2010. gadam vajadzētu būt atskaites punktam, kad esam guvuši vismaz pāris krīzes mācību. Vai tā ir? Daži ekonomikas eksperti krata ar pirkstu: īstas strukturālās reformas veselības nozarē nav notikušas, neesošā plānveida palīdzība patiesībā tiek sniegta, tikai pacienti tiek formēti citādi, citi pretī – ūja, slimnīcu, gultu skaits samazināts, ierēdņu rindas izretinātas. Daudz vērtīgākas gan šķiet personiskās mācības, ko piedzīvojam mēs katrs. Jo mācīties var divos veidos. Gan no pozitīvā: kā darīt? Gan no negatīvā: kā nedarīt? Tā nu dažiem šis laiks licis kļūt par daudzu darbavietu čempioniem (saskaitījām ārstus pat ar piecām darbvietām, neskaitot lektora darbu!), daži izlēmuši krīzi pārlaist mierīgākos ūdeņos ārpus Latvijas, bet cits atgriežas mājās tieši tagad un ir gatavs mazām profesionālām uzvarām. Doctus piedāvā atskatīties uz aizejošo gadu: ticējumi, kas piepildījušies, lielākā vilšanās, prieks un tendences, kurp ejam.
Gada pareģojums
Optimizācija un konsolidācija vēl divus gadus
Uz šā gada gaišredzīgāko citātu varētu pretendēt Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis, kurš diskusijā "Kā veicināt ekonomisku zāļu izvēli" bija vaļsirdīgs: "Pašlaik valstī notiek divi procesi: optimizācija un konsolidācija. Optimizācija - tas nozīmē, ka atlaiž cilvēkus. Konsolidācija - atņem naudu. Šiem procesiem iesim cauri vēl divus gadus."
Gada popūrijs
Lecam pa vecam, lecam pa jaunam?
Ja pērn strukturālo reformu zāģis daudzām slimnīcām radīja šoku un veselības ministram "asins garšu mutē", šis gads līdzinājās mēģinājumam saprast, kā dzīvot tālāk: pa vecam vai tomēr pa jaunam?
Trīs šā gada veselības ministru uznācienu horeogrāfija bija atšķirīga. Baiba Rozentāle izvēlējās danci kopā ar galvenajiem speciālistiem, pirms nomaiņas vēl atļaujoties solo numuru - mēģinot sertifikāciju un resertifikāciju nodot Rīgas Stradiņa universitātei; šis sologājiens gan tūdaļ pat tika noraidīts. Savukārt Didzim Gavaram vairāk patika darboties aiz skatuves priekškara. Sevi sauca par "oldtaimeru" un sacīja, ka veselība no "mākslinieku darbības būtu pārvietojama uz tautsaimniecības nozari". Taču, tiklīdz kāds gribēja uzsvērt viņa uzņēmēja ķērienu, kas nozares vadībai nenāktu par sliktu, apskaitās, jo viņš taču neesot "tirgojies ne ar petroleju, ne mašīnām, bet strādājis par ārstu no rīta līdz vakaram". Jaunā ministra Jura Bārzdiņa uznācienu vērtēt būtu pāragri. Viņš par līdzšinējo lielāko kļūdu sauc izpratnes trūkumu, kurš nozarē ir galvenais. "Galvenais ir pacients, pat vēl ne pacients, bet vispār iedzīvotājs." Viņš norāda, ka dramatiski daudz - apmēram 40% - par veselības aprūpes pakalpojumiem maksājam no savas personīgās kabatas. J. Bārzdiņš iestājas par ģimenes ārstu kopprakšu veidošanu, lai ģimenes ārsts būtu pieejams tad, kad tas visvairāk nepieciešams. Viņš ir par pārskatāmiem plāniem un slimnīcu tēriņiem un gatavs gan sabiedrībai, gan Saeimai pierādīt, ka veselības nozarē vērts ieguldīt papildu naudu.
Pa jaunam (varbūt tirgus spiediena dēļ?) mēģināja lēkt privātās medicīnas pārstāvji, atverot zemo cenu medicīnas centrus (Veselības centra 4 Diagnostikas centrs un MFD veselības centrs Pārdaugava). Pa jaunam - ar ekonomisku piesitienu - mēģināja kardiologi, profesionāļu diskusijās iesaistot ekonomikas prominences (piemēram, Baltijas starptautiskās ekonomikas politikas studiju centra ekonomistu Alfu Vanagu) un pamatojot, kāpēc ieguldīt naudu problēmas risināšanā ir efektīvāk nekā maksāt par slimības izraisītām komplikācijām.
Arī Veselības ministrija centās pa jaunam. Tagad mums ir mazāk slimnīcu (pērn -72, šogad - 39), mazāk gultu (pērn - 625 uz 100 000 iedzīvotāju, šogad - 493), īsāks vidējais ārstēšanās ilgums stacionārā (pērn - 8,7 dienas, šogad - 8,5 dienas). Prognozēja, ka varētu būt 195 tūkstoši pacientu stacionēšanas gadījumu, taču izrādās - būs kā citus gadus (aptuveni 300 tūkstoši gadījumu). Kā vispār top šādas prognozes? Pa vecam?
To, ka lielā mērā turpinām domāt pa vecam, liecina jaunais invaliditātes likums. Tajā iestrādāts, ka ģimenes ārstam uz trim A4 formāta lapām jāizveido rehabilitācijas plāns potenciālajam invalīdam. Ģimenes ārsts Andris Baumanis teic, ka ārsts jau var uzrakstīt tās trīs lapas, bet vai nākamgad valstij atradīsies santīms rehabilitācijai? Kam tās lapas ir vajadzīgas, ja nav finansiāla seguma?!
Daudzajās veselības aprūpes organizatoru uzstāšanās reizēs atkal un atkal ir bijis jāklausās, par cik Latvijā samazinājies gultu un slimnīcu skaits, kā sarukusi nauda medikamentiem utt., bet nav gadījies dzirdēt, cik efektīvāka, kvalitatīvāka un pieejamāka kļuvusi viena pacienta ārstēšana. Vai veselības aprūpes reformētājus interesē, kāpēc Marija no Zab lu dovkas nav gatava doties 60 kilometrus "pagulēt" aprūpes slimnīcā? Varbūt pavisam prozaisku iemeslu dēļ - nav kas pie viņas atbrauc ciemos un atved tīru veļu? Bērni ir Īrijā, autobuss kursē reizi dienā, bet kaimiņš nav gatavs tik tālu braukt. Tāpat Doctus šā gada intervijā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītājs Vitolds Jurkevičs jautā, vai nav ab surds, ka "mums ir nauda, lai mēnesi sēdētu, neuzņemot nevienu pacientu un samaksātu visiem trūcīgas algas, jo, tiklīdz kādu ārstēsim, mēs sāksim tērēt naudu, kuras mums nav".
Gada ticējumi
Ja ministrs ir infektologs - jauns vakcinācijas kalendārs, ja laboratorijas ārsts...
Kā rāda šā gada ieražas, tad, prognozējot veselības aprūpes aktivitāšu kalendāru, bukmeikeri nekļūdītos, ja liktu uz veselības ministra profesionālo orientāciju. Tā, lūk, ja ministrs ir infektologs, tad sajozta budžeta apstākļos tiek panākts labvēlīgs spriedums jaunu vakcīnu iepirkumiem. Argumenti, ka vakcīnu pret pneimokoka infekciju, divpadsmitgadīgo meiteņu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju un vakcīnu pret Rota vīrusu neatļaujas daudz bagātākas valstis, izrādījās pupu mizas. Tiesa, pret bērnu veselību kā prioritāti neviens neiebilst, tikai - kā tiek izsvērti pasākumi, kas uzlabos bērnu veselību? Kāpēc, piemēram, tā nav iedzimtu patoloģiju agrīna diagnostika (šobrīd laikus diagnosticēti tiek tikai 7,5% ģenētisko slimību)? Vai mazo pacientu rehabilitācija?
Pēctecis ministrs-laboratorijas ārsts sekojis "labākajām tradīcijām": nojaušot, ka nākamgad zeme zem kājām varētu degt arī laboratorijām, kas pārtērē kvotu līdzīgi kā slimnīcas (veselības aprūpes organizatori paziņojuši, ka negrasās vairs samierināties ar gada beigās paģērētiem papildu miljoniem latu), ķērās klāt jaunam izmeklējumu apmaksas modelim un naudas mazumiņa menedžēšanas smagumu no laboratorijām labprāt atdotu ģimenes ārstiem un speciālistiem.
Vai jaunais ministrs kops vecās ieražas? Līdzšinējā pieredze rāda, ka Juris Bārzdiņš vairāk nekā rehabilitologa diplomu izmantojis iegūto maģistra grādu biznesa vadībā...
Gada augšāmcelšanās
E-veselība
ERAF 4,6 miljoni latu atkal "atdzīvinājuši" e-veselības projektus. Precīzāk - e-veselības projektu pirmo posmu. Nākamajām kārtām naudas apjoms neesot zināms - tā atbild Veselības Ekonomikas centra vadītāja. Informāciju tehnoloģiju nozares eksperti un tie, kas sēž pie viena galda ar ierēdņiem, kuri lemj par e-veselību, teic: e-veselība tiek būvēta no jumta uz leju, un tas nav pareizi. Bēdīgākais scenārijs, ko negribētos piedzīvot, - tas viss atkal apstājas koncepciju rakstīšanas un pilotprojektu ieviešanas stadijā. Miljoni tiek tērēti, ir kaudze ar papīriem - un...?
Tikmēr ārstniecības iestādes čakli rosās katra savā kaktiņā: gan Rīgas Austrumu slimnīca, gan Liepājas reģionālā slimnīca šogad tautās laida e-rezervāciju (e-pierakstu), tiesa, asinhronā variantā, sūtot īsziņu vai e-pasta vēstuli; Stradiņa slimnīca četru gadu garumā izauklējusi Angio-e-veselības projektu (attēlā).
Priecē, ka jaunais veselības ministrs Juris Bārzdiņš domā kopsakarībās: "Veselības aprūpes pakalpojumu tarifus - cik kas maksā - precīzi varēs izrēķināt tad, kad pakalpojumu sniedzēji elektroniski reģistrēs visu, ko viņi dara." Jautājums: vai visi ārstniecības procesā iesaistītie vēlas, lai katrs solis kļūtu caurspīdīgs?
Gada vilšanās
Vairākkārtējs "aptumsums" attiecībās
Te acīmredzot būtu darbiņš astrologiem - papētīt, kādas zīmes ietekmē mēs šogad atradāmies. Iespējams, vainu varētu novelt uz kara dievu Marsu, kas šaudījās šurpu turpu virs mediķu un farmaceitu saimes debesīm, taču kārtējo reizi apstiprinājās teiciens, ka latvieši ir maza, ķildīga, ambicioza tautiņa pie jūras un augstākam IQ rādītājam ir maz kopīga ar emocionālo inteliģenci. "Aptumsumu" varēja vērot pat vairākkārt.
Vispirms farmaceiti gada garumā attiecības uztrina līdz naža asmens asumam: tie, kuri pērn Latvijas Farmaceitu biedrības jauno seju Līgu Krīgeri raksturoja kā stratēģiski domājošu un gudru, nu vainoja viņu apmelošanā un pienākumu nepildīšanā. Pieredzējuši farmaceiti saka: viena pagale nedeg un aptieku īpašumtiesības bija tikai benzīns, ko pieliet ugunij. Faktiski uguni izraisīja cīkstēšanās par ambīcijām un varu. Un tas, ka "jauna slota" gribēja tīri (pa savam) slaucīt. Jāpiebilst arī, ka prezidentei tika uzticēta praktiski nepaveicama misija - atrisināt aptieku īpašumtiesību jautājumu, kam iepriekš daudzu gadu garumā tika ļauts plūst savu gaitu. Vai iznākums varēja būt citāds? Jaunievēlētajai prezidentei Kitijai Blumfeldei starta pozīcijas ir labākas - pēc kaujas jau visi ir gudrāki, turklāt viņai ir krietna pieredzes bagāža biedrības darbā, kas ļauj cerēt, ka prezidente pratīs strādāt komandā.
Spēka demonstrēšanas paraugstunda bija arī kāda vēstule, kas tika izsūtīta aptiekām, aicinot farmaceitus atturēties no konkrētu ražotāju medikamentu piedāvāšanas pircējiem. Šie 14 zāļu ražotāji aizstāvējuši aptieku īpašumtiesības par labu neatkarīgiem farmaceitiem, tāpēc nav pelnījuši uzticību un sadarbību - bija rakstīts vēstulē. Konkurences padome nākusi klajā ar paziņojumu, ka "Sentor Farm" vēstulē saskata aicinājumu uz likumpārkāpumu. Veselības ministrijas pārstāv ji, iz pētījuši vēstulē minēto zāļu ražotāju sarakstu, secināja: to vidū ir ražotāji, kam zāļu kompensācijas ietvaros ir vislētākie medikamenti, ko valsts apmaksā. Vai valsts ietekme beidzas ar pētniecību?!
Strīdus ābols iekritis arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes dārzā, ļaujot publiski izskanēt virtuves sarunām par vadības krīzi.
Gada likumi un stratēģija
Farmācijā un sabiedrības veselībā
Temīdas svaros beidzot bija ieliktas daudz aprunātās aptieku īpašumtiesības. Lai kā centās neatkarīgie farmaceiti - viņi uz Rīgu bija pat ataicinājuši Eiropas lielākās farmaceitu profesionālās or ganizācijas ģenerālsekretāru Džonu Čeivu, kurš apgalvoja, ka 84% gadījumu Eiropas Savienībā aptiekas pieder farmaceitiem -, vietējais lobijs aptieku ķēžu izskatā izrādījās spēcīgāks. Farmaceiti gan domā, ka cīņas nav galā un Farmācijas likums tiks atvērts atkal...
Lai nepaliktu kaunā, ka esam vienīgā ES dalībvalsts, kurai nav savas sabiedrības veselības stratēģijas, naski sarūpēts tās projekts nākamajiem septiņiem gadiem. Tajā labi portretēta Latvijas sabiedrība. Tiesa, šajā portretā nav vietas pašapmierinātībai. Mirstības rādītāji asinsrites slimību dēļ mums ir divreiz augstāki nekā vidēji ES, ir liels primāri ielaisto vizuālo lokalizāciju audzēju īpatsvars, pieaug diabēta pacientu skaits. Esam līderi arī HIV infekcijas izplatības ziņā - otrajā vietā Eiropā, vidējo incidences rādītāju pārsniedzot 2,6 reizes. Par garīgo veselību runājot, Latvija ir viena no valstīm ar visaugstāko pašnāvību līmeni Eiropā - satraucoši, ka 27% 15-16 gadu vecu skolēnu atzīst, ka ir domājuši par pašnāvību, bet 12% mēģinājuši to izdarīt. Joprojām vidējais latvietis krietni maz kustas, pārāk daudz uzturā lieto sāli, pārāk maz - dārzeņus un augļus, slikti rūpējas par mutes dobuma higiēnu un daudz smēķē. Brīdinošs signāls - smēķē 43% skolēnu vecumā no 13 līdz 15 gadiem! Latvijā turpina pieaugt alkohola patēriņš, būtiski pieaudzis narkotiku pamēģināšanas rādītājs visās vecuma un abu dzimumu grupās. Pieaug sieviešu skaits, k as slimo ar aptaukošanos (2008. gadā - 20,2% sieviešu), joprojām mums ir augsts abortu skaits, perinatālās mirstības rādītājs (2009. gadā 9,6 uz 1000 dzīvi dzimušajiem) ir augstāks nekā vidēji ES un visaugstākais Baltijas valstīs. Vai jaunā stratēģija spēs labot šos rādītājus? Tajā daudzi labi priekšlikumi sarakstīti vēlējuma formā. Tie, protams, atkarīgi ne tikai, bet arī no finansējuma. Par veselīgu dzīvesveidu runāt nepagurstot solās veselības ministrs. 100. panta preses klubā J. Bārzdiņš saka: "Tas, ko panākam ar tādu vai šitādu budžetu mūža ilgumā, ir tikai kādi 20%. Daudz svarīgāk - cik augstu prioritāšu skalā katrs liekam rūpes par veselīgu dzīvesveidu."
Cītīga rosība pašlaik norit arī pie Veselības likumprojekta, kas būšot nozares jumta likums - to iecerēts pieņemt nākamgad. Likumprojektā ierakstīts, ka veselības aprūpei jāatvēl ne mazāk par 4,6% no IKP (ne mazāk par 221 latu uz vienu iedzīvotāju). Veselības likumprojektā ir arī pants par valsts garantēto medicīniskās palīdzības minimumu, kas līdz šim raisījis daudz diskusiju, - kā minimums definēta neatliekamā palīdzība jebkurai personai Latvijas teritorijā.
Gada prieks
Mazās profesionālās uzvaras
Prieks par ārstiem, kas bīda medicīnas latiņu arvien augstāk un izcīna uzvaras Latvijas mērogā. Rīgas Austrumu slimnīcas traumatologu komanda šogad pirmoreiz smagam hemofilijas pacientam veikusi liela apjoma operāciju - abu ceļu protezēšanu, bet šīs pašas slimnīcas uroloģijas klīnikas ārsti uzdrīkstējušies un pacientam, kam bija nieru audzējs 3. stadijā, veikuši plašu operāciju, izņemot milzīgu audzēja trombu 6 cm diametrā un 10 cm garumā. Līdz šim šādas operācijas netika veiktas, jo ir ļoti augsts risks, ka operācijas laikā trombs atdalīsies un nosprostos plaušu artērijas.
Šogad pirmo reizi arī Latvijas bērnu kardioķirurgi kopā ar Itālijas labdarības organizācijas The heart of children kardioķirurgiem tik mazam pacientam (1 gads un 7 mēneši) veikuši Rosa operāciju, slimo aortas vārstuli izņemot un aizstājot ar pacienta paša plaušu artērijas vārstuli, bet plaušu artērijas vārstuļa vietā ievietojot mākslīgu vārstuli.
Prieks, ka profesionālas uzvaras izcīnītas ne tikai metropolē. Tā plastikas un plaukstas ķirurģe Laura Logina Liepājas reģionālajā slimnīcā pirmo reizi veikusi rokas cīpslu transpozīcijas operāciju (attēlā). Sadzīviskas traumas rezultātā pacients bija guvis nervu bojājumu virs elkoņa un vairs nespēja atliekt plaukstu un pirkstus, un viņam nepārtraukti bija nepatīkama sajūta.
Daktere novērsa nepatīkamo sajūtu elkonī un, izmantojot veselos muskuļus, radīja iespēju atjaunot arī trūkstošās kustības. Dakterei pašai prieks ne tikai par operācijas pirmreizīgumu, vairāk - par labajiem rezultātiem. Viņa teic, ka šīs operācijas var izdarīt arī pēc insultiem un cerebrālās triekas pacientiem. Tas ir maz apgūts lauciņš Latvijā, bet pacientu ir daudz.
Protams, diez vai mēs ar saviem pieticīgajiem resursiem būsim nez kādi zinātnes revolucionāri, taču mums ir savējais know how - piemēram, šūnu ievadīšanas, paņemšanas un sagatavošanas tehnikā vai arī jau aprobētu ķirurģijas metodi izmantojot netipiskā vietā.
Prieks arī par to, ka ārsti, kam ir iespēja strādāt augstas klases operācijas zālē (piemēram, tādā, kādas neiroķirurģijā ir tikai divas pasaulē), nav atmetuši cerību atgriezties Latvijā. Vai dakteris, kas stažējas Velsā, nepacietībā velk krustiņus kalendārā, atzīmējot, cik dienu vēl atlicis līdz atgriešanās brīdim. Ne tāpēc, ka ietu slikti, veicas viņam pat ļoti labi. Taču viņš, latvietis, nespēj iedzīvoties citur!
Gada SOS
Slimnīcās pieaug mirstība
Skaļu SOS signālu šogad sūtījis LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris - viņš aicināja sūdzēties Eiropas ombudam, ka Latvijā netiek nodrošināta pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe (sūdzību parakstīja vairāk nekā 54 tūkstoši iedzīvotāju). Viņš norāda: Latvijā valdība "vēsā mierā" konstatē, ka mums trīs reizes vairāk nekā vidēji Eiropā Savienībā ir tādu cilvēku, kas nevar tikt pie ārsta, kad viņiem to vajag. Slimnīcās akūto pacientu skaits ir pieaudzis par 19%, savukārt personāla skaits samazinājies par 15% un turpina samazināties. Sekas? Mirstības risks slimnīcās ir pieaudzis par 20%. Pirmajā pusgadā bija aptuveni 800 nāves gadījumu, kuru faktiski varēja nebūt. Intervijā žurnālam Kabinets viņš stāsta, ka PVO Eiropas reģiona vadības vēstulē skaidri un matemātiski pierādīts, ka Latvijas budžeta iespējas ir tādas pašas, kādas tās ir daudzām Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm, un, ja šīs citas valstis spēj veselības aprūpei atvēlēt vidēji vismaz 4,5% no IKP, tad to var arī Latvija. Jautājums: kas ir prioritāte? Cilvēka dzīvība vai ceļi, vai...
Gada izturīgākā parādība
Būvniecība
Ja nepietiek naudas pieklājīgām algām, pacientu aprūpei, plānveida palīdzībai, tad tās pietiek remontdarbiem, jauniem "dzelžiem", e-veselībai - tā varētu skanēt naudas nezūdamības likums. Arī šis gads bija apliecinājums, ka slimnīcu remontēšanas vēriens nav gājis zudībā. Protams, tā lielākoties ir Eiropas (tās daļa - 85%), taču tā kā tie ir naudietilpīgi projekti, tad arī valsts un pašvaldības līdzfinasējums nav mazs. Liepājas reģionālajā slimnīcā gada sākumā tika atvērts Staru terapijas bloks, kas izmaksāja 2,1 miljonu latu. Rēzeknes slimnīcā tiek apgūts ERAF finansējums 2,6 miljonu latu apmērā, renovējot nodaļas. Līdzīgi nodaļu remontdarbi noris Ziemeļkurzemes slimnīcā. RAKUS klīnikā Gaiļezers par 8,9 miljoniem latu uzbūvēts jauns neatliekamās medicīnas klīnikas korpuss. Savukārt Stradiņa slimnīcā gada sākumā onkoloģijas klīnika tika pārcelta uz jaunām telpām un aprīkojumā ieguva jaunākās paaudzes tehnoloģijas, bet nule sākta nākotnes Stradiņa slimnīcas būvniecība. Valdības vadītājs gan šajā optimismā vieš korekcijas, sacīdams, ka nākamajā gadā "vēderu ievilkt" vajadzēs arī veselības aprūpes nozarē, tostarp uz būvniecības rēķina. Protams, vides un infrastruktūras sakārtošana ir ļoti svarīga, bet vai daudzkārt būtiskāk nav tas, cik sakārtota ir ārsta un pacienta satikšanās renovētajās telpās?
Gada tendences
Kurp ejam?
Brīdinošu un vienlaikus stimulējošu signālu devuši starptautisko karjeras dienu or ganizatori. Varbūt laiks reanimēt cilvēkresursu programmu? Tie, kam nav pa spēkam to izdarīt, nejūtas neērti. Neērti juties starptautisko mediķu karjeras dienu koordinators Latvijā dr. Māris Mežeckis, kurš apmulsis teic, ka viņš pataisīts par tādu kā "čūsku azotē, ko savējie izaudzinājuši". Darbaspēka kustību taču nevar ierobežot, aizliedzot vai nosodot šādas starptautiskas karjeras dienas. Un kāpēc neērti jājūtas tiem, kas piedāvā darbu mediķiem, nevis tiem, kas nedod nekādas garantijas? Šogad karjeras dienas apmeklējuši aptuveni 1000 interesentu, un darba devēji bijuši ļoti apmierināti, ka tie ir kvalitatīvi speciālisti. "Dažs labs no atnākušajiem teica, ka nemaz negrasās braukt prom, atnācis solidaritātes dēļ, demonstratīvi parādīt, ka šajā valstī kaut kas nav kārtībā!"
Tas, ka neapmierinātība ārstu vidū gruzd, apliecināja arī nesenā Doctus lasītāju tikšanās. Ģimenes ārsts Andris Baumanis: "Tāda veselības aprūpes sistēma, kāda tā ir Latvijā, mani motivē vienu brīdi nospļauties un braukt projām. Es apsveru šo domu." Viņam pievienojas endokrinoloģe Inese Pavliņa un piebilst, ka esot vienīgā no savas studiju laika grupas, kas palikusi Latvijā.
Vai šo aizbraukšanas iespēju labi uztvērusi jaunā paaudze? Šogad bija neredzēti daudz studēt gribētāju: RSU medicīnas studiju programmā bija 728 pieteikumi uz 274 vietām, bet LU ārstniecības studiju programmā - 783 uz 50 budžeta vietām. Konkurence, protams, priecē, jo tā rada kvalitāti. Tikai - vai labākie paliks Latvijā?
Doctus lasītāju diskusijā tika izteikts arī viedoklis, ka šogad uz savas ādas gan ārsti, gan farmaceiti ļoti asi izjūt farmācijas "karu", ka veselības aprūpe pārvēršas par savdabīgu farmācijas tirdziņu: ārsts zvana uz tīkla aptieku un vaicā, kādām kompensējamām zālēm šomēnes ir akcija. Kā lielveikalā. Piemēram, trīs mēnešus izraksti konkrētas kompensējamās zāles, ceturtajā mēnesī saņem tās par brīvu, tādējādi ietaupot naudu. Un tad var gadīties, ka pacients, iegādājies kompensējamās zāles neatkarīgā aptiekā par valsts noteikto līdzmaksājumu, pēc tam tās dusmīgs sviež atpakaļ: kā tas var būt, ka tīkla aptiekā līdzmaksājums ir trīs reizes mazāks? Ko atbildīgās amatpersonas? Tik groza galvu: kompensējamās zāles un mārketings? Tā nevar būt! Tāpat ārsti ir nesaprašanā, kā tas var būt, ka "kaut kāds konglomerāts uzpērk ne tikai aptiekas, bet arī Rīgas lielās poliklīnikas un sāk diktēt gan ministrijai, gan ārstiem, kad viņi strādās, kuri būs tie ārsti, kas strādās, utt.".
Arī nākamais gads farmācijas nozarei nesolās būt viegls. Pašlaik (žurnāla sagatavošanas brīdī) dienaskārtībā ir PVN likmes paaugstināšana zālēm no 10 līdz 12%. Turklāt veselības ministrs gatavs 4 miljonu latu lielu veselības aprūpes budžeta konsolidāciju iegūt uz farmācijas industrijas rēķina.
Vēl viena no diskusijām, pie kuras iespējams atgriezīsimies nākamā gadā, ir par valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma (ne)sniegšanu nodokļu nemaksātājiem. Veselības ministrs J. Bārzdiņš teic, ka runājis ar idejas virzītāju I. Circeni, runājis ar kolēģiem, un šāda ideja šķietot taisnīga. Protams, zināmu medicīnas minimumu jāsaņem ikvienam iedzīvotājam, taču tikai godīgi būtu diferencēt nodokļu maksātājus un nemaksātājus, saņemot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu.
Vai gaidāms kas labs? Jaunāko ekonomisko datu optimismam (2010. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, iekšzemes kopprodukts pieaudzis par 2,7%) pievienojas arī vairāki Doctus apvaicātie farmācijas un veselības nozares eksperti - viņi redz pozitīvus signālus nozares augšupejai, tiesa, tos attiecina uz privāto medicīnu un farmācijas nozari, taču faktiski jūtamu izaugsmi prognozē pēc gada vai diviem.
