PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Plaušu vēža skrīnings ar mazas starojuma devas datortomogrāfiju

K. Kupčs
Plaušu vēža skrīnings  ar mazas starojuma  devas datortomogrāfiju
Plaušu vēzis ir viens no izplatītākajiem audzējiem pasaulē. Arī Latvijā saslimstība ar plaušu vēzi ir pietiekami nopietna – katru gadu plaušu vēzi mūsu valstī diagnosticē apmēram 1100 cilvēkiem. Pēdējos gados no plaušu vēža Latvijā katru gadu miruši apmēram 990 cilvēki. [1] Lielā mirstība no plaušu vēža skaidrojama ar to, ka lielai daļai pacientu vēzis tiek atklāts novēloti, kad radikāla ķirurģiska ārstēšana audzēja izplatības dēļ vairs nav iespējama.

Aktualitāte

Mūsdienās 80-90% gadījumu plaušu vēža iemesls ir smēķēšana. Saslimstību ar plaušu vēzi veicina arī ārējās vides faktori, piesārņojums. Vīrieši ar plaušu vēzi slimo aptuveni piecas reizes biežāk nekā sievietes. Piecu gadu dzīvildze pacientiem ar plaušu vēzi ir apmēram 15% [2], bet, piemēram, pacientiem ar laikus diagnosticētu krūts, resnās zarnas un prostatas vēzi piecu gadu dzīvildze tuvojas 90%.

Hipoventilācija ar plaušu zīmējuma deformāciju kreisajā lejasdaivā Hipoventilācija ar plaušu zīmējuma deformāciju kreisajā lejasdaivā
1. attēls
Hipoventilācija ar plaušu zīmējuma deformāciju kreisajā lejasdaivā

Mūsdienās aktuāls ir jautājums par efektīvu plaušu vēža sijājošās atlases metodi. Pieaugot saslimstībai ar plaušu vēzi, jau agrāk veikti klīniskie pētījumi tādām plaušu vēža sijājošās atlases metodēm kā plaušu rentgenogrāfija un krēpu citoloģiskā izmeklēšana. Lai gan sākotnēji cerīgas, tomēr šīs metodes nav izrādījušās lietderīgas. Jau pirms vairāk nekā desmit gadiem pēc novērojumiem tika atzīmēts, ka plaušu datortomogrāfija (DT) var būt sijājošās atlases metode plaušu vēža savlaicīgai atklāšanai.

Endobronhiāls veidojums kreisajā lejasdaivas bronhā Endobronhiāls veidojums kreisajā lejasdaivas bronhā
2. attēls
Endobronhiāls veidojums kreisajā lejasdaivas bronhā
Endobronhiāls veidojums kreisajā lejasdaivas bronhā Endobronhiāls veidojums kreisajā lejasdaivas bronhā
2. attēls
Endobronhiāls veidojums kreisajā lejasdaivas bronhā

 

Plaušu datortomogrāfija

Tehnoloģijas attīstījušās tiktāl, ka šodien ar DT iekārtām var veikt plaša spektra izmeklējumus: 64 un vairāk slāņi, rotācijas laiks ātrāks par sekundi, slāņa biezums plānāks par vienu milimetru - šādi izmeklējuma parametri nodrošina dažādu orgānu un sistēmu augstas izšķirtspējas attēlu iegūšanu. Izmantojot jaunākos sasniegumus informācijas tehnoloģiju nozarē un jaunus rekonstrukcijas algoritmus, piemēram, iteratīvo rekonstrukciju, izdevies ievērojami samazināt staru slodzi, nezaudējot attēla kvalitāti. Piemēram, plaušu izmeklējumu šobrīd iespējams veikt ar staru devu, kas ir trīs reizes mazāka, salīdzinot ar vecākiem DT aparātiem, bet eksperimentālos mēģinājumos staru devu izdevies samazināt līdz plaušu rentgenogrammas līmenim, kas ir līdzīga tam starojumam, ko saņem lidmašīnas pasažieris viena transatlantiska lidojuma laikā. Tāpēc saprotams, ka viena no daudzsološākajām metodēm plaušu vēža savlaicīgai diagnostikai ir mazas staru devas DT skrīnings. Metodes mērķis ir atrast vēzi indivīdam, kuram nav nekādu klīnisku slimības izpausmju. Ar DT tehnoloģijām plaušu parenhīmu var izmeklēt ar nesalīdzināmi augstāku izšķirtspēju nekā rentgenogrāfijā, iespējams atklāt nelielus veidojumus (arī vēzi) to agrīnajās stadijās, kas var garantēt radikālas ķirurģijas iespējamību. [3]

Paravertebrāls aizēnojums,  kreisajā pusē –  iespējama plaušas daļas atelektāze Paravertebrāls aizēnojums,  kreisajā pusē –  iespējama plaušas daļas atelektāze
3. attēls
Paravertebrāls aizēnojums, kreisajā pusē – iespējama plaušas daļas atelektāze

2011. gadā augustā ASV Nacionālais vēža institūts publicēja Nacionālā plaušu skrīninga pētījuma (National Lung Screening Trial) rezultātus - tas bija klīnisks pētījums, kurā pēc nejaušināšanas principa grupās sadalīja 53 454 ilgstošus smēķētājus vecumā no 55 līdz 74 gadiem. Vienas grupas pacientiem trīs gadus ik gadu veica mazas devas DT izmeklējumu plaušām, otras grupas pacientiem - plaušu rentgenogrammu. Pētījums norisinājās no 2003. līdz 2009. gadam. Atklājās, ka, veicot skrīningu ar mazas devas DT izmeklējumu, mirstība no plaušu vēža samazinājās par 20%, salīdzinot ar grupu, kam veica plaušu rentgenogrammu. [4] Tātad plaušu DT skrīnings rekomendējams smēķētājiem vecumā no 55 līdz 74 gadiem vai tādiem, kas pēdējos 15 gados pārtraukuši smēķēt. Skrīnings veicams tikai ar mazas devas DT iekārtu! [5]

Centrāls plaušu audzējs kreisajā  lejas daivā ar totālu daivas  atelektāzi lejas daivas bronhā Centrāls plaušu audzējs kreisajā  lejas daivā ar totālu daivas  atelektāzi lejas daivas bronhā
4. attēls
Centrāls plaušu audzējs kreisajā lejas daivā ar totālu daivas atelektāzi lejas daivas bronhā

Mūsdienās radikāli mainījušās indikācijas DT izmeklējumiem: ja senāk metodi izmantoja, lai precizētu vai apstiprinātu jau atklātu procesu rentgenogrammā, tad šobrīd DT izmeklējumu daudz biežāk izmanto tam, lai atklātu slimības, kas plaušu rentgenogrammā ir okultas. Nenoliedzami, ka, paplašinoties indikācijām, ievērojami pieaudzis DT izmeklējumu skaits. Ar šo metodi teicami varam vizualizēt ne tikai plaušu audus, bet arī videnes patoloģiju. Šīs slimības bieži ilgstoši norit bez klīniskām izpausmēm un rentgenogrammās agrīni nav vizualizējamas. DT metodi lietderīgi izmantot arī krūškurvja traumu gadījumā, jo precīzāk iespējams diagnosticēt, piemēram, ribu lūzumus, precizēt to skaitu, kas nav mazsvarīgi, ja saskaramies ar apdrošināšanas gadījumiem un kompensācijām. Šodien DT kā vizualizācijas metodi izmantojam ne tikai diagnostikā, bet arī ārstēšanā, DT kontrolē radiofrekvences ablācijas metodi izmantojot nelielu perifēru audzēju destrukcijai. Šī metode ir mazinvazīvāka, saudzīgāka un izmantojama gadījumos, kad ķirurģiska iejaukšanās ir kontrindicēta, piemēram, pacienta vispārējā stāvokļa vai blakusslimību dēļ.

Apsveicami, ka arī Latvijas medicīnas iestādēs šobrīd ir daudzslāņu DT iekārtas, kas atbilst jaunākajiem standartiem un nodrošina izmeklējumus ar samazinātu starojuma slodzi. Viena no tādām nesen uzstādīta un darbojas centrā "Diamed", kur labākajiem nozares speciālistiem radiologiem palīdz gādāt par savlaicīgu un precīzu diagnostiku!

Literatūra

  1. Slimību profilakses un kontroles centra informācija, 2010-2012.
  2. National Cancer Institute. SEER Cancer Statistics Review, 1975-2008.
  3. Kaneko M, et al. Peripheral lung cancer: screening and detection with low-dose spiral CT versus radiography. Radiology, 1996; 201(3): 798-802.
  4. Results of Initial Low-Dose Computed Tomographic Screening for Lung Cancer The National Lung Screening Trial Research Team. N Engl J Med, 2013; 368: 1980-1991.
  5. American Lung Association, Guidance on Lung Cancer Screening, April 23, 2012.