Menstruālās sāpes ir viena no biežākajām ginekoloģiskajām sūdzībām sievietēm reproduktīvajā vecumā. Sāpju intensitāte ir individuāla, taču ārstēšanas principi ir līdzīgi — ar farmakoloģiskām, dabas un citām ārstēšanas metodēm iepazīstinām šajā literatūras apskatā.
Farmakoloģiska dismenorejas ārstēšana
AVOTS: Roger P Smith, Andrew M Kaunitz. Treatment of primary dysmenorrhea in adult women. UpToDate.com, topic last updated: Jun 09, 2016.
Dismenorejas ārstēšanas mērķis ir nodrošināt pietiekamu sāpju mazināšanos, lai sievietes spētu veikt lielāko daļu vai visas ikdienas aktivitātes. Primāras dismenorejas ārstēšanu var sākt empīriski. Ja precīza sievietes anamnēze un fizikālā izmeklēšana pārliecinoši norāda uz primāru dismenoreju, laboratoriski, attēldiagnostiski izmeklējumi un/vai laparoskopija nav obligāti, lai izslēgtu sekundāras dismenorejas cēloņus.
Ārstēšana ir simptomātiska, jāpielāgo individuāli, ņemot vērā sāpju smagumu un ikdienas aktivitāšu ierobežojumu, kas sievietēm būtiski atšķiras (1. tabula).
1. tabula
Sāpju intensitāte un ietekme uz ikdienas aktivitātēm
Pirms farmakoloģiskas ārstēšanas ieteicams apspriest tādus sāpju mazināšanas paņēmienus kā siltuma kompreses, fiziskās aktivitātes un relaksācijas metodes. Pirmās izvēles farmakoloģiska ārstēšana ir nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un/vai estrogēnu–progestīnu saturoši kontracepcijas līdzekļi atbilstīgi sievietes klīniskajam stāvoklim. Sievietēm, kam dismenoreju varētu ārstēt ar kontraceptīvu iedarbību, ieteicams izvēlēties estrogēnu–progestīnu saturošu kontracepciju. Sievietēm, kas nevēlas lietot hormonālus preparātus, ieteicami NSPL, tomēr dažkārt metodes ir jākombinē.
Sievietēm, kam sāpju atvieglojums pēc trim ār-stēšanas mēnešiem ar NSPL vai estrogēnu–progestīnu saturošiem kontracepcijas līdzekļiem nav pietiekams, jāapsver sekundāras dismenorejas iespēja. Šīm sievietēm, iespējams, nepieciešama diagnostiska laparoskopija vai empīrisks terapijas kurss ar gonadotropo hormonu atbrīvotājfaktoru (GnRH) agonistiem. Sievietēm ar dismenoreju, kas attīstījusies sekundāri endometriozes dēļ, pierādīts intrauterīno progestīnu saturošu spirāļu efekts.
Nav standarta shēmas, kā ārstēt primāru dismenoreju, ja sāpju kontrole neizdodas ar NSPL un hormonālo kontracepciju. Tālāko ārstēšanu nosaka tādi pacientes faktori kā ārstēšanas mērķi, terapijas metožu izmaksu efektivitāte un citi.
Pašaprūpe
Sāpju atvieglojums iespējams ar dažādām pašaprūpes metodēm. No tām par efektīvāko pierādītas siltuma kompreses.
Siltums
Pētījumos ar pacienšu iedalījumu pēc nejaušības principa siltuma kompreses vēdera lejasdaļai pierādītas kā efektīvas dismenorejas mazināšanā. Turklāt pierādīts, ka siltums ir tikpat efektīvs kā ibuprofēns un efektīvāks par acetminofēnu. Lai arī metode ir neērta, tomēr tai nav blakņu un siltuma plāksteri var uzlabot citu ārstēšanas metožu efektivitāti.
Kādā pētījumā ar dalībnieču iedalījumu pēc nejaušības principa 84 sievietēm ordinētas šādas kombinācijas: sildošs plāksteris + placebo, nesildošs plāksteris + ibuprofēns (400 mg), sildošs plāksteris + ibuprofēns vai nesildošs plāksteris + placebo. Sievietēm, kas lietoja sildošu plāksteri un ibuprofēnu (400 mg), novēroja būtisku sāpju mazināšanos, salīdzinot ar tām, kas lietoja nesildošu plāksteri un placebo. Lai gan sildoša plākstera + ibuprofēna lietošana nebija pārāka par nesildoša plākstera + ibuprofēna lietošanu, tomēr pierādīts, ka sildošā plākstera lietošana būtiski paātrina sāpju mazināšanos.
Fiziska slodze un seksuāla aktivitāte
Pētījumā ar pacienšu iedalījumu pēc nejaušības principa pierādīts, ka fiziska slodze mazina mens-truāciju sāpes un citus simptomus. Šādi rezultāti iegūti arī vairākos novērojuma pētījumos: fiziska slodze mazina dismenorejas attīstību un/vai uzlabo simptomus. Tā kā fiziskai slodzei ir daudz priekšrocību veselības uzturēšanā, tā noteikti jāiesaka visām sievietēm, īpaši tām, kam ir sēdošs dzīvesveids.
Dažos pētījumos norādīta arī jogas un seksuālās aktivitātes pozitīvā nozīme. Ir ziņojumi, ka aktīva dzimumdzīve mazina ar menstruācijām saistīto diskomfortu.
Ieradumu maiņa
Nav pierādījumu par biheiviorālās terapijas efektivitāti menstruālo sāpju ārstēšanā, tomēr dažām sievietēm tā var noderēt. Arī diētas maiņai var būt ietekme uz dismenoreju. Kādā klīniskā pētījumā par 33 sievietēm ar primāru dismenoreju un premenstruāliem simptomiem divus mēnešus bija jālieto veģetārs uzturs ar zemu tauku saturu vai placebo. Sievietēm veģetārās diētas grupā fiksēja statistiski nozīmīgu sāpju intensitātes un ilguma mazināšanos, kā arī svara samazināšanos (pētījuma laikā ķermeņa masa samazinājās par vidēji 1,8 kg).
Pētījumā par piena produktu lietošanu (piedalījās 127 sievietes) noskaidrots, ka sievietes, kas dienā uzņem 3—4 porcijas piena produktu, retāk cieš no dismenorejas simptomiem nekā sievietes, kas piena produktus nelieto.
Divos pētījumos par E vitamīna efektivitāti noskaidrots, ka tā lietošana 500 DV 1 × dienā vai 200 DV 2 × dienā piecas dienas, lietošanu sākot divas dienas pirms menstruācijām, ir efektīvāka par placebo dismenorejas mazināšanā.
Sistēmiskā pārskatā konstatēts, ka B1 vitamīna lietošana (100 mg dienā), B6 (200 mg dienā) un zivju eļļas lietošana ir efektīvākas metodes par placebo sāpju mazināšanā.
Nejaušinātā pētījumā par sievietēm, kam 25–hidroksivitamīna D līmenis serumā bija zem 45 ng/ml, konstatēts, ka vienas lielas D3 vitamīna devas (30 000 DV) lietošana piecas dienas pirms gaidāmajām menstruācijām nozīmīgi samazina sāpju intensitāti, salīdzinot ar placebo.
Farmakoloģiska ārstēšana
Labākie menstruālo sāpju mazināšanas rezultāti gūti pētījumos ar farmakoloģisku terapiju. Lai gan placebo iedarbība šķiet pietiekami efektīva ārstēšanas pirmajā mēnesī, tomēr laika gaitā efektivitāte strauji mazinās. Pierādīts, ka ārstēšana ar placebo ir efektīva 84 % sieviešu pirmajā ārstēšanas mēnesī, 9 % sieviešu otrajā, 16 % sieviešu trešajā un tikai 10 % sieviešu ceturtajā. Toties NSPL lietošana bija efektīva 80—86 % sieviešu un šis rādītājs saglabājās arī nākamajos četros ārstēšanas mēnešos.
NSPL un hormonālā kontracepcija ir farmakoloģiskas ārstēšanas stūrakmeņi. Nav pētījumu, kur salīdzināta NSPL efektivitāte pret hormonālās kontracepcijas efektivitāti primāras dismenorejas ārstēšanā. Ja pēc 2—3 mēnešiem terapija ar vienu no šīm metodēm nav efektīva, ieteicams sākt ārstēšanu ar otru. Tāpat jāatceras, ka jāpārskata diagnoze, ja neviena no abām ārstēšanas metodēm nav pietiekami efektīva.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi
Dati no pētījumiem ar pacienšu iedalījumu pēc nejaušības principa pierāda NSPL efektivitāti primāras dismenorejas ārstēšanā: sistēmiskā pārskatā par 73 pētījumiem pierādīts, ka NSPL ir nozīmīgi efektīvāki par placebo vai paracetamolu. Nav skaidri zināms, vai kāds konkrēts NSPL ir efektīvāks vai drošuma ziņā labāks par citiem. Lai gan dažos pētījumos nav novērotas atšķirības efektivitātē, citos norādīts, ka fenamāti (mefenamīnskābe, tolfen-amīnskābe, meklofenamāts, bromfenaks) ir efektīvāki par fenilpropionskābes derivātiem (ibuprofēns, naproksēns). Abas NSPL grupas inhibē prostaglandīnu sintēzi, taču fenamāti bloķē arī prostaglandīnu darbību, un tas varētu būt labākas efektivitātes pamatojums.
Nav pietiekamu datu, kuru NSPL klasi ieteikt sievietēm ar dismenoreju. Iesaka sākt ar fenilpropionskābes derivātiem lielākās devās. Atšķirīgās NSPL devas norādītas 2. tabulā. Parasti sāk ar ibuprofēnu 400 mg vai 600 mg devā ik 4—6 stundas vai 800 mg ik 8 stundas (maksimālā deva 2400 mg diennaktī) menstruāciju pirmajā dienā, šādu shēmu turpina divas trīs dienas, ņemot vērā sāpju intensitāti. Šādas ārstēšanas plusi ir tās izmaksas, ibuprofēns ir bezrecepšu medikaments, pierādīta efektivitāte.
2. tabula
NSPL devas dismenorejas ārstēšanai
Ja fenilpropionskābes derivāti pietiekami nemazina sāpes, var lietot fenamātus (piemēram, mefamīnskābi 500 mg ik pēc 6 stundām pa 250 mg trīs dienas). Tā kā NSPL parasti lieto neilgi un kopumā veselām jaunām sievietēm, tad blakņu attīstību novēro retāk.
Vidēji smagas līdz smagas primāras dismenorejas ārstēšanai apstiprināti daži ciklooksigenāzes–2 (COG2) inhibitori. Šīs grupas medikamenti ir nedaudz dārgāki, bet var noderēt sievietēm, kam ir lielāks gastroduodenālas toksicitātes risks. Tā kā prostaglandīni ietekmē ovulāciju, tad NSPL un jo īpaši COG2 inhibitori var šo procesu aizkavēt. Dažos pētījumos šis COG2 inhibitoru efekts pētīts kā potenciāls avārijas kontracepcijas līdzeklis. Klīniskajos pētījumos par NSPL ietekmi uz ovulāciju novērots nenozīmīgs efekts.
Hormonālā kontracepcija
Sievietēm ar primāru dismenoreju, kam noderīgs būtu arī kontraceptīvais efekts, kā pirmās līnijas līdzekļus iesaka estrogēnu–progestīnu saturošu kontracepciju. Estrogēna–progestīna kontracepcijas līdzekļu sastāvā ir sintētiski progestīni, kas nomāc ovulāciju un ilgākā periodā samazina endometrija biezumu. Plāns endometrija slānis satur relatīvi nedaudz arahidonskābes (prostaglandīnu sintēzes substrāts). Šo endometrija izmaiņu dēļ estrogēna–progestīna kontracepcijas līdzekļi samazina gan menstruāciju apjomu, gan dzemdes kontrakcijas menstruāciju laikā, tādā veida mazinot dismenoreju.
Sistēmiskā nejaušinātu pētījumu pārskatā nozīmīgs efekts dismenorejas ārstēšanā pierādīts estrogēnu–progestīnu saturošiem kontracepcijas līdzekļiem. Pētījumos, kur salīdzināta dažādas estrogēnu un progestīnu devas saturoša kontracepcija, nav pierādīta būtiska atšķirība efektivitātē. Vienā pētījumā ziņots par trešās paaudzes progestīnu (dezogestrela un gestodēna) pārākumu pār pirmās un otrās paaudzes progestīniem (norgestrelu, levonorgestrelu, noretisteonu).
Sievietēm, kam tradicionālā orālo kontracepcijas līdzekļu lietošanas shēma (21 dienu medikaments/7 dienas placebo) nesniedz pietiekamu efektu, iesaka lietot kontracepciju, kur ir saīsināts no hormoniem brīvais periods (24/4).
Transdermāli plāksteri un intravagināls riņķis ir relatīvi jaunas metodes, tāpēc dismenorejas ārstēšanā nav pētītas tik plaši. Estrogēnu–progestīnu kontracepcijas ietekme uz endometriju ir līdzīga neatkarīgi no ievades metodes, tāpēc efektivitātei būtu jābūt līdzīgai.
Divpadsmit nejaušinātu pētījumu meta–analīzē salīdzināts kontraceptīvais intravaginālais riņķis ar hormonālo kontracepciju tablešu veidā, novērots līdzīgs efekts dismenorejas mazināšanā. Intravaginālā riņķa lietotājām dismenorejas sastopamība no 17,4 % samazinājās līdz 5,9 %, bet perorālās kontracepcijas lietotājām no 19 % līdz 6,4 %. Salīdzinot dismenorejas sastopamību sievietēm, kas lieto transdermālu plāksteri un perorālo kontracepciju, dismenoreja mazliet biežāk novērota sievietēm, kas lieto transdermālo plāksteri (13,3 % iepretī 9,6 %).
Tikai progestīnu saturoša kontracepcija nav plaši pētīta dismenorejas ārstēšanā.
Sievietēm ar dismenoreju ir efektīva arī injicējama kontracepcija, kas satur ilgstošas darbības progestīnu. Ap 50 % sieviešu gada laikā kopš injekciju sākšanas iestājas amenoreja, tāpēc metode ir noderīga.
Sistēmiskos nejaušinātu pētījumu pārskatos un ar placebo kontrolētos pētījumos par pacientēm ar intrauterīnu spirāli (kas atbrīvo 20 mkg levonorgestrela dienā) ziņots par dismenorejas sastopamības mazināšanos. Tas novērots arī sievietēm ar endometriozi, adenomiozi. Arī mazākas levonorgestrela devas spirāles pierādītas kā efektīvas dismenorejas ārstēšanā. Turpretī varu saturošas spirāles lietotājām pirmajā lietošanas gadā novēro biežāku dismenoreju.
Tokolītiķi
Primāru dismenoreju rada pastiprināta dzemdes muskulatūras kontrahēšanās. Tāpēc medikamenti, kas nomāc dzemdes kontraktilitāti (tokolītiķi), varētu būt efektīvi dismenorejas ārstēšanā. Tokolītiski iedarbojas nitroglicerīns un kalcija kanālu blokatori. Plašā divkārt maskētā un ar placebo kontrolētā šķērsgriezuma pētījumā konstatēts, ka glicerila trinitrātu saturoši plāksteri (0,1 mg stundā) ir efektīvi dismenorejas ārstēšanā. Tomēr pētījumā, kur tas salīdzināts ar NSPL (diklofenaks 50 mg dienā), tas bija mazāk efektīvs, kā arī biežāk novērotas blaknes, īpaši galvassāpes.
Nifedipīns (20—40 mg) samazina dzemdes kontrakcijas un mazina dismenoreju. Pētījumā, kur 12 sievietes lietoja nifedipīnu (vienu 30 mg devu), 60 minūtēs novērota dismenorejas mazināšanās. Citā pētījumā tam pierādīta efektivitāte 36 no 40 sievietēm, kas piedalījās pētījumā, taču novēroja arī blaknes (sarkšanu, tahikardiju, galvassāpes).
Dažos nelielos pētījumos noskaidrots, ka magnijs ir efektīvāks par placebo, tam ir arī laba panesība dismenorejas gadījumā.
Fosfodiesterāzes inhibitori
Inhibējot fosfodiesterāzi, tie veicina NO vazodilatējošo efektu, atvieglojot asins plūsmu miometrijā, tādējādi mazinot primāru dismenoreju. Šīs dismenorejas ārstēšanas trūkums ir biežā blakņu attīstība. Ir pētīta fosfodiesterāzes inhibitoru intravagināla lietošana: 62 pacientēm ar dismenoreju ordinēts sildenafils vienā 100 mg devā, novērots, ka tas labāk par placebo mazina dismenoreju.
Transkutāna elektriska nervu stimulācija
Sievietēm, kam pret medikamentozu ārstēšanu refraktāra dismenoreja ir ilgāk par sešiem mēnešiem, nosaka hronisku iegurņa sāpju diagnozi. Šīm sievietēm efektīva ārstēšanas metode ir transkutāna elektriska nervu stimulācija (TENS).
TENS darbojas divējādi:
paaugstina sāpju slieksni;
stimulē endorfīnu izdali no perifērajiem nerviem un muguras smadzenēm.
Pētījumā, kur analizēti dati par 124 sievietēm, kam izmantoja TENS, dismenoreja mazinājusies labāk nekā ar placebo. Tomēr sāpju mazināšanās ar TENS monoterapijā ir mazāka nekā kombinācijā ar pretsāpju medikamentiem.
Ķirurģiska ārstēšana
Ķirurģiski pāršķeļot nervus iegurnī (presakrāla neirotomija), iespējams mazināt hroniskas iegurņa sāpes. Tomēr nav pietiekamu pierādījumu par metodes efektivitāti dismenorejas ārstēšanā.
Dr. D. Baranovska: “Sāpīgas menstruācijas neapšaubāmi ir viena no biežākajām, bet nebūt ne vienkāršākajām tēmām ambulatori strādājoša ginekologa ikdienā. Aprakstītais farmakoloģiskais un ārstnieciskais arsenāls visbiežāk arī ir tas, ar ko mēs manipulējam, lai atvieglotu pacienšu ciešanas. Varu tikai piekrist, ka NSPL un hormonālā kontracepcija, samērojot ar pacientes reproduktīvajiem plāniem, ir dismenorejas farmakoloģiskās ārstēšanas stūrakmeņi. Taču ir interesanti uzzināt arī par dažādām citām, piemēram, fizikālām un ķirurģiskām, iespējām sāpju mazināšanā.”
Uztura bagātinātāju efektivitāte
AVOTS: Pattanittum P, Kunyanone N, Brown J, Sangkomkamhang US, Barnes J, Seyfoddin V, Marjoribanks J. Dietary supplements for dysmenorrhoea. Cochrane Database Syst Rev, 2016 Mar 22; 3: CD002124.
Dismenoreja ir bieža sūdzība ginekoloģiska profila pacientēm. Tradicionāli to ārstē ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NSPL) un orālo kontracepciju; abi mazina miometrija aktivitāti (dzemdes kontrakcijas). Atšķirīga ārstēšanas iespēja ir tādi uztura bagātinātāji kā ārstniecības augi, vitamīni, minerāli, enzīmi un aminoskābes. Lai noteiktu to efektivitāti un drošumu, veikta pētījumu meta–analīze par kontrolētiem pētījumiem, kuros vidēji smagas un smagas primāras vai sekundāras dismenorejas ārstēšanai izmantoti uztura bagātinātāji. Pētnieki salīdzināja uztura bagātinātāju efektivitāti pret citiem uztura bagātinātājiem, placebo, NSPL.
Meta–analīzē izmantoti dati par 27 pētījumiem ar pacienšu iedalījumu pēc nejaušības principa, kuros kopumā piedalījās 3101 sieviete. Lielākā daļa pētījumu veikti jaunām sievietēm pusaudžu vecumā ar primāru dismenoreju. Vienā pētījumā analizētas pacientes ar sekundāru dismenoreju. Pētījumos izmantoti tādi tautas medicīnas līdzekļi kā:
kumelīte (Matricaria chamomilla, M recutita, Chamomilla recutita ),
kanēlis (Cinnamomum zeylanicum, C. verum ),
roze (Rosa damascena ),
dilles (Anethum graveolens ),
fenhelis (Foeniculum vulgare ),
fenugriks (Trigonella foenum–graecum ),
ingvers (Zingiber officinale ),
guāva (Psidium guajava ),
rabarbers (Rheum emodi ),
usas (Xysmalobium undulatum ),
baldriāns (Valeriana officinalis ),
zatārija (Zataria multiflora ).
Citi līdzekļi, kas dažādās devās analizēti pētījumā, bija zivju eļļa, melatonīns, B1 un E vitamīns, cinka sulfāts.
Sāpju mazināšanos novērtēja pēc vizuāli analogās sāpju skalas (VAS), kurā punktu skaits ir no 0 līdz 20, vai pēc sāpju atvieglojuma pirmajā novērošanas reizē pēc terapijas sākšanas.
Uztura bagātinātāji pret placebo
Netika novērota efektivitāte E vitamīna, diļļu, guāvas vai fenheļa lietotājām. Neliela efektivitāte novērota pacientēm, kas lietoja fenugriku, zivju eļļu monoterapijā vai kombinācijā ar B1 vitamīnu, ingveru, baldriāniem, B1 vitamīnu monoterapijā un cinka sulfātu. Dati par kumelītes un kanēļa lietošanu, salīdzinot ar placebo, nebija piemēroti analīzei.
Uztura bagātinātāji pret NSPL
Pētījumos nenovēroja efektivitātes atšķirības starp NSPL, diļļu, fenheļa, guāvas, rabarberu vai baldriānu lietošanu. Pierādīts ļoti neliels kumelīšu pārākums pār NSPL.
Uztura bagātinātāju efektivitātes salīdzinājums
Netika pierādīta efektivitātes atšķirība, lietojot ingveru un cinka sulfātu. B1 vitamīns, iespējams, ir efektīvāks par zivju eļļu.
Uztura bagātinātāji sekundāras dismenorejas ārstēšanā
Netika pierādīta nozīmīga melatonīna efektivitāte, salīdzinot ar placebo sekundāras dismenorejas ārstēšanā, kas attīstījusies pacientēm ar endometriozi.
Kopumā trūkst kvalitatīvu pierādījumu par kāda uztura bagātinātāja efektivitāti dimenorejas ārstēšanā un datu par to lietošanas drošumu. Tomēr vairākiem uztura bagātinātājiem konstatēta neliela efektivitāte, tāpēc ir pamatoti veikt plašākus pētījumus šajā jomā.
Dr. D. Baranovska: “Mūsdienu dzīve, informācijas pārbagātība, pacientu uzskatu un pieredzes dažādība ir faktori, kas bieži ietekmē ārstniecības plānu. Un pat tad, ja statistiski ticami pētījumi neapliecina nozīmīgu un efektīvu kādu dabas līdzekļu vai uztura bagātinātāju ietekmi uz simptomu mazināšanos, vienmēr būs pacienti, kas principiāli pretosies hormonāliem līdzekļiem vai citiem ķīmiskiem preparātiem. Tad nu šeit ir saraksts, kurā iedvesmu var meklēt visi tie, kam dabas līdzekļi tomēr ir sirdij tuvāki un veselībai palīdzoši.”
Vai D vitamīns ietekmē sāpju intensitāti?
AVOTS: Moini A, Ebrahimi T, Shirzad N, Hosseini R, Radfar M, Bandarian F, Jafari-Adli S, Qorbani M, Hemmatabadi M. The effect of vitamin D on primary dysmenorrhea with vitamin D deficiency: a randomized double-blind controlled clinical trial. Gynecol Endocrinol, 2016; 32(6): 502-505.
Lai noskaidrotu D vitamīna efektivitāti primāras dismenorejas ārstēšanā pacientēm, kam konstatēts nepietiekams D vitamīna līmenis asinīs, veikts divkārt maskēts, ar placebo kontrolēts pētījums ar pacienšu iedalījumu pēc nejaušības principa, kurā piedalījās 60 sievietes ar primāru dismenoreju. Sievietes iedalīja divās grupās: D vitamīna grupā (n = 30) un kontroles grupā (n = 30). Astoņas nedēļas reizi nedēļā bija jālieto vai nu 50 000 DV perorāla D vitamīna, vai placebo. Pēc diviem mēnešiem novēroja būtisku D vitamīna koncentrācijas atšķirību serumā starp grupām (p < 0,001). Novērota būtiska sāpju mazināšanās sievietēm D vitamīna grupā. Sāpju intensitāte pēc 8 nedēļas ilgušas D vitamīna lietošanas samazinājās un būtiski vājāka saglabājās arī mēnesi pēc ārstēšanas pārtraukšanas (p < 0,001).
Secināts, ka lielas D vitamīna devas (50 000 DV) lietošana reizi nedēļā ir efektīva primāras dismenorejas ārstēšanā; iespējams, ka D vitamīns var mazināt sāpju intensitāti.
Dr. D. Baranovska: “Par D vitamīna nozīmi dažādu organisma fizioloģisko un patoloģisko procesu norisē un attīstībā pēdējos gados runā arvien vairāk un uzstājīgāk. Pētījumi gan apliecina D vitamīna būtisko nozīmi dažādu funkciju nodrošināšanā, gan runā par pārspīlēto tā glorificēšanu veselības nodrošināšanā. Lai kā būtu patiesībā, mēs Latvijā dzīvojam D vitamīna deficīta zonā, tāpēc katram — gan pacientam, gan ārstam — laiku pa laikam vēlams atcerēties, ka analīzēs jāpārbauda D vitamīna līmenis asinīs, gan arī tas jāpalieto, lai justos labāk, īpaši tumšajā rudens un ziemas periodā.”
KOPSAVILKUMS
Pirms farmakoloģiskas menstruālo sāpju ārstēšanas ieteicams apspriest tādus sāpju mazināšanas paņēmienus kā siltuma kompreses, fiziskās aktivitātes un relaksācijas metodes.
Pirmās izvēles farmakoloģiska ārstēšana ir nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un/vai estrogēnu–progestīnu saturoši kontracepcijas līdzekļi atbilstīgi sievietes klīniskajam stāvoklim.
Nav standarta shēmas, kā ārstēt primāru dismenoreju, ja sāpju kontrole neizdodas ar NSPL un hormonālo kontracepciju. Tālāko ārstēšanu nosaka tādi pacientes faktori kā ārstēšanas mērķi un terapijas metožu izmaksu efektivitāte.
Tokolītiski medikamenti, kas nomāc dzemdes kontraktilitāti (tokolītiķi), varētu būt efektīvi dismenorejas ārstēšanā. Tādi ir nitroglicerīns un kalcija kanālu blokatori.
Sievietēm, kam pret medikamentozu ārstēšanu refraktāra dismenoreja ir ilgāk par sešiem mēnešiem, nosaka hronisku iegurņa sāpju diagnozi. Šīm sievietēm efektīva ārstēšanas metode ir transkutāna elektriska nervu stimulācija (TENS).
Latvijā ir D vitamīna deficīta zona, tāpēc katram — gan pacientam, gan ārstam — laiku pa laikam būtu vēlams atcerēties gan pārbaudīt D vitamīna daudzumu asins analīzēs, gan arī to palietot, lai justos labāk.
