Saaukstēšanās. Kā atvieglot simptomus?

Pieaugot pacienta vecumam, samazinās saaukstēšanās biežums — bērni līdz divu gadu vecumam ar to slimo apmēram sešas reizes gadā, pieaugušie 2—3 reizes gadā, vecāka gadagājuma cilvēki apmēram reizi gadā. Izraisītāju neizdodas identificēt 31—57 % saaukstēšanās gadījumu, tikai 5 % gadījumu izraisītājs ir baktērija. 1. tabulā aprakstīts dažādu vīrusu ierosināto saaukstēšanās gadījumu biežums. Literatūrā izpētīti saaukstēšanās riska faktori, tie ir, piemēram, ilgstoša saskarsme ar bērniem, psiholoģisks stress, nepietiekams miega ilgums, miega traucējumi. Pierādīts, ka vecāki, kuri strādā no mājām un pavada vairāk laika ar bērniem, biežāk saaukstējas nekā tie, kuri dodas uz darbu ārpus mājām. Tam, ka saaukstēšanās biežums atkarīgs no nelabvēlīgiem klimata apstākļiem, nav zinātniska pamatojuma. Izpētīts, ka cilvēkiem, kuri dodas strādāt Antarktīdā, saaukstēšanās attīstās tikpat bieži kā tiem, kuri tur uzturas jau ilgstoši. Lai gan saaukstēšanās ir pašlimitējoša, tā ir izplatīta slimība un var ierobežot ikdienas aktivitātes un mazināt darbaspējas. Saaukstēšanās un gripas sezonā par 12,5 % pieaug apmeklējumu skaits pie ārsta. Saaukstēšanās simptomi izteiktāki ir pacientiem, kuriem ir hroniskas blakusslimības, iedzimti imūnās sistēmas traucējumi, malnutrīcija, arī smēķētājiem. Saaukstēšanās simptomi var būt līdzīgi citu slimību (piemēram, alerģiska rinīta, streptokoku faringīta, sinusīta, otitis media un gripas) simptomiem.

Saaukstēšanās ārstēšanā un profilaksē izmantojamās medikamentu grupas

AVOTS: G.Michale Allan, Bruce Arroll, Prevention and treatment of the common cold: making sense of the evidence, CMAJ, 2014. doi: 10.1503/cmaj.121442

Saaukstēšanās profilakse

Efektīvas metodes saaukstēšanās profilaksē uzskaitītas un analizētas 2. tabulā.

Fizikālas metodes

Cochrane datubāzes sistemātiskā pētījumu pārskatā analizēti 67 pētījumu dati par dažādu metožu efektivitāti saaukstēšanās profilaksē. Pētījumi veikti par dažādām profilakses metodēm — roku mazgāšanas, alkoholu saturošu/citu roku dezinfektantu, mitro salvešu rokām lietošanas, vienreizlietojamo cimdu, masku, halātu izmantošanas un dažādu to kombināciju efektivitāti. Lielākajā daļā pētījumu pierādīts, ka saaukstēšanās izplatības ierobežošanā profilakses pasākumiem ir nozīme.

Cinks

Cinka lietošana bērniem samazina saaukstēšanās reižu skaitu gada laikā. Veikti vairāki pētījumi par perorāli lietota cinka (10 vai 15 mg) profilaktisko efektu, bet tikai bērnu populācijā. Pacientu grupā, kas lietoja cinku, saaukstēšanās gadījumu bija ievērojami mazāk, mazāks kavēto skolas dienu skaits nekā placebo grupā. Lai gan pētījumi par cinka efektivitāti veikti tikai par lietošanu pediatriskajā populācijā, tomēr nav zināmu pamatotu iemeslu, kāpēc šie rezultāti nevarētu būt attiecināmi uz pieaugušajiem.

Probiotiķi

Probiotiķu lietošanas ietekme uz saaukstēšanos pētīta vairākkārt. Pētījumā par 638 bērniem 3—6 gadu vecumā pacientiem ordinēja Lactobacillus casei DN–114001 vai placebo lietošanu 90 dienas. Grupā, kas lietoja probiotiķus, samazinājās akūtu augšējo elpceļu vīrusinfekciju biežums, salīdzinot ar placebo. Līdzīgi dati iegūti arī pētījumos ar Lactobacillus rhamnosus GG.

Kakla skalošana

Ja kaklu bieži skalo ar ūdeni, cilvēks saaukstējas retāk, bet šos datus pamato tikai viens pētījums, kur 387 pacienti skaloja kaklu ar ūdeni vai povidona jodu. Kakla skalošanai ar povidona jodu nebija nozīmes saaukstēšanās mazināšanā, bet skalošana ar ūdeni bija efektīva.

Citas metodes

Saaukstēšanās profilaksē pētītas arī citas metodes: fiziskās aktivitātes, ķiploki, homeopātija (nav pārliecinošu datu par labvēlīgu ietekmi), D vitamīns, ehinācija (nav efektīvi). C vitamīns var būt efektīvs cilvēkiem ar paaugstinātu fiziskā stresa līmeni (piemēram, maratona skrējējiem), bet pacientiem ikdienas ap-stākļos efekta nav.

Saaukstēšanās simptomu mazināšana

Tradicionālie farmakoloģiskie līdzekļi, ko izmanto saaukstēšanās simptomu atvieglošanā, raksturoti 3. tabulā.

Antihistamīni

Antihistamīna preparātus kombinējot ar dekongestantiem, analgētiķiem (vai abiem kopā), iespējams simptomu atvieglojums. Vairākos pētījumos pierādīta antihistamīna un dekongestanta vai analgētiķa efektivitāte pieaugušajiem, taču bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, šo kombināciju izmantot nav lietderīgi.

Dekongestanti

Vairākās pētījumu meta–analīzēs un sistēmiskos pārskatos iegūtie dati liecina, ka dekongestanti atvieglo rinīta simptomus.

Intranazāli lietojams ipratropijs

Inhalējams ipratropija bromīds atvieglo saaukstēšanās simptomus (īpaši iesnas), bet diezgan bieži novēro blaknes — deguna asiņošanu, sausuma sajūtu degunā un mutē.

Bezrecepšu pretklepus līdzekļi

Pētījumā ar gvaifenazīnu 75 % pacientu novēroja klepus mazināšanos (placebo grupā tikai 31 %). Dažos pētījumos pozitīvu efektu sniedz dekstrometorfāns, klepus simptomus mazinot 12—36 % pacientu. Kombinētie medikamenti ir efektīvi un noderīgi saaukstēšanās gadījumā, tomēr pētījumu rezultāti atšķiras un nav droši zināms, vai ziņojumos atspoguļoti arī negatīvie rezultāti.

Citas metodes

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi ir efektīvi sāpju un drudža mazināšanā, bet citus simptomus tie neietekmē.

Pierādīts, ka ibuprofēns drudzi mazina efektīvāk par acetaminofēnu. Antibakteriālo līdzekļu lietošana nav pamatota.

Alternatīvi un nefarmakoloģiski līdzekļi

Alternatīvie un nefarmakoloģiskie līdzekļi, ko lieto saaukstēšanās gadījumā, apkopoti 4. tabulā.

Medus

Dažos pētījumos pierādīts, ka medus došana pirms gulētiešanas bērniem, kas vecāki par 12 mēnešiem, samazina klepu un uzlabo miega kvalitāti, tomēr pētījumos nav izmantotas kontroles grupas, nav veikta pietiekami kvalitatīva pacientu atlase, tāpēc rezultātu klīniskā nozīme ir neskaidra.

Cinks

Cinka lietošana per os saīsina un atvieglo saaukstēšanās simptomus pieaugušajiem. Pētījumos visbiežāk izmantotas 23 mg cinka glikonāta sūkājamās tabletes, ko pacienti lietoja ik pēc divām stundām. Cinks ievērojami saīsina saaukstēšanās simptomu ilgumu pieaugušajiem — pētījumos ar bērniem šādus rezultātus neizdevās iegūt. Cinka efekts bija atkarīgs no devas. Attiecībā uz simptomu smagumu cinks tos atviegloja pieaugušajiem, bet ne bērniem. Nav skaidrs, kāpēc cinka uzņemšana ir efektīva pieaugušajiem, bet ne bērniem. Biežākās blaknes ir nepatīkama garša un slikta dūša. Veikti pētījumi arī ar cinka intranazālu ievadīšanu, bet šādai cinka ievadīšanas formai nenovēroja efektivitāti simptomu atvieglošanā, tikai blakņu attīstību (dedzinoša, duroša sajūta deguna dobumā, anosmija).

Citas metodes

Nav precīzi skaidrs C vitamīna efekts, lai gan par tā ietekmi veikti vairāki apjomīgi pētījumi (vairāk nekā 3000 pacientu). Nav pierādīta arī citu alternatīvo ārstēšanas iespēju — deguna skalošanas, mitrināta gaisa, Ķīnas tautas medicīnas, ehinācijas, žeņšeņa — efektivitāte.

Dr. G. Sumeraga: “Saaukstēšanās profilakse — viss ģeniālais ir vienkāršs, joprojām visefektīvākie profilakses līdzekļi ir bieža roku mazgāšana, kakla skalošana, mehāniski samazinot vīrusu koncentrāciju elpceļu gļotādas (infekcijas ieejas vārtu) tuvumā. Arī fiziskās aktivitātes ticami samazina saaukstēšanās biežumu, veicinot elpceļu gļotādas apasiņošanu, asinsvadu tonusu un elpošanas dziļumu. Medikamentu efekts tieši saaukstēšanās slimību profilaksē ir strīdīgs. Lai gan biežāk saistībā ar saaukstēšanās slimību profilaksi runā par C vitamīnu, pētījumos pārliecinošāk pierādīta cinka efektivitāte kā saaukstēšanās slimību profilaksē, tā ārstēšanā. Pacienti, bērni un pusaudži būtu izglītojami par saaukstēšanās slimību profilakses pasākumiem, piemēram, šķaudot aizsegt muti ar elkoni, nevis plaukstu. Tomēr vissvarīgākais respiratoras vīrusinfekcijas profilakses priekšnoteikums būtu saslimušajam palikt mājās un izārstēties, nevis doties uz darbu vai mācībām.

Saaukstēšanās simptomu mazināšana. Saaukstēšanās slimības ir pašlimitējošas, tāpēc specifiska terapija parasti nav nepieciešama, tomēr saaukstēšanās simptomu mazināšana uzlabo pacienta pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Viens no biežākajiem simptomiem saaukstēšanās slimību gadījumā ir aizlikts deguns. Šajā gadījumā dekongestanti (gan topiski lietojamie, gan sistēmiskie) ir un paliek visefektīvākie līdzekļi. Dekongestanti obligāti lietojami saaukstēšanās slimību komplikāciju gadījumā: deguna blakusdobumu iekaisums, vidusauss iekaisums, asaru kanāla bloks, kā arī tad, ja saaukstēšanās slimības laikā paredzams lidojums. Cinka lietošana lokāli un sistēmiski ir pēdējā laika hits, tā efektivitāte kakla sāpju mazināšanai saaukstēšanās slimību gadījumā pierādīta pārliecinoši. Turklāt cinks sistēmiski uzlabo jušanas nervu receptoru darbību, kognitīvās spējas, darbojas kā imūnmodulators (Prasad, 2014). Interesanti ir pētījumi par medus efektivitāti saaukstēšanās simptomu mazināšanai. Šis sen zināmais tautas līdzeklis iedarbību apliecina arī pētījumos, tādējādi radot zinātnisku pamatojumu medus lietošanai, turklāt atšķirībā no daudzām citām zālēm ir arī garšīgs.”

Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu efektivitāte

AVOTS: Kim SY, Chang YJ, Cho HM, Hwang YW, Moon YS. Non-steroidal anti-inflammatory drugs for the common cold. Cochrane Database Syst Rev. 2015 Sep 21; 9: CD006362.

Saaukstēšanās gadījumā sāpju un drudža atvieglošanai bieži izmanto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NSPL). Lai salīdzinātu NSPL un citu ārstēšanas metožu efektivitāti saaukstēšanās simptomu mazināšanā un lai noteiktu biežākās blakusparādības, kas attīstās, lietojot NSPL saaukstēšanās gadījumā, veikta pētījumu meta–analīze. Deviņi pētījumi, kuros 1069 pacienti izvēlēti pēc nejaušības principa, atlasīti no datubāzēm CENTRAL, EMBASE, CINAHL un ProQuest Digital Dissertations. Sešos pētījumos salīdzināti NSPL ar placebo, pārējos pētījumos dažādu NSPL lietotāju grupas salīdzinātas savā starpā.

Pētījumā noskaidrots, ka NSPL simptomus ievērojami neietekmē, nedz arī saīsina saaukstēšanās ilgumu. No elpošanas sistēmas simptomiem — klepu tie neietekmē, bet ievērojami samazina šķaudīšanas biežumu un intensitāti. Klīniski nozīmīgs NSPL efekts iegūts sāpju mazināšanā: tie atvieglo galvassāpes, ausu sāpes, muskuļu un locītavu sāpes. Blaknes, lietojot NSPL saaukstēšanās laikā standartdevās, netika novērotas.

Tā kā nav skaidra NSPL iesaiste elpošanas simptomu mazināšanā, tos izrakstot saaukstēšanās gadījumā, jāizvērtē ieguvumu—riska attiecība.

Dr. G. Sumeraga: “NSPL pamata indikācija joprojām ir paaugstināta ķermeņa temperatūra un sāpes, tomēr praksē tos bieži izraksta vispārējo saaukstēšanās simptomu mazināšanai, kam nav pamatojuma. Nomācot prostaglandīnu sintēzi, NSPL mazina sāpes un drudzi, bet neietekmē klepu vai deguna aizlikumu. Lai gan blaknes šajā pētījumā netika novērotas, jāatceras arī par to iespējamību, ordinējot šos preparātus pacientiem ar aknu, nieru un gremošanas trakta slimībām, kā arī pacientu samērā plaši izplatīto paradumu saaukstēšanās slimību gadījumā lietot alkoholiskus dzērienus, piemēram, groku vai balzamu.”

Memantīns klepus refleksa nomākšanai

AVOTS: Dicpinigaitis PV, Canning BJ, Garner R, Paterson B. Effect of memantine on cough reflex sensitivity: translational studies in guinea pigs and humans. J Pharmacol Exp Ther. 2015 Mar;352(3):448–54.  doi: 10.1124/jpet.114.221218. Epub 2014 Dec 18.

Klepus ir biežākais iemesls, kāpēc pacienti dodas uz ārstniecības iestādi, tomēr terapijas iespējas klepus simptomu mazināšanā joprojām ir ierobežotas un nepietiekami efektīvas, iespējamo blakņu attīstības dēļ daļa medikamentu lietojami ierobežoti. Tāpēc nepieciešami efektīvi klepu nomācēji līdzekļi. Neseni preklīniskie pētījumi apraksta pretklepus īpašības memantīnam, kas ir N–metil–d–aspartāta receptora kanālu blokators, to izmanto Alcheimera slimības ārstēšanā. Kādā pētījumā salīdzināta vairāku medikamentu (memantīna, dektrometorfāna un kodeīna) pretklepus efektivitāte. Pētījuma pirmajā daļā pētīta šo medikamentu iedarbība uz jūrascūciņām. Memantīnu tās uzņēma perorāli, tā koncentrācija noteikta asinīs. Jūrascūciņām memantīna efekts bija līdzīgs kodeīna efektam, bet abi (memantīns un kodeīns) klepus nomākšanā bija pārāki par dekstrometorfānu.

Turpinot pētījumu (ar dalībnieku iedalījumu pēc nejaušības principa, divkārt maskēti, šķērsgriezuma tipa), līdzīgs eksperiments veikts 14 brīvprātīgajiem pieaugušajiem ar akūtu augšējo elpceļu vīrusa infekciju un 14 veseliem pieaugušajiem kontroles grupā. Brīvprātīgajiem sešas stundas pēc tam, kad viņi bija lietojuši 20 mg memantīna vai placebo, veikts kapsaicīna klepus tests (kapsaicīns inducē klepus reakciju). Veseliem indivīdiem memantīns ievērojami mazināja klepus refleksu (p = 0,034). Pacientiem ar augšējo elpceļu vīrusu infekcijām bija izteikta reakcija uz kapsaicīnu, viņiem memantīna iedarbība klepus refleksa nomākšanā, salīdzinot ar placebo, nebija tik pārliecinoša (p = 0,088). Šos datus var izmantot par pamatu turpmākiem pētījumiem ar memantīnu, lai pierādītu tā klīniski nozīmīgo efektu klepus nomākšanā.

Dr. G. Sumeraga: “Memantīns šobrīd ir viens no plašāk pētītajiem pretklepus līdzekļiem, tā efektivitāte preklīniskajos un klīniskajos pētījumos ir apstiprinājusies. Tomēr kā praktiski strādājoša otorinolaringoloģe gribētu atgādināt, ka saaukstēšanās slimību gadījumā klepus iemesls var būt jebkurā elpceļu līmenī — degunā, rīklē, balsenē, trahejā vai bronhos. Tas varētu būt iemesls, kāpēc klepu ne vienmēr izdodas nomākt ar pretklepus medikamentiem, kas darbojas, samazinot bronhu kairinājumu un bronhospazmas.”

Bezrecepšu medikamenti klepus mazināšanā

AVOTS: Susan M Smith, Knut Schroeder, Tom Fahey. Over-the-counter (OTC) medications for acute cough in children and adults in community settings. Cochrane Database Syst Rev. 2014 Nov 24;11:CD001831. doi: 10.1002/14651858. CD001831.pub5.

Klepus ārstēšanā nereti iesaka bezrecepšu medikamentus no aptieku krājumiem, bet joprojām nav vienota viedokļa par to efektivitāti. Lai to noskaidrotu, veikta pētījumu meta–analīze, kurā apskatīti pētījumi no datubāzēm CENTRAL, MEDLINE, EMBASE, CINAHL, LILACS, Web of Science un UK Department of Health National Research Register. Analīzei atlasīti ar placebo kontrolēti pētījumi ar dalībnieku iedalījumu pēc nejaušības principa, kuros salīdzināta bezrecepšu saaukstēšanās simptomu atvieglošanā izmantojamo līdzekļu efektivitāte klepus mazināšanā.

Atlasīti 29 kritērijiem atbilstīgi pētījumi (19 pētījumi par pieaugušajiem, 10 — par bērniem) ar pacientu kopskaitu 4835 (3799 pieaugušie un 1036 bērni). No pētījumiem, kur analizēti pieaugušie, saaukstēšanās simptomu mazināšanā izmantojamie bezrecepšu līdzekļi apskatīti vairākos pētījumos; iegūtie dati ir dažādi.

Trīs pētījumos ekspektorants gvaifenazīns salīdzināts ar placebo — vienā tam pierādīta pārliecinoša efektivitāte, pārējos tāda netika novērota.

Vienā pētījumā noskaidrots, ka mukolītiķi samazina klepus biežumu un stiprumu.

Divos pētījumos apskatītas antihistamīnu—dekongestantu kombinācijas un iegūti pretrunīgi dati.

Četros pētījumos pētīta dažādu citu kombinēto preparātu efektivitāte, salīdzinot ar placebo, un noskaidrots, ka kombinētajiem preparātiem ir pozitīva ietekme uz klepus mazināšanu.

Trīs pētījumos apskatīta antihistamīnu nozīme klepus mazināšanā (to efektivitāte klepus mazināšanā nepierādījās).

Pētījumos pediatriskajā populācijā nedz pretklepus (trīs pētījumos), nedz antihistamīnu (trīs pētījumos), nedz antihistamīnu—dekongestantu kombinācijas (divos pētījumos), nedz pretklepus līdzekļa—bronhodilatatora kombinācija (vienā pētījumā) nepierādījās kā efektīvāka par placebo. Vienā pētījumā salīdzināti divi pretklepus sīrupi un placebo: iegūtie dati aprakstīti kā “apmierinoši” — pretklepus sīrupu efektivitāte bija 46 % un 56 %, bet placebo grupā klepus samazināšanos novēroja 21 % bērnu.

Par blaknēm ziņots 21 pētījumā, visbiežāk tās novēroja pētījumos ar antihistamīniem un dekstrometorfānu.

Šo pētījumu dati jāvērtē uzmanīgi, jo katrā no pētījumiem pacientu skaits bija salīdzinoši neliels, tāpēc autori nesniedz noteiktu viedokli par/pret bezrecepšu pretklepus medikamentu lietošanu.

Dr. G. Sumeraga: “Bezrecepšu medikamenti pret saaukstēšanos noteikti veido lielu daļu no aptieku apgrozījuma, un jautājums ieteikt labāko bezrecepšu līdzekli saaukstēšanās ārstēšanai ir viens no aptiekā un ārsta kabinetā biežāk uzdotajiem, tāpēc šāds plašs Cochrane pētījums ir ļoti noderīgs. Īpaši populāri ir kombinētie bezrecepšu pretsaaukstēšanās medikamenti, t. s. “karstie dzērieni”, kas parasti satur paracetamolu kombinācijā ar sistēmisku dekongestantu, antihistamīna preparātu, pretklepus līdzekli. Gribu atzīmēt pētījumu, kur statistiski ticami pierādīta šo medikamentu efektivitāte subjektīvo simptomu mazināšanā un pašsajūtas uzlabošanā, lai gan netika konstatētas nekādas statistiski ticamas izmaiņas rinomanometrijā (Sanu et al, 2008). Tādējādi, iespējams, karsta tēja sniegtu tādu pašu efektu. Līdzīgi publikācijas autoriem arī es gribētu norādīt uz ārkārtīgi dažādajiem pacientu atlases un klīnisko simptomu kritērijiem šajos pētījumos, kas apgrūtina objektīvu izvērtējumu. Tāpēc gribētu aicināt arī akūtu respiratoro vīrusa infekciju un bezrecepšu medikamentu izrakstīšanas gadījumā katru pacientu vērtēt individuāli, ņemot vērā ne tikai vīrusa infekciju, tās lokalizāciju un simptomus, bet arī vecumu, dzimumu, iespējamo grūtniecību, pavadošās slimības un komplikāciju attīstības draudus.”

Komplikācijas pēc saaukstēšanās

Reti, bet pēc saaukstēšanās var attīstīties dažādas komplikācijas.

Akūts rinosinusīts

Akūts bakteriāls rinosinusīts ir reta komplikācija pieaugušajiem, daudz biežāk attīstās virāls sinusīts. Sinusītam raksturīgas radioloģiskas pārmaiņas fiksētas septītajā saaukstēšanās dienā 39 % no 197 pacientiem, kuriem saaukstēšanās laikā veiktas deguna blakusdobumu rentgenogrammas pirmajā, septītajā saaukstēšanās dienā un 21. dienā pēc saaukstēšanās sākuma. Virālu sinusīta izraisītāju izdevās identificēt 82 % pacientu ar sinusītam raksturīgu klīnisko ainu.

Apakšējo elpceļu slimības

Bērniem, vecākiem pieaugušajiem un imūnkompromitētiem pacientiem biežākais apakšējo elpceļu infekcijas cēlonis ir respiratori sincitiālais vīruss (RSV). Vecāka gadagājuma pieaugušajiem RSV infekcija var veicināt iegūtas sirds mazspējas un citu hronisku slimību dekompensāciju.

Augšējo elpceļu vīruss saistīts ar 40 % akūto astmas uzliesmojumu attīstību pieaugušajiem. Nav pierādīts, vai tas notiek tāpēc, ka palielinās elpceļu reaktivitāte lokāla vīrusa ierosināta iekaisuma dēļ, vai tāpēc, ka augšējo elpceļu vīrusa izraisītas iekaisuma reakcijas rezultātā aktivētie iekaisuma mediatori rada šādu reakciju.

Visbiežāk ar astmas paasinājumiem saistīta rinovīrusa infekcija. Astmas pacientiem ir izmainīta elpceļu epitēlija atbilde uz rinovīrusa infekciju, taču pētījumā, kurā 20 pacienti ar astmu un 18 veseli pieaugušie pakļauti rinovīrusa iedarbībai, nav novērotas atšķirības saaukstēšanās gaitā, tāpēc rinovīrusa saistība ar astmu ir apšaubāma.

Akūts vidusauss iekaisums

Augšējo elpceļu vīrusa infekcija bieži izraisa Eistāhija kanāla disfunkciju. Izmainīta kanāla caurlaidība un spiediena regulācija vidusausī ir pamatā vidusauss iekaisumam. Lai arī biežāk tas notiek bērniem, izmaiņas Eistāhija kanāla funkcijā attīstās pat 50—80 % pieaugušo pēc rinovīrusa vai A tipa gripas vīrusa ekspozīcijas. Turklāt pētījumos pierādīts, ka respiratoros vīrusus iespējams izdalīt tieši no vidusauss sekrēta, kas nozīmē, ka vīrusi spēj aktīvi iekļūt vidusausī un izraisīt iekaisumu tieši.

Kopsavilkums

• Saaukstēšanās simptomu mazināšanā izmanto dažādus līdzekļus: antihistamīnus, dekongestantus, bezrecepšu pretklepus līdzekļus, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus u.c. Antibakteriālo līdzekļu lietošana nav pamatota.
• Saaukstēšanās gadījumā klīniski nozīmīgs NSPL efekts iegūts sāpju mazināšanā: tie atvieglo galvassāpes, ausu sāpes, muskuļu un locītavu sāpes.
• Neseni preklīniskie pētījumi apraksta pretklepus īpašības memantīnam, ko izmanto Alcheimera slimības ārstēšanā.
• Īpaši populāri saaukstēšanās gadījumā ir kombinētie bezrecepšu pretsaaukstēšanās medikamenti, t. s. “karstie dzērieni”, kuru sastāvā parasti ir paracetamols kombinācijā ar sistēmisku dekongestantu, antihistamīna preparātu, pretklepus līdzekli.