Jēdziens vakcīna mūsdienās neaprobežojas ar protekciju pret infekcioziem aģentiem: runa ir par kontraceptīvajām vakcīnām, vakcīnām pret vēzi, vakcīnām pret atkarībām utt. Ja nodalām zinātniekus no klīnicistiem, pirmos vispirms interesē jaunu vakcīnu, novatorisku to formu, vektoru un kombināciju radīšana, otros – vakcīnu izmantošana reālam pacientam. Jāatzīmē, ka kvantitatīvi medicīniskajā periodikā šobrīd dominē pirmais aspekts. Apskatam savukārt piedāvāti daži interesanti plašāk lietotu un aktuālu vakcīnu novērojumi un klīniskie aspekti. Pielikumā – īsas ziņas no pasaules masu medijiem.
Bērnu imunizācijas aktualitātes ASV
Rakstā apkopoti jaunāko novērojumu dati par vakcīnregulējamām infekcijām un vakcīnām, sniedzot rekomendācijas universālai bērnu imunizācijai. Šobrīd aktualizētās problēmas ASV ir: polivalentās pneimokoku vakcīnas sastāvā neiekļautu Streptococcus pneumoniae seroloģisko variantu pieaugoša izplatība; pret antibiotikām rezistentu Str. pneumoniae aktualizēšanās; paaugstināts drudža krampju risks pēc kombinētās masalu, epidēmiskā parotīta, masaliņu, vējbaku (MMRV) vakcīnas ievades bērniem viena līdz divu gadu vecumā; saslimšana ar epidēmisko parotītu imunizētā populācijā u. c.
ASV Pārtikas un zāļu administrācija (FDA) šobrīd ir apstiprinājusi dzīvas novājinātas pretgripas vakcīnas un konjugētās kvadrivalentās meningokoku vakcīnas lietošanu bērniem līdz divu gadu vecumam. FDA Imunizācijas konsultatīvā padome (ACIP) rekomendē imunizāciju ar šo vakcīnu arī visiem iepriekš nevakcinētiem 11-18 gadus veciem bērniem un jauniešiem.
Ņemot vērā ziņojumus par blakusparādībām, ACIP vairs nepropagandē vienlaicīgas imunizācijas pret četrām infekcijām (MMRV) priekšrocības pār masalu, epidēmiskā parotīta, masaliņu (MMR) un vējbaku vakcīnas šķirtu ievadīšanu.
Pamatojoties uz 2007. gadā izplatīto ražotāja (Merck&Co) pagaidu atsaukumu vairākām Haemophilus influenzae B (HIB) un HIB un hepatīta B rekombinēto vakcīnu partijām, ACIP iesaka iekonservēt šo vakcīnu krājumus, atliekot balstdevas ievadi bērniem 12-15 mēnešu vecumā (minētais atsaukums neskar citu ražotāju HIB vakcīnas).
Hamlin J. et al. Update on universal childhood immunizations//Curr Opin Pedaitr 2008 (Aug); 20(4): 483-9.
Inhalējamā prettuberkulozes vakcīna
Bezadatu vakcīnu formas šodien ir viens no vakcīnu pētniecības top virzieniem. Ziemeļkarolīnas universitātes un Harvardas zinātnieki, kas nupat nākuši klajā ar paziņojumu par inhalējamu tuberkulozes vakcīnu, norāda, ka eksperimentos ar jūrascūciņām šī vakcīna pasargā no saslimšanas pat efektīvāk nekā tradicionālā injicējamā vakcīna – secējot dzīvniekus konstatēja, ka tikai 1% liesas un plaušu audu bija kolonizēti ar tuberkulozes mikobaktēriju, salīdzinot ar tradicionālo injicējamo vakcīnu (5% plaušu un 10% liesas). Izmēģināt vakcīnu uz cilvēkiem plānots jau nākamgad, un tas tiks darīts Āfrikas valstīs ar augstu tuberkulozes prevalenci. Jaunais formulārs ir tā pati standarta prettuberkulozes vakcīna, kura tiek lietota kopš 1921. gada, bet tagad ir izstrādāta ļoti smalka pulvera formā. Pieaugušajiem inhalējamo vakcīnu paredzēts ievadīt, izmantojot kokteiļa salmiņam līdzīgu inhalācijas caurulīti, bet zīdaiņiem tiek izstrādāts modificēts knupītis, kas izdala vakcīnu. The News&Observer, 14.03.2008
Gripas vīrusa rezistence pret oseltamivīru Eiropas valstīs 2008. gada janvāra beigās apkopotais novērojums par gripas vīrusa (2007/2008) jutību pret antivirālajiem līdzekļiem 24 Eiropas Savienības valstīs liecina, ka 25% (701/2813) A (H1N1) vīrusa izolātu bija rezistenti pret oseltamivīru (saglabājot jutību pret zanamivīru un amantadīnu). Pret oseltamivīru rezistento A (H1N1) izolātu īpatsvars dažādās ES valstīs būtiski atšķiras – visvairāk Norvēģijā (67%), Beļģijā (53,1%) un Francijā (46,6%), savukārt piecās valstīs (tai skaitā Latvijā) rezistenti celmi nav konstatēti. (PVO rekomendētais gripas vakcīnas sastāvs 2008./2009. gada sezonai ziemeļu puslodē: A/Brisbane/59/2007 (H1N1), A/Brisbane/10/2007 (H3N2), B/Florida/4/2006) Eiropas slimību profilakses un kontroles centra dati, 25.06.2008
Rotavīrusu vakcīnas efektivitāte
ASV, Eiropā un Latīņamerikā ir pieejamas divas licencētas rotavīrusu vakcīnas - RotaTeq un Rotarix (RIX4414). Veikts liels pētījums par orālās rotavīrusu vakcīnas (RIX4414) efektivitāti 6-24 mēnešus veciem zīdaiņiem - populācijā ar visaugstāko rotavīrusu gastroenterīta incidenci. Dubultaklā randomizētā placebo kontrolētā III fāzes pētījumā iesaistīja 15 183 veselus zīdaiņus desmit Latīņamerikas valstīs, pusei no tiem dodot divas perorālas vakcīnas devas divu un četru mēnešu vecumā, otrai pusei - placebo, un pēc tam realizējot divus gadus novērošanas periodu. Novērojuma laikā 5,9% bērnu tika izslēgti no pētījuma, bet atlikušajā grupā vismazāk rotavīrusu gastroenterītu gadījumu divu gadu laikā tika dokumentēts grupā, kura saņēma RIX4414 - 0,4% bērnu pret 2,3% placebo grupā. Tas nozīmē, ka vakcīnas efektivitāte pret dažādiem rotavīrusa G celmiem sasniedz 77,5-82,1%. Efektivitāte attiecībā uz hospitalizāciju rotavīrusu gastroenterīta dēļ bija vidēji 80,3%, bet diarejas dēļ - 39,3%.
Eiropā veiktos pētījumos novērota augstāka efektivitāte, kas norāda uz ģeogrāfiskā faktora nozīmi - vakcīna samazināja hospitalizāciju rotavīrusu gastroenterīta dēļ par 96%, visu veidu hospitalizāciju - par 72%.
Lai formulētu globālas vadlīnijas, PVO gaida efektivitātes datus no nabadzīgajām Āfrikas un Āzijas valstīm, kur vērojama daudz lielāka rotavīrusu variantu dažādība un ik gadu reģistrē ap 413 000 nāves gadījumu rotavīrusu infekciju dēļ (salīdzinoši 15 000 gadījumu Latīņamerikā un 200 gadījumu Eiropā).
Linhares A. C. et al. Efficicacy and safety of an oral live attenuated human rotavirus vaccine against rotavirus gastroenteritis during the first 2 years in Latin American infants//Lancet, 2008; 371(9619): 1181-9.
Vispārdotākās – vakcīnas pret hepatītu B un gripu
2007. gada pasaules vakcīnu tirgus tiek vērtēts uz 10 miljardiem ASV dolāru, no kuriem 83% jeb 8,3 miljardus dolāru sastāda humānās vakcīnas. Tirgus līderis (aptuveni 50%) ir ASV. Visstraujāk pieaugošie pārdošanas rādītāji reģistrēti gripas vakcīnai, kuras pārdošanas apjoms šobrīd atpaliek vienīgi no hepatīta B vakcīnas. Savukārt lielākais vakcīnu tirgus pieaugums reģistrēts Indijā, kur tas 2006/07. gadā palielinājies par 30% salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Indijā vērojams arī strauji augošs pieprasījums pēc jaunās paaudzes un kombinētajām vakcīnām, tādām kā DPT+hepatīts B, hepatīts A + IPV u. c. Indijas vakcīnu tirgus dominē arī pediatrisko vakcīnu sektorā (60% tirgus daļas). The News&Observer, 04.03.2008
Ilgtermiņa imunitāte pret hepatītu B pieaugušajiem
Hepatīta B vīrusa antivielu skrīningā iesaistīja 6 156 15-21 gadus vecus studentus, kuri bija saņēmuši četras vakcīnas devas (plasmaderived HB vaccine) zīdaiņa vecumā. 872 personas izrādījās seronegatīvas, un tām ievadīja vakcīnas balstdevu, pēc četrām nedēļām nosakot anti-HBs antivielu līmeni un HB virsmas antigēnu ekspresiju.
Lai gan praksē ir pārliecinoši pierādīts, ka vakcīna būtiski samazina HBsAg pozitīvo personu īpatsvaru populācijā, šajā pētījumā 63% vakcīnas saņēmušo nekonstatēja protektīvu anti-HBs antivielu līmeni. Pēc balstdevas šis līmenis netika sasniegts 28,7% personu, kuras bija saņēmušas pilnu HB vakcīnas kursu zīdaiņa vecumā.
Balstoties uz šī pētījuma datiem, aptuveni 10% populācijas 15-18 gadu laikā pēc imunizācijas zaudē HB vakcīnas inducēto protekciju. Papildus pētījums radījis šaubas par balstdevas efektivitāti.
Lu Ch. Y., Ni Y .H. Humoral and Cellular Immune Responses to a Hepatitis B Vaccine Booster after Neonatal immunization//J Inf Diseases, 2008; 10 (197): 1419-26.
Kā pret hepatītu B vakcinēt celiakijas pacientus?
Celiakijas pacientiem ar ģenētiski noteiktiem audu saderības kompleksa (HLA) antigēniem DR3 un DQ2 bieži novēro novājinātu imūnatbildi, veicot imunizāciju pret hepatītu B. Tāpēc būtisks ir jautājums - kā slimības aktivitātes līmenis un diētas faktori (bezglutēna režīms) ietekmē specifisko antivielu izstrādi.
Vakcīnu pret hepatītu B ievadīja 22 bērniem un pieaugušajiem ar celiakiju bezglutēna diētas periodā (A grupa) un 106 celiakijas pacientiem līdz 14 gadu vecumam neatkarīgi no diētas statusa (B grupa). Kontrolgrupai izvēlējās 113 atbilstošas personas bez celiakijas. Līdzestību diētai un slimības aktivitāti izvērtēja, nosakot endomīzija un audu transglutamināzes antivielas, bet reakciju uz vakcīnu - nosakot specifiskās antivielas serumā.
Serokonversiju pēc vakcīnas ievadīšanas novēroja 95,5% A grupas dalībnieku (visiem HLA-DQ2). B grupā adekvāta imū natbilde tika konstatēta tikai 50,9% gadījumu un uzskatāmi korelēja ar glutēna klātbūtni uzturā: 25,9% pacientu, kuri neievēroja bezglutēna diētu, 44,4% pacientu, kuri ievēroja diētu daļēji, un - 61,4% stingras bezglutēna diētas grupā. Pēdējais rādītājs jau būtiski neatšķīrās no kontrolgrupas (75,2%). 97,3% personu, kurām nekonstatēja antivielas, tās parādījās pēc balstdevas (neatkarīgi no DQ2), ko ievadīja periodā, kad tika ievērota stingra bezglutēna diēta.
Secinājumi praksei: celiakijas pacientiem pēc hepatīta B vakcīnas ievadīšanas būtu jānosaka antivielu līmenis, lai pārliecinātos par iegūto aizsargefektu; ja antivielu līmenis ir nepietiekams, revakcinācija rekomendējama periodā, kad tiek ievērota bezglutēna diēta; no otras puses, neadekvāta antivielu atbilde uz B hepatīta vakcīnu (ja nosaka antivielas) var norādīt uz nediagnosticētu celiakiju.
Nemes E., Lefler E. et al. Gluten intake interferes with the humoral immune response to recombinant hepatitis B vaccine in patients with celiac disease//Pediatrics, 2008; 121(6): e1570-6.
Vakcīnas pret pneimoniju bērniem
Novēršot pneimoniju ar racionālu imunizācijas shēmu palīdzību, ir izdevies būtiski samazināt bērnu mirstību visā pasaulē. Imunizācija pret diviem vadošajiem bērnu bakteriālās pneimonijas izraisītājiem - H. Influenzae un Str. pneumoniae - ik gadu var glābt 1 075 000 bērnu dzīvību. Tomēr, neskatoties uz to, atlikušie pneimonijas izraisītāji rada pietiekami daudz problēmu. Tiek lēsts, ka nākamais aģents, pret kuru būs pieejama licencēta vakcīna, visticamāk, būs netipiskais H. Influenzae, kas ir endēmisks Āfrikas valstīs. Jaunā konjugētā pneimokoku vakcīna, kurā par konjugātu izmantots D tipa H. Influenca proteīns, pasargā no akūta šī infekciozā aģenta izraisīta vidusauss iekaisuma. Šobrīd ir sākti novērojumi par šīs vakcīnas efektivitāti pret pneimokoku un H. Influenca pne imoniju. Citi patogēni, kuru vakcīnas šobrīd atrodas aktīvas izpētes stadijā, ir respiratori sincitiālais vīruss - biežākais virālais patogēns (25-35%), ko izdala no bērniem ar pneimoniju un bronhiolītu - un paragripas 3. tipa vīruss.
Shabir A. et al. Vaccines to prevent pneumonia and improve child survival//Bulletin of the World Health Organization 2008; 86: 365-72.
Gripa plus pneimo personām ar hroniskām elpceļu slimībām
Personām ar hroniskām elpceļu slimībām novēro paaugstinātu pneimokoku infekcijas incidenci uz gripas fona. Tāpēc tiek pētīta polivalentās pneimokoku vakcīnas (Pneumo-23) ievadīšanas efektivitāte papildus gripas vakcīnai apakšējo elpošanas ceļu infekciju novēršanā šajā populācijā.
Japānas pētījumā 105 cilvēkus (51-91 gads) ar hroniskām respiratorām slimībām imunizēja vienlaikus ar gripas (GV) un pneimokoku (PV) vakcīnām, salīdzinot datus par akūtu bakteriālo respiratoru infekciju un hospitalizāciju biežumu divos gados pirms un pēc imunizācijas. Divu gadu postvakcinācijas periodā astoņas personas bija mirušas citu (ne-respiratoru) iemeslu dēļ, tādējādi dati tika iegūti par 98 personām. Šajā grupā novēroja respiratoro infekciju biežuma samazināšanos no 3,16 uz 1,95 epizodēm un hospitalizācijas rādītāju samazināšanos no 0,79 uz 0,43 reizēm, salīdzinot ar periodu pirms imunizācijas ar abām vakcīnām.
Citā randomizētā kontrolētā pētījumā par kombinētas imunizācijas ar GV un PV efektivitāti pret pneimoniju un akūtiem hronisku plaušu slimību uzliesmojumiem, 98 pacientiem ievadīja abas vakcīnas, bet 80 pacientiem tikai GV. Divu gadu laikā pacientu skaits ar akūtām infekcijām, bet ne pneimoniju, GV+PV grupā bija būtiski mazāks nekā GV grupā. Tomēr, kad šīs personas sadalīja apakšgrupās, PV pievienošanas efekts bija statistiski nozīmīgs tikai pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību, turklāt tikai pirmajā gadā.
Sumitani M. et al. Additive inoculation of influenza vaccine and 23-valent pne umococcal polysaccharide vaccine to prevent lower respiratory tract infections in chronic respiratory disease patients//Intern Med 2008; 12(3): 278-8.
Vai ir cerības sagaidīt HIV vakcīnu?
Šā gada jūlijā ASV valdība pārtrauca apjomīgu eksperimentālās HIV vakcīnas pētījumu programmu cilvēkiem, balstoties uz argumentu, ka ir pārāk maz datu par šīs vakcīnas potenciālo mijiedarbību ar cilvēka imūnsistēmu. Vadošās autoritātes uzskata, ka šī ir lielākā neveiksme visas HIV vakcīnas izstrādes vēsturē, kas aizsākās pirms 24 gadiem (kad tika solīts izstrādāt licencētu vakcīnu līdz 1987. gadam). Šajā laikā ir pētīts un aprakstīts daudz potenciālo HIV vakcīnu, bet tikai ar divām no tām veikti nozīmīgi pētījumi un abi beigušies neveiksmīgi: 2003. gadā pētījumos ar 7 000 personām pierādījās Vaxgen (Brisbane company) neefektivitāte, bet 2007. gadā – Merck&Co vakcīnas neefektivitāte pētījumā ar 3 000 brīvprātīgo. New York Times, 18.07.2008
Imunizācijas pret gripu ietekme uz galvenajiem nāves cēloņiem gados veciem cilvēkiem
Imunizācijas pret gripu ietekme uz vadošajiem mirstības iemesliem (izņemot pneimoniju) gados veco cilvēku populācijā nav ticami izpētīta, tāpēc zinātnieku grupa veica desmit mēnešus ilgu nāves cēloņu analīzi 35 637 pret gripu vakcinētiem Taivānas iedzīvotājiem (> 65 gadi).
Aprēķināja, ka imunizēto personu grupā bija būtiski zemāka kopējā mirstība (riska koeficients 0,56). Turpmāk, analizējot nāves cēloņus, tika novērots samazināts mirstības risks no insulta (0,35), nieru slimībām (0,40), hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (0,55), ļaundabīgiem audzējiem (0,74) un kardioloģiskām slimībām (0,78). Pētījuma autori secina, ka vakcinācija pret gripu cieši korelē ne tikai ar jau zināmu (pneimonijas, kardiovaskulārās slimības), bet ar visu galveno mirstības cēloņu riska samazināšanos gados veciem cilvēkiem.
Wang C. S. Impact of influenza vaccination on major cause-specific mortality//vaccine, 2007; 25(7): 1196-203.
Epidēmiskais parotīts personām, kuras saņēmušas pilnu imunizācijas kursu
Rutīnas vakcinācija pret epidēmisko parotītu ir pierādījusi sevi kā ļoti efektīva stratēģija šīs infekcijas ierobežošanā un šodien ir iedibināta gandrīz visās attīstītajās valstīs, tomēr vēl arvien tiek novēroti epidēmiskā parotīta uzliesmojumi. Tā, piemēram, ASV otrā vakcīnas deva skolas vecuma bērniem tika ieviesta 1990. gadā un izraisīja būtisku saslimstības samazināšanos, 2010. gadā bija paredzēts pasludināt elimināciju valstī. Taču 2006. gadā tika reģistrēts lielākais šīs slimības uzliesmojums pēdējo divdesmit gadu laikā... Izpētot vakcinācijas pārklājumu epidēmijas skartajās teritorijās, secināja, ka tā izcēlusies, neraugoties uz labu otrās vakcīnas devas pārklājumu, kas norāda uz iespējamu nepietiekamu tās efektivitāti. Kopumā epidēmijas laikā tika reģistrēti 6 584 saslimšanas gadījumi ar augstāko incidenci 18-24 gadu grupā (83%). Starp saslimušajiem ar zināmu vakcinācijas anamnēzi vidēji 63- 84% pacientu bija saņēmuši vakcīnas otro devu. 12 gados pirms uzliesmojuma pirmās devas pārklājums pirmskolas vecuma bērniem epidēmijas skartajos štatos bija 86% un vairāk. Tiesa gan, hospitalizācijas rādītāji uzliesmojuma laikā bija zemi (
Nepietiekamo protekciju skaidro ar dabīgas ekspozīcijas iztrūkumu personām (18-24 gadi), kuras dzimušas pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados - laikā, kad epidēmiskā parotīta aktivitāte valstī bija zema. Cits skaidrojums saistīts ar vīrusa ģenētisko heterogenitāti. Tomēr masveida saslimšanas gadījumi jauniem pieaugušajiem, kuri saņēmuši abas vakcīnas devas, liek pārskatīt, vai nav nepieciešama efektīvāka vakcinācijas shēma vai efektīvāka vakcīna pret epidēmisko parotītu.
Dayan G. H. Recent Resurgence of Mumps in the United States//NEJM 2008; 385: 1580-9.
Arvien vairāk amerikāņu bērnu nesaņem rutīnas vakcīnas
ASV arvien lielāks skaits vidējā un augstākā sociālā slāņa iedzīvotāju nevēlas, lai viņu bērniem tiktu ievadīta masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta vakcīna (MMR), atsaucoties uz hipotētisko saikni ar autismu. Lai gan šī saikne nav pierādīta, autisma gadījumu skaits ASV turpina palielināties, sasniedzot vienu gadījumu uz katriem 150 8-10 gadus veciem bērniem. Šī gada martā ASV valdības komiteja rekomendēja izmaksāt kompensāciju kādas deviņgadīgas meitenes ģimenei, piekrītot, ka vakcīna varēja būtiski padziļināt jau esošu nervu sistēmas slimību, izraisot smadzeņu bojājumu ar autisma simptomiem. Lēš, ka šobrīd 2-3% amerikāņu skolēnu ir nepietiekami imunizēti bez jebkādām medicīniskām kontrindikācijām. Rezultātā gandrīz desmit gadus pēc masalu eradikācijas ASV atkal tiek reģistrēti saslimšanas gadījumi ar šo infekcijas slimību – šogad jau 72 apstiprināti masalu gadījumi desmit pilsētās, kas ir divas reizes vairāk nekā pagājušajā gadā. Slimību kontroles centri (CDC) atzīmē, ka tikai viens no šogad saslimušajiem bija vakcinēts atbilstoši shēmai. Vairums saslimšanas gadījumu reģistrēti bērniem, kuru vecāki atteicās no vakcinācijas reliģisku vai personisku apsvērumu dēļ. Pirms tika ieviesta MMR (1963), ASV katru gadu reģistrēja tūkstošiem masalu gadījumu, no tiem 400-500 letālu. The Australian,11.06.2008
Dzimumu dimorfisms
Pētījuma autoriem literatūrā izdevies atrast gandrīz simts pētījumu par dzimumu atšķirībām attiecībā uz 14 dažādām rutīnā lietotām vakcīnām: hepatīta B (50 pētījumi), hepatīta A (15 pētījumi), gripas (7 pētījumi), difterijas, trakumsērgas un pneimokoku polisaharīdu vakcīnas (4 pētījumi), kā arī masalu, masaliņu, dzeltenā drudža, meningokoka A, meningokoka C, stingumkramp ju un Venēcijas zirgu encefalīta (1-3 pētījumi) vakcīnu.
Imunogēnā efekta atšķirības starp dzimumiem ir novērotas attiecībā uz gripas, hepatītu A un B, pneimokoku polisaharīdu un difterijas vakcīnām. Vīriešiem novēroja aktīvāku seroloģisko atbildi uz pneimokoku, difterijas, Venēcijas zirgu encefalīta, dzeltenā drudža un atsevišķos pētījumos - arī uz trakumsērgas vakcīnu.
Atšķirības būtisku blakusefektu biežuma ziņā starp dzimumiem ir novērotas masalu, masaliņu un dzeltenā drudža vakcīnām.
Kopumā humorālās atbildes atšķirības atkarībā no dzimuma pārsvarā tiek novērotas vakcīnām, kuras vērstas uz mehānismiem, ar ko infekciozais aģents izraisa slimību (replikācija saimnieka gļotādās, virēmija vai bakteriēmija, toksīnu izdale un invāzija nervu sistēmā).
Šo dzimuma noteikto atšķirību patoģenēze nav izprasta, bet uzskata, ka tās nav attiecināmas uz dzimumhormoniem, jo novērotas arī personām pirms pubertātes un gados vecākiem cilvēkiem, kuri nesaņem hormonaizvietojošo terapiju.
Cook I. F. Sexual dimorphism of humoral immunity with human vaccines//Vaccine 2008; 26(29-30): 3551-5.
Blakusefektu incidence
Uzskata, ka būtisku pēcvakcinācijas blakusefektu incidence ir ārkārtīgi zema, lai gan precīzu datu ir maz - galvenokārt tāpēc, ka saikne starp kādu konkrētu simptomu un kādas konkrētas vakcīnas ievadi ir grūti pierādāma. Japāņu pētnieki izmeklēja visus pieejamos ziņojumus par vakcīnu ievades blakusefektiem, kategorizējot tos divās grupās: alerģiskas reakcijas un smagas sistēmiskas slimības.
Attiecībā uz anafilaktiskām reakcijām tika novērota sekojoša incidence: 0,63 uz vienu miljonu ievadīto vakcīnu pret Japānas encefalītu, 0,95 uz vienu miljonu ievadīti DPT, 0,95 uz vienu miljonu ievadīto gripas vakcīnu (reakciju izraisošais komponents pētījumā netiek konkretizēts).
Runājot par otru blakusparādību grupu - uz 67,2 miljoniem imunizāciju reģistrēti seši encefalīta vai encefalopātijas gadījumi, septiņi akūta diseminēta encefalomielīta gadījumi, desmit Gijēna-Barē sindroma gadījumi un divpadsmit idiopātiska trombocitopēniskās purpuras gadījumi.
Kopējā aprēķinātā būtisku neiroloģisko komplikāciju incidence pēc vakcinācijas bija 0,1-0,2 gadījumi uz vienu miljonu vakcināciju.
Nakayama T., Onoda K. Vaccine adverse events reported in post-marketing study of the Kitasato Institute from 1994-2004//Vaccine, 2007; 25(3): 570-6.
