Kolas dzērieni: spožums un posts

Asoc. prof., Dr. med. Juris Prokrotnieks, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Gastroentereoloģijas centra un endoskopiju nodaļas vadītājs: Interesants, mūsu žurnāliem netradicionālas problemātikas literatūras apskats ar korekti izvēlētiem materiāliem. Uzskatu, ka raksts ir ne tikai interesants, bet arī noderēs Doctus lasītājiem ikdienas praksē.

Raksta metodoloģija

Kopš 1886. gada, kad Džons Pembertons (John Pemberton) izveidoja dzēriena Coca-Cola recepti [1], tas neapšaubāmi kļuvis par vienu no populārākajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Un, lai arī paralēli tam radušies daudzi citi konkurējoši dzērieni ar līdzīgu sastāvu, Coca-Cola vienlaikus ar popularitāti, šķiet, kļuvusi par simbolu visām gāzēto, saldināto dzērienu negatīvajām īpašībām.

Raksta mērķis ir aplūkot medicīnas literatūrā atrodamo informāciju par šo dzērienu. Meklējums "Coca-Cola" PubMed datubāzē atrod 240 rakstus, ko var iedalīt četrās grupās.

• Kokakolas ietekme uz zobu emalju un loma mutes dobuma patoloģijā. Šī grupa lai paliek stomatologu pārziņā, un šie raksti tālāk netiks sīkāk apskatīti.
• Raksti, kur diskutēts par uzņēmuma Coca-Cola korporatīvo tēlu un tā nepieciešamību uzņemties atbildību par negatīvajām sekām, ko izraisa tā ražotā produkta lietošana.
• Rakstu daļa ar pārliecinošo vairākumu no atrodamās medicīniskās literatūras, kur minēta Coca-Cola, ir par šā dzēriena lomu aptaukošanās un metabolā sindroma veicināšanā.
• Darbi, kur lasāmi dažādi gadījumu apraksti par kokakolas lietošanu.

Coca-Cola korporatīvais tēls

Produkta negatīvā ietekme uz veselību iespaido arī sabiedrības attieksmi pret to un tā ražotāju, tāpēc uzņēmumi dažādos veidos cenšas mazināt šo ietekmi reklāmās, saistot produkta lietošanu ar fizisku aktivitāti, uzsverot kādas sastāvdaļas veselīgumu (pievienotie vitamīni ar cukuru bagātinātām kukurūzas pārslām) vai cenšoties piesaistīt kādas medicīniskas organizācijas vārdu. [2]

2009. gada rudenī Amerikas ģimenes ārstu akadēmija (American Academy of Family Physicians - AAPF) pieņēma vairākus miljonus dolāru lielu ziedojumu no Coca-Cola korporācijas, kura mērķis bija izglītot patērētājus, kā izdarīt pareizu izvēli un tīkamus produktus iekļaut sabalansētā diētā un veselīgā dzīvesveidā. [3] Pirmie materiāli par cukuru, tā aizvietotājiem un pietiekama šķidruma uzņemšanu, kas tapa ar Coca-Cola atbalstu, no 2010. gada 12. janvāra pieejami interneta vietnē familydoctor.org. [4] Šis AAPF lēmums izraisīja asu kritiku kā būtisks interešu konflikts un pretrunīgs akadēmijas idejām. [5] Proti, saņemot naudu no organizācijas, kura varētu vēlēties ietekmēt AAFP nostāju virzienā, kas pretējs akadēmijas pienākumam sniegt neatkarīgu un zinātniski pamatotu viedokli par veselības riskiem, tiek apdraudēta sabiedrības uzticība AAFP. Un šajā gadījumā maza nozīme ir argumentam, ka konflikta iespējamība nenozīmē tā esamību. [6] Šāda rīcība uzskatāma par cenšanos visu atbildību par produktu novirzīt uz patērētāju [7], sakot: "Mēs jau tikai ražojam, bet izvēlas patērētājs."

Uzņēmums saņēmis arī pārmetumus, ka produkcijas reklāmu virza uz bērnu auditoriju, izmantojot animētus tēlus, Santa Klausu u.c. Atbildot Coca-Cola norādīja uz savu "Atbildīgas reklamēšanas" politiku, kas paredz neizvietot reklāmu plašsaziņas līdzekļos, kur 50% auditorijas ir jaunāka par 12 gadiem. [8] 2010. gadā kompānija šo robežu gan ir samazinājusi līdz 35%. [9] Austrālijā Coca-Cola bija spiesta atsaukt 2008. gadā publicētas reklāmas ar apgalvojumu, ka šis dzēriens nevar izraisīt bērnu aptaukošanos un nekaitē zobiem. [10]

Coca-Cola un liekais svars

Pārtikas produktu, to skaitā kolas ražošanā, kā saldinātāju arvien vairāk izmanto ar fruktozi bagātu (fruktozes saturs var būt līdz pat 90% [11], lai gan parasti tas nepārsniedz 55% [12]) kukurūzas sīrupu (high-fructose corn syrup - HFCS). Piemēram, tā patēriņš uz vienu iedzīvotāju ASV pēdējo gadu desmitu laikā pieaudzis vairākkārt, 1999. gadā sasniedzot 28 kg uz iedzīvotāju. Vienlaikus tā ietekmē nedaudz samazinājās cukura pa tē riņš. [13]

Sīrupa ražošanas izmaksas ir zemākas nekā cukuram, turklāt tas ir šķidrs, tātad vieglāk pievienojams ražošanas procesā. Pārtikai pievienotie enerģiju saturošie saldinātāji šobrīd veido būtisku daļu no ikdienā uzņemtajām kalorijām, un ir izvirzīta hipotēze, ka tieši HFCS patēriņa izteiktais pieaugums ir vismaz daļēji veicinājis šobrīd vērojamo liekā svara epidēmiju. [14]

Vairākums pētījumu parāda, ka ar HFCS saldinātu dzērienu lietošana palielina kopējo uzņemtās enerģijas apjomu (skat. attēlu). [12] Organismā fruktoze, salīdzinot ar glikozi, nestimulē insulīna un leptīnu sekrēciju. [11] Gan insulīns, gan leptīni ir būtiski signāli centrālajai nervu sistēmai organisma apetītes un ilgtermiņa enerģijas līdzsvara regulācijā. Pazemināts insulīna/leptīna līmenis palielina kopējo uzņemto kaloriju apjomu, veicinot apetīti, jo ar šķidrumu uzņemtās kalorijas netiek kompensētas, samazinot cietās barības apjomu. [11] Tādējādi ilgstoša nozīmīgas enerģijas daļas uzņemšana ar fruktozi veicina svara pieaugumu un aptaukošanos. [14] Tiesa, vairākums pētījumu par metabolajiem efektiem veikti ar tīru fruktozi, kamēr HFCS tā var būt vien 55% (pārējo daļu veido glikoze). Tā nelielā pētījumā ar 34 brīvprātīgajiem, kam pēc standartizētām maltītēm, kur 25% enerģijas veidoja saldinātie dzērieni, 24 h tika mērīts insulīna, leptīna u.c. hormonu līmenis, netika konstatētas atšķirības starp grupām, kas lietoja ar HFCS vai ar saharozi saldinātu dzērienu. [17] Arī nelielā nejaušinātā šķērsgriezuma tipa pētījumā, kur 11 vīrieši 10 dienas lietoja 2,5 l kokakolas vai piena, netika atrastas ticamas insulīna vai glikozes līmeņa vai b-šūnu funkcijas atšķirības starp abām grupām, vien samazināts IGF-1 līmenis pēc Coca-Cola lietošanas. [18] Saldinātie dzērieni, t.sk. kola, uzskatāmi arī par būtisku pusaudžu aptaukošanās cēloni. [19] Un no šā aspekta bažas rada tas, ka šobrīd 18% Latvijas zēnu un 13% meiteņu vecumā no 11 līdz 15 gadiem ikdienā lieto saldinātos dzērienus. [20]

Eksperimentālie dati ar dzīvnieku modeļiem, kā arī pētījumi ar cilvēkiem liecina, ka fruktoze pastiprina arī triglicerīdu sintēzi un to līmeņa paaugstināšanos asinīs, jo fruktozes metabolais ceļš atšķiras no glikozes un apiet galveno glikolīzes ātruma regulatoru - citrāta (glikolīzes produkts) inhibējošo ietekmi uz 6-fosfofruktokināzi, kas ir būtisks enzīms glikozes šķelšanā. Tādējādi fruktoze gandrīz neierobežoti tiek sadalīta, nodrošinot materiālu triglicerīdu sintēzei. [11] Ir arī dati, ka fruktoze, ja tā veido nozīmīgu daļu no diennakts enerģijas, veicina aterosklerozes attīstību [11] un, pastiprinot nukleotīdu metabolismu, varētu stimulēt urīnskābes līmeņa pieaugumu asinīs. [21]

R. H. Lustigs kādā rakstā pat norāda, ka fruktozei ir daudz kopīga ar etilspirtu; ne tikai metabolajā ceļā un ietekmē uz svara pieaugumu un insulīna rezistences veidošanos, bet arī ar ietekmi uz baudas centru smadzenēs un sociālo aspektu - abu pārlieku patēriņu, šķiet, var ierobežot tikai val­stiska līmeņa regulācija. [22]

Kolas tipa dzērieni un citas saslimšanas

Pētot kofeīna iespējamo lomu hipertensijas etioloģijā, plašā, prospektīvā 12 gadu ilgā sieviešu aptaujā ASV (Nurses Health Study 1 & 2) ar vairāk nekā 100 000 respondentēm tika konstatēta arī pozitīva korelācija starp kolas tipa dzērieniem un arteriālo hipertensiju. Relatīvais risks pieauga līdz ar dzēriena patēriņu (RR 1,15, lietojot glāzi dzēriena dienā, un RR 1,64, lietojot vairāk nekā 4 glāzes dzēriena dienā), bet šāda korelācija netika novērota saistībā ar citu kofeīnu saturošu dzērienu (kafijas un tējas) lietošanu. [23]

Nurses Health Study 2 kolas dzērieni (tāpat kā citi ar cukuru saldinātie dzērieni) arī paaugstināja 2. tipa diabēta risku sievietēm, kas tos lietoja ikdienā (RR 1,32, ņemot vērā ĶMI, fizisko aktivitāti, diētu u.c. faktorus). [24] Diētiskajām (cukuru nesaturošajām) kolām šādas saistības nebija.

Framingemas osteoporozes pētījumā arī konstatēta ticama (p

Coca-Cola un hipokaliēmija

Literatūrā aprakstīta virkne gadījumu, kad nesamērīga un ilgstoša šā dzēriena lietošana izraisījusi hipokaliēmisku miopātiju, kas atsevišķos gadījumos elpošanas muskulatūras vājuma dēļ radījusi pat nepieciešamību pēc mākslīgas ventilācijas. [26] Turklāt hipokaliēmija var izraisīt arī rabdomiolīzi [27], kā vērojams B. Kasapa aprakstītajā gadījumā ar kādu 16 gadu vecu zēnu. [28] Pirmie šādi apraksti tika publicēti par divām grūtniecēm, un tiek uzskatīts, ka grūtniecības izraisītās proteīnu līmeņa svārstības plazmā līdztekus sekmējušas kālija līmeņa pazemināšanos. [29] Līdz šim publicētie gadījumi gan visi ir bijuši atgriezeniski pēc kālija substitūcijas un nav atkārtojušies pēc kolas patēriņa ierobežošanas. Tādējādi Paracelza teiciens, ka visas vielas ir indes un nozīme ir tikai devai, vistiešākajā veidā attiecināms arī uz šo dzērienu. Apkopojumu par šādiem literatūrā publicētiem gadījumiem skat. 1. tabulā.

Iespējamie patofizioloģiskie mehānismi:

• augstais glikozes saturs (līdz 11g/l) sekmē osmotisku diurēzi un kālija zudumu[29];
• liels fruktozes daudzums slikti absorbējas zarnās, radot osmotisku caureju un sekojošu elektrolītu, t.sk. kālija zudumu. Tā kā šajā dzērienā kālija tikpat kā nav, veidojas nepieciešamie priekšnosacījumi hipokaliēmijai[29];
• kofeīna izraisīta hipokaliēmija, ko rada kālija pārdale uz šūnu iekšieni un pastiprināta diurēze (sākot ar devām 250-300mg).[29; 30] Lai gan konstatēts, ka kofeīna diurētiskā iedarbība strauji sarūk, to lietojot ilgstoši.[30] Aprakstīts gadījums, kad pacientam, kas dzēra ~14litrus tējas dienā (satur ~6g kofeīna), attīstījās smags miozīts ar 1/5pakāpes muskuļu vājumu.[31]

Jāatzīmē gan, ka tik liels dzērienu patēriņš ik dienas bez redzama iemesla rada aizdomas par kādu pavadošu psihiatrisku saslimšanu, kas arī bija norādītas vairākiem aprakstītajiem pacientiem. [32]

Turklāt konstatēta sakarība starp kolas tipa dzērienu lietošanu un hronisku nieru slimību. Kā iespējamais iemesls tiek minēta fosforskābe, ko šeit atšķirībā no citiem dzērieniem izmanto kā skābuma regulētāju. [37]

1999. gada jūnijā Beļģijā vairāki desmiti jauniešu vispirms no vienas skolas, bet vēlāk arī no četrām citām tika nogādāti slimnīcā ar saindēšanās simptomiem. Visus vienoja tas, ka viņi iepriekš bija dzēruši kokakolu. Tikai pirms nepilna mēneša Beļģijā bija izskanējis dioksīna skandāls, kad olās, vistu, liellopu un cūkas gaļā tika atrasta pārlieku liela šīs kancerogēnās vielas koncentrācija, kas cilvēku bažas par iespējamiem draudiem veselībai tikai pastiprināja. [38] Rezultātā beļģu veselības ministrs uz laiku pat aizliedza Coca-Cola tirdzniecību šajā valstī [39], drīz pēc tam Luksemburga rīkojās tāpat. Savukārt Francija aizliedza šā dzēriena tirgošanu skārdenēs, jo tās tika ievestas no Beļģijas. [40] Pats uzņēmums no dažādām valstīm atsauca gandrīz 100 miljonus vienību, ciešot zaudējumus apmēram 99 miljonu eiro apjomā. [41]

Ja pirmajā skolā slimības cēlonis tiešām varēja būt Coca-Cola, jo tajā tirgotā dzēriena paraugiem veiktās dzēriena paraugu analīzes liecināja par paaugstinātu oglekļa sulfīda un ūdeņraža sulfīda koncentrāciju, kas gan nebija uzskatāma par pietiekamu, lai izraisītu saindēšanos, [42] un uzņēmums uz skārda bundžām atrada arī fungicīdu pēdas, ar ko noliktavās bija apstrādātas koka paletes [43], tad attiecībā uz pārējām skolām nebija datu, ka skolēnu simptomu cēlonis varētu būt saindēšanās. Vēlākos pētījumos tika izvirzīta hipotēze, ka pārējās skolās un vēlāk Francijā simptomu visticamākais cēlonis (vai viens no cēloņiem [44]) bija masu histērija (mass sociogenic illness), kas radās sākotnējo saslimšanas gadījumu iespaidā. [42] To raksturo organiskas slimības simptomu kopums bez nosakāma cēloņa, ko atrod divām vai vairākām personām ar kopīgiem uzskatiem par šiem simptomiem. [45]

Coca-Cola ārstnieciskos nolūkos

Vēl atliek vien norādīt, ka literatūrā aprakstīta virkne gadījumu, kad Coca-Cola izmantota ārstnieciskos nolūkos. Šis dzēriens sekmī gi izmantots gan pacientiem ar barības vada striktūru, kam pārtikas (gaļas) kumoss izraisījis barības vada nosprostojumu, veicinot tā sadalīšanu [46], gan arī palīdzēja kādam gados vecākam pacientam, kuru pēc barības vada rezekcijas un n. vagus pārgriešanas izteikti traucēja sārmains atvilnis, dzēriena skābumam veiksmīgi neitralizējot atvilni. [48]

Bet visvairāk aprakstīta kokakolas izmantošana fitobezoāru šķīdināšanā (austrumvalstīs biežs to iemesls ir regulāra tropu augļa hurmas lietošana), kuri nereti ir pārāk cieti, lai tos sašķeltu endoskopiski. [49] Šādu kolas dzēriena izmantojumu pirmo reizi publicēja Ladas 2002. gadā, aprakstot to kā alternatīvu ķirurģiskai un endoskopiskai terapijai. [50] Kopš šā raksta publicēti vēl vismaz 13 apraksti ar dažādu šīs metodes variāciju sekmīgu izmantojumu (skat. 2. tabulu). Vienā gadījumā pacientam pēc tam konstatēja tievo zarnu nosprostojumu ar bezoāra fragmentiem. [51]

Tikai viena no šīm variācijām (12 h nazogstrāla lavāža ar 3 l kolas) izvērtēta plašākā pētījumā. [49] Lī ar kolēģiem retrospektīvi izvērtēja 17 pacientus un konstatēja, ka pilnīga bezoāra izšķīšana pēc 12 stundām bija vērojama tikai 4 pacientiem, kamēr pārējiem kola tikai mazināja bezoāra apmērus un padarīja to mīkstāku, ļaujot sašķelt endoskopiski. [49] Nav īsti skaidrs, kā Coca-Cola iedarbojas uz bezoāru, bet tiek pieļauts, ka būtiskākā nozīme ir dzēriena izteiktajam skābumam, kā arī NaHCO3 tā sastāvā un izšķīdušās ogļskābes veidotajiem burbulīšiem, kas kopā šķīdina un atdala bezoāru veidojošo salipušo materiālu. [50]