Statistikas dati ir nepielūdzami — 75 % no visām sievietēm dzīves laikā saskaras ar vaginālo kandidozi, katra otrā zina, ko nozīmē cistīts un antibiotiku kursa atstātas sekas, vismaz 10 % sieviešu ir priekšlaicīga menopauze.
Ne vienmēr iespējams ietekmēt fizioloģiskās norises organismā, taču ir vērts noskaidrot dažus modificējamus vai viegli novēršamus faktorus, lai uzlabotu pacientes dzīves kvalitāti un pavērtu apvāršņus ne tikai jau zināmajam un vispārpieņemtajam, bet arī jaunajam.
D vitamīns, kalcijs un agrīnas menopauzes risks
AVOTS: Purdue-Smithe, Alexandra C, et al. Vitamin D and Calcium Intake and Risk of Early Menopause. The American Journal of Clinical Nutrition, 2017; vol. 105, no. 6: 1493–1501. EBSCOhost, doi:10.3945/ajcn.116.145607
Agrīnas menopauzes definīcijā teikts, ka estrogēnu trūkums tiek konstatēts pirms 45 gadu vecuma un skar ~10 % sieviešu, turklāt saistās ar kardiovaskulāro notikumu risku, osteoporozi un citām patoloģijām.
Daži modificējamie riska faktori agrīnas menopauzes novēršanai ir noteikti, šobrīd dažādas publikācijas informē par D vitamīna uzņemšanu lielās devās, kas var mazināt priekšlaicīgas menopauzes iestāšanos.
Mērķis
Pētnieku mērķis perspektīvā pētījumā Nurses’ Health Study II (NHS2) bija noskaidrot, vai D vitamīna un kalcija nepietiekama uzņemšana ar pārtiku un uztura bagātinātājiem saistīta ar priekšlaicīgas menopauzes attīstības risku.
Metodes
1989. gadā ASV sāktajā pētījumā NHS2 piedalījās 116 430 sievietes, 25—42 gadus vecas medicīnas māsas. Izmantojot aptaujas anketu, ik četrus gadus tika dokumentēta D vitamīna un kalcija uzņemšana ar pārtiku un uztura bagātinātājiem. Tāpat notika aptaujas par menstruālo ciklu, menopauzes simptomiem un hormonālo terapiju. Pētījumā sievietes piedalījās līdz 2011. gadam, ziņojot par mēnešreižu beigšanos, dažādām ginekoloģiskām operācijām, onkoloģiskām slimībām (izņemot ne–melanomas ādas vēzi) utt.
Rezultāti
Pēc vecuma, smēķēšanas ieradumu un citu faktoru pielāgošanas tika konstatēts, ka sievietēm, kas D vit-amīnu ikdienā uzņem lielās devās (vidēji 528 SV/d), risks agrīnai menopauzei ir ievērojami mazāks (par 17 %) nekā sievietēm, kas ikdienā D vitamīnu lieto maz (kvintiles mediāna: 148 SV/d; HR: 0,83 (95 % TI: 0,72, 0,95); P–trend = 0,03).
Kalcija uzņemšana augstākajā kvintilē (vidēji 1246 mg/d) salīdzinājumā ar zemākajiem rādījumiem (vidēji 556 mg/d) tika saistīta ar uz robežas zemāku agrīnas menopauzes risku (HR: 0,87; 95 % TI: 0,76, 1,00; P–trend = 0,03).
Ciešāka saikne tika atrasta starp D vitamīna un kalcija uzņemšanu ar piena produktiem, nevis uztura bagātinātājiem.
Secinājumi
Šā pētījuma rezultāti norāda, ka D vitamīns un kalcijs ir nozīmīgi, lai novērstu agrīnas menopauzes iestāšanās risku. Pētnieki aicina turpināt 25(OH)D, Ca un to saturošu produktu izpēti saistībā ar agrīnu menopauzi.
Doc. J. Žodžika: “D vitamīns ir svarīgs dažādu orgānu sistēmu funkcijām, arī reproduktīvajai. Ir norādes, ka tas var ietekmēt dažādu neirotransmiteru darbību, kas darbojas uz termoregulācijas centru, samazinot karstuma viļņu risku. Tomēr pašlaik nav pietiekami pārliecinošu datu, ka D vitamīns būtu jālieto agrīnas menopauzes profilaksē.”
Faktori, kas ietekmē menstruālo ciklu un menopauzi
AVOTS: Bae, Jinju, et al. Factors Associated with Menstrual Cycle Irregularity and Menopause. BMC Women’s Health, 2018; vol. 18, no. 1: 36. EBSCOhost, doi:10.1186/s12905-018-0528-x
Regulārs menstruālais cikls ir būtisks veselas reproduktīvās sistēmas indikators. Iepriekš veikti pētījumi par aptaukošanos, stresu, smēķēšanu, kas apstiprinājuši ietekmi uz neregulāra menstruālā cikla un priekšlaicīgas menopauzes attīstību. Tomēr jāatzīst, ka līdz galam nav izprasts šo modificējamo riska faktoru iespaids.
Pētījuma mērķis bija izzināt modificējamos riska faktorus menstruālā cikla izmaiņām un priekšlaicīgas menopauzes attīstībā, kā arī noskaidrot to individuālo un kombinēto efektu pieaugušām sievietēm Korejā.
Metodes
Pētījumā piedalījās sievietes no 19 gadu vecuma, kas 2007.—2014. gadā tika iekļautas Korejas Nacionālajā veselības un uzturvielu pārbaudes aptaujā. Tika analizēti menstruālā cikla un menopauzes riska faktori (4788 sievietēm pirms menopauzes un 10 697 sievietēm pēc menopauzes) un novērtēta smēķēšanas, alkohola lietošanas, aptaukošanās un stresa ietekme. Ienākumu līmenis, attiecību statuss un izglītības līmenis tika izmantoti papildu datu analīzei.
Rezultāti
Rezultāti apstiprināja, ka gan smēķēšana, gan aptaukošanās, gan paaugstināts stresa līmenis ir atbildīgi par cikla traucējumiem un menopauzes agrīnu iestāšanos. Īpaši jāatzīmē, ka sievietēm ar vairāk nekā trim modificējamiem riska faktoriem bija 1,7 reizes lielāks neregulāra cikla risks nekā tām, kam šo riska faktoru nebija. Tajā pašā laikā agrs smēķēšanas sākšanas laiks (pirms 19 gadu vecuma) un lielāks izsmēķēto cigarešu skaits (virs 5 paku gadiem) tika saistīts ar priekšlaicīgu menopauzes attīstību sievietēm pēcmenopauzes grupā.
Doc. J. Žodžika: “Veselīgs dzīvesveids labvēlīgi ietekmē visu ķermeni. Visi iepriekš aprakstītie riska faktori un jo īpaši to kombinācija nelabvēlīgi ietekmē normālā menstruālā cikla regulāciju, tāpēc var būt anovulācija, kas klīniski izpaužas ar neregulāru un/vai stipru asiņošanu, lielākā vecumā pat sekmē ļaundabīgas izmaiņas endometrijā. Smēķēšana var veicināt arī agrīnāku olnīcu funkciju izsīkumu.”
Epidemioloģija un rezistences profils sievietēm ar akūtu nekomplicētu cistītu: perspektīvs kohortas pētījums
AVOTS: Seitz, Michael, et al. “Local Epidemiology and Resistance Profiles in Acute Uncomplicated Cystitis (AUC) in Women: A Prospective Cohort Study in an Urban Urological Ambulatory Setting.” BMC Infectious Diseases, vol. 17, no. 1, 16 Oct. 2017, p. 685. EBSCOhost, doi:10.1186/s12879-017-2789-7
Akūts nekomplicēts cistīts ir bieža uroloģiska slimība, par kuras galveno izraisītāju pēdējos gados uzskata Escherichia coli (E. coli) — to atrod vairāk nekā 80 % pozitīvu sieviešu urīna kultūru.
Praksē urīnceļu infekcijas (UCI) empīriski ārstē ar antibakteriāliem līdzekļiem, ņemot vērā epidemioloģiskos rādītājus un rezistenci pret antibiotikām. Urīnceļu infekcijām veltītās vadlīnijas pamato lielapjoma daudzcentru epidemioloģiski un starptautiski pētījumi.
Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai daudzcentru pētījumu rezultāti par E. coli rezistences profilu pacientiem ar UCI ir lietojami jebkurā Eiropas pilsētā vai tomēr ir atšķirības un nepieciešamas reģionālas un nacionālas vadlīniju korekcijas.
Metodes
Perspektīvais pētījums norisinājās uroloģijas klīnikā Vācijas pilsētā Minhenē. No 2015. gada janvāra līdz 2017. gada janvārim pētījumā iekļāva 502 pacientes ar UCI. Pētījuma dalībniecēm bija vismaz viens no šiem simptomiem: sāpes virs kaunuma kaula, dizūrija, nepieciešamība biežāk un neatliekami atbrīvot urīnpūsli. Izslēgšanas kritēriji: vecums zem 18 gadiem, pēdējās 7 dienas pirms izmeklējumiem lietotas antibiotikas. Urīna paraugu ieguva, pacientēm sterilā vidē nododot vidējo urīna strūklas saturu, uzsējot baktēriju kultūru un nosakot antibakteriālo rezistenci pēc EUCAST kritērijiem.
Rezultāti
Vidējais pacienšu vecums bija 32,7 gadi, pīķi sasniedzot vecumposmā starp 18 un 25 gadiem (42 %). Vecumgrupā 46—65 gadi UCI simptomus konstatēja visretāk (8—8,2 %). Ja salīdzina sievietes pirms un pēc menopauzes, tad UCI simptomātika biežāk novērota pirms menopauzes (86,9 % vs. 13,1 %). Trīs faktori, kas varēja ietekmēt UCI rādījumu biežumu, ir rekurenta UCI (20,3 %), iepriekšējs coitus (15,3 %), jauns seksa partneris (12,9 %).
Pēc jaukto kultūru izslēgšanas 423 pacientes no 502 turpināja dalību pētījuma analīzē. Visbiežāk konstatētās baktērijas bija E. coli (86,3 %), Enterococcus faecalis (10,2 %) un Klebsiella pneumoniae (3,5 %).
E. coli celmi pēc antibakteriālās rezistences testiem norādīja uz augstu jutību pret tādām antibiotikām kā fosfomicīna trometamols (99,2 %), nitrafurantoīni (98,1 %) un cefpodoksīms (92,9 %). E. coli bija rezistenta pret ciprofloksacīnu 15,1 % gadījumu, pret trimetoprimu/sulfametaksazolu 25,2 % gadījumu, pret amoksicilīnu/klavulānskābi 25,2 % gadījumu.
Secinājumi
Salīdzinot datus no šā pētījuma un no Eiropas daudzcentru pētījumiem (ECO–SENSI, ECO–SENSII un 2014. gada atjauninājuma), var secināt, ka fosfomicīna un nitrofurantoīnu jutības rādītāji ir relatīvi augsti visās publikācijās, bet ir atšķirības starp trimetoprimu/sulfametaksazolu, ciprofloksacīnu, amoksicilīnu/klavulānskābi un to efektu. Šos antibakteriālos līdzekļus pētnieki rekomendē izmantot tikai pēc antibiotiku jutības un rezistences testu veikšanas.
Doc. J. Žodžika: “Ņemot vērā antibiotiku rezistences problēmu, ikvienai šo līdzekļu izrakstīšanas reizei jābūt pārdomātai, jo īpaši gadījumā, ja izvēlas preparātus, pret kuriem rezistence rodas visbiežāk.”
Recidivējoša urīnceļu infekcija sievietēm: probiotikas profilaksei
AVOTS: Gupta, Varsha, et al. Recurrent Urinary Tract Infections in Women: How Promising Is the Use of Probiotics? Indian Journal of Medical Microbiology, 2017; vol. 35, no. 3: 347–354. EBSCOhost, doi:10.4103/ijmm.IJMM_16_292
Zinātnieki konstatējuši, ka gandrīz ½ no visām sievietēm, kam nekomplicēta UCI atrisinājusies spontāni, gada laikā attīstās UCI recidīvs (rUCI).
Visbiežāk rUCI izraisa atkārtota inficēšanās ar sākotnējo infekcijas izsaucēju.
Šobrīd aktuāla problēma ir pieaugošā E. coli rezistence pret bēta laktāmiem un karbapenēmiem, tāpēc jāmeklē jauni līdzekļi ilgtermiņa pretmikrobu profilaksei.
Probiotikas
Par probiotiku darbības mehānismu izvirzītas divas teorijas:
- sacenšanās (competitive) teorija: dzīvie mikroorganismi, uzklāti dzimumorgānu rajonā vai lietoti perorāli, pāraug patogēno mikrofloru un atjauno vidi, kas rezistenta pret infekcijām. Probiotikām piemīt sinerģisks efekts ar antibiotikām;
- imūnās sistēmas modulācija, ietekmējot imūnglobulīnu produkciju, veicinot organisma aizsargreakciju un radot specifisku imūno atbildi pret patogēno baktēriju.
Lactobacillus un Bifidobacterium ir potenciālās kandidātes terapijai ar probiotikām. Tās apstiprinātas kā drošas lietošanā. Tām ir šādi aizsargājoši efekti: antimikrobu, antioksidantu, pretcaurejas, pretvēža, lipīdu līmeni ietekmējošais un citi.
Sievietes dzimumceļos probiotikas nepieciešamas, jo:
- producē pienskābi un bakteriocīnus, kas tieši iznīcina vai inhibē baktēriju un vīrusu patogēnus;
- formē mikrokolonijas un veido fiziskas barjeras, lai patogēns nespētu pieķerties gļotādas epitēlijam;
- stimulē saimniekorganisma aizsargmehānismu pret patogēnu.
Probiotikas un rUCI
Visā pasaulē veic dažādus pētījumus, lai apstiprinātu vai noliegtu probiotiku efektu ne tikai kuņģa—zarnu traktā un sievietes veselas mikrofloras uzturēšanā, bet arī dažādu citu slimību profilaktisko un terapeitisko efektu novērtēšanā.
Piemēram, pilotpētījumā, kur sievietēm Lactobacillus devavaginālu supozitoriju veidā, konstatēja, ka E. coli pozitīvās kultūras 12 mēnešu periodā no 5 ± 1,6 epizodēm samazinājās uz 1,3 ± 1,2, p < 0,0007.
Citā pētījumā pēc nejaušības principa 280 sievietēm ar rUCI pēc menopauzes perorālai lietošanai 12 mēnešus ordinēja vai nu Lactobacillus rhamnosus un Lactobacillus reuteri, vai standartizētu antibakteriālo terapiju.
Citā pētījumā ASV 100 sievietēm pirms menopauzes pēc nejaušības principa deva vai nu placebo, vai topiski Lactobacillus crispatus vaginālu kapsulu veidā trīs mēnešus. Nevienā no šiem abiem pētījumiem pirms un pēc menopauzes sievietes netika savstarpēji salīdzinātas, turklāt pētījuma rezultātos netika gaidīts, ka probiotikas pilnībā novērsīs infekciju, bet samazinās recidīvu attīstības un antibakteriālās rezistences biežumu.
Ir secināts, ka probiotikas ir drošas un efektīvas, lai novērstu rUCI pieaugušām sievietēm, taču ir nepieciešams vairāk nejaušinātu pētījumu, lai izveidotu rekomendācijas labo baktēriju izmantošanai klīniskajā praksē.
Doc. J. Žodžika: “Mikroorganismu rezistence pret antibiotikām veicina dažādu alternatīvu meklējumus — probiotikas vai ārstēšanu ar bakteriofāgiem. Probiotikas labvēlīgi ietekmē gan kuņģa—zarnu traktu, gan arī sievietes dzimumorgānu sistēmas vidi. Arvien vairāk ir pierādījumu, ka probiotikas varētu samazināt arī recidivējošās uroģenitālās infekcijas.”
Kardiovaskulārā slimība un kombinētā orālā kontracepcija — kādu izvēlēties, lai nekaitētu?
AVOTS: Lam, Yee, et al. Purls: Which Combined OC to Prescribe with CV Safety in Mind? The Journal of Family Practice, 2017; vol. 66, no. 7: 454–456. EBSCOhost
Ikdienas praksē, izvēloties kombinēto orālo kontracepciju (KOK), lielākajai daļai speciālistu ir iecienītākās un “ērtākās” izvēles, taču nepārdomāta izvēle bieži vien var būt iemesls palielinātam trombembolisma notikumu riskam.
Jāņem vērā, ka, salīdzinot ar sievietēm, kas nelieto perorālo kontracepciju, KOK lietotājām ir 2—4 reizes lielāks vēnu trombembolijas (VTE), miokarda infarkta un insulta risks. Īpaši lielas estrogēna devas kombinācijā ar tādiem progesteroniem kā gestodēns, dezogestrels vai levonorgestrels ir biežs iemesls VTE attīstībai.
Metodes
Pētnieki analizēja dažādu KOK kombināciju efektu samērīgi estrogēna devai un pievienotajam progesteronam, novērtējot plaušu embolijas, išēmiska insulta un miokarda infarkta biežumu.
Dati tika iegūti no Francijas Nacionālās veselības apdrošināšanas datubāzes un Francijas nacionālo slimnīcu izrakstu datubāzē. Pētījumā iekļauti vairāk nekā 5 miljoni Francijā dzīvojošu sieviešu vecumā no 15 līdz 49 gadiem, kurām no 2010. gada jūlija līdz 2012. gada septembrim vismaz vienu reizi izrakstīta KOK.
Rezultāti
Pētnieki aprēķināja absolūto un relatīvo plaušu embolijas, išēmiskā insulta un miokarda infarkta iespējamību, lietojot KOK ar estrogēnu mazā devā (20 mcg) vai estrogēnu lielā devā (virs 40 mcg) kombinācijā ar vienu no pieciem progesteroniem (noretisteronu, norgestrelu, levonorgestrelu, dezogestrelu vai gestodēnu). Relatīvais risks (RR) tika pielāgots tādiem blakus faktoriem kā vecums, veselības apdrošināšanas modelis, sociāli ekonomiskais stāvoklis, hipertensija, diabēts, konsultācija ar ginekologu pēdējā gada laikā.
Absolūtais risks uz 100 000 sievietēm gadā, lietojot jebkuru KOK, plaušu embolijas (PE) gadījumā bija 33, išēmiska insulta gadījumā — 19 un miokarda infarktam (MI) — 7. RR mazas devas estrogēnam salīdzinājumā ar lielas devas estrogēnu bija 0,75 (95 % TI, 0,67—0,85) PE, 0,82 (95 %TI, 0,39—0,79) išēmiskam insultam un 0,56 (95 % TI, 0,39—0,79) MI. Absolūtā riska samazinājums (ARR) ar mazas devas estrogēnu vs. lielas devas estrogēnu bija 14/100 000 personām gadā.
Dezogestrelam un gestodēnam (salīdzinājumā ar levonorgestrelu) tika konstatēts augstāks RR PE, bet ne ar artērijām saistītajiem notikumiem (2,16; 95 % TI, 1,93—2,41 dezogestrelam un 1,63; 95 %TI, 1,34—1,97 gestodēnam).
Autori secinājuši, ka tas pats lietotais progesterons kopā ar mazākas devas estrogēnu samazina PE, išēmiska insulta un MI risku.
Pētījuma trūkumi
Paši pētnieki atzīst, ka lasītājam varētu pietrūkt informācijas par kontraceptīvu sākšanas laiku (visaugstākais VTE risks ir pirmajos trīs mēnešos līdz vienam gadam pēc kontracepcijas sākšanas), nav pilni tabakas lietošanas dati (tabakas lietošanas paradumi var būt nozīmīgi arteriālo notikumu izvērtēšanai, taču ne VTE), kā arī būt pretenzijas par pētījuma modeli (taču jāuzsver plašā populācijas ietveršana šajā pētījumā).
Izaicinājumi kontracepcijas pilnveidošanai
KOK, kuru saturā ir mazas devas estrogēni (20 mcg), saistīti ar biežāku smērēšanās iespējamību divās trešdaļās menstruālo ciklu gada laikā.
Doc. J. Žodžika: “Lai gan KOK palielina trombožu attīstības risku, tomēr tādās situācijās kā grūtniecības un pēcdzemdību periods šis risks ir 2—3 reizes lielāks nekā tad, ja lieto KOK mazā devā. Lai kādi būtu riski, sievietes tomēr neatsakās dzemdēt bērnus. Potenciālie ieguvumi un riski jāapsver, sākot lietot jebkuru medikamentu. Nevēlama grūtniecība un aborti ir sekas tam, ka pāris izvēlas nosacīti “veselīgāku”, taču mazāk efektīvu kontracepciju. Ir pierādīts, ka vesela sieviete bez vispārējās veselības riskiem droši var lietot KOK.”
Neauglīgu sieviešu dzīves kvalitāte un vispārējais veselības stāvoklis
AVOTS: Namdar A, Naghizadeh M, Zamani M, Yaghmaei F, Sameni M. Quality of life and general health of infertile women. Health And Quality Of Life Outcomes, 2017; 15, 1: 139. MEDLINE Complete, EBSCOhost, viewed 20 March 2018
Sievietes spēju radīt pēcnācējus lielākajā daļā valstu vērtē kā ļoti svarīgu pilnvērtīgas sievietes rādītāju. Neauglība tiek definēta kā grūtniecības neiestāšanās viena gada laikā reproduktīva vecuma sievietei, regulāri dzīvojot dzimumdzīvi un nelietojot nekādus kontracepcijas līdzekļus. Šāds stāvoklis sabiedrības spiediena dēļ sievietei var radīt stresa situāciju. Depresija, trauksme, sociāla izolēšanās, seksuāla disfunkcija — tās ir biežākās no problēmām, ar ko dzīves laikā saskaras neauglīgas sievietes. Pārliecinoši var apgalvot, ka šāds stāvoklis pasliktina dzīves kvalitāti.
Statistika rāda, ka industriāli attīstītās valstīs neauglība skar 10—15 % pāru 18—45 gadu vecumā, liela daļa no viņiem dzīvo pastāvīgā stresā.
Šobrīd pieņemts jauns termins: no auglības atkarīga dzīves kvalitāte — fertility quality of life (FertiQOL), novērtējot tieši ar auglību saistītas nianses. Neauglīgas sievietes atzīmē lielākas problēmas ģimenes dzīvē, vīrieši apstiprina, ka dzimumaktalaikā nejūt baudu, iespējams, spriedzes dēļ, kas rodas, vēloties ieņemt bērniņu. Taču joprojām nav līdz galam skaidrs, vai šīs problēmas skar visus neauglīgos pārus vai šādas sūdzības ir tikai īpašai apakšgrupai. Stresa līmeni var ietekmēt arī sociālais, finansiālais stāvoklis vai citi ar medicīnisko stāvokli nesaistīti faktori.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot ar veselību saistītos faktorus, kas ietekmē dzīves kvalitāti sievietēm, kuras pēc palīdzības vērsušās neauglības klīnikās.
Metodes
Krusteniskais pētījums norisinājās 2013. gadā klīnikā Irānā. No 218 sievietēm, kas sākotnēji reģistrējās pētījumam, turpmākai dalībai pētījumā atlasīja 161 sievieti ar primāru neauglību; viņas saņēma aptaujas anketu ar trīs daļām:
- demogrāfiskā informācija (vecums, partnera vecums, dzimums, laulības ilgums, izglītības līmenis, dzīvesvieta, ienākumu līmenis, grūtniecību anamnēze);
- dzīves kvalitātes aptauja pāriem: 72 jautājumi par fizisko, psiholoģisko, garīgo stāvokli, reliģisko pārliecību, ekonomisko, sociālo, seksuālo un emocionālo apmierinātību;
- vispārējās veselības novērtējums: fiziskie sim-ptomi, trauksmes, sociālās funkcijas, depresija.
Rezultāti
Demogrāfiskie dati
No dalībnieču anketām pilnībā aizpildītas bija 146, ko tālāk izmantoja statistiskai analīzei. Vidējais aptaujāto vecums 29,4 ± 5,2 gadi, partnera vecums 33,8 ± 5,8 gadi. Pāri bija precējušies vidēji 6,6 ± 0,5 gadus. No sievietēm 101 (69,1%) bija mājsaimniece, 57 (39 %) — nodarbinātas. Akadēmiski izglītotas bija 58 no sievietēm (39,7%; tikpat daudz arī akadēmiski izglītotu vīriešu).
Vispārējā veselība
Veselības stāvokli kā normālu raksturoja 39 % sieviešu, bet 61 % norādīja uz kādu veselības problēmu, visvairāk uzsverot depresiju vai kādu fizisku simptomu.
Dzīves kvalitāte
Pēc dzīves kvalitātes novērtēšanas atklājās, ka vidējais aptaujā iegūto punktu skaits ir 61,8 ± 2,9 (minimālais 40,9 — maksimālais 88,5), respektīvi, dzīves kvalitāti kā diezgan apmierinošu vērtēja 2,8 % sieviešu, kā apmierinošu — 49,3 %, kā neitrālu — 47,9 %. Neviena no aptaujātajām neapgalvoja, ka dzīves kvalitāte viņām būtu slikta.
Diskusija
Visizteiktāko korelāciju novēroja starp trauksmes simptomātiku un dzīves kvalitātes rādītājiem. Interesanti, ka laukos dzīvojošās sievietes dzīves kvalitāti novērtēja zemāk, toties sievietēm ar augstāku izglītības līmeni un labāku materiālo stāvokli atbildes aptaujas anketās bija pozitīvākas. Pētnieki uzskata, ka veiksmīgs ekonomiskais un sociālais stāvoklis var būt iemesls, kāpēc šīm sievietēm par spīti neauglībai dzīves kvalitātes novērtējums ir labāks.
Vairāki pētījumi Taivānā, Ķīnā, Irānā, Francijā, Beļģijā, Nīderlandē, Spānijā, ASV un Somijā apstiprina, ka izteiktāki trauksmes un depresijas simptomi ir neauglīgām sievietēm, salīdzinot ar kontroles grupu.
Secinājumi
Pētnieki Irānā apstiprināja izvirzīto hipotēzi, ka sievietes neauglība saistāma ar augstu riska pakāpi trauksmes, sociālas disfunkcijas, depresijas attīstībai. Neauglīgu sieviešu dzīves kvalitāti var ietekmēt izglītības līmenis, dzīvesvieta, finansiālais stāvoklis.
Vulvovaginālā kandidoze
AVOTS: Vaginitis, Benjie Brown Mills MD, Obstetrics and Gynecology Clinics, 2017-06-01, Vol. 44, Issue 2: 159–177, ©2017 Elsevier Inc.
Apmēram 75 % sieviešu dzīves laikā vismaz reizi attīstās vulvovaginālā kandidoze. Pusei sieviešu ik pa laikam ir sporādiski rekurenti kandidozes gadījumi, apmēram 8 % vismaz četras kandidozes epizodes gadā (hroniska rekurenta vulvovaginālā kandidoze).
Over–the–counter (bezrecepšu) pretsēnīšu medikamenti ir starp desmit pirktākajiem bezrecepšu medikamentiem ASV.
Candida spp. kolonizācija notiek dzimumceļu epitēlijā, visbiežāk sastopamā sēnīte dzimumceļos ir Candida albicans, kas var simptomus neizraisīt. Faktori, kad sēnīšu kolonizācija no asimptomātiskas pāriet uz simptomātisku infekciju, atkarīgi no saimniekorganisma iekšējās vides un notikumiem. Kandidozes infekcija biežāk būs diabēta pacientiem, pēc ilgstošas antibiotiku lietošanas, estrogēnu lietošanas, imūnsupresētiem pacientiem, tāpat infekcijas risku var palielināt indivīda seksuālās uzvedības paradumi.
C. albicans ir celms, kas kolonizē ap 98 % sieviešu mikrofloras gan komplicētos, gan nekomplicētos gadījumos. Tas ir izraisītājs gandrīz visiem akūtiem nekomplicētiem gadījumiem un apmēram 70 % komplicētu rekurentas vulvovaginālas kandidozes gadījumu. Atlikušie 30 % ir C. glabrata, C. parapsilosis vai citi retāk sastopami celmi.
Simptomi
Akūtas infekcijas simptomi ir biezi, balti izdalījumi no dzimumceļiem, niezoša, kairinoša, sūrstoša, dedzinoša sajūta, dizūrija un dispareūnija.
Diagnostika
Pseidohifas un/vai blastosporas var aplūkot 10 % KOH mikroskopijā, tāpat iespējama sēnīšu kultivēšana, ņemot paraugu no sievietes dzimumceļiem. Dārgāki diagnostikas varianti ir DNS homologā prove vai polimerāzes ķēdes reakcija (PĶR). Kaut arī PĶR ir ar lielāku specifiskumu nekā sēnīšu kultūra, nav pierādījumu, ka šāds diagnostikas veids kopumā uzlabo klīnisko aprūpi.
Pētījumi rāda, ka tikai anamnēze un fizikālā izmeklēšana nav pietiekami parametri vulvovaginālas kandidozes diagnostikā.
Ārstēšana
Vulvovaginālo kandidozi ārstē ar sistēmiskiem vai topiskiem pretsēnīšu preparātiem (tabulā). Pacientēm ar nekomplicētu infekciju 80—90 % gadījumu ārstēšana būs veiksmīga.
Tabula
Vulvovaginālās kandidozes ārstēšanas iespējas
Diemžēl aptuveni 35 % no komplicētas infekcijas gadījumiem mēnesi pēc ārstēšanas beigām būs recidīvs.
Grūtniecēm Candida spp. kolonizācija ir bieži sastopama, taču jāņem vērā, ka lielākas flukonazola devas ir saistītas ar dzimšanas defektiem, bet topiski lietots azolu grupas medikaments ir indicēts lietošanai septiņas dienas.
Doc. J. Žodžika: “Candida spp. patiešām ir normāla maksts mikrofloras sastāvdaļa, tāpēc no tās pilnībā tikt vaļā nav iespējams. Sūdzības rodas, ja sēnīte kļūst aktīvāka vai palielinās koncentrācijā, tad indicēta terapija. Ir virkne faktoru, kas var veicināt šo procesu, katrā gadījumā tie jāizvērtē individuāli. Ja paasinājumi ir līdz piecām reizēm gadā, to var uzskatīt par normu un ārstēt ar īslaicīgu terapijas kursu. Taču, ja sūdzības ir biežāk, tas jāuztver kā komplicēts gadījums un ir nepieciešama ilgstošāka terapija, izvērtējot riska faktorus — glikozes vielmaiņu, diētas un higiēnas ieradumus utt.”
