Erektilās disfunkcijas ārstēšana. Dzīvesveida pārmaiņas un medikamentoza terapija

Vai dzīvesveida pārmaiņas var ietekmēt erektilo funkciju?

AVOTS: Marah C. Hehemann, James A. Kashanian. Can lifestyle modification affect men’s erectile function? Transl Androl Urol. 2016 Apr; 5(2): 187–194.

Erektilā disfunkcija skar miljoniem vīriešu visā pasaulē. Labi zināma saistība starp erektilās disfunkcijas patofizioloģiskajiem un epidemioloģiskajiem riska faktoriem un kardiovaskulāro slimību risku. Tādas dzīvesveida pārmaiņas kā smēķēšanas atmešana, svara samazināšana, uztura pārmaiņas, fiziskās aktivitātes un psiholoģiskā stresa samazināšana ir nozīmīgas erektilās disfunkcijas profilaksē.

Vairākos pētījumos izskaitļots, ka gandrīz pusei vīriešu 40—70 gadu vecumā ir kādas erektilās disfunkcijas pazīmes. Erektilā disfunkcija ir 10 % vīriešu 30—39 gadu vecumā, bet 70—79 gadu vecumā šis skaitlis pieaug līdz 59 % vīriešu. 2025. gadā erektilā disfunkcija varētu būt vairāk nekā 300 miljoniem vīriešu.

Modificējamo riska faktoru ietekme uz erektilās disfunkcijas attīstību parādīta attēlā. Patofizioloģiski erektilās disfunkcijas un kardiovaskulāro slimību pamatā ir līdzīgs mehānisms — endotēlija disfunkcija. Jau iepriekš ziņots, ka modificējamo riska faktoru (aptaukošanās, smēķēšana, diēta, nepietiekama fiziskā aktivitāte) maiņa uzlabo erektilo disfunkciju. Šajā apskatā sīkāk par erektilās disfunkcijas attīstībā nozīmīgākajiem dzīvesveida faktoriem.

Smēķēšana

Vairākos pētījumos smēķēšana saistīta ar palielinātu risku erektilās disfunkcijas attīstībai. Epidemioloģiskos šķērsgriezuma pētījumos pierādīts, ka relatīvais erektilās disfunkcijas attīstības risks smēķētājiem ir par 1,5—2 reizēm lielāks nekā nesmēķētājiem. Tāpat novērota saistība starp izsmēķēto cigarešu daudzumu — lielāks erektilās disfunkcijas attīstības risks novērots vīriešiem, kuru smēķēšanas anamnēze ir 20 paciņu gadi un vairāk. Lai arī statistiski nenozīmīgi, tomēr novērota arī pasīvās smēķēšanas nozīme erektilās disfunkcijas attīstībā.

Smēķēšanas atmešanas ietekme uz erektilo funkciju pētīta plaši. Pourmand ar kolēģiem perspektīvā pētījumā novēroja vīriešus ar erektilo disfunkciju, kuriem vienīgais tās attīstības riska faktors bija smēķēšana. Vienu gadu pēc smēķēšanas atmešanas erektilā funkcija pacientiem uzlabojās par 25 %, bet tiem, kas turpināja smēķēt, erektilā funkcija gada laikā pasliktinājās vēl vairāk. Līdzīgi rezultāti iegūti pētījumā par nikotīn-aizvietojošu terapiju — sešus mēnešus pēc smēķēšanas atmešanas novēroja erektilās funkcijas uzlabošanos, salīdzinot ar vīriešiem, kas turpināja smēķēt (53,8 % pret 28,1 %, p < 0,001).

Lastly ar kolēģiem pētīja dzimumlocekļa tumescenci jaunu vīriešu kohortā (vidējais vecums < 40 gadi) pirms un pēc smēķēšanas atmešanas. Izdevās pierādīt, ka smēķēšanas atmešana ievērojami saīsina laiku līdz maksimālās erekcijas sasniegšanai un uzlabo asins pieplūdi dzimumloceklim erekcijas laikā. Šis pētījums norāda uz smēķēšanas atmešanas nozīmi jauniem vīriešiem neatkarīgi no viņu erektilās funkcijas.

Aptaukošanās

Aptaukošanās erektilo funkciju ietekmē tieši, radot hronisku iekaisuma stāvokli, oksidatīvo stresu un visbeidzot endotēlija disfunkciju. Pierādīta palielināta ķermeņa masas indeksa (> 30 kg/m2) saistība ar erektilās disfunkcijas attīstību — šāds ķermeņa masas indekss saistīts ar divreiz biežāku erektilās disfunkcijas attīstību.

Svara samazināšanas ietekme uz erektilo funkciju pētīta vairākos pētījumos, kur pacientiem izvēlēts fizisko aktivitāšu režīms, sniegti veselīga uztura ieteikumi. Pētījumos iegūti līdzīgi secinājumi — svara samazināšana pozitīvi ietekmē erektilo funkciju — un ne tikai, jo novērota arī iekaisuma un endotēlija disfunkcijas marķieru IL–6, CRO līmeņa pazemināšanās.

Fiziskās aktivitātes

Sēdošs dzīvesveids un nepietiekama fiziskā aktivitāte saistīta ar erektilās disfunkcijas attīstību, tie pierādīti kā neatkarīgi riska faktori tās attīstībai. Fizisko aktivitāti novērtējot metaboliskajos ekvivalentos (MET), pierādīts, ka tā apgriezti proporcionāli saistīta ar erektilās disfunkcijas attīstības risku. Vīriešiem, kas veica ap 16 MET nedēļā (skriešana 1,5 h vai 3 h intensīva fiziska darba nedēļā), bija nozīmīgi mazāks erektilās disfunkcijas risks par vīriešiem, kas veica mazāk par 2,7 MET nedēļā. Aktivitātes palielināšana līdz 32,6 MET vēl vairāk samazināja erektilās disfunkcijas risku. Citā pētījumā pētīta sēdoša dzīvesveida ietekme — pierādīts, ka vīriešiem, kas vairāk nekā piecas stundas dienā pavada sēdus (skatoties televīziju, pie datora), ir trīsreiz lielāks erektilās disfunkcijas attīstības risks nekā vīriešiem, kas sēdus pavada nepilnu stundu.

Fiziskās aktivitātes palielināšanas ietekme uz erektilo funkciju pierādīta arī pētījumos. Esposito ar kolēģiem pierādījuši, ka fiziskās aktivitātes palielināšana uzlabo erektilo funkciju neatkarīgi no ķermeņa masas indeksa pārmaiņām. Pētījumā par vīriešiem ar erektilo disfunkciju un hronisku sirds mazspēju pierādīts, ka fizisko aktivitāšu palielināšana neatkarīgi no sirds mazspējas pakāpes nozīmīgi uzlabo vīriešu dzīves kvalitāti un erektilo funkciju.

Erektilās disfunkcijas profilaksei iesaka vidēji intensīvas līdz intensīvas fiziskās aktivitātes vismaz 40 minūtes 3—4 reizes nedēļā.

Alkohols un narkotiskās vielas

Alkohola un narkotisko vielu lietošanas ietekme uz erektilo funkciju ir mazāk skaidra. Kādā pētījumā izskaitļots, ka alkohola lietošana (> 600 ml nedēļā) saistīta ar lielāku erektilās disfunkcijas attīstības risku. Citā lielā daudzcentru pētījumā noskaidrots, ka liela alkohola daudzuma lietošana vai pilnīga tā nelietošana ir saistīta ar lielāku erektilās disfunkcijas attīstības risku nekā neliela/mērena alkohola daudzuma lietošana (1—7 alkoholu saturoši dzērieni nedēļā). Pētījumos ar pelēm pierādīts, ka hroniska alkohola lietošana veicina endotelīna–1 sintēzi, kas briedumķermeņos darbojas kā vazokonstriktors. Pēc elektriskas stimulācijas pelēm, kas saņēmušas etanolu, novēroja ievērojami samazinātu erektilo reakciju. Šie rezultāti radījuši pamatu pētīt endotelīna–1 ietekmi briedumķermeņos arī cilvēkiem.

Gandrīz trešdaļai pacientu (36,4 %), kas lieto narkotiskas vielas (heroīnu, amfetamīnu, MDMA), novēro arī erektilo disfunkciju. Tāpat ziņots, ka vīriešiem, kas narkotiskās vielas lieto > 3 reizes dienā, ir ievērojami lielāks erektilās disfunkcijas attīstības risks nekā tiem, kas tās lieto reizi dienā. Līdzīgi erektilo funkciju ietekmē arī amfetamīns.

Kanabinoīdu ietekme uz seksuālo funkciju nav skaidri zināma.

Stress

Pētījumos novērtēt stresa ietekmi uz erektilo funkciju ir sarežģīti. Astoņu pētījumu meta–analīzē Schmidt ar kolēģiem salīdzināja ārstēšanas efektivitāti ar fosfodiesterāzes–5 inhibitoriem monoterapijā vai kombinācijā ar psiholoģisku palīdzību (pāru terapija, izglītošana) un secināja, ka erektilās funkcijas atjaunošanā kombinētā terapija ir ievērojami efektīvāka nekā farmakoloģiska monoterapija.

Perspektīvā pilotpētījumā par vīriešiem ar nesen diagnosticētu erektilo disfunkciju, kur daļai ordinēts tadalafils monoterapijā un daļai tadalafils kombinācijā ar stresa pārvaldības programmu (diafragmatiska elpošana astoņas nedēļas, muskuļu relaksācija, audio ierakstu klausīšanās). Stresa līmeni novērtēja, nosakot kortizola līmeni asinīs. Pēc astoņām nedēļām zinātnieki secināja, ka augstāks kortizola līmenis inhibējoši ietekmē libido.

Aprūpējot pacientu ar erektilo disfunkciju, jānovērtē viņa biopsihosociālais profils un jāsaprot, ka trauksme, depresija, stress var būt ne tikai erektilās disfunkcijas sekas, bet arī to veicinošs faktors.

Dr. I. Carevs: “Erektilā disfunkcija, pati būdama nozoloģiskā vienība, bieži ir arī kardiovaskulāro slimību izpausme — un nereti pati pirmā. Urologa praksē ir daudz pacientu ar erektilo disfunkciju, kurai pamatā ir vēl nekonstatētas un nekoriģētas kardiālas problēmas. Šādā skatījumā erektilās disfunkcijas efektīvai ārstēšanai pacientiem ar sirds—asinsvadu sistēmas slimību riska faktoriem obligāti jāietver šo faktoru korekcija (parasti kombinētas terapijas sastāvā). Ieteikumus par dzīvesveida korekcijām saņem lielākā daļa pacientu; Eiropas Urologu asociācijas vadlīnijās ir rekomendācijas par šādu padomu vajadzību. Svarīgs moments: lai pacients būtu līdzestīgāks, ārstam jāizskaidro šo rekomendāciju iemesls.”

Vardenafila efektivitāte vīriešiem ar metabolisko sindromu

AVOTS: Shabsigh R, et al. REVITALISE: A Large Observational Study Assessing the Safety and Effectiveness of Vardenafil in Men With Erectile Dysfunction and Metabolic Syndrome. Sex Med, 2016 Apr 14.

Erektilā disfunkcija prevalē vīriešiem ar metabolisko sindromu. Lai noskaidrotu vardenafila efektivitāti un drošumu šajā pacientu grupā, veikts starptautisks perspektīvs novērojuma pētījums REVITALISE par vīriešiem ar erektilo disfunkciju un metabolisko sindromu, kuriem tikko izrakstīts vardenafils.

Ārstēšanas sākumā, pēc apmēram četrām nedēļām un devas pielāgošanas, kā arī novērošanas perioda (vidēji 12 nedēļas) beigās ārstēšanas efektivitāti novērtēja pēc Starptautiskā erektilās funkcijas indeksa (IIEF), bet ar veselību saistīto dzīves kvalitāti — pēc Vīriešu novecošanās simptomu skalas.

Pētījumā piedalījās 1832 vīrieši, vidējais vecums 54 gadi, vidējais ĶMI 31,82 kg/m2. 20,4 % pacientu bija smaga erektilā disfunkcija, 75,6 % vidēja vai viegla, 4 % pacientu nebija erektilās disfunkcijas simptomu. Pēc ārstēšanas 82,4 % pacientu IIEF skalas kritēriji uzlabojās par vismaz 4 punktiem. Vidējais IIEF skalas punktu skaits pēc 12 ārstēšanas nedēļām uzlabojās no 15 līdz 25 (p < 0,0001). Novēroja arī rādītāju (seksuālo, psiholoģisko un somatisko kritēriju) uzlabošanos pēc Vīriešu novecošanās skalas (p < 0,0001). Tikai 7,19 % pacientu ziņoja, ka attīstījušās ar ārstēšanu saistītas blaknes, pētījumā nenovēroja smagu blakņu attīstību.

Vīriešiem ar erektilo disfunkciju un metabolisko sindromu vardenafils uzlabo erektilo funkciju un ar veselību saistīto dzīves kvalitāti; vardenafila drošuma rādītāji ir labi.

Pētījums REVITALISE pierāda, ka vardenafils ir efektīva ārstēšanas iespēja vīriešiem ar erektilo disfunkciju un metabolisko sindromu.

Dr. I. Carevs: “Varētu teikt — saprotams un sagaidāms rezultāts. Vairākumam pacientu ar metabolisko sindromu līdztekus ir arī endotēlija disfunkcijas izraisītas kardiovaskulāras slimības. Fosfodiesterāzes–5 inhibitoru efektivitāte šādos gadījumos ir diezgan augsta.”

Tadalafils: vienu reizi dienā vai pēc vajadzības?

AVOTS: Brock G, et al. Efficacy of Continuous Dosing of Tadalafil Once Daily vs Tadalafil On Demand in Clinical Subgroups of Men With Erectile Dysfunction: A Descriptive Comparison Using the Integrated Tadalafil Databases. J Sex Med, 2016 May; 13(5): 860–875.

Pētījumā salīdzināta erektilās funkcijas atbilde pacientiem ar līdzīgām blakusslimībām, ārstēšanu un riska faktoriem, lietojot tadalafilu dažādās shēmās — pēc vajadzības vai vienreiz dienā.

Analizēti dati no 21 ar placebo kontrolēta pētījuma: 17 pētījumos tadalafilu lietoja pēc nepieciešamības, četros pētījumos — reizi dienā. Pēc vajadzības tadalafils pētījumos lietots 10 mg un 20 mg devā, bet vienreiz dienā — 2,5 mg un 5 mg devā.

Tadalafila iedarbību pēc Starptautiskā erektilās funkcijas indeksa (IIEF) novērtēja pētījuma sākumā un pēc 12 nedēļām.

Analizējot datus par 4354 vīriešiem, visiem novērota erektilās funkcijas uzlabošanās, izņemot tadalafila mazas devas vienreiz dienā lietotāju grupā, kur efekts novērtēts kā vājš (salīdzinot ar placebo). Pacientu apakšgrupā ar ĶMI > 30 kg/m2 par nepietiekami efektīvu atzīts pēc nepieciešamības lietots tadalafils jebkurā devā. Tadalafils bija efektīvs neatkarīgi no tā, vai pacienti slimo/neslimo ar cukura diabētu, arteriālo hipertensiju, hiperlipidēmiju, un neatkarīgi no alkohola lietošanas statusa.

Lai gan dažās pacientu grupās novēroja efektivitātes atšķirības, tomēr efektīvas kopumā ir abas shēmas.

Nevienai no pacientu klīniskajām grupām nenovēroja pārliecinošu viena medikamenta lietošanas režīma pārākumu pār otru.

Dr. I. Carevs: “Reālajā praksē šos medikamentus pacienti lieto pēc vajadzības — tas bieži ir ērtāk, blaknes novēro tikai lietošanas gadījumos, ārstēšana ir lētāka. Regulāra tadalafila lietošana pacientiem ar izolētu erektilo disfunkciju vismaz Latvijas urologu praksē praktiski nebūs sastopama. Pašreiz perspektīvāka ir tadalafila 5 mg ikdienas lietošana pacientiem ar labdabīgu prostatas hiperplāziju un erektilo disfunkciju abu slimību ārstēšanai.”

Kā izvēlēties?

AVOTS: Smith-Harrison LI, et al. The devil is in the details: an analysis of the subtleties between phosphodiesterase inhibitors for erectile dysfunction. Transl Androl Urol, 2016 Apr; 5(2): 181–186.

Pirmais fosfodiesterāzes–5 inhibitors (sildenafils) zāļu tirgū parādījās 1998. gadā, tam sekoja citi — tadalafils, vardenafils, avanafils. Katram no medikamentiem ir nedaudz atšķirīgs bioķīmiskais profils, tātad atšķiras arī efektivitāte un blaknes.

Sildenafils

Pirmais fosfodiesterāzes–5 inhibitors. Farmakoloģiskos pētījumos pierādīts, ka šī viela selektīvi inhibē fosfodiesterāzi–5, lai gan novērota neliela ietekme arī uz citiem fosfodiesterāzes apakštipiem. Šī ietekme rada dažas no iespējamām blaknēm. Sākotnējie pētījumi rādīja no devas atkarīgu efektu, kā arī nozīmīgu erekcijas kvalitātes uzlabošanos. Vīriešiem ar erektilo disfunkciju, kuri lietoja sildenafilu, erekciju izdevās panākt 69 % gadījumu (22 % placebo grupā). Drošumu un efektivitāti novērtēja, pētot 25 mg, 50 mg un 100 mg devas. Pierādīts, ka tam ir labs farmakokinētiskais profils, ātra absorbcija un līdz ar to arī darbības sākums. Efektivitāti novēro 30 minūtēs, pusizvades periods 3—5 stundas. Visbiežākās blaknes ir rinīts, dispepsija, sarkšana un galvassāpes — šīs blaknes novēro 8—11 % pacientu, bet 1 % pacientu ziņo par izmainītu krāsu uztveri, kas attīstās tāpēc, ka sildenafils mijiedarbojas ar fosfodiesterāzi–6. Kopumā sildenafils ir lielisks medikaments erektilās disfunkcijas ārstēšanai.

Vardenafils

Ātras darbības fosfodiesterāzes–5 inhibitors, zāļu tirgū kopš 2003. gada. Devas: 10 mg un 20 mg. Ļoti ātrs darbības sākums, pusizvades periods 4,2 stundas. Erekciju sasniedz vidēji 24,2 minūtēs pēc medikamenta ieņemšanas. Divkārt maskētā, ar placebo kontrolētā pētījumā ar dalībnieku nejaušinātu iedalīšanu grupās noskaidrots, ka penetrācijai adekvātu erekciju izdevās panākt līdz 80,5 % pacientu. Pēc 12 nedēļu ārstēšanas veiksmīgs dzimumakts izdevās 65,4 % pacientu (pētījuma sākumā vien 14,7 %). Salīdzinot ar sildenafilu, vardenafilam ir līdzīgs drošuma un blakņu profils. Galvassāpes, sarkšana, dispepsija, rinīts — biežākās blaknes; atšķirībā no sildenafila nenovēro krāsu redzes pārmaiņas. Divkārt maskētā pētījumā ar dalībnieku nejaušinātu iedalīšanu grupās, vardenafilu salīdzinot ar sildenafilu, nenovēroja kāda pārākumu.

Tadalafils

Lietošanai apstiprināts 2003. gadā. Pēc tadalafila lietošanas penetrācijai adekvāta erekcija pacientiem izdevās 81 % gadījumu (iepretī 35 % placebo grupā). Tadalafila panesība ir laba, lai gan ir ziņojumi par vieglām blaknēm — galvassāpes, dispepsija, muguras sāpes. 3 % vīriešu ziņoja par mialģiju; tā attīstās, jo tadalafils iedarbojas arī uz fosfodiesterāzi–11. Lai gan tadalafila darbības sākums līdzinās pārējiem fosfodiesterāzes–5 inhibitoriem, tā darbības ilgums ir 24—36 stundas. Tadalafils īpašs ar to, ka ir vienīgais fosfodiesterāzes inhibitors, kas apstiprināts lietošanai vienreiz dienā, un noder vīriešiem ar erektilo disfunkciju un labdabīgas prostatas hiperplāzijas izraisītiem apakšējiem urīnceļu simptomiem. Atšķirībā no pārējiem inhibitoriem tadalafila efektivitāti neietekmē trekna ēdiena uzņemšana.

Avanafils

Lietošanai apstiprināts 2012. gadā. Ļoti selektīvs fosfodiesterāzes–5 inhibitors (selektīvāks par sildenafilu un vardenafilu). Iedarbojas 10 minūtēs, efekts saglabājas vidēji 6 stundas pēc ieņemšanas. Visbiežākās blaknes ir sarkšana un galvassāpes, taču tās ir pārejošas un parasti vieglas. Kopumā blaknes pēc avanafila lietošanas novēro reti (vidēji 1,6—3,7 % pacientu). Pētījumā avanafila lietošanu blakņu dēļ pārtrauca nepilni 2 % pacientu. Interesanti, ka avanafila lietotājiem retāk attīstās hipotensija (15 % avanafilam, 29 % sildenafilam, 12 % placebo), kontrolētos apstākļos lietojot līdztekus nitroglicerīnam. Tas ir daudzsološi vīriešiem, kam izrakstīti nitrāti, lai gan pētījumā piedalījās veseli vīrieši bez sirds—asinsvadu sistēmas slimībām. Ātrā iedarbības sākuma un maz izteikto blakņu dēļ avanafils var būt piemērots lielākajai daļai pacientu.

Izvēle

Daudzos pētījumos pierādīts, ka fosfodiesterāzes–5 inhibitori ir ļoti piemēroti erektilās disfunkcijas ārstēšanai: tie uzlabo erektilo funkciju, seksuālo apmierinātību un dzīves kvalitāti, to panesība ir laba. Amerikas Urologu asociācija iesaka tos kā pirmās rindas terapiju vīriešiem, kam nav kontrindikāciju to lietošanai. Arī Eiropas Urologu asociācijas vadlīnijās tie norādīti kā erektilās disfunkcijas ārstēšanas pirmā izvēle. Tomēr vadlīnijās nav izšķirtas medikamentu atšķirības vai norādīti specifiski ārstēšanas algoritmi. Ir zināmas atšķirības starp medikamentiem, tomēr konkrēta medikamenta izvēle ir ārsta un pacienta ziņā.

Nav veikti pētījumi, kuros paralēli būtu salīdzināti visi šie četri medikamenti. Rubio–Aurioles ar kolēģiem salīdzināja tadalafilu un sildenafilu, bet nenovēroja atšķirības erekcijas kvalitātē, Bai ar kolēģiem ieguva līdzīgus datus — abi medikamenti uzlabo erektilo funkciju un kvalitāti. Tā kā blakņu profils šiem medikamentiem ir līdzīgs, arī šajā aspektā neizdevās konstatēt nozīmīgas atšķirības.

Tā kā šai medikamentu grupai svarīgs ir darbības sākums, salīdzināta dažādo fosfodiesterāzes–5 inhibitoru farmakokinētika (tabulā). Lai gan darbības sākums ir līdzīgs, tadalafilam ir ilgākais pusizvades periods. Visātrāk iedarbojas avanafils.

Tsertsvadze ar kolēģiem sagatavoja 130 pētījumu meta–analīzi par sildenafila, vardenafila, tadalafila lietošanu. Lielākajā daļā pētījumu medikamenta efektivitāte vērtēta pret placebo. Visos pētījumos fosfodiesterāzes–5 inhibitori uzlaboja erektilo funkciju, bet blakņu profils nozīmīgi neatšķīrās, vien tadalafilam novēroja mialģiju attīstību dažiem pacientiem.

Perspektīvā fiksētu devu pētījumā ar dalībnieku nejaušinātu iedalīšanu sildenafila (100 mg), vardenafila (20 mg) un tadalafila (20 mg) grupā, visiem pacientiem novēroja erektilās funkcijas uzlabošanos pēc IIEF skalas. Tadalafila lietotājiem bija ievērojami lielāks IIEF punktu skaits nekā vardenafilam un sildenafilam. Uz to norādīja arī pacientu izvēle — 52,2 % pacientu izvēlējās tadalafilu, 27,7 % sildenafilu un 20 % vardenafilu. Tie, kas izvēlējās tadalafilu, atzīmēja, ka novērojuši subjektīvi labāku erekciju un lielāku iespēju sasniegt erekciju arī nākamajā dienā pēc tabletes lietošanas.

Chen ar kolēģiem pētījumu meta–analīzē par 47 626 pacientiem novērtēja fosfodiesterāzes–5 inhibitoru efektivitāti un drošumu. Šajā meta–analīzē iekļauti arī inhibitori (udenafils un mirodenafils), ko ASV Pārtikas un zāļu pārvalde vēl nav apstiprinājusi lietošanai. Efektivitātes ziņā visi medikamenti bija pārāki pār placebo. Par efektīvāko atzīts sildenafils 50 mg, taču tam bija arī visvairāk blakņu. Vardenafils 10 mg un avanafils 100 mg uzrāda sildenafila 50 mg devai līdzīgu blakņu profilu, tomēr to efektivitāte bija mazāka. Meta–analīzē secināts, ka lietošanai pēc vajadzības visefektīvākais ir sildenafils 50 mg. Pacientiem, kam novēro blaknes, vienlīdz laba izvēle ir tadalafils 10 mg.

Medikaments pēc rūpīgas sarunas ar pacientu jāizvēlas, ņemot vērā blakņu profilu, apakšējo urīnceļu simptomus un vēlamo darbības ilgumu.

Dr. I. Carevs: “Praksē visu pašreizējo fosfodiesterāzes–5 inhibitoru efektivitāte ir praktiski identiska. Indikācijas un kontrindikācijas arī būtībā neatšķiras. Izvēle, ar kuru no medikamentiem sākt, ir diskutējama — vienas rekomendācijas nav. Šī izvēle vairāk atkarīga no paša pacienta un tā, vai viņam ir konkrētas prasības par medikamenta darbības sākuma ātrumu un ilgumu. Cik nozīmīgas ir vienas vai citas blaknes, kas tomēr atšķiras? Izvēli reizēm ietekmē arī atšķirība medikamentu cenā.”

KOPSAVILKUMS

• Erektilā disfunkcija skar miljoniem vīriešu visā pasaulē. Labi zināma saistība starp erektilās disfunkcijas patofizioloģiskajiem un epidemioloģiskajiem riska faktoriem un kardiovaskulāro slimību risku.
• Urologu praksē ir daudz pacientu ar erektilo disfunkciju, kurai pamatā ir vēl nekonstatētas un nekoriģētas kardiālas problēmas.
• Pirmais fosfodiesterāzes–5 inhibitors (sildenafils) zāļu tirgū parādījās 1998. gadā, tam sekoja citi — tadalafils, vardenafils, avanafils. Katram no medikamentiem ir nedaudz atšķirīgs bioķīmiskais profils.
• Amerikas Urologu asociācija fosfodiesterāzes–5 inhibitorus iesaka kā pirmās rindas terapiju vīriešiem, kam nav kontrindikāciju to lietošanai. Arī Eiropas Urologu asociācijas vadlīnijās tie norādīti kā pirmā izvēle erektilās disfunkcijas ārstēšanā.
• Medikaments pēc rūpīgas sarunas ar pacientu jāizvēlas, ņemot vērā blakņu profilu, apakšējo urīnceļu simptomus un vēlamo darbības ilgumu.