Trīsdesmit lomas dienā
1. Esat sapratis, kāds ir teātra iedarbības psiholoģiskais mehānisms? Teātris taču tiek salīdzināts ar dvēseles dziednīcu...
Skaista frāze, kurai nav pamata. Teātris neko nevar izārstēt. Ja izrādē starp to, kas notiek uz skatuves, un skatītāju rodas saķere, rodas emocionālais kontakts, tiek iekustināta pelēkā viela. Izārstēt skatītāju, dot padomus, tā ir liela muļķība – ja kāds tā domā. Izrāde piespiež skatītāju domāt, un tas ir vērtīgākais, ko var dot teātris.
2. No mediķiem tāpat kā no aktieriem sabiedrība sagaida, ka viņi būs cilvēki ar misijas apziņu. Vai jācenšas sevī saglabāt ideālistu? 
Tai brīdī, kad cilvēks, šajā gadījumā ārsts, sāk apzināties un domāt, ka viņš pilda kādu augstāku misiju, viņš jau ir slims. Ideālismu nevar sevī iepotēt. Cilvēks kāds ir, tāds ir. Īstam ārstam nevajag nekādu ideālismu pozicionēt. Vajag vienkārši godīgi darīt savu darbu, tad viss pārējais būs. Kā mūsu deputāti – domā, runā, kā izpildīt savu misiju, bet patiesībā mērķis ir cits: kā kļūt par priekšnieku, kā būt valsts pirmajās rindās. Ārstam ir jāārstē slimnieki – pavisam vienkārši. Vispār jau viss uz pasaules ir gaužām vienkārši, bet daudzi cilvēki grib saskatīt kaut ko sarežģītu.
3. Jūs esat teicis, ka aktieri 90 procentos gadījumu ir kopā ar aktrisēm un tad vēl kādos 9 procentos otra puse ir medicīnas darbinieki. Kur rodas vilkme starp aktieriem un mediķiem?
Par tiem procentiem būs pārspīlēts. Taču ārstam ar aktieri ir dvēseliska līdzība. Ārsts ir tas pats aktieris. Ar katru pacientu ir jāiemiesojas citā tēlā. Ir jābūt spējai ar katru cilvēku sarunāties, izskaidrot tā, lai pacients saprastu, kas tiek ārstēts, ko ārsts par konkrēto problēmu domā. Ja ārstam dienā ir 30 pacientu, viņš nospēlē 30 lomu. Dvēseliskā līdzība liek saķerties kopā.
4. Vai jums ir savs labais dakterītis, kam uzticaties?
Man ir savi dakteri, kas mani pieskata, bet negribu nevienu izcelt. Katrs ārsts dara savu darbu. Un ārsta lielākais novērtējums ir pacienti. Labam ārstam pacientu nekad netrūks. Manā bērnībā bija tāds dakteris prof. Gartjē, kas nāca pie manis un brāļa uz mājām. Viņš bija francūzis, ļoti interesants tipāžs, neizskatījās pēc daktera. Palicis atmiņā kā izcils ārsts, jo, jau ienākot pa durvīm, vienmēr precīzi pateica, kas par vainu, par ko ir sūdzības. Sibīrijā man vispār nebija neviena ārsta. Priecīgs biju, ka nav jāiet pie zobu ārsta. Protams, tam dzīves periodam ir savas sekas.
5. Kādu izturēšanos sagaidāt no ārsta?
Labs ārsts ir tas, kas savā jomā ir profesionālis un kas savas zināšanas regulāri papildina. Bet pats, pats galvenais – ārstam ir jābūt labai humora izjūtai. Man tas ir galvenais.
6. Kas jums nav pieņemams ārsta–pacienta attiecībās?
Pats nepieņemamākais, ja pacients sāk ārstu mācīt. Ja pacients uzskata, ka ārsts neko nezina, vai ja ārsts jūt, ka viņam neuzticas. Pacientam ir jātic ārstam, jāpaļaujas uz ārstu. Tas ir tāpat kā teātrī. Kas notiks tad, ja aktieris neuzticēsies režisoram? Nekā nebūs! Pacients nedrīkst iejaukties ārsta darbā, aktieris – režisora. Var būt izņēmumi, bet tikai tad, ja ārsts kaut ko jautā pacientam.
7. Kā tikt līdzi tempam, ko diktē 21. gadsimts?
Es netieku līdzi laikam. Laikam līdzi tikt var tikai tāds cilvēks, kam izdodas radīt savu tempu. Tas ir ļoti grūti – izveidot savu dzīves ritmu un nepaļauties apkārt valdošajam ritmam.
8. Ārsta loma sabiedrības uztverē mainās. Vai ārsts, jūsuprāt, joprojām mūsdienās ir labais tēls?
Kamēr būs slimnieki, ārsts būs labais tēls. Tas ir pašsaprotami. Izārstēts slimnieks no mutes mutē palaidīs labu reklāmu, stāstīdams, kurš viņu izārstējis. Tas ir labākais, kas var būt.
9. Cilvēki Ziemassvētkos un gadu mijā vēl cits citam labu veselību. Ko jūs darāt, lai būtu laba veselība?
Es nedaru neko, gadu gaitā veselība nolietojas, un tas ir katram jāsaprot. Jaunībā var visu, bet vecumā tikai to, ko spēj. Jaunībā daudz sportoju, bet līdz brīdim, kamēr ārsti aizliedza. (Smejas.)
10. Un kā piepildīt vēlējumu kļūt laimīgam?
Kas vispār ir laime? Kurš to var pateikt? Tas ir īslaicīgs stāvoklis, kas nevar būt regulārs. Vai tā ir laime, ja es labi jūtos?
Ārstiem es vēlētu, lai jaunais veselības ministrs ievestu kaut minimālu kārtību un būtu tikpat labs ministrs, cik varbūt bija ārsts, kad strādāja slimnīcā. Vēl – lai ārsti saņem normālu atalgojumu un savā brīvdienā var atļauties nopirkt teātra biļeti. Ak, jā, lai laba veselība arī ārstiem, jo viņi tāpat ir tikai cilvēki!
Foto: Jānis Ratnieks