Izgulējumi pagarina laiku, kas pacientam jāpavada slimnīcā, palielina medicīniskās izmaksas gan pacientam, gan valstij kopumā, noteikti ietekmē arī aprūpes kvalitāti medicīnas iestādē. Ir ļoti būtiski zināt, kā izgulējumus ārstēt, bet vēl būtiskāk — kā tos novērst.
Vai predisponējošie un veicinošie faktori ietekmē risku perioperatīvu izgulējumu attīstībai?
AVOTS: Weng P-W, et al. Relationship between predisposing and facilitating factors: Does it influence the risk of developing peri-operative pressure injuries? Int wound j, 2022; 19(8): 2082-2091. doi:10.1111/iwj.13811
Faktori, kas ietekmē perioperatīvu izgulējumu attīstību, lielākoties ir kompleksi. Visbiežāk tie ir tādi predisponējoši faktori kā indivīda vecums, dzimums, blakusslimības (diabēts, vēzis, nervu sistēmas slimības), malnutrīcija vai aptaukošanās, kopējais veselības stāvoklis, anēmija, smēķēšana un tādi veicinošie faktori kā operācijai izvēlētā anestēzijas metode, asins zudums operācijas laikā un pacienta pozicionēšana.
Šajā pētījumā skaidrots, vai ir jebkādi nozīmīgi moderējoši mainīgie starp predisponējošiem un veicinošiem faktoriem izgulējumu attīstībā un izgulējumu smaguma pakāpi pēc ķirurģiskas iejaukšanās.
Materiāli un metodes
No retrospektīva kohortas pētījuma par 439 gadījumiem ar perioperatīvi iegūtiem izgulējumiem tika izslēgti pacienti, kam izgulējumi bija jau pirms pētījuma. Pētījuma analīzē tika izmantoti tādi pacienta dati kā vecums, dzimums, hemoglobīna līmenis trīs dienas pirms operācijas, ĶMI trīs dienas pirms operācijas, smēķēšanas statuss, slimību anamnēze (vēzis, diabēts, cerebrovaskulāri notikumi).
No ķirurģiskiem datiem vērā ņēma anestēzijas metodi, anestēzijas ilgumu, pacienta pozicionēšanu un zaudēto asiņu daudzumu. Pacienta ādu izvērtēja 30 minūtes pēc operācijas un iedalīja divās grupās: 1. pakāpes izgulējumi un 2. pakāpes vai smagāki izgulējumi.
Rezultāti
Pētījumā atklāts, ka no predisponējošiem faktoriem tikai lielāks pacienta vecums (p = 0,001) un augstāks ĶMI (p < 0,001) rada lielāku risku perioperatīvā periodā attīstīties 2. pakāpes vai smagākiem izgulējumiem. No veicinošajiem faktoriem, kas saistīti ar ķirurģisko procedūru, lielāka varbūtība 2. pakāpes vai smagākiem izgulējumiem bija pacientiem, kuri pozicionēti vēdera guļā un zaudēja vismaz 1000 ml asiņu, nekā tiem, kuri pozicionēti uz muguras un zaudēja 100 ml asiņu vai mazāk.
Turpmākā rezultātu analīze norādīja, ka zaudētais asins daudzums operācijas laikā mijiedarbojas ar pacienta vecumu un izgulējumu smaguma pakāpi. Tāpēc tiek secināts, ka pacientiem senioru vecumā, kuru operācijas laikā paredzams liels asins zudums, jānodrošina plašāki pretizgulējumu profilakses pasākumi.
Dr. A. Kušpelo: “Pacienta sagatavošanā operatīvai ārstēšanai būtu jāiekļauj atbilstoša perioperatīva barošana, šķidruma līdzsvars, ķirurģiskās brūces infekcijas profilakses metodes, piemēram, visa ķermeņa, mutes dobuma un deguna priekštelpas dekontaminācija ar poliheksanīdu saturošiem līdzekļiem, izgulējuma riskam pakļauto ķermeņa zonu aprūpe ar pretizgulējumu līdzekļiem, piemēram, hiperoksigenēto taukskābju šķīdumu uz saulespuķu eļļas bāzes. Plānveida pacientiem, īpaši onkoloģiskiem, un pacientiem, kuriem tiks veikta ķirurģiska iejaukšanās kuņģa—zarnu traktā (rezekcijas un anastomozes), būtiski ir perioperatīvajā periodā nodrošināt atbilstošu olbaltumvielu daudzumu. Plānveida pacientam būtu jākonsultējas ar uztura speciālistu, dietologu vai citu kompetentu ārstniecības personu, kas ieteiks labāko olbaltumvielu uzņemšanas veidu un diennaktī nepieciešamo daudzumu. Ja pacients nevar uzņemt nepieciešamās olbaltumvielas ar ikdienā lietojamo pārtiku, tad tās var uzņemt, bagātinot pārtiku ar speciāliem sūkalu izolāta proteīna pulveriem, medicīnisko papilduzturu, kura sastāvā ir palielināts olbaltumvielu daudzums. Lai kāds būtu pacienta vispārējais veselības stāvoklis, visas ķermeņa zonas, kas tiek pakļautas palielinātam spiedienam un saskarei ar operācijas zāles aprīkojumu, būtu jāpārklāj ar speciāliem pārsējiem, kas mazina spiediena iedarbību. Operāciju zāles aprīkojumu, kas saskaras ar pacienta ķermeni, pozicionēšanas aprīkojumu vajadzētu polsterēt ar atbilstošiem līdzekļiem, lai novērstu cietu materiālu spiediena ietekmi uz pacienta ķermeni. Īpaši tas jāievēro, ja zināms, ka pacients ir izgulējumu riska grupā, operatīvā iejaukšanās būs ilga, pacients pēc operācijas tiks ievietots intensīvās terapijas nodaļā. Medicīnas personālam jāizprot izgulējumu profilakses nozīme pacienta ārstēšanā.
Daudzi pētījumi pierāda, ka, nepieļaujot izgulējumu veidošanos, tiek ietaupīti ārstniecības iestādes un nodokļu maksātāju līdzekļi, pacients ārstniecības iestādē pavada īsāku laiku un tiek sekmēta ārstniecības iestādes reputācija.
Operāciju bloka personāla uzmanība jāvērš uz izgulējumu profilakses nozīmi perioperatīvajā un operatīvajā periodā.”
Medicīnas personāla līdzestība izgulējumu profilaktiskiem pasākumiem kritiski slimiem pacientiem
AVOTS: Cobos-Vargas A, et al. Compliance with preventive measures recommended by an international study group for pressure injuries in adult critically ill patients. Int wound j, 2023; 20(4): 1205-1211. doi:10.1111/iwj.13979
Kaut gan tiek veikti terapeitiski un profilaktiski pasākumi, izgulējumi joprojām saglabājas kā būtisks sabiedrības veselības slogs visā pasaulē. Lai izvairītos no mīksto audu bojājumiem, iespējami dažādi profilaktiski pasākumi, kas veicami pacienta aprūpētājam. Tomēr ir zināms, ka klīniskajā praksē rekomendācijas dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr tiek izpildītas pilnā mērā.
Šajā pētījuma tika mērīts, cik pilnvērtīga ir aprūpētāju līdzestība, veicot pasākumus izgulējumu profilaksei.
Materiāli un metodes
Šķērsgriezuma novērojumu pētījums noritēja 27 gultu daudzprofilu intensīvās aprūpes nodaļā kritiski slimiem pacientiem, datus ievāca trīs dienas trīs secīgos 2021. gada mēnešos (februārī, martā, aprīlī). No pētījuma tika izslēgti pacienti, kas nodaļā bija ilgāk nekā 48 h pirms pētījuma sākuma vai kam izgulējumi bija jau pirms iestāšanās.
Pētījuma analīzē tika ņemti vērā pacienta demogrāfiskie dati, klīniskā anamnēze (APACHE II, nepieciešamība pēc atbalsta terapijas), riska skala (COMHON indekss un tā komponenti), izmantotie profilaktiskie pasākumi (novērtēšana pirms iestāšanās, riska izvērtēšanas biežums, repozicionēšanas biežums, inkontinences līdzekļu izmantošana, atbalsta virsmu izmantošana, pārsēju izmantošana un perorāli lietojamu uztura bagātinātāju nozīmēšana). Izgulējuma attīstības gadījumā novērtēta tā lokācija un smaguma pakāpe.
Rezultāti
Tika analizēta informācija par 73 pacientiem (68 % vīriešu) atbilstīgi APACHE II: 12,1 ± 6,2, invazīva mehāniskā ventilācija bija nepieciešama 56,1 %. Izgulējumi bija 21,9 %, izgulējumi krusta kaula rajonā bija 43,7 % no tiem, savukārt 75 % tie bija 2. pakāpes. Pēc COMHON indeksa izgulējumu risks kā zems tika novērtēts 30,1 % pacientu, vidējs 23,3 % un augsts 46,6 %.
Līdzestības rādītājs variēja no 0 % (papēdim paredzēto ierīču lietošanā) līdz 100 % (aktīvo matraču un inkontinences līdzekļu lietošanā). Līdzestība repozicionēšanā variēja no 20 % līdz 80 %, kas izrietēja no tā, vai pacientam bija kontrindikācijas (4 punkti mobilitātes apakšskalā) vai pacientam bija iespēja mobilizēt pašam sevi (2 punkti mobilitātes apakšskalā).
Pētījuma autori secina, ka personāla līdzestības rādītāji dažādu profilaktisku pretizgulējumu pasākumu ievērošanā šajā intensīvās aprūpes nodaļā ir ļoti variabli, kas varētu ietekmēt pacienta klīnisko iznākumu.
Jāņem vērā pētījuma rezultātus ierobežojošais fakts, ka līdzestības novērtējums veikts konkrētos laika punktos pētījuma ietvaros, nevis visā pacienta uzturēšanās posmā.
Dr. A. Kušpelo: “Medicīnas personāla līdzestība pacienta ķermeņa pozicionēšanā ir galvenā izgulējumu profilakses sastāvdaļa. Pacienta ķermeņa pozicionēšana jāveic katram pacientam individuāli, ņemot vērā viņa veselības un mobilitātes stāvokli, tai jābūt saskaņotai ar ārstēšanas un aprūpes plānu. Pacienta pozicionēšanas biežums var variēt: ne retāk kā reizi divās stundās vai ik pēc 20 minūtēm. Dažādu izgulējumu profilakses pārsēju, ādas aprūpes (mitrināšanas un barošanas) līdzekļu, ādas aizsarglīdzekļu, pretizgulējumu matraču izmantošana izgulējumu profilaksē nekad neatbrīvo medicīnas personālu no pacienta pozicionēšanas.”
Sausas ādas un izgulējumu saistība senioriem
AVOTS: Jiang Q, et al. Relationship between dry skin and pressure injury in older patients: A multicentre cross-sectional survey in China. Int wound j, 2023; 20(5): 1402-1417. doi:10.1111/iwj.13993
Līdz šim pētījumos gūtas norādes senioru ādas sausumam un izgulējumu riska pieaugumam. To skaidro ar samazinātu mitruma līmeni stratum corneum un samazinātu ādas aizsargbarjeru, kad āda sāk zvīņoties, plaisāt un iekaist.
Pētījumā Ķīnā tika analizēts, kā sausa āda un raksturojošie faktori ietekmē izgulējumu attīstību senioriem.
Materiāli un metodes
Daudzcentru šķērsgriezuma pētījumā tika iekļauti pacienti, kuri slimnīcā hospitalizēti ilgāk par 24 h, kuri ir vismaz 60 gadus veci un kuru vitālie rādītāji un sadarbības līmenis atbilst pētījuma veikšanas specifikai. Pētījumā netika iekļauti termināli pacienti un pacienti ar ādas slimībām, kuru pamatā ir sausa āda (Šēgrena sindroms, psoriāze, atopiskais dermatīts, seborejiskais dermatīts). Pētījumā piedalījās 44 akūtās aprūpes slimnīcas un astoņas ilgtermiņa aprūpes iestādes Ķīnā.
Pētījumā iekļautā informācija: vispārēja informācija par pacientu, slimību anamnēze, ādas kopšanas iespējas, inkontinence, novērtējums pēc Braden skalas, informācija par sausas ādas stāvokli pēc ODS skalas (0 punkti = nav sausas ādas, 4 punkti = ļoti smagas pakāpes sausa āda) un izgulējumu pakāpes novērtējums (1., 2., 3., 4. vai dziļo audu bojājums).
Astoņas nedēļas pirms pētījuma 1075 pētījuma medmāsas tiešsaistē mācījās, kā objektīvi novērtēt pacientu ādas un mīksto audu stāvokli.
Rezultāti
Kopā analizēti dati par 33 769 pacientiem: vidējais vecums 73,2 gadi (SN 8,9), vidējais Braden punktu skaits 19,4 (SN 3,9) un vidējais slimnīcā pavadītais laiks septiņas dienas. Tika atrasti 11 602 gadījumi ar sausu ādu un 1076 gadījumi ar izgulējumiem. Kopējais sausas ādas sastopamības rādītājs bija 34,4 % (95 % TI 33,9—34,9), izgulējumu sastopamības rādītājs — 3,1 % (95 % TI 2,9—3,3). Otrās un smagākas pakāpes izgulējumi bija biežāk (32,9 %), pirmās pakāpes izgulējumi bija 32,4 % pacientu.
Pacientiem ar sausu ādu novēroja vairāk izgulējumu nekā tiem, kam āda nebija sausa (50,0 % pret 33,9 %). Pacientiem ar ļoti smagas pakāpes un smagas pakāpes ādas sausumu bija lielāks izgulējumu risks (IA 2,22 un 1,90) un lielāks 2.+ smaguma pakāpes izgulējumu risks (IA 1,83 un 1,63).
Sausa āda uz augšējām un apakšējām ekstremitātēm ievērojami palielināja izgulējumu attīstību, īpaši uz papēžiem un potītēm (3.+ pakāpes izgulējumi), elkoņiem un pleciem (1.+ pakāpes izgulējumi).
Rezultāti norāda: lai novērstu izgulējumu attīstību, vairāk uzmanības jāpievērš senioru ādas mitrināšanai gan profilakses, gan ārstniecības nolūkā.
Dr. A. Kušpelo: “Viena no izgulējumu profilakses pasākumu sastāvdaļām ir rūpes par pacienta ādu. Ādai ir jābūt tīrai, atbilstoši aprūpētai — mitrinātai un pabarotai, lai saglabātu ādas veselumu. Turklāt jāņem vērā, ka cilvēkiem, kuriem ir sausa āda, jārūpējas par atbilstošu šķidruma daudzuma un pilnvērtīgas, ar vitamīniem, olbaltumvielām, omega–3 bagātas pārtikas uzņemšanu. Lai izvērtētu, vai cilvēkam, kuram ir sausa āda, papildus ir jāuzņem vitamīni, dzelzs, folskābe, cinks, selēns un citas vielas, būtu jākonsultējas ar ģimenes ārstu, dermatologu, dietologu, uztura speciālistu un citiem speciālistiem. Ja speciālisti konstatēs uztures traucējumus — malnutrīciju, var apsvērt valsts apmaksāta medicīniskā papilduztura nozīmēšanu. Jāpārliecinās, vai senioram nav problemātisks mutes dobums — vai tas ir sanēts, vai ir piemērotas zobu protēzes, tāpēc vizītēm pie zobārsta būtu jābūt regulārām. Izgulējumu riskam pakļautas ādas aprūpe ietver arī pacienta ādas aizsardzību no urīna, fēcēm, izdalījumiem no brūces. Pasaulē un arī Latvijā diemžēl pārāk maz tiek lietoti speciāli šķīdumi un krēmi, kas uz ādas izveido aizsargslāni un neļauj kairinošām vielām nonākt tiešā saskarē ar ādu.”
Mitrie pārsēji izgulējumu ārstēšanā: tīkla meta–analīze
AVOTS: Geng J, et al. Moist dressings in the treatment of pressure injuries: A network meta-analysis. Journal of tissue viability, 2023; 32(2): 213-227. doi:10.1016/j.jtv.2023.03.003
Slimnīcas izgulējumus vērtē kā vienu no dārgākajām ārstniecības blaknēm, tie ir arī indikatori veselības aprūpes kvalitātei. Nesena meta–analīze rāda, ka izmaksas uz vienu izgulējumu pacientu svārstās no 1,71 līdz 470,49 eiro. Tāpat vērā ņemams fakts ir mirstība izgulējumu dēļ: ASV izgulējumi ir 2,5 miljoniem cilvēku un ir iemesls 60 000 nāves gadījumiem gadā. Vācijā izgulējumu sastopamības rādītājs slimnīcu vidē aprēķināts 10—25 % robežās.
Mūsdienu lokālās terapijas metodes pārsvarā mērķētas uz brūces dzīšanas veicināšanu ar dažādiem pārsējiem, kas sekmē brūces attīrīšanos, mazina infekcijas risku, novērš turpmāku brūces palielināšanos. Pārsēju klāsts ir plašs, katrs paredzēts citam mērķim.
Publikācijas autori izmantoja tīkla meta–analīzi, lai izvērtētu izgulējumu pārsēju specifiku, salīdzinātu mitros pārsējus ar tradicionāliem pārsējiem (sterilu marles pārsēju vai vazelīna marles pārsēju). Pārskatā salīdzināta to efektivitāte dzīšanas veicināšanā, dzīšanas ilgums, tiešās izmaksas un pārsiešanu biežums.
Brūces dzīšana
Analizēti dati par 27 nejaušināti kontrolētiem pētījumiem, kur ziņots par brūces dzīšanas efektivitāti, ņemot vērā pacientu skaitu, kam diagnosticēti izgulējumi. Pētīti tādi pārsēju veidi kā putu pārsēji, vazelīna marles pārsēji, hidrokoloīda pārsēji, sterili marles pārsēji, sudraba jonu pārsēji, bioloģiskie brūču pārsēji, hidrogela pārsēji.
Rezultāti rāda, ka dzīšanas efektivitāte putu pārējiem ir augstāka nekā vazelīna marles pārsējiem (RR 1,42; 95 % TI 1,01—2,01). Putu pārsēji un hidrokoloīda pārsēji uzrādījuši augstāku dzīšanas efektivitāti (RR 1,52, 95 % TI 1,25—1,84 un RR 1,55, 95 % TI 1,30—1,83) nekā sterili marles pārsēji. Vazelīna marles pārsējs uzrādījis sliktāku dzīšanas rādītāju nekā hidrokoloīda pārsēji, arī bioloģiskie pārsēji bija pārāki par steriliem marles pārsējiem.
Ranžējot pēc p–score rādītāja un rangu diagrammas, kā arī tīkla meta–analīzes rezultātiem, dzīšanas efektivitāte no augstas uz zemu sarindota šādā secībā: sudraba jonu pārsēji > bioloģiskie brūču pārsēji > hidrokoloīda pārsēji > putu pārsēji > vazelīna marles pārsēji > hidrogela pārsēji > sterili marles pārsēji.
Polimēra plēves pārsēji analizēti septiņos klīniskos pētījumos ar pacientu iedalījumu pēc nejaušības principa. Šajos pētījumos, mērot pēc izgulējumu skaita pacientam, tie uzrādījuši augstāko dzīšanas efektivitāti salīdzinājumā ar pārējiem.
Dzīšanas ilgums
Brūces dzīšanas ilgums ziņots 12 nejaušināti kontrolētos pētījumos par šādiem pārsējiem: putu pārsēji, vazelīna marles pārsēji, hidrokoloīda pārsēji, sterili marles pārsēji, bioloģiskie brūču pārsēji, hidrogela pārsēji un algināta pārsēji.
Putu pārsēji uzrādīja īsāku dzīšanas laiku nekā vazelīna marles pārsēji (MD -3,64, 95 % TI no -6,99 līdz -0,29). Putu pārsēji un hidrokoloīda pārsēji uzrādīja īsāku brūces dzīšanas laiku (MD -3,64, 95 % TI no -6,99 līdz -0,29 un MD -6,18, 95 % TI no -10,00 līdz -2,35) nekā sterili marles pārsēji. Brūcei ar vazelīna marles pārsēju un sterilu marles pārsēju bija nepieciešams ilgāks dzīšanas laiks (MD 7,27, 95 % TI 0,63—13,90 un MD 9,80, 95 % TI 4,69—14,91) nekā bioloģiskajiem brūču pārsējiem. Arī salīdzinājumā ar algināta pārsējiem vazelīna un sterila marles pārsēja brūces dzīšanas laiks bija ilgāks.
Secība no īsākā dzīšanas laika līdz garākajam šajā meta–analīzē sarindota šādi: algināta pārsēji > bioloģiskie brūču pārsēji > hidrokoloīda pārsēji > putu pārsēji > vazelīna marles pārsēji > hidrogela pārsēji > sterili marles pārsēji.
Pilns efektivitātes un indikatoru novērtējums lasāms publikācijā.
Dr. A. Kušpelo: “Izgulējums jeb spiediena čūla ir brūce. Mūsdienās, ārstējot brūces, kas nav arteriālas dabas, izmanto mitru brūces vidi. Tas nozīmē, ka vispirms izgulējumu maksimāli attīra un sagatavo brūces pamatni. Izgulējumu attīrīšanai var izmantot neiekrāsotu, spirtu nesaturošu brūču aprūpes līdzekli, piemēram, tādu, kas satur poliheksanīdu. Brūces skalošana ar fizioloģisko šķīdumu ir tikai mehāniska skalošana, turpretī skalošana ar poliheksanīdu saturošu šķīdumu, primāri attīrot brūci un noturot mitru salveti noteiktu laiku, veic bioplēves šķelšanu, attīrīšanu no nekrotiskiem audiem un nepieļauj mikroorganismu kolonizāciju. Lai brūcē ilgstoši nodrošinātu mitru vidi, izgulējuma brūci piepilda ar gelu uz ūdens bāzes, kas satur kādu aktīvo vielu, piemēram, poliheksanīdu, vai sudraba algināta pastu, ja izgulējums ir inficēts. Bieži izgulējumi ir dobas brūces, tas nozīmē, ka dobumi rūpīgi jāpiepilda ar gelu. Gela un pastas izmantošana ir primāri efektīvāka, jo aktīvās vielas ciešu kontaktu ar brūces pamatni nodrošina uzreiz. Pēdējais solis izgulējuma ārstēšanā ir bojātās ķermeņa zonas pārklāšana ar brūcei nepielīpošu, uzsūcošu, mitrumu necaurlaidīgu, pašlīpošu pārsēju ar/bez fiksējošām malām. Pārsēja uzsūcošajai daļai būtu jābūt izgatavotai no poliuretāna putu materiāla, kas labi notur brūces eksudātu. Ja izgulējums ir inficēts, var izmantot pārsējus, kuru sastāvā ir sudraba algināts. Pētījumā norādītā secība no īsākā dzīšanas laika līdz garākajam, manuprāt, neatbilst realitātei. Pārsēja izvēli nosaka izgulējuma pakāpe, dziļums, diametrs un eksudāta daudzums.”
Olīveļļas efektivitāte un drošuma profils izgulējumu profilaksē: sistemātisks pārskats un meta–analīze
AVOTS: Hernández-Vásquez A, et al. Efficacy and Safety of Topical Application of Olive Oil for Preventing Pressure Ulcers: A Systematic Review and Meta-Analysis of Randomized Controlled Trials. International journal of environmental research and public health, 2022; 19(22). doi:10.3390/ijerph192214921
Pacientiem ar lielu izgulējumu risku svarīga agrīna profilaktisku pasākumu intervence. Šobrīd rekomendācijās iekļauta repozīcija, higiēna, agrīna mobilizācija, atbalsta virsmu izmantošana, ādas mitrināšana ar hiperoksigenētām taukskābēm (HOFA), silikona krēmu izmantošana.
Interesanta alternatīva izgulējumu profilaksē varētu būt olīveļļa! Tā satur tādas būtiskas taukskābes kā linolskābe un oleīnskābe, tās veicina ādas hidratāciju un veido aizsargājošu, reģenerējošu, emolientam līdzīgu efektu.
Pētījuma mērķis bija izprast olīveļļas potenciālu, lai papildinātu izgulējumu profilakses stratēģijas, novērtējot šīs augu eļļas efektivitāti un drošumu lokālu apsēju veidā uz ādas.
Materiāli un metodes
Pētījumā tika iekļauti nejaušināti kontrolēti pētījumi par pacientiem ar risku izgulējumu attīstībai, testējot olīveļļu salīdzinājumā ar citiem izgulējumu profilakses produktiem. Neobjektivitātes risks izvērtēts pēc RoB2 rīka, pierādījumu ticamība — pēc GRADE sistēmas.
Rezultāti
Iekļaušanas kritērijiem atbilda četri klīniskie pētījumi — visi vērtēti ar zemu neobjektivitātes risku. Meta–analīzes rezultāti rāda, ka olīveļļas klīniskā efektivitāte izgulējumu profilaksē saistīta ar izgulējumu sastopamības samazināšanos (RR 0,56; 95 % TI 0,30–0,79, I² = 0 %); atšķirības blakņu profilā nav konstatētas. Pierādījumu ticamība pēc GRADE vērtēta kā vidēja un zema.
Pētījuma autori secina, ka olīveļļa varētu būt efektīva un droša metode izgulējumu profilaksē, izmantojama kā alternatīva metode, kas ir viegli pieejama un lēta salīdzinājumā ar citiem produktiem.
Dr. A. Kušpelo: “Teorijā un praksē ir pierādīta arī citu eļļu, piemēram, saulespuķu eļļas, labvēlīgā ietekme izgulējumu profilaksē. Eļļu uzklāj uz sausas un veselas ādas, saudzīgi, ar pirkstu galiem iestrādā ādā, ādu nerīvē, nemasē, neberž. Eiropā un Latvijā nopērkams arī izgulējumu profilakses un 1. pakāpes izgulējumu ārstēšanas līdzeklis — hiperoksigenētu taukskābju šķīdums eļļā.”
