Viens no labas dzīves kvalitātes rādītājiem sievietēm ir reproduktīvās sistēmas harmoniska un līdzsvarota darbība. Bieži vien pašu sieviešu ikdienas paradumi var radīt sekas, kas ietekmē veselības stāvokli ne tikai sev, bet arī pēcnācējiem. Šoreiz par ginekoloģisku infekciju radītām problēmām, to rašanās iemesliem un iespējamiem risinājumiem.
Probiotikas perorāli un vagināli — palīgs bakteriālās vaginozes terapijā
AVOTS: Herring MS, Hodgden JD. In non-pregnant patients over the age of 18 with symptomatic bacterial vaginosis, does the addition of oral or vaginal probiotics compared to standard antibiotic use alone, decrease time to recurrence? The Journal of the Oklahoma State Medical Association, 2016; 109(10): 485–486
Bakteriālā vaginoze (BV) ir viens no biežākajiem simptomātiskajiem vaginītiem (15—50 % gadījumu) sievietēm reproduktīvā vecumā. Līdz ar izmaiņām dzimumceļu mikroflorā samazinās pienskābo baktēriju daudzums, toties pavairojas tādi mikroorganismi kā Gardnerella vaginalis, Mycoplasma hominis un Prevotella spp., kas ir arī sievietēm ar normālu mikrofloru.
BV riska faktori un komplikācijas
BV riska faktori ir vairāki seksuālie partneri, pārmērīga higiēna, kas izjauc dabiskās mikrofloras līdzsvaru, kā arī dažādi stresa veicinātāji.
BV var izraisīt tādas komplikācijas kā iegurņa iekaisuma slimība, priekšlaicīgas dzemdības un tiek saistīta ar dažādām seksuāli transmisīvām slimībām, piemēram, HIV, Chlamydia trachomatis, Neisseria gonorrhoea.
Terapijas principi
Terapijas pamatā ir medikamentoza terapija ar metronidazolu vai klindamicīnu intravagināli, taču infekcijas atkārtošanās biežums ir nozīmīgs — 40 % sieviešu trīs mēnešos un 50 % sieviešu sešos mēnešos. Tāpēc pieņem, ka probiotiku pievienošana terapijā varētu pagarināt periodu bez BV simptomiem.
Pienskābās baktērijas pazemina pH līmeni sieviešu dzimumceļos, producējot pienskābi un ūdeņraža peroksīdu, stimulējot imūno sistēmu.
Pētījuma apskats
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai tad, ja BV terapijā pievieno probiotikas, uzlabojas ārstniecības process.
Huang et al meta–analīzē pārskatīja 12 nejaušinātus, kontrolētus pētījumus (RCT) par 1304 pacientēm, lai novērotu ieguvumus, salīdzinot ar probiotikām ārstētus un neārstētus BV gadījumus.
Astoņos pētījumos probiotikas lietoja kopā ar antibiotikām, četros pētīja probiotiku iedarbību bez papildu terapijas.
Iekļaušanas kritēriji: vispārināts kontrolēts pētījums, pilngadīga sieviete bez grūtniecības, ar simptomātisku BV, bez blakus infekcijām, lieto probiotikas (perorāli vai vagināli).
Vienpadsmit no 12 pētījumiem pēc Jadad kritērijiem bija augstas kvalitātes (934 no visām pētītājām pacientēm). Desmit gadījumos probiotikas lietoja vagināli, divos pētījumos — perorāli. Kombinācijas ar antibiotikām pacientes saņēma astoņos no šiem pētījumiem. Pētījumu ilgums bija no 4 nedēļām līdz 6 mēnešiem.
Secinājumi
Apkopojot 12 pētījumu rezultātus, pētnieki secināja, ka probiotikas BV terapijā varētu būt nozīmīgas, taču jāpiemin, ka starp pētījumu grupām konstatēja arī statistiski nozīmīgu heterogenitāti. Probiotikas novērtēja kā drošu terapijas līdzekli ar minimālām blakusparādībām. Tāpēc pētījuma veicēji uzskata, ka probiotiku pievienošana BV terapijā var būt lietderīga, un aicināja turpināt pētījumus šajā jomā.
Dr. D. Baranovska: “Ārstējot dažādas izcelsmes maksts iekaisumus, probiotikas terapijā pievieno ļoti bieži, it īpaši, ja ir runa par BV vai aerobo vaginītu. Turklāt probiotikas bieži vien izmanto ilgstošas papildterapijas formā. Un tas būtiski uzlabo gan ārstēšanās kvalitāti, gan recidīvu biežumu. Taču ne mazāk būtiski ir pacientēm nodrošināt ne tikai medikamentozu terapiju, bet arī sniegt kvalitatīvus padomus par ikdienas ieradumiem (diētu, higiēnu), lai ārstniecības rezultātu padarītu vēl labāku un ilgtermiņā noturīgāku.”
Bakteriālā vaginoze un iekaisuma atbildreakcija saistībā ar dzemdes kakla neoplāziju Human Papillomavirus (HPV) pozitīvām sievietēm
AVOTS: Maria de Castro-Sobrinho, Juçara, et al. Bacterial Vaginosis and Inflammatory Response Showed Association with Severity of Cervical Neoplasia in HPV-Positive Women. Diagnostic Cytopathology, 2017;no. 5; vol. 45: 474–476. EBSCOhost, doi:10.1002/dc.23641
Epidemioloģiskos un molekulāros pētījumos pierādīts, ka augsta riska HPV infekcija ir būtisks riska faktors, kas ietekmē dzemdes kakla gļotādas transformāciju par dzemdes kakla intraepiteliālo neoplāziju (CIN) un dzemdes kakla vēzi.
Uzņēmību pret HPV un imūnās sistēmas spēju cīnīties ar šo infekciju var traucēt vagināla infekcija, kas maina dabiskās mikrofloras līdzsvaru, tādējādi mazinot aizsargmehānismus. Jāņem vērā faktori, kas var veicināt neoplāzijas attīstību, piemēram, smēķēšana, kontracepcijas izvēle, uzturs, citas infekcijas slimības. BV ir visbiežākais iemesls patoloģiskiem izdalījumiem no dzimumceļiem sievietēm reproduktīvā vecumā un tiek saistīta ar seksuāli transmisīvām slimībām, iekļaujot HPV un Chlamydia trachomatis infekciju.
Hronisku iekaisumu saista ar vairākiem mehānismiem ļaundabīga procesa attīstībā, piemēram, šūnu transformāciju, proliferāciju, invāziju. Tas kalpo kā potenciālais veicinātājfaktors angioģenēzei un metastāžu izplatībai.
Mērķis
Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp bakteriālu vaginozi (BV) un iekaisuma atbildreakciju saistībā ar dzemdes kakla neoplāzijas smaguma pakāpi sievietēm, kam ir HPV infekcija.
Metodes
Pētnieki analizēja datus par 290 sievietēm (vidējais vecums 34,2 gadi), kam veica dzemdes kakla konizāciju vai bojātā rajona ekscīziju. Pacientēm veica kolposkopiju un ņēma iztriepi no dzemdes kakla. No 290 sievietēm ar šo izmeklējumu 211 (72,8 %) bija inficētas ar augstas riska pakāpes HPV.
Pētnieki veica HPV DNS noteikšanu un genotipēšanu 211 dzemdes kakla iztriepes paraugiem no izmainītās gļotādas rajoniem.
Bakteriālā mikroflora tika krāsota pēc Papanikolau (Papanicolaou) metodes, un BV apstiprinājās, ja clue šūnu skaits bija ≥ 20 %. Pašreizēju iekaisuma reakciju apstiprināja, ja tika atrasti ≥ 30 neitrofilie leikocīti redzes laukā ar 1000 × lielu palielinājumu.
Visas sievietes aizpildīja aptaujas anketu par smēķēšanas ieradumiem, dzimumdzīvi.
Rezultāti
BV un iekaisumu atrada 16,7 % un 5,5 % iztriepju no dzemdes kakla sievietēm bez neoplāzijas, 22,9 % un 12,5 % sieviešu ar CIN1. Pacientēm ar CIN2 iekaisumu konstatēja 43,6 % un BV — 46,2 %. CIN3 gadījumā iekaisums bija 64,2 %, BV — 32,6 % sieviešu. Invazīvas karcinomas gadījumā iekaisuma rādītāji apstiprinājās 36,4 %, BV — 18,2 % sieviešu.
Vecums virs 29 gadiem (OR: 1,91; 95 % TI 1,06—3,45), 16. un/vai 18. tipa HPV infekcija (OR: 1,92; 95 % TI 1,06—3,47), viena vai vairākas infekcijas, 16. un/vai 18. tipa HPV (OR: 1,92; TI 95 % 1,06—3,47), BV (OR: 3,54; 95 % TI 1,62—7,73) un iekaisums (OR: 6,33; 95 % TI 3,06—13,07) ir saistīts ar dzemdes kakla neoplāzijas smaguma pakāpi. Nesmēķēšanai pierādīts aizsargājošs efekts (OR: 0,51; 95 % TI 0,26—0,98).
Dr. D. Baranovska: “Nav apšaubāms, ka jebkādas izcelsmes iekaisīgas izmaiņas maksts un dzemdes kakla gļotādā padara to trauslāku, vieglāk traumējamu un uzņēmīgāku pret dažādiem infekcioziem aģentiem — HPV, gonokoku, hlamīdijām utt. Pētījums tikai vēlreiz atgādina, cik svarīgi ir rūpēties par normālu maksts mikrofloru un, iespējams, biežāk piedomāt par profilaktisku terapiju arī tām sievietēm, kam tiek konstatēta bezsimptomu BV vai maksts sēnīšu infekcija.”
Candida spp. kolonizācija bīstama grūtniecības 2. trimestrī
AVOTS: Holzer Iris, et al. The Colonization with Candida Species Is More Harmful in the Second Trimester of Pregnancy. Archives of Gynecology and Obstetrics 295.4 (2017): 891–895. PMC. Web. 18 Oct. 2017
Kandidoze grūtniecības laikā saistās ar traucētu grūtniecības norisi un iespējamiem sarežģījumiem. Grūtniecēm, kam bijusi asimptomātiska Candida kolonizācija dzimumceļos, lietojot klotrimazolu, novēroja retākus priekšlaicīgu dzemdību gadījumus.
Pētnieki retrospektīvi analizēja datus par 2005.—2014. gadu un apstrādāja visu grūtnieču datus, kurām pirmajā vai otrajā trimestrī konstatēta Candida spp. kolonizācija. Priekšlaicīgu dzemdību rādītājs tika ņemts kā primārais mainīgais iznākums. Sekundārais mainīgais iznākums bija dzimšanas svars un Apgares skalas vērtējums.
Atlases kritērijiem atbilda 1066 sievietes. 673 sievietēm (63 %) ar Candida spp. infekciju pirmajā trimestrī priekšlaicīgas dzemdības bija 10 % gadījumu (n = 64). 393 sievietēm (37 %), kam kandidozi diagnosticēja otrajā trimestrī, priekšlaicīgas dzemdības bija 18 % gadījumu (n = 71; p = 0,0002).
Jaundzimušo vidējais svars pirmajā gadījumā bija 3243 g, bet grupā, kur kandidozi diagnosticēja otrajā trimestrī, — 2989 g (p < 0,0001).
Var secināt, ka sievietes, kas ar Candida spp. inficētas otrajā trimestrī, pakļautas lielākam priekšlaicīgu dzemdību riskam, iespējams mazāks jaundzimušā svars. Lai šos riskus mazinātu, pētnieki iesaka Candida spp. noteikšanu grūtniecēm 1. un 2. trimestrī izmantot kā sijājošās diagnostikas metodi.
Dr. D. Baranovska: “Gribētu apšaubīt pētījuma formātu, pacienšu atlases kritērijus un arī secinājumus. Ir pietiekami daudz un dažādu pētījumu par to, ka BV, STS, ureaplazmu klātbūtne maksts mikroflorā palielina risku grūtniecības neiznēsāšanai. Taču šajos pētījumos kā riska faktors nekad netiek minēta maksts sēnīšu infekcija. Attīstītās valstīs priekšlaicīgas dzemdības novēro vidēji 6 % gadījumu no visām reģistrētajām dzemdībām, bet dažādos novērojuma pētījumos min datus, ka vismaz vienu akūtas maksts kandidozes epizodi pieredz pat 75 % grūtnieču. Tātad diezin vai būtu jēgpilni maksts sēnītes diagnostiku izmantot kā priekšlaicīgu dzemdību skrīningu.”
Alternatīvā medicīna — vai propoliss var palīdzēt dzimumorgānu slimību gadījumā?
AVOTS: Soo-Hyun Sung, Gwang-Ho Choi, Nam-Woo Lee, Byung-Cheul Shin. External Use of Propolis for Oral, Skin, and Genital Diseases: A Systematic Review and Meta-Analysis. Evidence-Based Complementary and Alternative Medicine, vol. 2017, Article ID 8025752, 10 pages, 2017. doi:10.1155/2017/8025752
Propoliss, ko pazīstam arī kā “bišu līmi”, ir vaskam līdzīga viela. Cilvēce propolisu pazīst un lieto jau kopš seniem laikiem, vismaz 300 gadu pirms mūsu ēras, un ir novērojumi par propolisa ārstniecisko efektu, to lietojot gan iekšķīgi, gan ārīgi.
Propoliss satur fenolskābes, flavonoīdus, aromātiskos aldehīdus un alkoholus, taukskābes un citas vielas. Ir pētīta propolisa antibakteriālā efektivitāte, kā arī propolisa ekstrakta spirtā efekts samazināt iekaisuma aktivitāti.
Ārīgi propolisu lieto gan farmaceitiskos, gan kosmētiskos līdzekļos, piemēram, ziedēs, lūpu krāsās, mutes skalojamos līdzekļos.
Pētnieki veica sistemātisku pārskatu un meta–analīzi, sekojot PRISMA rekomendācijām, lai noskaidrotu propolisa ietekmi uz mutes, ādas un dzimumorgānu slimībām, lietojot to ārīgi.
No 286 potenciāli derīgiem pētījumiem atsijāja dublikātus, tālākai izvērtēšanai atstāja 221 pētījumu, no tiem 139 pētījumi tika izņemti, jo tie nebija klīniskie pētījumi vai nebija saistīti tieši ar propolisu.
No atlikušajiem 82 pētījumiem tikai 12 RCT pilnībā atbilda iekļaušanas kritērijiem. Šie pētījumi bija veikti Brazīlijā, Ķīnā, Kongo, Irānā, Korejā, Itālijā, Maķedonijā, Polijā, Sudānā un Ukrainā.
Divi no pētījumiem bija par propolisa izmantošanu dzimumorgānu slimību (akūta vaginīta un herpes infekcijas) terapijā.
Viens no pētījumiem salīdzināja vaginālo propolisa krēmu ar metronidazola vaginālo gelu, atklājot ievērojamu Amsela kritēriju uzlabošanos. Otrā pētījumā bija propolisa ziedes, aciklovīra ziedes un placebo salīdzinājums. Propoliss uzrādīja labu efektu, dziedējot kreveļainus ādas/gļotādas bojājumus (P < 0,001 3. dienā), čūlainus gļotādas bojājumus (P < 0,05), vezikulārus gļotādas bojājumus (P < 0,005). Propoliss uzrādīja ievērojami labāku efektu salīdzinājumā ar placebo, bet nebija ievērojamas atšķirības salīdzinājumā ar aciklovīru.
Dr. D. Baranovska: “Līdzīgi daudziem citiem dabas līdzekļiem arī propolisam noteikti ir īpaša vieta gan imunitātes stiprināšanā, gan brūču aprūpē. Taču šaubos, vai mūsdienu ginekologa praksē šis preparāts varētu ieņemt to vietu, kas speciālos gadījumos paredzēta antibakteriāliem un pretvīrusu līdzekļiem.”
Vāciešu atklāsmes par tautiešu seksuālo uzvedību
AVOTS: Haversath Julia, et al. Sexual Behavior in Germany: Results of a Representative Survey. Deutsches Ärzteblatt International, 114.33-34 (2017): 545–550. PMC. Web. 19 Oct. 2017
Seksuālā veselība ir fiziskas, emocionālas, mentālas un sociālas labklājības rādītājs saistībā ar seksualitāti, nevis tikai slimības, disfunkcijas neesība. PVO paudusi uzskatu, ka seksuālā veselība ir būtisks aspekts dzīves kvalitātes novērtēšanai.
Aktualitāte
Seksuāli transmisīvās slimības (STS) ir starpdisciplināra problēma dažādiem speciālistiem. HIV izplatības rādītāji (3200 inficēšanās gadījumi 2015. gadā) un citu seksuāli transmisīvo slimību (Chlamydia trachomatis, gonorejas) rādītāji bijuši nemainīgi augsti, bet sifilisa gadījumu skaits kopš 2010. gada pieaudzis (8,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju 2015. gadā). Nav ticamu datu par HPV un HSV1, HSV2 infekcijām Vācijā.
STS transmisijas ceļi galvenokārt ir neaizsargāti dzimumsakari, prezervatīvu neregulāra lietošana.
Mērķis un metodes
Pētījuma mērķis bija pārskatīt dažādu vecumu un dzimumu seksuālās uzvedības normas, lai iegūto informāciju izmantotu seksuālās izglītošanas mērķiem, STS profilaksei un ārstēšanai.
Pētnieki intervēja pētījuma dalībniekus (kopā 2524; 45 % vīriešu, 55 % sieviešu), lūdza aizpildīt aptaujas anketu par seksuālo orientāciju, attiecību statusu, kontracepciju, seksuālo uzvedību, seksuāliem kontaktiem ārpus pastāvīgām attiecībām.
Rezultāti
82 % no aptaujātajiem noliedza neaizsargāta dzimum-akta faktu ārpus šā brīža attiecībām, 5 % atzīmēja, ka ir bijis neaizsargāts dzimumakta vienu reizi, 8 % atklāja, ka neaizsargāts dzimumakts dzīves laikā bijis vairākkārt. No tiem, kam bijis neaizsargāts dzimum-akts ne ar pastāvīgo partneri, 16 % vienu reizi pēc dzimumakta vērsušies pie medicīnas speciālista, lai izmeklētos bailēs par iespējamu STS, 9 % — vairāk nekā vienu reizi.
74 % atzina, ka nav pārbaudījuši savu seksuālo veselību vispār. 1 % izvēlējās uz šo jautājumu neatbildēt. Tikai 2 % no aptaujātajiem, kam seksuāli sakari bijuši ārpus pastāvīgajām attiecībām, lieto prezervatīvu ar savu regulāro partneri. 38 % nekad nav lietojuši prezervatīvus pastāvīgās attiecībās, 7 % lieto dažreiz, 3 % lieto bieži.
Ja pieņem, ka STS korelē ar seksuālo partneru skaitu dzīves laikā, tad no pētījuma grupas var izdalīt respondentu skaitu ar augstu STS riska iespēju (35 vīrieši, 27 sievietes). Šiem vīriešiem vidējais partneru skaits dzīves laikā bija 38, sievietēm — 17.
93 respondenti atklāja, ka dzīves laikā izmantojuši prostitūtu pakalpojumus, no tiem 36 % nelieto prezervatīvu attiecībās ar pastāvīgo partneri.
Secinājums
Šāds scenārijs norāda, ka riska grupas pārstāvjiem nepieciešama regulāra izmeklēšanās pie speciālista, viņi jāizglīto par prezervatīvu regulāru izmantošanu.
Dr. D. Baranovska: “Zināšanu un izpratnes trūkums par seksuālo un reproduktīvo veselību ir starptautisks pārrobežu fenomens. Ja līdzīga rakstura pētījumu veiktu Latvijā, rezultāti droši vien būtu vēl dramatiskāki. Atliek tikai atkal un atkal runāt, rakstīt un atgādināt, cik ļoti svarīga ir veselības mācība skolās, jauniešu seksuālā izglītošana un mūžizglītība veselības jautājumos arī visiem tiem, kam vidusskolas pēdējais zvans sen aiz muguras.”
