientus, kas pirms apstarošanas nāks uz plānošanas topometriju. Divreiz nedēļā bija protonu terapijas ārstu Zoom sapulce — jebkurš Beļģijas ārsts, kas grib prezentēt pacientu, potenciālo kandidātu protonu terapijai, var pieslēgties, parādīt izmeklējumus, uzdot jautājumus. Tas bija kaut kas līdzīgs mūsu konsilijiem. Trešdienās — apsekošanas vizītes visiem pacientiem, kas saņem protonu terapiju. Ikdienā viena darba daļa ir konturēšana — tie pacienti, kam veikta plānošanas topometrija, jāsazīmē plānošanas sistēmā, tad kontūras pārbauda ārsts, mūsu supervizors. Ja piekrīt, tad plānu saskaņo ar vēl vienu ārstu (ārstiem ir dubultpārbaude), tikai tad to nodod medicīnas fiziķiem, kas jau tālāk veic aprēķinus par devām. 

Šo divu mēnešu laikā strādāju kopā ar beļģu staru terapijas rezidentu, un tas bija ļoti vērtīgi, jo varēju pārrunāt daudzus jautājumus.”

Vēl kā pozitīvu pārsteigumu Līna Lazdiņa min darba protokolus angļu valodā. “Staru terapijas klīnikā un protonu centrā visas darbības notiek pēc protokoliem, ko angļu valodā veidojusi klīnikas vadošo ārstu komanda. Tā ir pamatīga informācijas un zināšanu bāze, kas ikdienas darbā jebkuram viegli pieejama. Tā kā Lēvena atrodas flāmu daļā, bet zemāk no Briseles runā franciski un nereti gadās, ka tie, kas dzīvo flāmu daļā, nezina franču valodu un otrādi, tad, veidojot protonu centru, tika izlemts par labu angļu valodai. Tas patiešām ir ļoti ērti! Tāpat novērtēju, ka sapulcēs, kurās biju klāt, viņi uzreiz bez saspringuma pārgāja uz angļu valodu.”

Bieži sazinās e–pastā

Kā vēl vienu jauninājumu ikdienā Līna Lazdiņa nosauc biežo saziņu e–pastā. “Mēs vairāk esam raduši piezvanīt kolēģiem, bet Lēvenas universitātes slimnīcā viņi ļoti daudz komunicē tieši e–pastā. Ja ir kāds jautājums, tad visus pieliek Cc — tas labi strādā, jo ir pierādījums, ka esi rakstījis, jautājis. Un vēl tas palielina informētību. Visi klīnikā zināja, ka uz diviem mēnešiem mācīties ieradīsies rezidente no Latvijas, jo visiem nodaļas darbiniekiem iepriekšējā nedēļā tika izsūtīts e–pasts ar šādu informāciju. Līdzīgus e–pastus mēs saņēmām par rezidentiem, kas mainās ciklos,” stāsta Līna Lazdiņa. “Kas ir viens e–pasts? It kā sīkums, bet tas ļauj justies kā komandas daļai, zināt, kas notiek, justies nozīmīgam, parāda, ka cienām cits citu. Šo noteikti varētu uzlabot Latvijā.” 

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2023. gada augusta numurā