1.—7. augusts - Pasaules zīdīšanas veicināšanas nedēļa. 12. augustā notika dažādi Starptautiskajai jaunatnes dienai veltīti pasākumi. Iedvesmojoties un domājot par mūsu bērnu nākotni un veselību, tapis pasaules literatūras apskats par zīdaiņa uzturu.
Pierādīts, ka valstīs, kur iedzīvotāju ienākumu līmenis vidēji vērtēts kā vidēji zems vai zems, bērniem, kas baroti ar krūti, ir par 21 % mazāks nāves risks pirmajā dzīves gadā. Barošana tikai ar krūti pirmajos sešos dzīves mēnešos tiek saistīta ar augstāku bērna intelekta koeficientu nākotnē, retākām slimošanas reizēm un mazāku aptaukošanās risku.
Latvijā, spriežot pēc SPKC datiem, to bērnu īpatsvars, kas ar krūti zīdīti līdz gada vecumam, gadu no gada pieaug (2006. gadā — 17,9 %, 2007. gadā — 18,2 %, 2008. gadā — 18,9 %, 2009. gadā — 20,8 %, 2010. gadā — 21,7 %). Pieaugums vērojams, rēķinot arī bērnu zīdīšanu ar krūti līdz sešu mēnešu vecumam (no 45,8 % 2007. gadā līdz 52,5 % 2010. gadā). Igaunijā šis rādītājs bija 53,2 %, Lietuvā — tikai 35 %.
Tomēr viss nav tik rožaini un vienkārši. Barošana ar krūti dažādu iemeslu dēļ var nebūt iespējama. Tad talkā nāk piena maisījumi (ir grūtības izvēlēties piemērotāko). Lai vēl vairāk sarežģītu jaundzimušā aprūpi, mediķi joprojām diskutē par probiotikām kā uztura bagātinātāju (vajag vai nevajag?), notiek mūžīgā cīņa ar kolikām (vai pāries pašas? Vai tās vispār ir kolikas? Vai māmiņa drīkst ēst visu, ko vēlas?), kā arī pareizi jāizvēlas D vitamīna deva un zāļu forma...
Barošana tikai ar krūti bērna pirmos trīs dzīves mēnešus un saistība ar pēcdzemdību depresijas sastopamību
AVOTS: Silva C, Lima M, Lira P, et al. Association between postpartum depression and the practice of exclusive breastfeeding in the first three months of life. Jornal De Pediatria [serial online]. July 2017; 93(4): 356–364. Available from: MEDLINE Complete, Ipswich, MA. Accessed June 6, 2018.
PVO rekomendē praktizēt barošanu tikai ar krūti pirmos sešus bērna dzīves mēnešus, pēc tam, kombinējot ar pakāpenisku iepazīstināšanu ar citiem ēdieniem, barot ar krūti vēl līdz divu gadu vecumam vai ilgāk.
Pētnieki Brazīlijā konstatējuši, ka viņu valstī barošana ar krūti pēdējos gados zaudē popularitāti, lai gan pozitīvu efektu no tās ir daudz. Nesenos pētījumos pierādīta saistība starp pēcdzemdību depresiju un agrīnu barošanas tikai ar krūti pārtraukšanu un/vai barošanas ar krūti pārtraukšanu per se.
Pēcdzemdību depresija ir mentāla rakstura slimība, kas attīstās 4—6 nedēļas pēc dzemdībām ar simptomu pīķi sešos mēnešos. Pastāv hipotēze, ka jaunās māmiņas, kam attīstās depresija, ir mazāk pārliecinātas par savām spējām barot ar krūti un lielākoties vēlēsies to pārtraukt, salīdzinot ar tām, kam depresijas simptomus nekonstatē.
Metodes
Krusteniskā pētījumā piedalījās 2583 jaunās māmiņas ar zīdaiņiem vecumā no 15 dienām līdz 3 mēnešiem. Depresijas sijājošajai diagnostikai tika izmantota Edinburgas Postnatālā depresijas skala.
Pētnieki izzināja, vai un kad ir pārtraukta barošana ar krūti, kāds ir sociāli ekonomiskais un demogrāfiskais nedēļnieces stāvoklis, veselības stāvoklis, grūtniecība, dzemdības, aprūpe pēc dzemdībām, bērna bioloģiskie faktori.
Rezultāti
Tikai ar krūti baroti bija 50,8 % no pētījuma dalībniekiem, 11,8 % sieviešu konstatēja pēcdzemdību depresijas simptomus. Analizējot rezultātus, secināts: lielāka iespējamība, ka barošana ar krūti tiks pārtraukta, ir mātēm ar depresijas simptomiem (OR = 1,67; p < 0,001), jaunāka vecuma sievietēm (OR = 1,89; p < 0,001), sievietēm, kam antenatālā aprūpe sākta vēlāk (OR = 2,14; p = 0,032).
Dr. J. Sergejeva: “Lai novērstu iespējamos riskus pārtraukt barošanu ar krūti pirmajos sešos mēnešos, ārkārtīgi svarīgs ir atbalsts sievietei. Gan tuvinieku, gan veselības un aprūpes speciālistu. Jābūt plašai informācijai par pēcdzemdību depresijas simptomiem, tās ārstēšanu, par barošanas ar krūti problēmām un to novēršanu (iespēja konsultēties ar zīdīšanas speciālistu).”
Bērna uzturs pirmajās 1000 dzīves dienās — kā novērst aptaukošanos?
AVOTS: Pietrobelli A, Agosti M. Nutrition in the First 1000 Days: Ten Practices to Minimize Obesity Emerging from Published Science. International Journal Of Environmental Research And Public Health [serial online]. 2017; 14(12). Available from: MEDLINE Complete, Ipswich, MA. Accessed June 6, 2018.
Aptaukošanās sastopamība pediatriskajā populācijā pieaug ļoti strauji: attīstības un attīstītajās valstīs 2010. gadā aptverti apmēram 43 miljoni pirmsskolas vecuma bērnu ar virssvaru vai aptaukošanos (t.i., > 2 SN virs vidusmēra). Un vēl apmēram 92 miljoni pirmsskolas vecuma bērnu ir aptaukošanās riska grupā.
Pirmās tūkstoš dzīves dienas mazulim ir ļoti svarīgs periods, kad attīstās ķermenis un smadzenes; tieši tad vislabāk veikt iestrādes aptaukošanās profilaksei un potenciālajām slimībām.
Autori izmantoja 2011. gada Cochrane pārskatu no 55 pētījumiem par iespējamas aptaukošanās novēršanu un izstrādāja desmit labas prakses ieteikumus, kas būtu jāievēro pirmajās tūkstoš dzīves dienās.
Mātes un tēva modelis
Abu vecāku uzvedības modelis ir svarīgs. Nozīmīga ir līdzsvarota diēta ar samērīgu tauku un olbaltumvielu patēriņu, augļu un dārzeņu lietošana uzturā. Šis likums jāievēro arī grūtniecības plānošanas laikā un grūtniecības periodā, turklāt ne tikai topošajai mammai, bet arī tētim! Sievietēm ar virssvaru, kuras plāno grūtniecību, svars jāsamazina pirms grūtniecības iestāšanās.
Sekošana līdzi augšanas parametriem
Augšanas parametru pareiza izvērtēšana un noteikšana svarīga gan grūtniecības laikā, gan mazuļa dzimšanas brīdī, gan jaundzimušā dzīves pirmajos mēnešos. Svars, garums, galvas apkārtmērs ir minimums, kas ik mēnesi jānosaka, lai izvērtētu, vai nav aptaukošanās riska.
Interesanti, ka dzimšanas brīdī meitenēm proporcionāli ir vairāk taukaudu nekā zēniem (14,9 % iepretī13,7 %), kas saglabājas arī turpmāk dzīvē.
Barošana ar krūti
Barošana tikai ar krūti rekomendēta līdz sešu mēnešu vecumam, pēc tam pamazām jāsāk piebarojums.
Piebarošana
Vecumā no četriem līdz sešiem mēnešiem mazuli var pamazām iepazīstināt ar ēdieniem ārpus mātes piena vai piena maisījuma. Līdz gada vecumam krūts piens vai maisījums ēdienreizē paliek galvenais; govs pienu neiesaka lietot līdz gada vecumam.
Ēdiena izvēle
Mazulis agrīni jāsāk barot ar augļiem un dārzeņiem. Ikdienas maltītē jāievēro gan dažādība, gan regularitāte. Nav jālieto sāls, cukurs vai saldināti dzērieni.
Bērna izvēles respektēšana
Nav jāuzstāj: “Izēd tukšu trauku!” Porcija jāpielāgo pamazām, sekojot līdzi tam, cik daudz apēst vēlas pats bērns. Slikta pašregulācija ēšanas jautājumos palielina risku aptaukoties.
Dzīvnieku izcelsmes pārtika
Uzņemot daudz proteīna agri bērnībā, paaugstinās insulīnu atbrīvojošo aminoskābju līmenis, kas tālāk stimulē insulīnu un insulīnam līdzīgo augšanas faktoru sekrēciju. Nemodificēta govs piena lietošana saistās ar ļoti augstu proteīna uzņemšanas līmeni, tāpēc pirmajā dzīves gadā tas nebūtu nepieciešams.
Tauki pirmajā dzīves gadā
Pirmā dzīves gada beigās tauki ķermenī ir aptuveni 20 % no visas ķermeņa masas. Šis pieaugums saistāms nevis ar jaunu tauku šūnu veidošanos, bet ar jau esošo palielināšanos.
Omega 3 un omega 6 taukskābēm ir liela nozīme smadzeņu, tīklenes attīstībā — klīniski pierādīts taukskābju deficīts saistāms ar neiroloģiska spektra slimībām, augšanas aizturi.
Vecāku ieradumi
Bērns kopē vecāku ieradumus. Ja redzēs, ka māte un tēvs mielojas TV vai datora priekšā, tad darīs tāpat. Ir pierādīta ekrāna sliktā ietekme uz bērna attīstību, apēsto porcijas lielumu, lielāku neveselīgas pārtikas patēriņu.
Fiziskas aktivitātes un kvalitatīvs miegs
Agrīnā vecumā jāiestrādā patika pret fiziskām aktivitātēm, lai bērnu laikus pasargātu no aptaukošanās riska.
Kvalitatīvs miegs ir atslēga uz normālu funkcionēšanu dienas laikā. Miega deprivācija saistīta ar svara pieaugumu un aptaukošanās risku vēlāk dzīves laikā.
Dr. J. Sergejeva: “Lai gan jautājums par aptaukošanos bērnu vecumā ir ļoti aktuāls, jāpiebilst, ka aizvien biežāk bērnu speciālisti sastopas ar to, ka bērns nesaņem pietiekamas kalorāžas, ar olbaltumiem un taukiem bagātu uzturu, jo vecāki baidās bērnu “pārbarot”. Vecāki jāizglīto par olbaltumu, dzelzs un t.s. “labo” taukskābju (omega 3 un 6) nepieciešamību bērna augšanā, dzimumattīstībā un nervu šūnu mielinizācijas procesā. Papildu ēdiena ieviešana bērniem vecumā starp četriem un sešiem mēnešiem neizrādās saistīta ar adipozitātes attīstību zīdaiņa un mazbērna vecumā, kaut gan ieviešana līdz četru mēnešu vecumam var asociēties ar adipozitātes attīstību vēlāk (JPGN, January 2017, Complementary Feeding: A Position Paper by the European Society for Paediatric Gastroenterology, Hepatology, and Nutrition (ESPGHAN) Committee on Nutrition).”
Vai probiotikas jāpievieno piena maisījumiem — sistemātisks pārskats
AVOTS: Skórka A, Pieścik–Lech M, Kołodziej M, Szajewska H. To add or not to add probiotics to infant formulae? An updated systematic review. Beneficial Microbes [serial online]. 2017; 8(5): 717–725. Available from: MEDLINE Complete, Ipswich, MA. Accessed June 6, 2018.
Šobrīd tirgū ir dažādu veidu piena maisījumi zīdaiņiem: klasiski govs piena maisījumi un tādi, kas dažādi uzlaboti un papildināti, piemēram, ar probiotikām.
Pētnieki cenšas noskaidrot pierādījumus probiotikām kā noderīgai piedevai piena maisījumos, salīdzinot maisījumus ar un bez labajām baktērijām.
No 2016. gada septembra tika pārlūkotas piecas datubāzes, meklējot publikācijas par šo tēmu, iekļaujot nejaušinātus, kontrolētus pētījumus. Tālākai analīzei tika izvēlēti 20 noderīgi ziņojumi.
Rezultāti
Maisījumam pievienotā Bifidobacterium lactis Bb12 viena vai kombinācijā ar Streptococcus thermophilus neatstāja efektu uz bērna augšanas parametriem, elpceļu sistēmas slimību biežumu, nepieciešamību lietot antibiotikas, neizmainīja defekācijas biežumu un/vai fēču konsistenci. Tomēr, lietojot šādu maisījumu, bija ievērojami mazāks kuņģa—zarnu trakta infekciju skaits (lietojot Bb12 vienu pašu), retākas kolikas un zīdaiņa nemierīgums (kombinācijai).
Lactobacillus johnsonii La1 neietekmēja augšanas parametrus, infekciju attīstības biežumu kuņģa— zarnu traktā vai elpceļu sistēmas slimību epizodes. Tāpat nav konstatēti pārliecinoši efekti piena maisījumiem ar Bifidobacterium longum BL999 vienu pašu vai kombinācijā ar Lactobacillus rhamnosus LPR.
Taču L. rhamnosus saistīta ar labāku augšanas iznākumu; tā neietekmē koliku biežumu/zīdaiņa nemierīgumu. Šai baktērijai raksturīgas mīkstāku un biežāku vēdera izeju veicinošas īpašības.
Arī Lactobacillus reuteri ATCC 55730 nav novērots efekts uz augšanas parametriem, kolikām, raudāšanu, nemierīgumu, elpceļu infekcijām, antibiotiku lietošanu, vēdera izejas biežumu vai konsistenci, tomēr tā samazina caurejas epizožu skaitu. L. reuteri DSM 17938 nav konstatēts efekts augšanas veicināšanā, nakts miega uzlabošanā, meteorisma mazināšanā, bet tā mazina atgrūšanas biežumu.
Lactobacillus salivarius CEC5713 nav konstatēts efekts līdzīgi kā iepriekš pieminētajām baktērijām, tomēr ir novērots caureju skaita samazinājums un elpceļu slimību ilguma kritums pēc šo baktēriju lietošanas maisījumos.
Secinājumi
Zinātnieki secina, ka piena maisījumi ar pievienotām probiotikām veseliem zīdaiņiem nerada bažas par drošumu — nekavē bērna augšanu, ir bez būtiskām blakusparādībām. Neliels klīnisks labvēlīgs efekts var būt, tomēr nav pilnvērtīgu pierādījumu, kas liktu stingri rekomendēt lietošanā tieši šos konkrētos piena maisījumus.
Ir nepieciešami lielāka apjoma pētījumi, kas pierādītu probiotiku lietošanas nepieciešamību un efektu. Nav tā, ka efekta nav, — trūkst datu par specifiskiem probiotiku celmiem.
Dr. J. Sergejeva: “Probiotiķus saturošiem produktiem, ko izmanto zīdaiņu un bērnu uzturā, jābūt pakļautiem sistemātiskai kontrolei sertificētās laboratorijās ar standartizētu metodoloģiju. Kontroles rezultātiem jābūt publiski pieejamiem (JPGn, July 2017, Commercial Probiotic Products: A Call for Improved Quality Control. A Position Paper by the ESPGHAN Working Group for Probiotics and Prebiotics).”
Govs piena alerģijas profilakse ne tikai ar krūti barotiem bērniem
AVOTS: Vandenplas Y. Prevention and Management of Cow’s Milk Allergy in Non–Exclusively Breastfed Infants. Nutrients [serial online]. 2017; 9(7). Available from: MEDLINE Complete, Ipswich, MA. Accessed June 6, 2018.
Joprojām aktīvi tiek apspriesta tēma par alerģiju pret govs pienu: kā to novērst, kā ārstēt. Šī alerģija it kā retāk attīstās ar krūti barotiem bērniem, kas liek domāt par barošanu ar krūti kā galveno aizsargājošo metodi.
Rezultāti
Izmantojot zinātniskās literatūras datubāzes, tika meklēti ziņojumi un pārskati par šo tēmu. Viena no apskatītajām tēmām bija hidrolizēti maisījumi, kas tiek rekomendēti, lai novērstu un ārstētu govs piena alerģiju. Tomēr pētījumu rezultāti bijuši diezgan heterogēni — ne visos pētījumos hidrolizētu piena maisījumu efekts govs piena alerģijas vai citu atopiju pārvaldībā tiešām ir apstiprināts.
Ir zināmi gan ieguvumi, gan zaudējumi, lietojot daļēji hidrolizētu proteīnu kā pirmo piena maisījumu bērniem, kas netiek baroti tikai ar krūti, tāpēc rūpīgi jāapsver gadījumi, kad tos rekomendēt.
Šobrīd galvenokārt izmanto diētu ar hidrolizētiem piena maisījumiem; dažos gadījumos izvēle varētu būt arī rīsa hidrolizāts vai maisījums uz sojas bāzes. Taču jāņem vērā, ka 10—15 % gadījumu bērniem, kam konstatēta alerģija pret govs pienu, var būt krusteniska alerģiska reakcija arī pret sojas produktiem. Iespējams, smagākos alerģiju gadījumos maisījumi ar aminoskābēm jālieto biežāk.
Tāpat svarīgi zināt, ka bērniem, kas ir alerģiski pret govs pienu, kā alternatīvu nedrīkst dot citu dzīvnieku (piemēram, kazas) pienu, jo tāpat kā sojas gadījumā ir liels krusteniskās reakcijas risks.
Pēdējos gados uzmanību pievērš bifidogēnam (samazina risku attīstīties atopijai) prebiotiku efektam, kā arī vēl nesenāki pētījumi atrodami par cilvēka piena oligosaharīdiem, kas dod pozitīvu efektu kā aizsargfaktors atopiju gadījumā. Ir iespējams, ka probiotiku un prebiotiku pievienošana piena maisījumam var palīdzēt panesības attīstībā pret alergēnu, lai atopisku izpausmju nebūtu.
Secinājumi
- Barošana ar krūti ir labākā no zīdaiņu barošanas metodēm.
- Hidrolizēti piena maisījumi uz govs piena bāzes ir pirmā izvēle bērniem ar alerģiju pret govs pienu.
- Piena maisījumi ar aminoskābēm jāizvēlas smagākos alerģiju gadījumos.
- Daļēji hidrolizēti piena maisījumi ir iekļauti dažās vadlīnijās un iespējami kā variants pirmajam zīdaiņa piena maisījumam.
Dr. J. Sergejeva: “Tā kā simptomi zīdaiņu vecumā ir ļoti variabli, jāatceras, ka hidrolizēti piena maisījumi un aminoskābju maisījumi nav izvēles barošanas metode bērniem ar laktozes intoleranci.”
Lielā D vitamīna kļūda
AVOTS: Papadimitriou D. The Big Vitamin D Mistake. Journal Of Preventive Medicine And Public Health = Yebang Uihakhoe Chi [serial online]. July 2017; 50(4): 278–281. Available from: MEDLINE Complete, Ipswich, MA. Accessed June 6, 2018.
Pēdējos 20 gados dubultojusies 1. tipa cukura diabēta sastopamība. Nepieciešamā rekomendējamā D vit-amīna ikdienas deva Somijā ir ievērojami mazināta: 1964. gadā ieteicamā deva bija 4000—5000 SV dienā, 1992. gadā — 400 SV dienā. Reizē ar šīm pārmaiņām 1. tipa CD sastopamība par 350 % pieauga vecumgrupā no viena līdz četriem gadiem, par 100 % 5—9 gadus veciem bērniem un par 50 % 10—14 gadus veciem pusaudžiem. Interesanti, ka kopš 2006. gada valstiski pieņemtā lēmuma visus piena produktus papildināt ar holekalciferolu, ir pieaudzis vidējais 25–hidroksilvitamīns D (25[OH]D) un mazinājusies 1. tipa CD sastopamība. Pasaulē veic daudzus pētījumus, meklējot (un arī atrodot) korelāciju starp D vit-amīnu, uzņemtajiem UV(B) stariem, 1. tipa cukura diabētu un multiplo sklerozi!
Kas notiek pētījumu pasaulē?
2016. gadā norisinājās plenārsēde “Šūnu terapijas iespējas 1. tipa cukura diabēta gadījumā”, kas noslēdza Parīzē notiekošo Eiropas Bērnu endokrinoloģijas asociācijas biedru tikšanos. Bart O. Roep prezentēja pirmās fāzes klīniskos pētījumus cilvēkiem (2016. gads), kur no pacienta perifērajām asinīm tika izolētas dendrītiskās šūnas, kulturētas ar kalcitriolu un tad vēlreiz injicētas atpakaļ pacientam, lai šīs ar kalcitriolu piesātinātās šūnas “māca” pārējās šūnas vairs neuzbrukt aizkuņģa dziedzera bēta šūnām!
Kādā lielā kohortas pētījumā 1. tipa CD attīstības biežums par 78 % tika samazināts, bērniem dodot 2000 SV holekalciferola dienā.
Vitamīna līmenis asinīs virs 100 nmol/l uzlabo insulīna sekrēciju un novērš bēta šūnu destrukciju, supresējot makrofāgu adhēziju un migrāciju caur endoplazmatiskā tīkla stresa receptoru A1.
Cik daudz D vitamīna nepieciešams?
Veugelers un Ekwaru, vēlreiz analizējot Medicīnas institūta datus, pierādīja, ka 97,5 % indivīdu nepieciešamais D vitamīna daudzums dienā ir 8895 SV, lai D vit-amīna koncentrācija asinīs būtu vismaz 50 nmol/l.
Interesanti — dažos pētījumos pausts uzskats, ka D vitamīna līmenis zem 75 nmol/l varētu būt par zemu, lai sasniegtu aizsardzību pret mirstību visu iemeslu dēļ.
Pārskata autori uzskata, ka nepieciešamā sasniedzamā D vitamīna koncentrācija asinīs ir 75—100 nmol/l, ņemot vērā indivīda ikdienas ieradumus, saules ekspozīciju, uzņemto uzturu (jo tikai 20 % D vitamīna iespējams uzņemt ar uzturu), valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, ķermeņa masas indeksu, vecumu, ādas tipu.
Optimālās devas bērniem
D vitamīna devai bērniem līdz gada vecumam būtu jābūt 1000 SV dienā, devu līdz 1500 SV dienā palielinot tiem, ko baro ar krūti un kas ir vismaz sešus mēnešus veci. No gada vecuma devai jābūt 3000 SV dienā, pusaudža gados — 8000 SV dienā.
Šāda rekomendācija lasāma arī Endokrinologu asociācijas klīniskās prakses vadlīnijās, kur šādas devas atļauj izrakstīt arī vienkāršai D vitamīna deficīta profilaksei, bet hipovitaminozes ārstēšanai var būt nepieciešamas lielākas devas.
Dr. J. Sergejeva: “Piena maisījumi, kas nopērkami Latvijā, satur D vitamīnu. Uz katra iesaiņojuma ir norādīta deva. Par to jāatceras, ja bērns jau saņem ap 900—1000 ml maisījuma dienā, jo tāpēc uz noteiktu laiku, iespējams, jāsamazina/jākoriģē profilakses deva.”
