Sportisti jau kopš antīkās kultūras laikiem mūžu ziedojuši visaugstāko sportisko rezultātu sasniegšanai. Taču tikpat ilgi meklējuši arī vieglākos ceļus uzvaras izcīnīšanai.
Tā 3. gs. p.m.ē. antīkajās olimpiskajās spēlēs fizisko spēju uzlabošanai lietojuši ar asinīm piesūcinātu maizi, buļļu sēkliniekus, augus un sēnes ar stimulējošu iedarbību. Līdz ar sasniegumiem zinātnē un medicīnā dopinga vielas kļūst jaudīgākas. Piemēram, 1935. gadā atklātais vīriešu dzimumhormons testosterons tika reklamēts kā "jaunības eliksīrs". Tikpat iedarbīgi ir no testosterona atvasinātie androgēnie anaboliskie steroīdi. Taču arī cīņa ar dopingu pēdējās desmitgadēs kļuvusi jaudīgāka. Londonas Olimpiskajās spēlēs no 27. jūlija līdz 12. augustam strādā ap 200 dopinga kontrolieru, starp viņiem arī divi latvieši.
Viedokli paužGATIS BERĶIS , Latvijas Sporta medicīnasvalsts aģentūras Antidopinga nodaļas vadītāja v.i.
LĪGA CĪRULE , Latvijas olimpiskās vienības (LOV) galvenā ārste
MĀRIS URTĀNS , lodes grūdējs, olimpiskajās spēlēs piedalās otrreiz, pirms četriem gadiem atlēts piedalījās Pekinas olimpiādē. Veiksmīgākais starts - sudraba medaļa 2007. gada Universiādē. Šogad beidzis bakalaura programmu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.
Līga Cīrule, sporta ārste: “Sportistus esam “sabiedējuši”, lai neko “nebāž mutē” bez mūsu ziņas!”
Sporta ārste L. Cīrule stāsta, ka 30. Vasaras Olimpiskās spēles gan sportistiem, gan ārstu komandai ir it kā "vienkāršākas", jo nav laika joslu maiņas un aklimatizācijas procesa, arī ekstremāls karstums vai grūti izturams mitrums nav paredzams. Organizētāji gādājuši, lai sportistiem nebūtu gari pārbraucieni uz sacensību vietu - gandrīz visas sporta arēnas no olimpiskā ciemata sasniedzamas kājām. Tāpēc nav vajadzības pārvietoties ar sabiedrisko transportu, kur ir daudz cilvēku un darbojas kondicionētāji, kas varētu veicināt dažādas saslimšanas.
"Man šķiet, šajās spēlēs spriedzi radīs daudzie ļoti stingrie drošības pasākumi. Jau iepriekš tās tika pasludinātas par needle free games, proti, komandu medicīniskais personāls nedrīkst ņemt līdzi un izmantot nevienu adatu un šļirci. Jaunākā informācija gan ir tāda, ka organizētāju domas esot mainījušās un ārsti varēs veikt manipulācijas," stāsta L. Cīrule. "Īpašu uzmanību pievērsīsim slimību un traumu profilaksei. Vienkāršiem, bet profilaktiski iedarbīgiem brīdinājumiem: ne ar vienu nerokojas, neskūpstās, iespējami biežāk mazgā rokas.
"Organizētāji sola, ka dopinga kontrolēs tiks pārbaudīti visi Londonas spēļu dalībnieki. Lai nokļūtu šajā pasaules sportistu elites pasākumā, antidopinga speciālistiem iepriekš bija jāiztur dažādi pārbaudījumi, jo pieteicās trīsreiz vairāk dopinga kontrolieru, nekā nepieciešams. No Latvijas šos pārbaudījumus nokārtoja Gatis Berķis, Latvijas Sporta medicīnas valsts aģentūras Antidopinga nodaļas vadītāja v.i., un Latvijas Sporta medicīnas valsts aģentūras Antidopinga nodaļas vadītāja Liene Kozlovska, kura kopš pērnā gada augusta ir arī Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas līdzsekretāre un šobrīd pārsvarā uzturas Strasbūrā. G. Berķis: "Es strādāšu peldēšanas arēnā, Liene - futbolā. Latviju pārstāvēs arī ķīmiķe Irina Djačkova, kas darbosies antidopinga laboratorijā."
Kas ir aizliegto vielu sarakstā?
Gatis Berķis, dopinga kontrolieris: “Šādās divās pudelītēs – A paraugā vairāk, B mazāk – kontrolieris salej nodoto urīnu. Analīzēm izmanto A paraugu, bet B paraugu gadījumos, kad sportists vēlas apstrīdēt analīžu rezultātus”
G. Berķis stāsta, ka Pasaules antidopinga kodekss nosaka: dopings ir sportā aizliegto vielu un metožu lietošana, šādu vielu atrašanās sportista organismā. Par dopinga pārkāpumiem piemērojamas sankcijas - sacensību rezultātu anulēšana, diskvalifikācija dalībai sacensībās uz noteiktu laiku vai uz mūžu. Ētiskie apsvērumi (godīga sacensība) un medicīniskie iemesli (nepamatota medicīnisko preparātu un dopinga metožu lietošana var būt bīstama sportista veselībai) ir svarīgākie faktori, kuru dēļ sportā tiek aizliegtas par dopingu uzskatītās vielas un metodes. "Ja sacensības būtu bez noteikumiem, tās nesagādātu prieku ne sportistiem, ne skatītājiem."
Pasaules antidopinga aģentūra ik gadu no jauna apstiprina aizliegto vielu un metožu sarakstu. Tajā ir tādas vielas, ko aizliegts lietot sacensībās (anaboliskie līdzekļi, hormoni un līdzīgas vielas, beta 2 agonisti, līdzekļi ar antiestrogēnu darbību, diurētiķi un citi maskējoši līdzekļi, stimulatori, narkotikas, kanabinoīdi un glikokortikosteroīdi, aizliegtās metodes - skābekļa transportēšanas funkcijas uzlabošana, ķīmiskas un fizikālas manipulācijas un gēnu dopings); vielas un metodes, ko aizliegts lietot vienmēr - gan sacensībās, gan ārpus tām (anaboliskie līdzekļi, hormoni un līdzīgas vielas, beta 2 agonisti, līdzekļi ar antiestrogēnu darbību, diurētiski un citi maskējoši līdzekļi; aizliegtās metodes - skābekļa transportēšanas funkcijas uzlabošana, ķīmiskas un fizikālas manipulācijas un gēnu dopings); vielas, ko aizliegts lietot atsevišķos sporta veidos (alkohols un beta blokatori).
Tiesa, nevienam cilvēkam, ja viņš slimo, piemēram, ar cukura diabētu, nav aizliegts nodarboties ar sportu, kaut arī viņam jālieto insulīns, kas ir dopinga sarakstā. Ja dzīvībai bīstama stāvokļa novēršanai jālieto medikaments, kas satur vielas no aizliegto vielu saraksta, sportistam jāsaņem terapeitiskās lietošanas izņēmuma atļauja (TUE - Therapeutic use exemption), ko izsniedz speciāli izveidota trīs ārstu komisija.
Kas ir atļauto vielu sarakstā?
Vitamīni un proteīns. L. Cīrule atzīst, ka pie tik lielas fiziskās slodzes, kāda ir augstas klases sportistiem, bez papildu stimulatoriem, protams, neiztikt. "Pēc slodzes veida (izturības, spēka vai ātruma), sportista ķermeņa uzbūves un veselības stāvokļa piemeklējam uztura bagātinātājus un iesakām citus atjaunošanās pasākumus - masāžas, pirtis. Visus uztura bagātinātājus un arī medikamentus sportisti saņem LOV bez maksas, par tiem arī garantējam, ka tie nesatur aizliegtas vielas."
Māris Urtāns, lodes grūdējs: “Ja sacensībās dopinga lietotājam zaudēju, tad zinu, kam esmu zaudējis. Bet, ja vinnēju, tad man ir divkāršs prieks. Dopinga lietotāji agrāk vai vēlāk tiek pieķerti”
Olimpietis M. Urtāns domā, ka bez uztura bagātinātājiem sportista organisms izsīktu kā upe karstā vasarā. "Kas ir proteīna kokteilis? Sasmalcināti bumbieri, āboli, dārzeņi koncentrētā veidā. Bet magnēzijs, ko uzņemu vakaros, ir minerālviela, ko dod arī maziem bērniem. Uztura bagātinātāji jālieto, lai iegūtu enerģiju, spēku, audzētu muskuļu masu, stimulētu organisma atjaunošanos, kad ir liela fiziskā slodze. Ja organisms nav atjaunojies, ir ļoti liela traumu iespējamība. Bet ar uztura bagātinātāju palīdzību noturu svaru vajadzīgajā līmenī (jābūt 125 kg), lai būtu spēks grūst lodi. Tiklīdz pārstāju trenēties, četrās dienās man pazūd četri kilogrami." Barokameru un kriosaunu atlēts gan nav pamēģinājis, jo ir diezgan konservatīvs, taču fizioterapeita Edvīna Lešenkova pakalpojumi viņu paglābuši ne reizi vien.
G. Berķis stāsta, ka dopinga kontroles anketā sportistiem jānorāda, kādus medikamentus un uztura bagātinātājus viņi lieto. Ļoti daudzi atzīmējuši, ka divus, vienu vai nevienu uztura bagātinātāju. Taču ir sportisti, kam ailītē ir par maz vietas, lai uzskaitītu visus. "Manuprāt, lai sportists varētu sasniegt izcilus rezultātus, viņam jābūt iespējami veselākam un "tīrākam". Un, jo gudrāks ir sportista treneris, jo mazāk uztura bagātinātāju atlētam vajadzēs lietot. Nedrīkst visu laiku "sēdēt" uz uztura bagātinātājiem, organismam arī bez tiem jābūt darba kārtībā." Ja sportists izvēlas masāžu, pirti, barokameru un kriosaunu, tas ir tikai apsveicami, jo tās ir atļautas - domā antidopinga speciālists.
Uzmanīties vajag arī ēdot un atskrūvējot ūdens pudeli
"Sportistiem, kas brauc uz olimpiādi, jābūt lietas kursā, ko drīkst un ko ne. Tāpēc organizējām vairākus seminārus, stāstījām par aizliegtajām vielām un aizliegtajām dopinga metodēm. Tā kā Latvijas olimpiešus esam pārbaudījuši vietējās dopinga kontrolēs, viņi šo procedūru pārzina ļoti labi," ir pārliecināts G. Berķis. Antidopinga organizācijas pienākumos ietilpst sportistu, treneru un ārstu izglītošana. Par augstas klases sportistiem atbildību uzņemas sporta ārsti, kas pārzina atļautos un aizliegtos stimulatorus un metodes. Tiem, kam nav pieejams šāds pakalpojums, pašiem labi jāorientējas aizliegto vielu un metožu sarakstā. Dodoties pie ģimenes ārsta, sportista pienākums ir brīdināt, ka viņš nedrīkst lietot medikamentus, kuru sastāvā ir aizliegtās vielas. "
Droša sirds sportā nevar būt nekad un ne par ko. Šā laika realitāte ir tāda, ka sportists var apēst gaļas gabalu - un dopinga analīzes ir pozitīvas, jo lopiņš bijis sabarots ar vielām, kas sportā aizliegtas," bilst L. Cīrule. Katru gadu jaunajam LOV sastāvam ārsti rīko semināru par dopinga analīžu procedūru un visām dopinga vielām. Šā semināra apmeklējums ir obligāts. Tāpat LOV ārstiem ir ļoti laba sadarbība ar Sporta medicīnas centra antidopinga nodaļu, viņi apmeklē speciālas starptautiskas konferences. L. Cīrule: "Protams, var gadīties kļūdas, īpaši jauniem sportistiem, bet vispār sportistus esam "sabiedējuši", lai neko "nebāž mutē" bez mūsu ziņas!" Un sportisti tā arī dara.
Lodes grūdējam M. Urtānam kopš 2010. gada, kad viņš iekļuva Latvijas Olimpiskajā vienībā, ir sava labā dakterīte, kurā viņš ieklausās, - Līga Cīrule. "Viņa pilnībā pārzina, kas, kad un kur man jālieto: kādi uztura bagātinātāji, vitamīni, medikamenti, ja esmu sasirdzis. Paļaujos uz mediķu kompetenci. Uz savu galvu zāles nekad nelietoju. Ziemā biju aizbraucis uz sacensībām Polijā un pēkšņi saaukstējos. Tā kā gan kaklā, gan degunā pūšamo aerosolu sastāvā ir sportistiem aizliegtās vielas, zvanīju dakterei Cīrulei. Ja kaut ko nezinu, zvanu uz Antidopinga nodaļu Gatim Berķim. Arī mans treneris Guntars Gailītis labi pārzina atļautos un aizliegtos medicīniskos preparātus." Pats M. Urtāns zina tikai "slavenākos". Pirmais, kas viņam nāk prātā, ir vecākās paaudzes steroīds metāns, ko senāk sportisti lietoja lielā daudzumā, lai pieaugtu muskuļu masa un spēks. Starp aizliegtajiem stimulatoriem, kas "populārs" lodes grūdēju vidū, ir cits steroīds - nandrolons.
M. Urtāns domā, ka sportistam nepārtraukti jābūt vērīgam un uzmanīgam. "Ikviens sportists zina, ka sacensību laikā nedrīkst dzert no jau atvērtas pudeles. Ja, skrūvējot vaļā korķīti, nedzird krakšķi, tad labāk no šīs pudeles nedzert, jo visādi var gadīties... Tiesa, vairs nav kā agrāk, kad speciāli mēģināja iegāzt sāncenšus, tomēr labāk uzmanīties. Latvijā varbūt ne, bet citviet pasaulē līdz ar uzturu var uzņemt arī aizliegtās vielas. Vienā no semināriem par medicīniskajiem stimulatoriem uzzināju diezgan kuriozu atgadījumu. Kāds vācu tenisists, piedaloties tenisa turnīrā Ķīnā, bija ēdis gaļu, kas bija šā pasākuma dalībnieku ēdienkartē. Kad viņš atgriezās no sacensībām, sportistam tika taisītas analīzes. Tās uzrādīja dopinga klātbūtni. Sāka izmeklēšanu. Tajā atklājās, ka aizliegtās vielas bijušas liellopa gaļā, jo mājdzīvnieku augšana stimulēta ar hormoniem. Kaut sportista ķermenī viela bija niecīgā daudzumā, ar to pietika, lai viņu varētu diskvalificēt."
Šmaukšanās ierīces, izdomas bagāti sportisti un skandāli
"Dopinga kontrolieri seko līdzi aktualitātēm dopinga jomā, tāpēc esam lietas kursā par dažādiem trikiem, ko izmanto sportisti, lai šmauktos dopinga kontrolē," stāsta G. Berķis. "Zinām, ka internetā tiek tirgotas ierīces, piemēram, aprīkojums katetrizācijai: ievietojot tās organismā, sportists var nodot svešu urīnu. Daži tās ir izmantojuši, taču sportisti nav pārāk labi aktieri, tāpēc satraukums viņus nodod, savukārt dopinga kontrolieris satrauktam sportistam pievērš pastiprinātu uzmanību. Ir gadījies, ka sportists aiziet no dopinga kontroles, nenodevis analīzes. Šīs ierīces traucē sportot, reizēm to pat nav iespējams darīt, tāpēc katetrizācijas aprīkojums vai cita ierīce jāpagūst ievietot ķermenī pēc finiša. Taču tad sportists uzreiz tiek aicināts uz dopinga kontroli, uz kuru viņu pavada dopinga kontroliera asistents. Tāpēc šmaukšanās ierīces paņemšana un uzstādīšana ir ļoti apgrūtinoša - sportistam jābūt izdomas bagātam. Un ir arī. Kādās vieglatlētikas sacensībās lodes grūdēja pirms pēdējā grūdiena aizskrēja uz tualeti, lai ievietotu organismā svešķermeni."
Bet viens no pēdējā laika skaļākajiem dopinga skandāliem notika 2010. gadā, kad dopinga lietošanā pieķēra trīskārtējo Tour de France uzvarētāju Alberto Kontadoru. No viņa ņemtās analīzes uzrādīja klenbuterola klātbūtni organismā. Šis līdzeklis paredzēts liekā svara zaudēšanai un muskuļu masas palielināšanai. Spāņu sportistu Kontadoru uz nenoteiktu laiku diskvalificēja no sacensībām. Viņš šo lēmumu pārsūdzēja, norādot, ka aizliegtā viela viņa organismā nonākusi, uzturā lietojot piesārņotu gaļu. Taču diskvalifikācija netika atcelta.
Vai ir kādas valsts sportisti, kas "iekrīt" biežāk? Ne valstis, bet ir riska sporta veidi - atbild G. Berķis. "Aizliegto vielu lietošanā lielākoties tiek pieķerti tā dēvēto izturības sporta veidu pārstāvji - biatlonisti, slēpotāji, riteņbraucēji, svarcēlāji. Piemēram, spriežot pēc Turīnas spēļu datiem, tika atklāta sistemātiska asins dopinga lietošana Austrijas slēpošanas komandā. Ir bijuši pārkāpumi riteņbraucēju vidū, grēkojuši arī smagatlēti un vieglatlēti. 1988. gadā Olimpiskajās spēlēs Seulā pēc pasaules rekorda sasniegšanas 100 m sprintā Bena Džonsona (ASV) organismā konstatēja anaboliskos steroīdus. Pirms Pekinas Olimpiskajām spēlēm ar dopingu bija problēmas daudziem Krievijas sportistiem. Šajā ziņā nevar izcelt kādu valsti."
Un kā ar uzskatu, ka iekrīt neveiksminieki, bet gudrie tiek cauri sveikā? "Gudrie varbūt tiek cauri sveikā uz īsu laiku, taču agri vai vēlu tiek pieķerti. Te var minēt gadījumu ar amerikāņu sprinteri Merionu Džonsu. Vairākus gadus viņa starptautiskās sacensībās izcīnīja medaļas, bet tad tika pieķerta steroīdu lietošanā - un izcilajai karjerai bija jāpārvelk svītra."
M. Urtāns piebilst, ka līdz ar pastiprinātu dopinga kontroli sportisti kļūst ja ne godīgāki, tad bailīgāki gan. "Ir dzirdēts par valstīm, kur dopinga lietošana plaukst un zeļ. Taču pret maniem morāles principiem ir norādīt uz šādiem sportistiem. Tā ir viņu izvēle. Ja es sacensībās tādam dopinga lietotājam zaudēju, tad zinu, kam esmu zaudējis. Bet, ja vinnēju, tad man ir divkāršs prieks. Dopinga lietotāji agrāk vai vēlāk tiek pieķerti. Tāda ir mana pārliecība."
Foto: no London2012.com publicitātes materiāliem, Jānis Brencis un no Doctus arhīva
Pilnu raksta versiju lasiet 2012. gada "Doctus" augusta numurā
