PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Iedibināta ANO starptautiski atzīta Pasaules Diabēta diena! Ņujorka, ASV, 2007. gada 14. novembris

I. Rasa
2006. gada 20. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā Asamblejā apstiprinātā Rezolūcija 61/225 atzina, ka cukura diabēts ir hroniska, invalidizējoša slimība, kurai raksturīgas augstas aprūpes un ārstēšanas izmaksas, kā arī to, ka cukura diabēts saistīts ar nozīmīgu komplikāciju attīstību. Tas nosaka šīs slimības nelabvēlīgo ietekmi uz ģimenēm, valstīm un visas pasaules sabiedrību. „Pirmo reizi cilvēces vēsturē neinfekcijas slimība – cukura diabēts – atzīta kā nopietna un globāla veselības problēma, tāpat kā infekcijas slimības, piemēram, HIV/AIDS.” Viens no Rezolūcijas aicinājumiem bija Pasaules Diabēta dienu – 14. novembri – ar 2007. gadu atzīmēt kā starptautiski atzītu, īpašu ANO dienu. Šajā dienā arī Latvija bija pārstāvēta ANO mītnē Ņujorkā, lai plecu pie pleca ar citu valstu un kontinentu pārstāvjiem aktualizētu cukura diabēta izraisītās problēmas pasaulē.

Pasaules Diabēta dienai veltītā ANO Rezolūcija bija Starptautiskās Diabēta federācijas (International Diabetes Federation - IDF) viens no mērķiem cīņā par diabēta epidēmijas ierobežošanu. Daļu no šī plāna aizsāka jau 2006. gadā kā kampaņu Unite for Diabetes, kuras emblēma ir gaiši zils aplis. Diplomātiskais process ilga sešus mēnešus, ko ANO uzņēmās Bangladešas Republika (viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē un viena no top 10 valstīm cukura diabēta pacientu skaita ziņā - 1. tabula), kura kā prezidējoša valsts mazattīstības valstu grupai (G-77 grupai) un Ķīnai izveidoja spēcīgu bloku, lai 20. decembrī 2006. gadā visas (!) ANO dalībvalstis vienbalsīgi pieņemtu Rezolūciju. Tā bija milzīga IDF kā nevalstiskās organizācijas (to veido 200 asociācijas no 162 valstīm) uzvara. Šajā koalīcijā cīņā ar diabētu apvienojās ne tikai dažādu valstu diabēta asociācijas (t.sk. arī Latvijas Diabēta asociācija), bet arī zinātnieki, farmācijas industrija, labdarības organizācijas, preses izdevumi, politiķi, sabiedrībā plaši pazīstamas personības un citi labas gribas cilvēki.

Cukura diabēta izplatība pasaulē – pieaugoša problēma Cukura diabēta izplatība pasaulē – pieaugoša problēma
1. tabula
Cukura diabēta izplatība pasaulē – pieaugoša problēma

Lai gan Rezolūcijas pieņemšana pati par sevi nepārprotami ir liels ANO dalībvalstu un visas sabiedrības sasniegums, tas ir tikai pirmais solis cīņā ar diabēta epidēmiju, lai glābtu miljonu cilvēku dzīvības, pagarinātu dzīvildzi un uzlabotu diabēta pacientu dzīves kvalitāti.  Viens no Rezolūcijas aicinājumiem bija Pasaules Diabēta dienas kā starptautiski atzītas dienas iedibināšana, tomēr pats grūtākais ir vēl priekšā! Šīs Rezolūcijas nākamais solis - tās ieviešana (tas attiecas arī uz Latviju kā ANO dalībvalsti), kurai jānotiek, realizējot divus virzienus:

  • pirmkārt - cukura diabēta kā slimības prevencija;
  • otrkārt - cukura diabēta izraisīto komplikāciju novēršana un aizkavēšana.

Katram minētajam virzienam nepieciešama citāda stratēģija, kas savukārt ir atšķirīga dažādās valstīs.

Lai īstenotu Rezolūciju nacionālajā katras valsts līmenī (t. sk. Latvijas), tā aicina ANO dalībvalstīs realizēt īpaši izstrādātu politiku - izveidot, pieņemt un realizēt Ministru kabineta līmenī Diabēta Nacionālo programmu. Par šīs Programmas nepieciešamību kārtējo reizi, balstoties uz minēto Rezolūciju, atgādināja Latvijas Diabēta asociācijas prezidents Ingvars Rasa un Latvijas Endokrinologu priekšsēdis Valdis Pīrāgs, iesniedzot šā gada rudenī Veselības ministram Vinetam Veldrem vēstuli ar aicinājumu steidzami uzsākt Diabēta Nacionālās programmas izstrādi. Taču jau 15. gadu pēc kārtas ir saņemts atteikums!

Kāpēc Latvijā jau 15 gadus Veselības ministrija nevar uzsākt pat vismazāko - programmas izstrādi? Protams, ierēdņi var taisnoties, jo Rezolūcija runā viņiem nesaprotamā valodā - diplomātijas valodā: „..iedrošināt visas dalībvalstis izstrādāt Nacionālās (diabēta) Programmas - cukura diabēta prevencijai, aprūpei un ārstēšanai.." Tomēr fakti runā savā - skaidrā - valodā, uz konkrētiem jautājumiem sniedzot konkrētas atbildes, kuras ataino skarbo realitāti cukura diabēta jomā. Lūk - daži no tiem.

Kāpēc cukura diabēts kļuvis par vienu no nopietnākajām veselības problēmām mūsdienās?

Šobrīd pasaulē ar cukura diabētu slimo 246 miljoni cilvēku, respektīvi, 6% no visiem pasaules iedzīvotājiem vecuma grupā no 20 līdz 79 gadiem. 2025. gadā aprēķinātais cukura diabēta slimnieku skaits pasaulē sasniegs 380 miljonus (2. tabula 46. lpp.). Latvijā atklāto cukura diabēta pacientu skaits ir aptuveni 54 000, bet saskaņā ar IDF aprēķiniem ar diabētu varētu slimot 9,9% Latvijas iedzīvotāju.

Kāpēc cukura diabētu diagnosticē gados jauniem cilvēkiem?

Agrāk cukura diabētu pārsvarā konstatēja gados vecākiem cilvēkiem, taču šobrīd to diagnosticē galvenokārt darba spējīgā vecumā - 46% diabēta pacientu ir vecuma grupā 40-59 gadi. Gados jauniem cilvēkiem saslimšanas biežums ar cukura diabētu palielinās apkārtējās vides faktoru (urbanizācijas) ietekmē, bet galvenokārt tā plašo izplatību ietekmē mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs, aptaukošanās.

Top 10 valstis ar lielāko  cukura diabēta pacientu skaitu  (20-79 gadu vecumā) Top 10 valstis ar lielāko  cukura diabēta pacientu skaitu  (20-79 gadu vecumā)
2. tabula
Top 10 valstis ar lielāko cukura diabēta pacientu skaitu (20-79 gadu vecumā)

Kāpēc jādiagnosticē glikozes tolerances traucējumi?

Jo pastāv liels risks, ka glikozes tolerances traucējumi attīstīsies par 2. tipa cukura diabētu.

Kāpēc cukura diabēts ir būtiska veselības problēma attīstītās valstīs?

Tāpēc, ka 80% diabēta pacientu no visiem 246 miljoniem diabēta pacientu pasaulē dzīvo attīstītās valstīs.

Kāpēc cukura diabēts ir dārga slimība?

Izdevumi cukura diabēta prevencijai un ārstēšanai, kā arī diabēta komplikāciju ārstēšanai ir simtiem miljardu dolāru. 80% no izdevumiem par diabēta pacientu aprūpi tiek patērēti attīstītās un bagātās valstīs. Cukura diabēta pacientu ar komplikācijām aprūpes izdevumi ir par 3,5 reizēm lielāki nekā cilvēkiem bez cukura diabēta.

Simbolizējot zilo apli kā Pasaules Diabēta dienas atpazīstamības zīmi, Empire State Building ēku 14. novembra vakarā izgaismoja zilā krāsā. Zilā krāsā izgaismotas tika nacionālas un kultūrvēsturiskas nozīmes ēkas daudzās pasaules pilsētās: starp 256 objektiem pasaulē, ko izgaismoja šajā vakarā, bija Rīgas pilsētas Domes ēka.

2007. gadā no 13. līdz 15. novembrim pēc Starptautiskās Diabēta federācijas personīga un īpaša uzaicinājuma kā Latvijas Diabēta asociācijas prezidents piedalījos ANO pasākumos Ņujorkā, kas bija veltīti Pasaules Diabēta dienai pirmo reizi kā ANO atzītai dienai. Aicināto 1 000 viesu vidū no visas pasaules biju vienīgais no Baltijas valstīm. Daži mirkļi no plašiem un daudzveidīgiem pasākumiem ir redzami fotogrāfijās.

Foto: no autora personīgā arhīva