Lai cīnītos ar augstiem sliktā holesterīna skaitļiem analīžu lapiņā un novērstu nevēlama kardiovaskulāra notikuma risku pacientam nākotnē, pirmais ir dzīvesveida modifikācija — sportiskas aktivitātes, svara mazināšana, veselīgs uzturs.
Diemžēl ikdienas praksē šie ieteikumi nav tik vienkārši izpildāmi un reti kurš pacients ir tik līdzestīgs, ka aptaukošanos, dislipidēmiju un citus nevēlamos riska faktorus izdodas novērst bez medikamentozas iejaukšanās.
Kardiovaskulārā riska profils vidējās paaudzes pacientiem ar aterogēnu dislipidēmiju Lietuvā
AVOTS: Kutkiene S, et al. Cardiovascular risk profile of patients with atherogenic dyslipidemia in middle age Lithuanian population. Lipids In Health And Disease, 2018; 17(1): 208.
Aterogēna dislipidēmija (AD) ir izmainīta seruma lipīdu koncentrācija paaugstināta triglicerīdu (TG) līmeņa un pazemināta augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ABLH) līmeņa fonā. Ir zināms, ka AD gadījumā paaugstinās risks kardiovaskulāram notikumam pacientiem ar vai bez koronāro artēriju slimības.
AD ir bieža problēma pacientiem ar aptaukošanos, metabolisko sindromu, rezistenci pret insulīnu, 2. tipa cukura diabētu un koronāro artēriju slimību. Nav skaidrs, vai AD gadījumā risks kardiovaskulāro notikumu attīstībai ir lielāks nekā tad, ja ir tikai paaugstināts TG līmenis vai tikai pazemināts ABLH līmenis. Pētījumā izzināja, cik izplatīta ir AD, hipertrigliceridēmija (> 1,7 mmol/l) un zems ABLH līmenis vidēja gadagājuma cilvēkiem (< 1,2 mmol/l sievietēm un < 1 mmol/l vīriešiem) Lietuvā, un salīdzināja kardiovaskulāros riskus ar atšķirīgi izmainītiem lipīdu profiliem.
Metodes
Pētījums ir daļa no LitHiR primārās profilakses programmas Lietuvā, kas sākta 2006. gadā. Pētījumā iekļauti 40—54 gadus veci vīrieši un 50—64 gadus vecas sievietes bez zināmas kardiovaskulāras slimības. No visiem Lietuvas reģioniem 2009.—2016. gadā pētījumā iekļāva 92 373 dalībniekus, izmaiņas lipīdu profilā konstatēja 25 746 pacientiem (68,6 % sieviešu, 31,4 % vīriešu), tāpēc viņu datus izmantoja statistiskajai analīzei.
Rezultāti
Dalībniekiem, kam konstatēta AD, tika novēroti nelabvēlīgāki riska faktori kardiovaskulāra notikuma iespējamībai nekā tiem, kam bija vai nu paaugstināts TG līmenis, vai arī zems ABLH līmenis.
AD gadījumā pacientiem biežāk novēroja arteriālu hipertensiju (OR 1,96, 95 % TI 1,87—2,01), smēķēšanu (OR 1,20, 95 % TI 1,14—1,27), cukura diabētu (OR 2,74, 95 % TI 2,58—2,90), aptaukošanos (OR 2,92, 95 % TI 1,51—1,68), metabolisko sindromu (OR 22,27, 95 % TI 20,69—23,97), nesabalansētu uzturu (OR 1,59, 95 % TI 1,51—1,68), retākas fiziskās aktivitātes ikdienā (OR 1,80, 95 % TI 1,71—1,89), iedzimtu sirds slimību pirmās pakāpes radiniekiem (OR 1,18, 95 % TI 1,12—1,25) un lielāku kopējo riska faktoru skaitu (OR 1,47, 95 % TI 1,38—1,57).
Kopējo kardiovaskulāro risku novērtēja pēc SCORE, metabolisko sindromu noteica pēc Nacionālās Holesterīna izglītības programmas ATP III modificētajiem kritērijiem.
Secinājumi
Aterogēna dislipidēmija ir lielāks riska faktors kardiovaskulāram notikumam nākotnē nekā tikai paaugstināts TG līmenis vai tikai pazemināts ABLH līmenis.
Tātad ārstiem konstatētas AD gadījumā jāpievērš papildu uzmanība šiem pacientiem, jo šis ir modificējams kardiovaskulāro notikumu riska faktors.
Dr. M. Sorokina: “Ir zināms, ka arī Eiropas Kardiologu biedrības/Eiropas Aterosklerozes biedrības 2019. gada dislipidēmijas ārstēšanas vadlīnijās nav definēti ABLH un TG specifiskie mērķi KV notikumu mazināšanā, jo tie nebija novērtēti klīniskajos pētījumos. Lielāka nozīme (stronger predictor) turpmāko KVS attīstībā un ārstēšanas stratēģijas izvēlē tiek pievērsta kopējam holesterīnam un ZBLH. Tāpēc būtu svarīgi apskatīties KV notikumu sastopamību pacientiem ar AD.”
Vai ilgtermiņā statīnu ietekme koronāras mikrovaskulāras disfunkcijas gadījumā ir pozitīva?
AVOTS: Luo W-H, et al. Do Statins Have a Positive Impact on Patients with Coronary Microvascular Dysfunction on Long-Term Clinical Outcome? A Large Retrospective Cohort Study. Biomed Research International, 2019: 4069097.
Apmēram 40 % pacientu, kam sāpju dēļ krūtīs veikta koronāra angiogrāfija, bieži vien ir tuvu neizmainīti angiogrāfijas rezultāti, apsverot koronāras mikrovaskulāras disfunkcijas (KMD) iespējamību.
Tā ir mikrocirkulāra sistēma sirdī no arteriolām, kapilāriem, venulām, kura regulē asins plūsmas rezistenci, nodrošinot miokarda šūnu funkciju un tādējādi veicot lielu daļu sirds perfūzijas darba. Klajā nāk arvien vairāk pierādījumu, ka KMD var būt iemesls nopietniem negatīviem kardiovaskulāriem notikumiem (major adverse cardiovaskular events, MACE).
Koronāro asinsriti ietekmē un pasliktina dažādi līdzfaktori: vecums, hipertensija, smēķēšana anamnēzē, diabēts, paaugstināts CRO līmenis. Lai mazinātu slimības ietekmi un novērstu nāves risku pacientiem ar KMD, izmanto dažādas metodes.
2013. gada ESC vadlīnijās stabilas koronārās artēriju slimības (KAS) pārvaldībā (šobrīd spēkā ir 2019. gada ESC vadlīnijas hronisku koronāro sindromu (HKS) pārvaldībā, fokusējoties nu jau uz HKS, nevis KAS — red.) rekomendē bēta blokatorus kā pirmo izvēli KMD terapijā un kalcija kanālu blokatorus, ja pirmie nesniedz vēlamo terapeitisko efektu vai netiek panesti. Kā sekundārās profilakses līdzeklis ESC vadlīnijās rekomendēti statīni. Pētījuma mērķis bija noskaidrot statīnu ietekmi uz KMD pacientiem un MACE iespējamību.
Metodes
Sākotnēji pētījumā iekļāva 23 494 pacientus, kam veikta koronārā angiogrāfija. Lai novērtētu KMD, izmantoja TIMI (Thrombolysis in Myocardial Infarction), TMPG (Mycardial Perfusion Grading). Dažādu iemeslu dēļ (nāve mēnesi pēc koronogrāfijas, pilnīgi slēgta kāda no koronārajām artērijām, pazaudēti apsekošanas dati utt.) tika izslēgti 22 568, tālākai datu analīzei atstājot 925 pacientus.
Pacienta raksturojumā bija tādi dati kā vecums, dzimums, smēķēšanas anamnēze, ĶMI, hipertensijas, cukura diabēta, hroniskas nieru slimības, hiperlipidēmijas, ātriju fibrilācijas/plandīšanās, perkutānas koronāras intervences vēsture, kopējā holesterīna, triglicerīdu, ABLH, ZBLH, glikozes, urīnvielas, kreatinīna, AlAT, AsAT, CK–MB, cTnT, NT–proBNP, leikocītu, hemoglobīna, trombocītu, urīnskābes līmenis, kreisā kambara izsviedes frakcija %, sistoliskais un diastoliskais TA, sirds frekvence, RAAS, KKB, bēta blokatoru, antisteronu, diurētiķu, aspirīna, klopidogrela/tikagrelora un statīnu lietošana.
Rezultāti
Pacientus iedalīja divās grupās: statīnu (n = 702, 75,9 %) un ne–statīnu (n = 223, 24,1 %). MACE rādītājus grupēja pēc nāves iemesla, piemēram, nāve visu iemeslu dēļ, kardiāla nāve, rekurents insults, rekurents miokarda infarkts, nestabila stenokardija.
Datu analīzes rezultāti uzrādīja, ka terapija ar statīniem saistīta ar labāku iznākumu pacientiem ar KMD. Statīni samazina MACE notikumus KMD pacientiem (HR 0,33, 95 % 0,19—0,60, p < 0,001).
Apakšgrupu analīzē izzināja statīnu lietošanas labvēlīgo efektu KMD pacientiem ar tādiem papildu riska faktoriem kā hipertensija, cukura diabēts. Apakšgrupu analīzē noderīga statīnu lietošana tika konstatēta smēķēšanas (HR 0,64, 95 % TI 0,43—0,93, p = 0,014), diabēta (HR 0,27, 95 % TI 0,12—0,61, p = 0,002), hipertensijas (HR 0,10, 95 % TI 0,03—0,36, p = 0,001), hipertensijas + diabēta gadījumā (HR 0,01, 95 % TI 0,014—0,53, p = 0,008).
Secinājumi
Statīni samazina MACE iespējamību KMD pacientiem ilgtermiņā (vairāk nekā desmit gadus) — tā secināja šajā pētījumā. Šā apgalvojuma nostiprināšanai pētījumi jāturpina.
Dr. M. Sorokina: “KMD var būt nozīmīgs faktors iespējamiem KV notikumiem, bet KMD diagnostika ir komplicēta. Klīniskie pētījumi sniedz informāciju, ka KMD diagnostikā var izmantot arī neinvazīvās diagnostikas metodes (PET scan un MR). Šīs diagnostiskās metodes var izmantot terapijas efektivitātes novērtēšanā. Tomēr nav īsti skaidrs, vai intensificēta un individualizēta terapija, kas ir iemesls miokardiālās asinsplūsmas (MBF — myocardial blood flow) un miokarda plūsmas rezerves (MFR — myocardial flow reserve) normalizēšanai, asociējas ar simptomu mazināšanos un labvēlīgu KVS iznākumu, salīdzinot ar standartaprūpi. Nepieciešami lieli nejaušināti pētījumi šīs informācijas apstiprināšanai.”
Atorvastatīna efekts uz dzelzs metabolisma regulāciju hroniskas nieru slimības pacientiem
AVOTS: Masajtis–Zagajewska A, Nowicki M. Effect of atorvastatin on iron metabolism regulation in patients with chronic kidney disease—a randomized double blind crossover study. Renal Failure, 2018; 40(1): 700–709.
Hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā raksturīga anēmija, kas attīstās endogēna eritropoetīna deficīta, palielināta asins zuduma un sarkano asins šūnu izdzīvotības mazināšanās dēļ. HNS raksturīgs arī viegls līdz vidēji smags iekaisums, kas traucē dzelzs pieejamību šūnā, vēl vairāk pasliktinot anēmijas rādītājus.
Hepcidīns ir endogēns antibakteriāls peptīds, ko sekretē aknas, tas ir svarīgs dzelzs metabolismā, inhibējot ar uzturu uzņemtās dzelzs absorbciju zarnās, dzelzs atbrīvošanos no makrofāgiem un dzelzs transportu no aknām, kas uzglabāta hepatocītos. Seruma hepcidīns paaugstinās iekaisuma apstākļos, tāpēc HNS gadījumā dzelzs metabolisms tiek traucēts, tādējādi traucējot eritropoēzi un veidojot anēmiju. Hepcidīna ekspresiju regulē caur kaulu morfoģenētisko proteīnu hemojuvelīnu.
Statīnu ietekme uz hepcidīnu un hemojuvelīnu līdz šim nebija pētīta, tāpēc šā pētījuma mērķis bija noskaidrot efektu, ja sešus mēnešus lieto atorvastatīnu, nosakot hepcidīna, hemojuvelīna līmeni, iekaisuma parametrus un dzelzs metabolisma rādītājus pacientiem ar 3. un 4. stadijas HNS.
Metodes
Divus sešu mēnešu periodus 36 pacienti (nav lietojuši eritropoēzi stimulējošus medikamentus) ar 3. un 4. stadijas HNS un holesterīnu ≥ 100 mg/dl (5,5 mmol/l) saņēma atorvastatīnu vai placebo, piedaloties divkārt maskētā, nejaušinātā šķērsgriezuma pētījumā. Pirms un pēc ārstēšanas tika noteikti šādi lielumi: hepcidīna, hemojuvelīna, augsta jutīguma CRO, IL–6, hemoglobīna, eritrocītu skaita, dzelzs līmenis, kopējā dzelzs saistīšanās kapacitāte un nesaturētā dzelzs saistīšanās kapacitāte.
Rezultāti
Hepcidīna līmenis serumā pazeminājās (no 102 [307] uz 63 [170] pg/ml (p>0,001)) statīnu lietotāju grupā, bet nemainījās placebo grupā (173 [256] uz 153 [204] pg/ml). Hemojuvelīna līmenis nemainījās ne vienā, ne otrā grupā. Gan IL–6, gan augsta jutīguma CRO līmenis pazeminājās pēc statīnu lietošanas (no 8,7 [12,0] uz 8,1 [13,9] pg/ml; p = 0,04 un no 4,7 [4,0] uz 4,0 [3,6] mg/l; p = 0,4), bet placebo gadījumā nemainījās.
Hemoglobīna līmenis paaugstinājās nedaudz (no 11,6 ± 1,6 uz 11,9 ± 1,5 g/dl, p = 0,002) un nemainījās pēc placebo lietošanas. Arī seruma dzelzij tika novērota tendence paaugstināties. GFĀ līmenis nemainījās nevienā no ārstēšanās periodiem pētījumā.
Secinājumi
Atorvastatīns nedaudz, taču potenciāli labvēlīgi iedarbojas uz hepcidīna līmeņa pazemināšanu serumā, tādējādi uzlabojot anēmijas rādītājus HNS pacientam.
Dr. M. Sorokina: “Statīnu (HMG–CoA reduktāzes inhibitoru) lietošana pazemina lipīdu līmeni serumā, tiem piemīt arī vairāki citi efekti, ieskaitot iekaisuma reducēšanu. Literatūrā pieejamie dati rāda, ka pozitīvs statīnu efekts uz eritropoetīnu stimulējošiem aģentiem saistāms ar iekaisuma mediatoru samazinātu atbrīvošanos un paaugstinātu dzelzs izdali no tās rezerves vietām.
Ir atrodami vairāku pētījumu dati par nozīmīgu seruma hepcidīna un CRO, un IL–6 korelāciju hroniskas nieru slimības pacientiem — gan pacientiem ar visām HNS stadijām, gan jau ar hronisku hemodialīzi. Lai gan konkrētajā pētījumā netika konstatētas nozīmīgas izmaiņas feritīna līmenī pēc statīnu lietošanas sākšanas (kamēr seruma hepcidīns nozīmīgi samazinājās), kā arī netika konstatēta korelācija starp hepcidīna un feritīna līmeņa izmaiņām statīnu lietošanas periodā, literatūrā ir atrodami dati par nozīmīgu korelāciju starp seruma hepcidīna un feritīna līmeni HNS pacientiem. Jāatbalsta atorvastatīna izvēle konkrētajā pacientu grupā, jo statīnu farmakokinētisko īpašību atšķirības var noteikt konkrētā HMG–CoA reduktāzes inhibitora izvēli pacientiem gan ar progresējošu HNS, gan ar beigu stadijas HNS.”
Rosuvastatīna izdalīšanās krūts pienā — klīniskās rekomendācijas
AVOTS: Lwin EMP, et al. Transfer of rosuvastatin into breast milk: liquid chromatography–mass spectrometry methodology and clinical recommendations. Drug Design, Development And Therapy, 2018; 12: 3645–3651.
Rosuvastatīns ir 3–hidroksi–3–metilglutaril koenzīma A (HMG–CoA) reduktāzes inhibitors, kas indicēts hiperholesterinēmijas un dislipidēmijas terapijai, lai novērstu akūta koronāra sindroma attīstību. Teorētiski rosuva-statīns, salīdzinot ar citiem statīniem, ir visvairāk piemērojams ar krūti barojošu sieviešu terapijā tā relatīvi lielās molekulmasas dēļ un tāpēc, ka tas labāk saistās ar proteīniem.
Materiāli un metodes
Pētījumā izmantoja tīras rosuvastatīna pulvera un rosuvastatīna–d3 pulvera ķīmiskās vielas formas. Kontroles un standarta paraugus sagatavoja ar cilvēka plazmu un krūts pienu.
Ar mērķi novērst sekundāra akūta koronāra sindroma iespējamību 38 gadus vecai ar krūti barojošai mātei 1 × dienā deva 20 mg rosuvastatīna. Divdesmit četru stundu periodā tika paņemti astoņi krūts piena paraugi un viens plazmas paraugs, kas tika analizēti ar sensitīvu šķidruma hromatogrāfijas/masas spektrometrijas palīdzību.
Rezultāti
Vidējā rosuvastatīna koncentrācija krūts pienā bija 30,84 ng/ml ar pīķa koncentrāciju 58,59 ng/ml 17 stundas pēc medikamenta perorālas lietošanas. Piena/plazmas attiecība 14 stundās bija 16,49, teorētiskā zīdaiņa deva (TZD) un relatīvā zīdaiņa deva (RZD) bija 0,005 mg/kg/dienā un 1,5 %.
Secinājumi
Atklājumi liek secināt, ka tikai mazs daudzums rosuvastatīna nonāk krūts pienā. Ja mātei vitāli nepieciešams lietot statīnus, jāapsver tieši rosuvastatīna izvēle, nodrošinot konstantu zīdaiņa uzraudzību.
Dr. M. Sorokina: “Jāatzīmē, ka paši autori norāda — šis ir otrais ziņojums par rosuvastatīna lietošanu ar krūti barojošai sievietei, un novitāte šajā pētījumā ir novērtēt tā iedarbību uz zīdaini. RZD ir viena no populārākajām metodēm riska novērtēšanai, respektīvi, šis uz svaru attiecinātais rādītājs aptuveni parāda, cik daudz no “mātes devas” saņem zīdainis. Protams, ir ierobežojumi pētījuma rezultātu interpretācijā, jo principā nav definēts t.s. rosuvastatīna “zīdaiņa devas” limits, taču konstatētā RZD 1,5 % ir pieņemama, jo medikaments ar RZD < 10 % tiek uzskatīts par piemērojamu (piemērotu) barošanas ar krūti periodā (Hale TW, Rowe HE. Medications & Mothers’ Milk. A Manual of Lactational Pharmacology. 17th ed. NY, USA: Springer Publishing Company, LLС; 2017).”
Ezetimibs augsta riska pacientiem, kas iepriekš ārstēti ar statīniem
AVOTS: Lorenzi M, et al. Ezetimibe in high–risk, previously treated statin patients: a systematic review and network meta–analysis of lipid efficacy. Clinical Research In Cardiology: Official Journal Of The German Cardiac Society, 2019; 108(5): 487–509.
Šobrīd statīni tiek lietoti kā pirmās izvēles medikamenti augsta riska pacientiem ar hiperholesterinēmiju, tomēr ir gadījumi, kad statīni monoterapijā nav efektīvi, lai sasniegu mērķa ZBLH līmeni. Otrās līnijas terapijas izvēle ir vai nu palielināt statīna devu, vai mainīt statīnu uz iedarbīgāku, vai arī kombinēta terapija ar ezetimibu. Pētījuma mērķis bija noskaidrot efektivitāti dislipidēmijas terapijā, statīnam pievienojot ezetimibu vai nomainot uz citu statīnu pacientiem, kas pieder augstas kardiovaskulāro notikumu riska pakāpes grupai un ir iepriekš ārstēti ar statīniem.
Metodes
Meta–analīzē iekļāva nejaušināti kontrolētus pētījumus par atorvastatīna, rosuvastatīna un simvastatīna lietošanu pacientiem ar hiperlipidēmiju. Primāri tika analizēti dati par ZBLH izmaiņām no sākotnējā. Izmaiņas kopējā holesterīna līmenī tika vērtēts kā sekundārs iznākums.
Rezultāti
Analīzē tika iekļauti 35 nejaušināti kontrolēti pētījumi, kas atbilda pētnieku prasībām. Pacientiem, kas lietoja simvastatīnu, ezetimiba pievienošana deva vidējo ZBLH atšķirību ‑13,62 %, salīdzinot ar simvastatīna devas dubultošanu. Atorvastatīna lietotāju grupā šis rādītājs bija ‑14,71 % salīdzinājumā ar atorvastatīna devas dubultošanu. Rosuvastatīna gadījumā situācija līdzīga (‑14,96 %) salīdzinājumā ar rosuvastatīna devas dubultošanu. Analogi rezultāti tika novēroti arī kopējā holesterīna rādītājos.
Secinājumi
Ezetimiba pievienošana simvastatīnam, rosuvastatīnam vai atorvastatīnam nodrošina labāku ZBLH līmeņa pazemināšanos pacientiem augstas kardiovaskulāro notikumu riska pakāpes grupā nekā devas dubultošana.
Dr. M. Sorokina: “Kaut arī ZBLH līmeņa pazemināšana ir galvenais statīnu efekts, ir izzināti citi potenciāli nozīmīgi plejotropiskie statīnu efekti. Jāpiemin pretiekaisuma un antioksidatīvā iedarbība un to potenciālā saikne ar KVS profilaksi. Jāuzsver, ka izvēlētajam statīnu grupas medikamentam ir jāatspoguļo ārstēšanas mērķi konkrētam pacientam. Eiropas Kardiologu biedrības/Eiropas Aterosklerozes biedrības 2019. gada vadlīnijās teikts, ka pirms ārstēšanas būtu jānovērtē pacienta kopējais KV risks un attiecīgi jādefinē terapijas mērķi. Atbilde uz statīnu lietošanu ir variabla, tāpēc pirms papildu ZBLH līmeni pazeminošas terapijas ir rekomendējama (var būt nepieciešama) statīnu devas palielināšana līdz maksimāli panesamai.”
Augu steroli un stanoli — kas ietekmē to efektivitāti pazemināt ZBLH līmeni?
AVOTS: Trautwein Elke A, et al. “LDL-Cholesterol Lowering of Plant Sterols and Stanols-Which Factors Influence Their Efficacy? Nutrients, 2018; 10(9): 1262.
Augu steroli un stanoli ir pazīstami arī kā fitosteroli (FS), kas ir holesterīnam līdzīgas vielas, sastopamas ēdienos uz augu bāzes. Fitosterolus var iegūt augu eļļās, uz dārzeņu bāzes gatavotos margarīnos, sēklās, riekstos, graudu produktos, dārzeņos, lapās un augļos, tāpat arī daudz un dažādos uztura bagātinātājos ar pievienotiem steroliem vai stanoliem.
Cilvēks dienā dabiskā ceļā uzņem 200—400 mg FS, vegāni vai veģetārieši pat 600 mg. ZBLH līmeni pazeminošais efekts konstatēts vairākās meta–analīzēs, kuru pamatā vērtēti dati no nejaušinātiem, ar placebo kontrolētiem pētījumiem. Kādā no pēdējām meta–analīzēm konstatēts, ka 0,6—3,3 g FS uzņemšana dienā ZBLH līmeni pazemina par 6—12 %.
Pārskatā apkopoti faktori, kas potenciāli ietekmē FS holesterīna līmeni pazeminošo efektu.
Kas ietekmē fitosterolu iedarbību?
Daži no faktoriem ir saistīti ar ēdiena konsistenci (šķidrs vai ciets). Ja salīdzina vairākkārtēju FS uzņemšanu dienas laikā un FS uzņemšanu vienreiz no rīta, īpaši ar vieglām brokastīm, ZBLH mazināšanās būs suboptimāla. Tāpat svarīgi FS uzņemt ēdienreizes laikā, lai iegūtu ZBLH līmeni pazeminošu efektu. Interesanti, ka vecumam FS darbības efektā nav nekādas nozīmes, toties nozīmīgs ir dzimums: FS labāk strādā vīriešiem nekā sievietēm. Tomēr šie secinājumi nav stingri konstatēti, nepieciešami plašāki pētījumi.
Ko var secināt?
Kopumā var apgalvot, ka FS ir efektīvi gan ēdiena veidā, gan kā uztura bagātinātājs; veiksmīgai ZBLH mazināšanai tie jāuzņem ēdienreizes laikā un divas reizes dienā.
Dr. M. Sorokina: “Vairāku pētījumu dati tiešām norāda, ka 1,5—3 g FS uzņemšana ik dienas var samazināt kopējā holesterīna un ZBLH koncentrāciju, taču tiem ir pavisam neliela ietekme (vai tie var vispār nedot efektu) uz ABLH vai TG līmeņa pazemināšanu. Ja deva ir līdz 3 g dienā, vienlīdz efektīvi būs gan steroli, gan stanoli. Ir nepietiekams daudzums datu par FS uzņemšanu virs 4 g dienā, respektīvi, vai ZBLH līmeni pazeminošais efekts ir atkarīgs no FS devas. Tāpat nav skaidrs, vai, palielinot FS dienas devu, būs atšķirības starp sterolu un stanolu efektivitāti. Svarīgi atzīmēt, ka līdz šim nav veikti pētījumi par turpmāko ietekmi uz KVS. Fitosteroli ir minēti Eiropas Kardiologu biedrības/Eiropas Aterosklerozes biedrības 2019. gada dislipidēmijas ārstēšanas vadlīnijās un būtu nozīmējami stingri definētajās pacientu grupās.”
