Mutes dobuma veselība ir svarīga ne tikai izskatam un labai pašsajūtai, bet arī organisma veselībai kopumā. Mutes dobuma un smaganu slimības var veicināt nopietnas saslimšanas, piemēram, cukura diabētu un elpceļu saslimšanas. Neārstēts kariess var izraisīt sāpes un nopietnas infekcijas. Tiek veikti pētījumi, lai noskaidrotu, vai ir saistība starp mutes dobuma stāvokli un sirds veselību. Šajā pasaules literatūras apskatā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par mutes dobuma higiēnu.
Slikti zobu higiēnas paradumi saistīti ar paaugstinātu endokardīta risku
Slikti zobu higiēnas paradumi pacientiem ar iedzimtām sirds slimībām palielina iespēju, ka attīstīsies endokardīts. Pusaudži ar iedzimtām sirdskaitēm retāk izmanto zobu diegu, retāk tīra zobus un retāk apmeklē zobārstu, salīdzinot ar vienaudžiem. Toties viņiem ir veselīgāka attieksme pret alkohola lietošanu, smēķēšanu un narkotisko vielu lietošanu. Arī pieaugušajiem ar iedzimtām sirdskaitēm ir sliktāki mutes dobuma higiēnas paradumi nekā viņu vienaudžiem par spīti kopumā labākiem veselības paradumiem.
Tika veikti divi pētījumi par šo tēmu, viens pētījums bija par pusaudžiem, otrs par pieaugušajiem ar iedzimtām sirdskaitēm.
Pusaudži
Pirmajā pētījumā tika apkopota informācija par 429 pusaudžiem vecumā no 14 līdz 19 gadiem ar iedzimtām sirdskaitēm. 401 dalībniekam tika piemeklēts kontroles gadījums - tāda paša dzimuma un vecuma bez iedzimtas sirdskaites. Visi pētījuma dalībnieki aizpildīja aptaujas anketu, ar kuras palīdzību tika novērtēti alkohola lietošanas, smēķēšanas, narkotisko vielu lietošanas, zobu kopšanas un fizisko aktivitāšu paradumi. Šie paradumi īpaši svarīgi pacientiem ar iedzimtām sirdskaitēm.
Izmantojot anketas rezultātus, pētnieki rēķināja vielu lietošanas (alkohola lietošana, smēķēšana, narkotiku lietošana) risku un mutes dobuma higiēnas paradumus, ranžējot šos riskus no 0 līdz 3. Kopējais veselības risks (sarindots no 0 līdz 7) tika rēķināts, izmantojot vielu lietošanas paradumu punktu summu, mutes dobuma higiēnas riska punktus un fizisko aktivitāšu biežumu.
Pusaudžiem ar iedzimtu sirdskaiti vielu lietošana pieauga līdz ar vecumu (p<0,001). Salīdzinot ar kontroles grupu, pusaudžiem ar iedzimtām sirdskaitēm bija statistiski ticami zemāks vielu lietošanas risks (p<0,001) un veselības risks (p<0,001) un nozīmīgi augstāks sliktas mutes dobuma higiēnas risks (p<0,05).
Pētījuma rezultāti liecina, ka veselības riska uzvedība ir bieža jauniešiem ar iedzimtām sirdskaitēm un šis risks pieaug līdz ar vecumu. Rezultāti uzrādīja, ka kopumā pusaudžiem ar iedzimtām sirdskaitēm ir labāka veselības uzvedība nekā viņu vienaudžiem, izņemot mutes dobuma higiēnu, kas bija sliktāka pusaudžiem ar iedzimtām sirdskaitēm.
Pieaugušie
Otrā pētījumā tāda pati informācija tika apkopota par pieaugušajiem vecumā no 16 līdz 48 gadiem, kuri slimoja ar iedzimtu sirdskaiti. Pētījumā piedalījās 59 pacienti ar iedzimtu sirdskaiti, un kontroles grupa ar 172 veseliem indivīdiem.
No visiem pētījuma pacientiem ar iedzimtām sirdskaitēm 85% lietoja alkoholu, 26% bieži lietoja alkoholu, 20% bija smēķētāji, 12% pēdējo gadu laikā bija smēķējuši marihuānu, 20% pēdējā gada laikā nebija apmeklējuši zobārstu, 46% neizmantoja zobu diegu un 39% bija fiziski neaktīvi.
Salīdzinot ar kontroles grupu, pacientiem ar iedzimtu sirdskaiti kopumā bija veselīgāki paradumi, bet šie pacienti bija mazaktīvāki un ar sliktākiem mutes dobuma higiēnas paradumiem.
Tā kā abos pētījumos tika pierādīts, ka pacientiem ar iedzimtām sirdskaitēm ir sliktāki mutes dobuma kopšanas paradumi, nepieciešami papildu pētījumi, lai noskaidrotu iemeslus šai problēmai.
Agrāk endokardīta profilaksei pacientiem ar iedzimtām sirdskaitēm stundu pirms zobārsta manipulācijām lietoja antibiotikas. Tas pasargāja no tā, ka baktērijas no traumētām smaganām nokļūst asinīs un tālāk sirdī, kļūstot par cēloni infekcijai - endokardītam.
Šobrīd zinātnieki atklājuši, ka lielāka nozīme ir ikdienas mutes dobuma higiēnai, kas ir svarīgāka nekā antibiotikas pirms zobārsta apmeklējuma.
Sistemātiska strukturēta pacientu izglītošana mutes dobuma higiēnas jautājumos pacientiem ar iedzimtām sirdskaitēm ir ļoti būtiska endokardīta profilaksei.
Goossens E, Luyckx K, Mommen N, et al. Potentially detrimental lifestyle behaviours in adolescents with congenital heart disease in the transition to adulthood. European Journal of Cardiovascular Nursing, 2012; 11 (Suppl.): S7.
Overgaard DO, Schrader AMS, Holst Lisby KHL, et al. Substance abuse, dental hygiene and physical activity in adult patients with single ventricle physiology. European Journal of Cardiovascular Nursing, 2012; 11 (Suppl.): S52.
Komentē G. Dukse
Laba veselība uzlabo dzīves kvalitāti. Tomēr laba veselība nenozīmē tikai veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību vai saņemšanu. Lielāka nozīme labas veselības saglabāšanā ir katra indivīda paradumiem un dzīvesveidam, lai kādas būtu indivīda slimības. Protams, neārstēts iekaisums progresē par nobriedušu periodontītu un izplata iekaisumu pa visu ķermeni. Svarīgi arī tas, ka mikroorganismu ekosistēma neuzturas tikai mutē vien. Virulentās baktērijas nemanāmi pāraug iekaisušos smaganu audus - ar katru kodienu pārtikā vai katru zobu sukas vilcienu daži mikroorganismi var iekļūt asinsritē, kas to iznēsā uz attālām ķermeņa daļām. Nepārprotami - mute daudzos veidos ir vārti uz organismu. Tāpēc pacientu izglītošana un motivēšana, kā pareizi kopt mutes dobumu, ir ārkārtīgi svarīga.
Zobu tīrīšanas ar zobu birsti, zobu diegu un skalojamo šķidrumu efektivitāte salīdzinājumā ar mehānisku mutes dobuma higiēnu
Pētījuma mērķis bija salīdzināt zobakmens un gingivīta mazināšanos, izmantojot zobu tīrīšanu ar zobu birsti, zobu diegu un antibakteriālu mutes skalojamo līdzekli un mehānisku mutes dobuma higiēnu ar zobu birsti.
Tas bija nejaušināta iedalījuma, kontrolēts, nepārredzams paralēlu grupu pētījums, kas ilga 3 mēnešus. Pētījumā piedalījās 191 vesels pieaugušais ar vieglu līdz vidēji smagu gingivītu (modificētais gingivīta indekss ≥ 1,75). Visi dalībnieki nejaušināti tika iedalīti trīs grupās: 1. grupa lietoja gan zobu birsti, gan zobu diegu, gan antiseptisko līdzekli; 2. grupa lietoja gan zobu birsti, gan zobu diegu, gan mutes skalojamo līdzekli; 3. grupa lietoja tikai zobu birsti. Visi dalībnieki saņēma mutiskas un rakstiskas rekomendācijas mutes dobuma aprūpei mājās. Lai veicinātu izpratni un pareizu tehniku, visiem dalībniekiem, kas izmantoja zobu diegu, tika demonstrēts, kā pareizi jāizmanto zobu diegs. Visiem dalībniekiem tika pārbaudīta tehnikas kvalitāte. Gingivīts un zobakmens tika novērtēts pētījuma sākumā, pēc 6 un 12 nedēļām.
Visi dalībnieki pabeidza pētījumu. Pēc sešām nedēļām 1. grupa uzrādīja gingivīta indeksa samazināšanos par 21,3% un 2. grupa par 12,7%, salīdzinot ar 3. grupu (p<0,001), un 29% samazinājumu (1. grupa) un 20,7% samazinājumu (2. grupā) salīdzinājumā ar 3. grupu pēc 12 nedēļām (p<0,001). Līdzīgs rezultāts tika novērots arī attiecībā uz zobakmens samazināšanos. Pēc 6 nedēļām 1. grupai zobakmens samazinājās par 48,9% un 2. grupai par 34,1%, salīdzinot ar 3. grupu (p<0,001) un attiecīgi par 64,8% un 56,4% pēc 12 nedēļām (p<0,001).
Pētījuma noslēgumā tika secināts, ka 3 soļu režīms ar ikdienas zobu tīrīšanu ar zobu birsti, zobu diegu un antiseptisko līdzekli klīniski nozīmīgi mazina gingivītu un zobakmeni, salīdzinot ar mehānisku zobu iztīrīšanu ar zobu birsti.
Lisante TA, Charles C, Qaqish J, et al. Efficacy of Brush, Floss, Rinse Regimens vs. Mechanical Oral Hygiene. The Preliminary Program for IADR/AADR/CADR 89th General Session and Exhibition (March 16-19, 2011).
Komentē G. Dukse
Pilnīgi piekrītu, ka rūpīga mutes dobuma kopšana mazina gan kariesa intensitāti, gan arī periodonta slimību intensitāti. Tikai noteikti jāseko līdzi, cik ilgi antiseptisko mutes skalojamo līdzekli lieto, kā arī jāzina indikācijas, kāpēc pacientam tas nozīmēts. Uzskatu, ka mutes skalojamais līdzeklis nav jālieto ilglaicīgi.
Periodonta slimība un mutes dobuma higiēnas paradumi 2. tipa cukura diabēta pacientu populācijā
Periodonta slimība ir nopietna mutes veselības problēma, ko novēro cukura diabēta pacientiem. Šā pētījuma mērķis bija novērtēt mutes dobuma stāvokli 2. tipa cukura diabēta pacientiem saistībā ar glikēmijas kontroli un dzīvesveidu.
Pētījumā piedalījās 2. tipa cukura diabēta pacienti, kopskaitā 118, kas aizpildīja aptaujas anketu: dzimšanas datums, cukura diabēta diagnosticēšanas gads, cukura diabēta rādītāji, lietotā farmakoloģiskā terapija un mutes dobuma higiēnas paradumi. Tika veikta arī mutes dobuma izmeklēšana, kuras laikā novērtēja zobakmens, kariesa, gingivīta esamību, kā arī to, vai pacientam trūkst kāda zoba.
Pētījuma gaitā 31 dalībnieks tika izslēgts no pētījuma. Gandrīz 60% pacientu konstatēja zobakmeni un gingivītu. Statistiski ticama atšķirība starp pacientiem ar un bez glikēmijas kontroles tika novērota tikai starp sievietēm. Pacientiem, kas regulāri devušies pie mutes dobuma higiēnas speciālista, bija statistiski ticami labāka mutes dobuma veselība un nedaudz zemāki HbA1c rādītāji, salīdzinot ar higiēnistu neapmeklējušajiem.
Pētījuma noslēgumā autori secināja, ka cukura diabēta populācijai ir slikta mutes dobuma veselība un liela iespēja saslimt ar periodonta slimību, kas nosaka nepieciešamību pēc īpašas zobu higiēnista uzraudzības.
Commisso L, Monami M, Mannucci E. Periodontal disease and oral hygiene habits in a type 2 diabetic population. Int J Dent Hygiene, 2011; 9: 68-73.
Komentē G. Dukse
Augsts cukura līmenis izraisa tādu saslimšanu kā sausa mute. Samazināta siekalu daudzuma dēļ var bojāties zobi un palielināties aplikuma veidošanās izraisošo baktēriju daudzums. Tā kā cukura diabēts pavājina organisma spēju cīnīties ar infekcijām, tad pacients ir uzņēmīgāks pret mikrobiem, kas dzīvo mutes dobumā. Cukura diabēta dēļ samazinās smaganu apasiņošana, tāpēc paaugstinās arī smaganu infekciju attīstības riska līmenis. Cukura diabēta slimniekiem noteikti rūpīgi jākopj mutes dobums un regulāri jādodas pie profesionāla zobu higiēnas speciālista. Tas pasargās kā no zobu bojāšanās, tā periodonta slimībām.
Halitoze un emocionālās problēmas
Halitoze ir bieža problēma. Dažos pētījumos aprēķināts, ka halitozes izplatība ir 22-50%, citos pētījumos - 6-23%. Šā pētījuma mērķis bija novērtēt halitozes saistību ar emocionāliem traucējumiem.
Pētījums notika Itālijā, tajā piedalījās 1052 dalībnieki 15-65 gadu vecumā. Pētījuma dalībnieki aizpildīja aptaujas anketu, kur bija jautājumi, kas ļāva spriest par halitozes esamību un citiem mainīgajiem (sociāldemogrāfiskiem rādītājiem, slimību un mutes veselības anamnēzi, mutes dobuma higiēnu u.c.). Saistība starp halitozi un citiem mainīgajiem tika analizēta, izmantojot daudzfaktoru loģistisko regresiju.
19,39% pētījuma dalībnieku tika konstatēta halitoze. Daudzfaktoru analīzē tika secināts, ka faktori, kas saistīti ar halitozi, ir: alkohola lietošana (OR=0,47; 95% TI [0,34-0,66]), smaganu saslimšanas (OR=0,39; 95% TI [0,27-0,55]), vecums virs 30 gadiem (OR=1,01; 95% TI [1-1,02]), sieviešu dzimums (OR=0,71; 95% TI [0,51-0,98]), slikta mutes dobuma higiēna (OR=0,65; 95% TI [0,43-0,98]), urīnsistēmas saslimšanas (OR=0,46; 95% TI [0,3-0,7]); atsauces pacientiem halitozes nebija.
Halitozes gadījumā nepieciešama ne tikai zobārsta aprūpe, bet arī psiholoģiskais atbalsts. Tā saistīta arī ar zemu kopējo pašaprūpi.
Settineri S, Mento C, Gugliotta SC, et al. Self-reported Halitosis and Emotional State: Impact on Oral Conditions and Treatments. Health and Quality of Life Outcomes, 2010; 8: 34.
Komentē G. Dukse
Informācija par halitozes izplatību Latvijā ir nepietiekama, bet pēc pacientu subjektīvā vērtējuma 33% Latvijas iedzīvotāju ir halitoze (A. Brinkmane, E. Senakola, 2005. gada RSU Zinātnisko rakstu krājums).
Nepatīkamu smaku no mutes cilvēkiem izraisa galvenokārt mēles aplikuma kārta, gados vecākiem cilvēkiem periodonta saslimšanas un nekvalitatīvas protēzes.
Svarīgs faktors sliktas elpas mazināšanā ir ēdiena atlieku aizvākšana un aplikuma veidošanās ierobežošana. Jāseko diētai, regulāri jātīra zobi, obligāti jālieto zobu diegs. Ja nepieciešams, var ieteikt mutes skalojamo līdzekli.
Fluorizētās zobu pastas un kariesa profilakse
Visefektīvākais veids, kā novērst kariesa attīstību, ir regulāra fluorizētas zobu pastas lietošana. Šā pētījuma mērķis bija novērtēt rutīnas pašaprūpi sabiedrībā, konstatējot zināšanas, attieksmi un uzvedību, kas saistīta ar fluorizēto zobu pastu lietošanu un zobu tīrīšanas paradumiem.
Pētījums notika Zviedrijā, tam pēc dzimšanas datuma no populācijas reģistra nejaušināti tika atlasīti 3200 dalībnieki. Visi dalībnieki tika sadalīti četrās grupās pēc vecuma: 15-16, 31-35, 61-65 un 76-80 gadi.
Kopumā 2023 (63%) indivīdu aizpildīja aptaujas anketu. Lielākā daļa dalībnieku (84-94%) visās vecumgrupās tīrīja zobus divas reizes dienā vai biežāk. Labus zobu tīrīšanas paradumus (zobu tīrīšana vismaz divas reizes dienā, izmantojot vismaz 1 cm zobu pastas, zobu tīrīšana 2 minūtes vai ilgāk, izmantojot mazu ūdens daudzumu) konstatēja tikai 10% dalībnieku. Faktori, kas paaugstināja izredzes, ka būs labi kariesa profilakses paradumi, bija sieviešu dzimums, vecums zem 35 gadiem, zināšanas par fluorizētas zobu pastas lietošanas priekšrocībām.
Pētījuma noslēgumā autori secināja, ka zviedri ikdienas zobu kopšanai izmanto fluorizētas zobu pastas, tomēr vēl ir liels potenciāls, lai uzlabotu zobu tīrīšanas tehniku un efektīvi samazinātu kariesa risku.
Jensen O, Gabre P, Skold UM, et al. Is the use of fluoride toothpaste optimal? Knowledge, attitudes and behaviour concerning fluoride toothpaste and toothbrushing in different age groups in Sweden. Community Dent Oral Epidemiol, 2012; 40: 175-184.
Mutes skalojamo līdzekļu salīdzinājums
Pētījuma mērķis bija novērtēt krāsošanās pakāpi un klīnisko efektivitāti, lietojot 0,2% hloreksidīna mutes skalojamo līdzekli ar pretkrāsošanās sistēmu (ADS), salīdzinājumā ar tradicionālo 0,2% hloreksidīna mutes skalojamo līdzekli. Papildu mērķis bija novērtēt pacientu apmierinātību un blakusparādību profilu, lietojot šos mutes skalojamos līdzekļus.
Šis bija salīdzinošs pētījums par 15 nesmēķējošiem pacientiem ar hronisku periodontītu, pētījums notika Spānijā. Visi pētījuma dalībnieki 15 dienas lietoja vai nu tradicionālo 0,2% hloreksidīna mutes skalojamo līdzekli (kontroles grupa), vai ADS (testa grupa). Katrs pacients pirmās 15 dienas skaloja muti ar nejaušināti izraudzītu mutes skalojamo līdzekli, tad bija 15 dienu pārtraukums. Pēc tam katrs dalībnieks lietoja otru mutes skalojamo līdzekli. Pirms katra cikla tika veikta pilna mutes dobuma profilakse. Tika izmantots zobakmens, gingivīta un Breksa (Brecx) krāsošanās indekss.
Pētījuma rezultāti uzrādīja, ka mazāka zobu krāsošanās novērota testa grupā (p<0,01). Starp grupām netika novērotas statistiski ticamas atšķirības zobakmens (p>0,05) un gingivīta indeksā (p>0,05). 88% dalībnieku atbilstīgi protokolam ievēroja instrukcijas. Attiecībā uz blakusefektiem divi pacienti ziņoja par nepatīkamu garšu mutē pēc abiem mutes skalojamajiem līdzekļiem.
Pētījuma noslēgumā autori secināja, ka 15 dienu lietošanas periodā testa grupai, kas lietoja ADS, tika novērota retāka zobu krāsošanās, salīdzinot ar kontroles grupu. Tomēr abi mutes skalojamie līdzekļi ir vienlīdz efektīvi zobakmens veidošanās un gingivīta profilaksei.
Solís C, Santos A, Nart J, Violant D. 0.2% Chlorhexidine Mouthwash With an Antidiscoloration System Versus 0.2% Chlorhexidine Mouthwash: A Prospective Clinical Comparative Study. Journal of Periodontology, 2011; Vol. 82, No. 1: 80-85.
Komentē G. Dukse
Pilnībā piekrītu autoru secinājumiem un jau minēju, ka atbalstu mutes skalojamo līdzekļu lietošanu tikai atsevišķos gadījumos.
Jauna zobu tīrīšanas metode
Zobu masāža ar augstas devas fluorīda zobu pastu pēc ēšanas var pasargāt no kariesa veidošanās. Zobu pastas uzklāšana zobiem paaugstina fluorīda aizsardzību par 400%, rāda Zviedrijā veikta pētījuma rezultāti.
Pirms astoņiem gadiem Zviedrijā tika izstrādāta jauna zobu pasta, kas saturēja trīs reizes vairāk fluora nekā standarta zobu pastas. Šīs zobu pastas mērķauditorija primāri ir indivīdi ar augstu kariesa riska līmeni.
Šis bija pirmais zinātniskais pētījums, kur tika novērtēta augsta satura fluoru saturošas zobu pastas efektivitāte.
Tas bija nejaušināta iedalījuma nepārredzams šķērsgriezuma pētījums, kurā piedalījās 16 brīvprātīgie, kas testēja dažādas zobu tīrīšanas tehnikas, lietojot gan augsta fluora satura (5000 ppm F), gan standarta zobu pastas (1450 ppm F) un tīrot zobus divas vai trīs reizes dienā.
Pētījumā tika secināts, ka tiem, kas trīs reizes dienā lietoja augsta satura fluorīda zobu pastu, bija četras reizes labāka fluora aizsardzība nekā tiem, kas divas reizes dienā lietoja standarta zobu pastu.
Šajā pašā pētījumā tika testēta arī jauna zobu tīrīšanas tehnika - zobu pastas uzklāšana uz zobiem ar pirkstiem, neizmantojot zobu birsti. Šī metode izrādījās tikpat efektīva kā trešā zobu tīrīšanas reize, kas paaugstināja fluora saturu mutes dobumā. Zobu pastas uzklāšana uz zobiem var būt viegls veids, kā zobiem piegādāt trešo fluora devu dienas laikā, piemēram, pēc pusdienām. Bet tas nedrīkst aizstāt zobu tīrīšanu ar fluoru saturošu zobu pastu no rīta un vakarā.
Zobu tīrīšana ar fluoru saturošu zobu pastu ir nozīmīga mutes dobuma veselībā - zinātniski pierādīts, ka fluoru saturošas zobu pastas lietošanai ikdienā ir profilaktisks efekts.
Pētnieki iesaka:
- lietot zobu pastu vismaz divas reizes dienā, pēc brokastīm un pirms gulētiešanas;
- ja nepieciešams, iztīrīt zobus arī trīs reizes dienā, pēc ēšanas zobu pastu var uzklāt zobiem bez zobu birstes izmantošanas;
- ja pacientam bieži ir kariess, tad jāiesaka zobu pastas ar augstu fluora saturu;
- jāizvairās no zobu pastas izskalošanas ar ūdeni.
Nordstrom A, Birkhed D. Effect of a third application of toothpastes (1450 and 5000 ppm F), including a 'massage' method on fluoride retention and pH drop in plaque. Acta Odontologica Scandinavica, 2012; 1.
Komentē G. Dukse
Vienmēr apspriežams jautājums. Kad tīrīt zobus? Kā pareizi tīrīt zobus? Ir vairāki pamatoti zobu tīrīšanas ieteikumi. Vieni uzskata, ka zobi jātīra pēc ēšanas, kad mutes dobumā ir visaugstākais risks kariesa attīstībai. Pastiprināta siekalu izdalīšanās kopā ar ēdienu košļāšanas procesā ātri noskalo fluorīdus no zobu virsmas. Ir arī mazāka iespēja fluorozes attīstībai, jo pilnā kuņģī fluorīdi uzsūcas ļoti maz. Citi, savukārt, uzskata, ka zobi jātīra pirms ēšanas, jo, mehāniski tīrot, mazinās zobu aplikums kopā ar kariesu veicinošiem faktoriem, bet fluora līmenis uz zobiem pieaug, tāpēc ēdot visi šie faktori cīnās pret kariesu. Turklāt naktī siekalu izdalīšanās ātrums un aizsargspējas ir ļoti mazas, tāpēc ieteicams tīrīt zobus pirms gulētiešanas.
Mans ieteikums - lietot kvalitatīvu fluorīdus saturošu zobu pastu divreiz dienā, pirms gulētiešanas un vienu reizi pa dienu uzreiz pēc maltītes, muti skalot ar nelielu daudzumu ūdens. Fluorīdu saturs no 6 gadu vecuma ~1500 ppm, vēlams aminofluorīdi.
