Četras voluntiera nedēļas Par medicīnas studentu apmaiņas programmu SCOPE

Vairāk nekā 225 tūkstoši studentu apmaiņu

SCOPE (Standing Commitee on Professional Exchange) ir lielākā studentu apmaiņas programma pasaulē! 59 gadus veca Starptautiskās Medicīnas studentu asociāciju federācijas (IFMSA) tradīcija, kur piedalās 86 valstu medicīnas studentu organizācijas, 1100 medicīnas fakultātes, 8370 apmaiņas studenti gadā, kopumā šajos gados pārsniedzot jau 225 000 studentu apmaiņu.

Kā noris profesionālā apmaiņa? Pateicoties pasaules mediķu un studentu solidaritātei, programma medicīnas studentiem ļauj doties mēnesi ilgā voluntēšanā uz ārvalstīm. Apmaiņu organizē IFMSA dalīborganizācijas, proti, nacionālās medicīnas studentu asociācijas - iebraucošais apmaiņas students ir prakses vadītāja pārraudzībā; par programmas laikā veikto darbu apmaiņas students samaksu nesaņem, toties iegulda savus personīgos līdzekļus un no mācībām brīvo laiku, lai skatītos, gūtu pieredzi un krātu plusiņus labākai nākotnei. Šī programma darbojas pēc divpusējā līguma principa: apmaiņā pret iespēju Latvijas studentiem voluntēt ārvalstu klīnikās Latvijas dalīborganizācijai jāuzņem un jānodrošina ar prakses vietām tikpat liels iebraucošo ārvalstu studentu skaits.

Latvijas Medicīnas studentu asociācija (LaMSA) kā IFMSA dalīborganizācija šajā programmā piedalās kopš 2003. gada, un šogad ārvalstu klīnikās voluntējušo Latvijas studentu skaits pārsniegs 250. LaMSA valdes priekšsēdētāja DACE ŠURNA stāsta, ka vienā gadā četru nedēļu voluntēšanā uz ārvalstīm dodas vidēji 30 studenti, kas izturējuši konkursu, - pretendentu ir vismaz divreiz vairāk. Tiek tie, kam labākas sekmes, kas nodarbojas ar zinātnisko darbību vai nodrošina šīs programmas pastāvēšanu Latvijā. Atbalstīti tiek arī vecāko kursu studenti, kam citus gadus šādas iespējas vairs nebūs, jo programma paredzēta 3.-6. kursa studentiem. Ir dažas valstis, kas piedāvā arī preklīniskas disciplīnas, uz tām var pieteikties 1. un 2. kursa studenti. Tradicionāli vairāk izbraucošo studentu ir no Rīgas Stradiņa universitātes - pērn 27, kamēr no Latvijas Universitātes tikai trīs; šogad LU medicīnas studentu apmaiņas programmā nav vispār.

D. Šurna: "Klasiski daudz studentu vēlas doties uz Vāciju, kur ir augsti attīstīta medicīna, kā arī uz Itāliju, kur labi tiek organizēta prakse un sociālās programmas. Pievilcīga ir Slovākija, arī Krievija un Ukraina, jo šajās valstīs tēriņi ir mazāki. Sadarbības valstis lielākoties izvēlamies Eiropā; mēs jau varētu noslēgt līgumus arī ar Austrāliju vai Dienvidameriku, bet kurš students turp varēs aizbraukt? Studentiem pašiem jāsedz ceļa izdevumi, mazākā vai lielākā mērā arī sociālā programma, kā arī katrā valstī par iebraucošo studentu izmitināšanu nepieciešamie līdzekļi tiek savākti no izbraucošiem studentiem."

D. Šurna uzteic veiksmīgo sadarbību ar P. Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, uzņemot apmaiņas studentus. "IFMSA pēdējos gados arvien vairāk domā par apmaiņas programmas kvalitāti, un daudzas valstis un fakultātes atzīst ārvalstīs pavadīto prakses laiku par oficiālu praksi. Mums šis dokuments dažkārt tiek atzīts, bet ne vienmēr. Viens no iemesliem - nereti valodas barjeras dēļ trūkst tādas nozīmīgas prakses sadaļas kā saziņa ar pacientu."

Šogad apmaiņas studenti no citām valstīm Latvijā tiks uzņemti jūlijā, kamēr mūsu studenti četras voluntiera nedēļas ārvalstu klīnikās pavadīs augustā.

Svaiga perspektīva

Pagājušajā gadā ITA KAZAKA, Rīgas Stradiņa universitātes 5. kursa studente, voluntēja Martinas (Slovākijā) slimnīcas vispārējās ķirurģijas nodaļā, vēl ar trim apmaiņas studentēm bijusi astīte turienes ārstiem. "Mums patiešām paveicās ar ār­stiem, kas par mums bija uzņēmušies atbildību. Katru dienu redzējām operācijas, pārsiešanas, pacientus. Sākumā mums ļāva tikai skatīties. Ja izrādījām lielāku interesi, atļāva piedalīties pārsiešanā un pēdējā nedēļā - arī asistēt," stāsta I. Kazaka. Kā lielākos ieguvumus, ko pārvedusi mājās, viņa nosauc jaunu pieredzi un zināšanas. D. Šurna piebilst, ka ļoti daudz kas, protams, atkarīgs no studenta motivācijas: vai brauc iemācīties kaut ko jaunu vai ekskursijā un izklaidēties.

"Aizbraucot uz citu valsti, var iegūt svaigu perspektīvu. Pat ja pienesums nav tik liels, tā ir cita gaisotne, citi cilvēki, un tas dod vietu jaunām idejām," domā P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra invazīvais kardiologs KĀRLIS TRUŠINSKIS, kurš divas vasaras bijis prakses vadītājs studentiem no Polijas un Slovākijas. Viņš uzsver: studentu prakse ir diezgan specifiska, 4.-6. kursa students nekad nevar cerēt, ka ļoti daudz ko izdarīs praktiski. No otras puses, daudzi no studentiem šajā laikā vēl nav pilnībā izlēmuši, kādā medicīnas disciplīnā nākotnē sevi grib pierādīt. Un prakse ārzemēs ir laba iespēja skaidrāk apjaust pareizo virzienu. Tāpat nevar ignorēt citu aktuālu aspektu: ja vien apsver domu doties prom no Latvijas, tad šī ir laba iespēja jau laikus palūkot un salīdzināt, kāda citviet ir izvēlētā specialitāte un medicīna vispār.

Dr. K. Trušinskis: "Visbiežāk studenti izvēlas specialitātes, kur ir daudz vizuālo iespaidu un roku darba, jo valodas barjeras dēļ kontakts ar pacientu studentam ir liegts. Protams, izņemot gadījumus, kad labi pārvalda attiecīgās valsts valodu. Tādā ziņā Latvijas Kardioloģijas centrs ir pateicīga izvēle: daudz vizuālo izmeklēšanas metožu - ehokardiogrāfija, invazīvā kardioloģija ar sirds asinsvadu kateterizāciju u. c. Studentam ir interesanti, un latviešu valodai nav izšķirīgas nozīmes."

Invazīvais kardiologs norāda, ka studentu prakse nav viena ārsta jautājums, būtiska ir studentam draudzīga vide: "Kad ārzemju studenti ir mūsu nodaļā, viņi tiek iepazīstināti ar ārstiem, rezidentiem, māsām. Svarīgi, lai personāls viņus pazīst un atbalsta." Apmaiņas programmas studentus viņš daudz iesaistījis gan nodaļas darbā, gan arī dažādās konferencēs, jo prakses vadītāja uzdevums "nav izrēķināt, cik cilvēks no tā visa paņems, bet gan iedot maksimāli daudz". K. Trušinskis uzskata, ka nav iespējams salīdzināt mūsējos ar ārvalstu studentiem - nav vieni labāki par otriem. "Atšķirība ir tā, ka mūsu studentam, atrodoties ārpus Latvijas, ir vieglāk uzdot jautājumus, jo svešā vietā jautāt ir loģiski. Mūsu mentalitāte un audzināšana mums te uz vietas neļauj tik daudz vaicāt. Bet tā nav tikai studentu, tā ir arī ārstu problēma - kad ārstu konferencēs jāuzdod jautājumi, parasti iestājas neveikla pauze."

Ko iegūst prakses vadītājs? Protams, ārsta pedagoģiskais darbs tiek vērtēts ar sertifikācijas punktiem, taču tas ir otršķirīgi, drīzāk ārzemju studentu prakses vadītājus šis process piesaista ar ko citu. K. Trušinskis: "Ir interesanti arī ārstiem. Studenti nodaļā ienāk ar savu kultūru, mentalitāti. Tad aiziet sadzīviskās sarunas: kas notiek pie viņiem, pie mums. Tas, ko es atklāju, - cilvēkiem ļoti patīk stāstīt par savu darbu. Starp citu, tas ir arī labs treniņš angļu valodā."

D. Šurna stāsta, ka LaMSA ir ieinteresēta pozitīvā sadarbībā ar ārstiem. "Mums diemžēl ir problēmas ar Skandināvijas valstīm - priekšstats par Latviju no tiem dažiem studentiem, kas te bijuši, izveidojies samērā negatīvs, un viņi nevēlas veidot sadarbību. Līdz ar to arī mēs paliekam zaudētājos, jo mūsu studentiem šīs valstis ir liegtas. Katrs students, kas aizbrauc prom no Latvijas, aizved ļoti personisku priekšstatu par Latviju, mūsu medicīnu, mūsu ārstiem. Ja kāds ārvalstu students domā braukt voluntēt uz Latviju, pirmais jautājums ir: ko es te redzēšu? Un tas ir jautājums gan par valsts tēlu, gan prakses organizāciju, gan prakses vadītāju atsaucību."

Foto: Aivis Freimanis