Kopš industriālās revolūcijas laikiem sabiedrība kļuvusi arvien atkarīgāka no tehnoloģijām. Mūsdienu sabiedrība meklē aizvien jaunus veidus, kā atvieglot ikdienu. Mūsu dzīve vairs nav iedomājam bez datora, tālruņa un citām elektroniskām ierīcēm. Mēs tās lietojam ik dienu, bet reti kurš aizdomājas, ka tās varētu būt kaitīgas veselībai. Šajā rakstā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par mūsdienu tehnoloģiju ierīču – televizoru, datoru, mobilo tālruņu – iespējamo kaitīgo ietekmi uz veselību.
Ilgstoša televīzijas skatīšanās - riska faktors cukura diabētam, kardiovaskulārām saslimšanām un nāvei
Ilgstoša televīzijas skatīšanās ir visvairāk izplatītais un biežākais mazkustīgas uzvedības modelis attīstītajās valstīs, un tas tiek saistīts ar saslimstību un mirstību. Tomēr sistemātiski un kvantitatīvi novērojumi līdz šim nav veikti.
Šā pētījuma mērķis bija veikt meta-analīzi par visiem līdz šim notikušajiem prospektīvajiem kohortu pētījumiem, lai noskaidrotu saistību starp televīzijas skatīšanos un 2. tipa cukura diabēta, fatālu un nefatālu kardiovaskulāro slimību risku un visu cēloņu mirstību.
Meta-analīzē tika iekļauti pētījumi par laika posmu no 1970. līdz 2011. gadam. Kohortu pētījumiem, kur tika rēķināts relatīvais risks, tika rēķināts arī 95% ticamības intervāls.
No astoņiem meta-analīzē iekļautajiem pētījumiem četros pētījumos tika pierādīts paaugstināts 2. tipa cukura diabēta risks (pētījumā bija iekļauti 175 938 indivīdi, no tiem ar 2. tipa cukura diabētu saslima 6428 uz 1,1 miljonu persongadiem), četros pētījumos - fatāls un nefatāls kardiovaskulārais risks (34 253 indivīdiem; 1052 jauni saslimšanas gadījumi) un trīs pētījumos paaugstināta visu cēloņu mirstība (26 509 indivīdi; 1879 nāves gadījumi uz 202 353 persongadiem). Relatīvais risks, skatoties televīziju 2 stundas katru dienu, bija 1,20 (95% TI [1,14-1,27]) 2. tipa cukura diabētam, 1,15 (95% TI [1,06-1,23]) fatālai un nefatālai kardiovaskulārajai slimībai un 1,13 (95% TI [1,07-1,18]) visu cēloņu mirstībai. Saistība starp pie televizora pavadīto laiku un 2. tipa cukura diabēta risku, un kardiovaskulāro slimību bija lineāra, savukārt visu cēloņu mirstības risks pieauga līdz ar televīzijas skatīšanās ilgumu vairāk nekā 3 stundas dienā. Paredzamā absolūtā riska atšķirība, skatoties televīziju katras 2 stundas dienā, bija 176 2. tipa cukura diabēta gadījumi uz 100 000 indivīdiem gadā, 38 fatālas kardiovaskulāras slimības uz 100 000 indivīdiem gadā un 104 visu cēloņu nāves gadījumi uz 100 000 indivīdu gadā.
Kopumā pētnieki secināja, ka ilgstoša televīzijas skatīšanās saistīta ar paaugstinātu 2. tipa cukura diabēta, kardiovaskulārās slimības un visu cēloņu mirstības risku.
Grøntved A, Hu FB. Television Viewing and Risk of Type 2 Diabetes, Cardiovascular Disease, and All-Cause Mortality. JAMA, 2011; 305(23): 2448-2455.
Dr. K. Azarjanas kometārs
Publikācija ir ļoti interesanta un liek aizdomāties gan jauniem, gan veciem. Labas vakariņas pēc smagas darbdienas un kopā ar ģimeni pavadīts vakars pie televizora. Tas ir kļuvis par ieradumu daudziem no mums. Interesants televīzijas šovs vai kāda komēdija ļauj atslēgties no ikdienas stresa, bet mazkustīgais dzīvesveids rada citas problēmas: paaugstinātu holesterīna līmeni, paaugstinātu asinsspiedienu, aptaukošanos, cukura diabētu, osteoporozi. Kardiovaskulārās slimības un/vai 2. tipa cukura diabēta attīstības risku paaugstina ne tikai "atkarība" no televizora, bet jebkura ilgstoša sēdēšana - sēdošs darbs vai darbs pie datora. Tomēr lielākā problēma ir tā, ka bieži vien mēs to visu ļoti labi apzināmies, bet nevēlamies mainīt ieradumus.
Televīzijas skatīšanās agrīnā vecumā saistīta ar riskiem vēlākā vecumā
Dažās pēdējās desmitgadēs televizors ir kļuvis par neatņemamu sastāvdaļu gandrīz ikvienā ģimenes mājoklī. Lai gan Amerikas Pediatru akadēmija sniegusi skaidrus un vecuma specifiskus ieteikumus par izvairīšanos no televizora ekspozīcijas zīdaiņiem, kā arī ieteikusi televīzijas skatīšanos bērniem pirms 2 gadu vecuma ierobežot līdz 2 stundām, vecāki slikti zina šos ieteikumus un neievēro tos. Vienā pētījumā tika atklāts, ka gandrīz puse 12-23 mēnešus vecu bērnu un 41% 24-35 mēnešus vecu bērnu pārsniedz ieteiktās rekomendācijas attiecībā uz televīzijas skatīšanos. Tiek uzskatīts, ka televīzijas skatīšanās aizstāj laiku, ko bērns varētu veltīt attīstošām aktivitātēm un uzdevumiem, kas veicinātu kogni tī vo, uz vedības un motoro attīstību.
Iepriekšējo gadu pētījumos ir pētīti lielāki bērni un televīzijas skatīšanās ietekme uz šiem bērniem, šajā pētījumā tika analizēta televizora ekspozīcija bērniem 29 un 53 mēnešu vecumā un tās ietekme uz akadēmisko, psihosociālo un dzīvesveida raksturojumu 4. klasē. Mērījumi salīdzināja vecāku, skolotāju un pašu bērnu sniegto informāciju. Tika sagaidīts, ka lielāka ekspozīcija būs saistīta ar zemākiem attīstības rādītājiem.
Pētījums tika veikts Kvebekā, stratificētā veidā pētījumam tika atlasīti 2837 zīdaiņi, kas dzimuši 1997. un 1998. gadā. Dalībnieki tika iekļauti beigu pētījumā, ja vecāki pilnvērtīgi aizpildīja anketu par katru bērna televīzijas skatīšanās reizi agrīnā vecumā (n=1314 no 2120 piecu mēnešu laikā), novērojums sākās, kad bērni mācījās 4. klasē (vidējais vecums bija 121,83 mēneši).
Televīzijas ekspozīcija 29 mēnešu vecumā bija vidēji 8,82 stundas nedēļā (SD=6,17) un pieauga līdz 14,85 (SD=8,05) stundām nedēļā 53 mēnešu vecumā. 11% bērnu 29 mēnešu vecumā un 23,4% bērnu 53 mēnešu vecumā televīziju skatījās ilgāk nekā 2 stundas dienā. Bērni, kam bija izglītotākas mātes, televīziju skatījās retāk 29 mēnešu vecumā (8,21 pret 11,29 stundām; p
Analizējot saistību starp televīzijas skatīšanās ilgumu agrīnā vecumā un akadēmiskajām zināšanām ceturtajā klasē, tika secināts, ka bērni, kas vairāk skatījās televizoru 29 mēnešu vecumā, ir ar sliktāku iesaisti klases dzīvē un zemākām matemātiskajām spējām. Katra papildu stunda pie televizora atbilst par 7% sliktākai iesaistei klases dzīvē un par 6% samazinātām matemātiskajām spējām. Televīzijas skatīšanās neietekmē lasīšanas prasmes.
Viktimizācija bija vienīgais psihosociālais mainīgais, ko ietekmēja televīzijas skatīšanās ilgums. Katra 1 stunda pie televizora agrā bērnībā paaugstina viktimizācijas risku par 10%.
Vēl tika secināts, ka ik stunda pie televizora 29 mēnešu vecumā par 10% paaugstina iespēju, ka bērns spēlēs videospēles, par 9% samazina vispārējo fiziskās sagatavotības rādītāju un par 13% samazina laiku, ko bērns nedēļā velta fiziskām aktivitātēm.
Televīzijas skatīšanās 29 mēnešu vecumā un pirmsskolas vecumā par 5% un par 3% paaugstina iespējamību, ka bērnam, sasniedzot 10 gadu vecumu, būs aptaukošanās. Agrīna televīzijas skatīšanās saistīta ar par 16% mazāku augļu un dārzeņu patēriņu un lielāku saldināto dzērienu (9%) un našķu (10%) patēriņu.
Pētnieki secināja, ka agrīna bērnība ir kritiskais periods gan kognitīvu, gan uzvedības funkciju attīstībā. Pētījumā tika novērota pieticīga, tomēr statistiski ticama saistība starp agrīnu televīzijas skatīšanos un mācību rezultātiem 4. klasē.
Pagani LS, Fitzpatrick C, Barnett TA, Dubow E. Prospective Associations Between Early Childhood Television Exposure and Academic, Psychosocial, and Physical Well-being by Middle Childhood. Arch Pediatr Adolesc Med, 2010; 164(5): 425-431.
Dr. K. Azarjanas kometārs
Uzskatu, ka bērni būtu iespējami vairāk jāizolē no televīzijas skatīšanās un datora. Pilnīgi noteikti tas ietekmē bērna fizisko un psihisko attīstību. Vecākiem ir ērti nosēdināt atvasi pie televizora: bērns ir aizņemts, bet paši beidzot var veltīt laiku sev. Tomēr tādējādi tiek sekmēta sava veida atkarība, kas veicina koncentrēšanās un komunikācijas spēju attīstības traucējumus, ietekmē bērna ēšanas ieradumus un veicina aptaukošanos, jo bērns jau no mazotnes tiek pieradināts pie mazkustīga dzīvesveida.
Klēpjdatora netermiskais apdraudējums spermas kvalitātei
Iepriekš veiktos pētījumos pierādīts, ka, klēpjdatoru turot uz ceļiem, tas uzkarst un sasilda arī sēkliniekus, mazinot vīriešu auglību. 2010. gada nogalē tika publicēti pētījuma rezultāti par klēpjdatoru starojuma iespējamo negatīvo ietekmi uz vīriešu auglību, izmainot DNS fragmentāciju un samazinot spermatozoīdu kustīgumu, kas nav saistīts ar iepriekš aprakstīto termisko efektu.
Lai novērtētu klēpjdatoru, kas saņem bezvadu interneta signālu (WiFi), ietekmi uz spermatozoīdiem, zinātnieki analizēja 15 vīriešu spermas paraugus. Paraugi tika sadalīti divās grupās: vieni, kas bija pakļauti WiFi signālam 4 stundas, un otri, kas nebija pakļauti šādam signālam. Lai gan abās grupās tika kontrolēta temperatūra (25oC), lai izslēgtu termiskos efektus, rezultāti uzrādīja statistiski ticamus DNS bojājumus un samazinātu spermatozoīdu kustīgumu grupā, kas saņēma WiFi signālu.
Pirms inkubācijas abām grupām tika novērtēti tādi spermas rādītāji kā koncentrācija, kustīgums, morfoloģija un vitalitāte. Novērtēšana pēc inkubācijas uzrādīja samazinātu spermatozoīdu kustīgumu grupā, kas lietoja klēpjdatoru ar WiFi signālu (8,2±7,3 pret 73,5±63,6; pWiFi signālu) lietošana sēklinieku rajonā pazemina spermas kvalitāti ar ne-termāliem efektiem un tāpat var samazināt grūtniecības iespējamību.
Šis bija pirmais pētījums, kas novērtēja klēpjdatoru ekspozīcijas efektu un radio frekvences elektromagnētisko viļņu no WiFi signāla ietekmi uz spermas kvalitāti in vitro modelī.
Pētījuma rezultātus ietekmēja mazais dalībnieku skaits un fakts, ka tas bija in vitro pētījums, bet šis bija tikai sākums jaunai pētījumu sērijai, kad dziļāk tiks pētīta klēpjdatoru ietekme uz reproduktīvo veselību. Tomēr jau tagad pētnieki iesaka pacientiem nelietot klēpjdatorus, it īpaši reproduktīvajā vecumā.
Avendano C, Jarvi K. Laptop Exposure Associated With Nonthermal Effect on Sperm Quality. American Society for Reproductive Medicine (ASRM) 66th Annual Meeting: Abstract O-249. Presentet October 27, 2010.
Dr. K. Azarjanas kometārs
Šā pētījuma dati ir interesanti, bet pētījumā iesaistīto personu skaits ir pārāk mazs, lai spriestu par datu ticamību. Bet domāju, ka padziļināts pētījums par klēpjdatoru ietekmi uz vīriešu reproduktīvo veselību varētu pierādīt to negatīvo ietekmi. Ir labi zināms, ka siltums ietekmē spermas kvalitāti un mazina auglību. Ne velti sēklinieki ir izvietoti ārpus ķermeņa.
Mobilie tālruņi, iespējams, ir kancerogēni
Pasaules Veselības organizācija (PVO) izplatījusi paziņojumu, ka mobilo tālruņu radiācija var būt kancerogēna. Saskaņā ar PVO Starptautiskās Vēža izpētes Aģentūras (IARC) datiem radiofrekvenču elektromagnētiskie lauki klasificējami kā iespējami kancerogēni cilvēkiem (grupa 2B), jo ir paaugstināts gliomas risks; daži pētījumi saistīti arī ar mobilo tālruņu izmantošanu.
Šo paziņojumu pamatoja ar plašu pārskatu par mobilo tālruņu drošību, ko veidoja darba grupa ar 31 zinātnieku no 14 valstīm, kuri regulāri tikās, lai novērtētu iespējamo kancerogenitātes risku no radiofrekvenču elektromagnētiskajiem laukiem. Pārskatā tika iekļauti gan pētījumi ar cilvēkiem, gan dzīvniekiem.
Mobilie tālruņi kļuvuši par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, un tiek lēsts, ka visā pasaulē ir aptuveni 5 miljardi mobilā tālruņa lietotāju. Lai gan ir daudzi pētījumi par iespējamo veselības risku, kas saistīts ar mobilo tālruņu lietošanu, īpaši tad, ja tos lieto ilgstoši, tomēr pētījumu rezultāti nav viendabīgi.
Nopietnākie un saistību apstiprinošie pētījumi veikti Zviedrijā. Šie pētījumi apstiprina paaugstinātu galvas smadzeņu audzēju risku, lietojot mobilo tālruni. Tie arī pierāda, ka augstāks risks ir gados jaunākiem tālruņa lietotājiem.
Mobilo tālruņu drošība pārbaudīta arī 13 lielos industrijas finansētos pētījumos. Lielākajā daļā šo pētījumu netika atklāts paaugstināts galvas smadzeņu audzēja risks, lietojot mobilos tālruņus. Šo pētījumu rezultāti ir pretēji Zviedrijā veiktajiem pētījumiem, tomēr jāatzīmē, ka Zviedrijā pētījumus nefinansēja industrija, līdz ar to rezultāti ir ticamāki.
Nav vienprātības ārstu un zinātnieku vidū par riska nozīmību vai to, ka šāds risks vispār ir. Viens no iemesliem, kāpēc grūti novērtē iespējamo saistību starp smadzeņu audzēju un mobilo tālruņu lietošanu, ir samērā īsais laika posms, kopš šīs ierīces izmanto liels skaits iedzīvotāju, bet daudziem audzējiem ir ilgs latentais periods.
Nacionālais Vēža institūts paziņojis: lai gan nav noskaidrota konsekventa saikne starp mobilo tālruņu lietošanu un vēzi, zinātnieki uzskata, ka pirms konkrētu secinājumu izdarīšanas nepieciešami papildu pētījumi.
Jonathan Samet, IARC darba grupas vadītājs, paziņojis: lai gan pierādījumi vēl arvien tiek vākti, pašreizējie ir pietiekami spēcīgi, lai izdarītu secinājumus un piešķirtu 2B klasifikāciju, kas nozīmē, ka varētu būt zināms risks, tāpēc jāturpina pētīt saikne starp mobilo tālruņu lietošanu un vēža risku.
Nelson R. Cell Phones Possibly Carcinogenic. Medscape Medical News. http://www.medscape.com/viewarticle/743673
Dr. K. Azarjanas kometārs
Piekrītu, ka mobilie tālruņi netiek izmantoti tik ilgi, lai spriestu par to ietekmi uz galvas smadzenēm. Pirmie mobilie tālruņi parādījās Japānā 1979. gadā, Eiropā tos lieto no 1981. gada, bet ASV tos plaši sāka izmantot tikai 1990. gados. Nejonizējošā starojuma, kas nāk no mobilajiem tālruņiem un citām ierīcēm (radari, satelītu stacijas, mikroviļņu krāsnis), ietekme uz cilvēka veselību tiek pētīta nepārtraukti. Mobilie tālruņi, protams, piesaista lielāku zinātnieku interesi, jo šī ierīce tiek turēta ļoti tuvu galvai un mūsu audi spēj absorbēt radiofrekvences enerģiju. Vienīgais šobrīd zināmais kaitīgais bioloģiskais nejonizējošā starojuma efekts ir spēja uzsildīt audus. Pētījumi par mobilo tālruņu spēju ietekmēt galvas smadzeņu audzēja attīstību ir pretrunīgi. Pētījums, kur tika iesaistīti jūrnieki, kas ilgstoši un pastāvīgi tiek pakļauti radiofrekvences enerģijas ietekmei, paaugstinātu smadzeņu audzēja risku neuzrādīja.
Mobilo tālruņu lietošanas saistība ar stresu, miega traucējumiem un depresijas simptomiem jauniešiem - prospektīvs kohortu pētījums
Saistībā ar ātru attīstību un plašu mobilo tālruņu izmantojamību, kā arī to milzīgo ietekmi uz saziņu un mijiedarbību ir svarīgi izpētīt mobilo tālruņu iespējamo negatīvo ietekmi uz veselību. Šā pētījuma mērķis bija izpētīt, vai ir saistība starp psihosociāliem aspektiem, garīgās veselības simptomiem un mobilo tālruņu lietošanu jaunu pieaugušo populācijā.
Pētījuma mērķa grupa - jauni pieaugušie vecumā no 20 līdz 24 gadiem (n=4156), kas atbildēja uz anketas jautājumiem un tika novēroti 1 gadu.
Mobilā tālruņa lietošanas paradumu novērtēšanai tika mērīts lietošanas biežums, prasības tālruņa sakaru pieejamībai, cik biežas ir pamošanās naktī tālruņa zvanu dēļ, pašnovērtējums par tālruņa pārmērīgu lietošanu. Kā garīgās veselības sekas tika mērītas šādas pozīcijas: stresa līmenis, miega traucējumi un depresijas simptomi. Tika rēķināta prevalences attiecība šķērsgriezumā un iespējamā saistība starp mobilā tālruņa ekspozīciju un ietekmi uz garīgo veselību atsevišķi vīriešiem un sievietēm.
Mazliet vairāk nekā puse pētījumu dalībnieku tika klasificēti kā reti mobilā tālruņa lietotāji (5 vai mazāk zvani un 5 vai mazāk īsziņas katru dienu), bet 22% vīriešu un 24% sieviešu tika klasificēti kā bieži mobilā tālruņa lietotāji (11 un vairāk zvanu vai īsziņu dienā).
13% vīriešu un 22% sieviešu atzina: viņiem pašiem šķiet - vai tuvinieki ir aizrādījuši -, ka viņi pārāk daudz lieto mobilo tālruni, savukārt 6% vīriešu un 14% sieviešu ir mēģinājuši samazināt tālruņa lietošanas biežumu, bet tas bijis neveiksmīgi.
Sievietes pētījuma sākumā gandrīz divas reizes biežāk sūdzējās par stresu nekā vīrieši (attiecīgi 29% un 16%). 23% vīriešu un 34% sieviešu atzīmēja miega traucējumus. 27% vīriešu atzīmēja vienu, bet 24% vīriešu - divus depresijas simptomus; 30% sieviešu atzīmēja vienu, bet 34% - divus depresijas simptomus. Tiem dalībniekiem, kas neatzīmēja simptomus pētījuma sākumā, simptomu prevalence tika novērota 1 gada periodā: stress tika novērots 10% vīriešu un 19% sieviešu, miega traucējumi - 15% vīriešu un 20% sieviešu, viens depresijas simptoms - 24% vīriešu un 28% sieviešu, divi depresijas simptomi - 12% vīriešu un 18% sieviešu.
Pētījumā tika konstatēta šķērsgriezuma saistība starp biežu, salīdzinot ar retu, mobilā tālruņu lietošanu un depresijas simptomiem vīriešiem un sievietēm.
Izslēdzot dalībniekus, kas par garīgās veselības simptomiem ziņoja pētījuma sākumā, tika secināts, ka bieža tālruņa lietošana saistīta ar miega traucējumiem un depresijas simptomiem vīriešiem (attiecīgi prevalences attiecība (PR) ir 1,8; 95% TI [1,21-2,69] un 1,7; 95% TI [1,14-2,46]) un depresijas simptomiem sievietēm (PR=1,5; 95% TI [1,02-2,24]), novērojot 1 gadu. Šajā pētījumā tika pierādīts, ka ir saistība starp pārmērīgu mobilo tālruņu lietošanu un stresu/miega traucējumiem sievietēm un stresu, miega traucējumiem un depresijas simptomiem gan sievietēm, gan vīriešiem.
Kopumā pētnieki secināja, ka bieža mobilā tālruņa lietošana saistīta ar stresu, miega traucējumiem un depresijas simptomiem jauniem pieaugušajiem gan vīriešu, gan sieviešu populācijā.
Thomée S, Härenstam A, Hagberg M. Mobile Phone Use and Stress, Sleep Disturbances, and Symptoms of Depression among Young Adults - A Prospective Cohort Study. BMC Public Health, 2011; 11.
Dr. K. Azarjanas kometārs
Cilvēki, kas mobilos tālruņus izmanto biežāk, lielākoties lieto tos darba vajadzībām, risinot dažādas problēmas un uzdevumus. Paralēli tiek veiktas citas darbības, piemēram, vadīts automobilis, kas arī ir neapzināts stress. Uzskatu, ka cilvēku garīgo veselību ietekmē dzīves ritms kopumā. Mobilo tālruņu lietošana ir tikai viens faktors, kas veicina stresa, depresijas un bezmiega attīstību.
