Eiropas Komisijas 2006. gada informatīvajā ziņojumā par alkoholu teikts, ka Eiropas Savienība ir reģions, kur alkoholu lieto vairāk nekā jebkur citur pasaulē. Vairāk nekā 90% 15-16 gadu veco jauniešu kaut reizi dzīvē ir lietojuši alkoholu, pirmo reizi iedzerot vidēji 12-13 gadu vecumā un piedzeroties – 14 gadu vecumā. Mūsu sabiedrība akceptē un pat popularizē alkohola lietošanu. Izšķirstot Latvijā populārāko sieviešu un vīriešu žurnālu 2007. gada janvāra un februāra numurus, vai katrā no tiem redzam vismaz vienu alkoholiskā dzēriena reklāmu. Pozitīva asociācija un jaukākas dzīves apsolījums līdzās formālajam brīdinājuma uzrakstam „Pārmērīga alkohola lietošana kaitē jūsu veselībai”. Piemēram, skaista sieviete ar reklamētā dzēriena glāzi rokā, kurai pievērsti vairāku izskatīgu vīriešu atzinīgie skatieni, un valdzinošs sauklis be fabulous (esi pasakaina! – angļu val.) papildus idilliskajai ainai. Plašais, gaumīgi noformētais produktu piedāvājums liek nedomāt par patieso alkohola kaitējumu.
Alkohola lietošana kā sarunu priekšmets ārsta vizītes laikā
ASV veikts pētījums par to, kā un cik bieži primārās aprūpes ārsti pārrunā ar saviem pacientiem ar pārmērīgu alkohola lietošanu saistītās problēmas. Pētījuma laikā tika ierakstītas visas vienas klīnikas 14 primārās aprūpes ārstu pieņemšanu sarunas ar pacientiem, turklāt viņi netika informēti par to, kāds ir pētījuma mērķis. Audioierakstu izpētes rezultātā atklātas trīs galvenās problēmas:
- pacienti nereti atklāj ārstam savas ar alkohola patēriņu saistītās problēmas, bet ārsts neturpina iedziļināties tajās;
- padomi par alkohola lietošanas ierobežošanas iespējām pretēji smēķēšanas atmešanas padomiem bija vāji argumentēti un neuzsvērti;
- bija nojaušams ārsta diskomforts un pārliecinātības trūkums, skarot pārmērīgas alkohola lietošanas tēmu.
Vēlāk prezentējot pētījuma datus ģimenes ārstiem un veicot papildu aptaujas, konstatēts, ka ārsti kā barjeru ar alkoholu saistīto diskusiju risināšanai min:
Tematiskais pielikums
Alkohola lietošanas veidi
- bažas, ka varētu morāli aizskart cilvēku, kuram iespējams šādas problēmas nav;
- skeptisku attieksmi pret alkoholisma ārstēšanas iespējām;
- laika trūkumu;
- nepietiekamas zināšanas šajā jomā;
- pārliecību, ka pacienti tik un tā godīgi neatklās savas alkohola patēriņa paražas.
McCormick K. A. et al. How Primary Care Providers Talk to Patients About Alcohol: A Qualitative Study//J Gen Intern Med, 2006; 21(9): 966-72.
Komentē Aija Pelne, narkoloģe, Narkoloģijas valsts aģentūras direktora vietniece medicīnas jautājumos
Dažādos literatūras avotos primārās aprūpes ārstu īsi izteikts padoms (īsā intervence) tiek vērtēta kā visefektīvākais un vislētākais veids, kā risināt pārmērīgas un bīstamas alkohola lietošanas problēmas iedzīvotāju vidū. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumā (Pudule I., Grīnberga D., Villeruša A., Dzērve V., Zīle S., Helasoja V. u. c., Veselības veicināšanas valsts centrs. Helsinki: National Public Health Institute, 2003) atzīmēts, ka mūsu valsts medicīnas darbinieku līdzdalība šīs problēmas risināšanā ir pasīva: ārsti ir ieteikuši samazināt alkohola patēriņu tikai 8,9% vīriešu un vien 2,1% sieviešu. Ieteiktu ārstiem nebūt tik skeptiskiem un rekomendēt pacientiem samazināt alkohola lietošanu, izmantojot kā motivāciju objektīvas dzīves situācijas (grūtniecību, somatiskas slimības, traumas alkohola reibumā u. c.).
Problēmas saknes
Kā liecina atsaucē minētā pārskata dati, pirmie alkohola lietošanas eksperimenti pasaules jauniešu vidū sākas 11-13 gadu vecumā. 18-24 gadu vecumā jau ir vērojams alkohola atkarības pīķis. Tiek uzskaitīti trīs galvenie predisponējošie faktori, kas ietekmē alkohola lietošanas paražas pusaudžu vidū:
- alkohola atkarība ģimenes anamnēzē (kas norāda ne vien uz ģenētisko predispozīciju, bet arī ģimenē noskatītā dzīves modeļa pārņemšanu);
- psiholoģiskas dabas traucējumi (piemēram, mazvērtības sajūta un nepieciešamība izcelties vienaudžu vidū, izlikties pieaugušākam, depresija, neapmierinātība ar savu izskatu, nevēlēšanās būt izstumtam no ierastā draugu loka u. c.);
- uzvedības traucējumi (nepietiekama vecāku uzraudzība un nelabvēlīgs ģimenes iekšējais mikroklimats, vecāku laulības šķiršana; psihiatriska patoloģija: uzmanības deficīta/hiperaktivitātes sindroms, garastāvokļa svārstības, patoloģiskas bailes u. c.).
Autori uzsver, ka, lai veiktu alkohola pārmērīgas lietošanas un atkarības veidošanās profilaksi jauniešu vidū, ir ne vien jāsamazina alkohola pieejamība, bet jāvērš uzmanība arī uz to, kāpēc jaunieši sāk lietot alkoholu, un jāmēģina risināt minētos predisponējošos faktorus.
Stephen E. Alcoholism and Pathways to Recovery: New Survey Results on Views and Treatment Options//Medscape General Medicine, Jan 2006.
Komentē Aija Pelne, narkoloģe, Narkoloģijas valsts aģentūras direktora vietniece medicīnas jautājumos
Rakstā minēti alkohola lietošanu veicinošie faktori pusaudžu vecumā, aizmirstot vienu no galvenajiem - vieglu alkohola pieejamību (vismaz mūsu valstī). Latvijā nozīmīga loma alkohola atkarības izcelsmē ir arī sabiedrības stāvoklim, kad vecās ideoloģiskās vērtības ir sabrukušas, bet jaunas veidojas lēni un haotiski. Nevienu no šiem faktoriem nevar uzskatīt par svarīgāko, jo alkohola atkarības ģenēze ir polietioloģiska. Lai gan ir skaidri pierādīta alkohola atkarības nosliece uz iedzimtību, gēni, kuri to ietekmē, nav pārliecinoši identificēti.
Kur, ko, kurš un cik daudz?
Ietverot 14 Eiropas valstis, tika veikts multicentrisks plašs pētījums par alkohola patēriņa apjomiem, variācijām, dzimuma, vecuma un cita veida ietekmējošiem faktoriem dažādās valstīs.
Kopumā konstatēts, ka alkohola atkarīgo cilvēku īpatsvars Eiropā ir relatīvi neliels: vīrieši 4-14% no kopējās valsts populācijas (izņēmums - Spānijā 27%), sievietes 6-31% (izņēmums - Spānijā 49%). Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, palielinoties vecumam, palielinājās arī alkohola atkarīgo cilvēku īpatsvars noteiktajā vecuma grupā. Biežāk alkoholu patērē Centrālās un Dienvideiropas valstīs: vīrieši vidēji vienu reizi divās trijās dienās un sievietes vienu reizi četrās līdz sešās dienās. Dienvideiropā alkohola patēriņa biežums un arī kvantums izteikti palielinājās, pieaugot cilvēku vecumam, citās valstīs šī korelācija bija daudz vājāk izteikta, bet Ziemeļeiropā līdz ar vecumu izdzertā alkohola daudzums pat mazinājās.
Salīdzinot ar sievietēm, Eiropas vīrieši alkoholu plostveidīgi (ilgstoši un lielos daudzumos) patērē sešas reizes biežāk. Vīrieši vairumā valstu dod priekšroku alum, turklāt tas tiek dzerts ne vien visbiežāk, bet arī visvairāk; tikai Francijā un Šveicē vīrieši biežāk un lielākos kvantumos nekā citus alkoholiskos dzērienus, dzēra vīnu. Stipros alkoholiskos dzērienus vairāk par citiem Eiropas vīriešiem dzer norvēģi, somi un islandieši. Sievietes savukārt vairumā valstu dod priekšroku vīnam, Islandē un Čehijā vīns un alus tiek lietots vienlīdz bieži, bet Somijā sievietes ir izteikti iecienījušas alu.
Arī izglītības līmenis ietekmē alkohola patēriņu. Centrāleiropā sievietes ar augstāko izglītību biežāk patērēja alkoholu pārmērīgā daudzumā. Citās valstīs sieviešu vidū šāda izteikta sakarība netika konstatēta. Attiecībā uz vīriešiem konstatēta pretēja situācija: visā Eiropā pārmērīgs alkohola patēriņš tika biežāk konstatēts, ja indivīdam augstākās izglītības nebija. Izrādījās, ka gandrīz visā Eiropā gan vīriešiem, bet jo īpaši sievietēm pārmērīga alkohola patēriņa risku izteikti mazināja laulības/civillaulības saites vai bērna esamība (izņēmums - Francijas un Šveices sievietes). Nodarbinātas sievietes biežāk nekā nestrādājošas (izņemot Vāciju) pārmērīgi lieto alkoholu.
Bloomfield K. et al. Gender, Culture and Alcohol problems: a multinational study//Alcohol and Alcoholism Oct/Nov 2006, Vol. 41, Suppl. 1: i3-i55.
Komentē Aija Pelne, narkoloģe, Narkoloģijas valsts aģentūras direktora vietniece medicīnas jautājumos
Mūsu valstī šāda veida pētījumi nav veikti. Nedaudz alkohola lietošanas problēmas tiek apskatītas Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumā. Pēdējā, 2004. gada, pētījumā parādās tendence samazināties to respondentu īpatsvaram, kuri pēdējās nedēļas laikā nav lietojuši stipros alkoholiskos dzērienus, bet populārākais alkoholiskais dzēriens ir alus. Pēc Latvijas statistikas pārvaldes datiem 2005. gadā vidēji viens valsts iedzīvotājs izdzēra 8,7 litrus absolūtā alkohola, bet stiprie alkoholiskie dzērieni alkohola lietošanas struktūrā sastāda 47%.
Stress palielina smago dzeršanas epizožu biežumu
Pētījuma mērķis bija noteikt korelāciju starp stresa situācijām un alkohola uzņemšanu, analizējot to, kā cilvēka dzimums, zems materiālais stāvoklis un psihosociālie faktori ietekmē šo korelāciju. Pētījumā tika iesaistīti 27 tūkstoši pieaugušu (> 18 gadi) ASV iedzīvotāju, novērojot pārliecinošu pozitīvu korelāciju starp atzīmētajām stresa epizodēm un alkohola patēriņa apjomiem pēdējā gada laikā. Masīvas dzeršanas epizožu (≥ 5 alkohola vienības vīriešiem, ≥ 4 - sievietēm) biežums līdz ar katru papildu stresoru palielinājās par 24% vīriešiem un par 13% sievietēm. Pretēji tam vidēji stipras dzeršanas epizožu (
Ar profesionāliem un juridiskiem faktoriem saistītie stresa avoti izteiktāk nekā sociāli vai medicīniska rakstura stresori korelēja ar alkohola patēriņu, sevišķi vīriešiem. Personām, kurām ienākumu līmenis bija uz robežas ar trūkumu, paaugstinājās ar darbu saistīto stresoru loma. Bet personām ar garastāvokļa traucējumiem vai trauksmi nenovēroja sakarības starp stresu un alkohola patēriņu.
Dawson D. A. et al. The association between stress and drinking: modifying effects of gender and vulnerability//Alcohol Alcohol, 2005 Sep-Oct; 40(5): 453-60.
Komentē Aija Pelne, narkoloģe, Narkoloģijas valsts aģentūras direktora vietniece medicīnas jautājumos
Lai bez aizspriedumiem palūkotos uz alkohola lietošanas problēmām, ir jāatbrīvojas no stereotipiem, kas tradicionāli saistīti ar alkohola lietošanu. Viens no tiem: "Es dzeru tāpēc, lai mazinātu stresu". Šis mīts jeb pārliecība, ka uzvedību regulē ārējie faktori, ir tipiska kļūda pacientu vidū. Mikrosociālā vide un stress ir tikai veicinošie apstākļi, tāpat kā nepietiekams uzturs tuberkulozes attīstībā - ar alkohola atkarību tāpat kā ar tuberkulozi var saslimt, dzīvojot gan pilī, gan būdiņā.
Terapijas iespējas ir, bet vai tās tiek izmantotas?
Alkoholisma, tāpat kā jebkura cita atkarības veida, terapijai ir nepieciešama multidisciplināra pieeja. ASV kopumā tiek uzskaitīti 13 dažādi iespējamie terapijas un pašpalīdzības veidi: anonīmo alkohola atkarīgo sapulces, speciālistu (narkologa, internista, psihologa, psihiatra, sociālā darbinieka) konsultācijas, specializētas rehabilitācijas programmas, detoksikācija slimnīcā, ambulators speciālista apmeklējums, neatliekamā medicīniskā palīdzība, ārstēšanās (ne detoksikācija) specializētā vai vispārēja profila slimnīcā, sociālā dienesta palīdzība ar ģimenes locekļu līdzdalību, pārrunas ar garīdznieku, specializētas terapeitiskās komūnas, krīzes centru darbinieku palīdzība, darbavietas nodrošināta alkohola atkarības ārstēšana un cita veida iestādes vai profesionāļi. Cik liela daļa no atkarīgajiem izmanto šīs iespējas?
Tika veikts pētījums, iesaistot 4 781 respondentu, kuram jebkad dzīves laikā bijusi uzstādīta alkohola atkarības diagnoze. No visiem respondentiem tikai 24,7% bija ārstējušies no alkohola atkarības. 1 484 respondentiem alkohola atkarības diagnoze bija aktuāla pēdējā gada laikā, un no šiem cilvēkiem tikai 12,2% bija izmantojuši pieejamās terapijas iespējas. No šiem 12,2% respondentu divas trešdaļas izvēlējās multiplas terapijas iespējas, bet 33% izmantoja tikai vienu noteiktu terapijas veidu. Anonīmo alkohola atkarīgo cilvēku sapulces tika atzīmētas kā visbiežāk izmantojamais terapijas veids, tam sekoja konsultācijas pie attiecīgiem speciālistiem, specializētas rehabilitācijas programmas un detoksikācija stacionāra apstākļos. 72,2% no tiem cilvēkiem, kuri ārstējās pēdējā gada laikā, ārstējās arī iepriekš. Tas liecina, ka alkohola atkarības terapija ir ilgstošs un sarežģīts process, kurā ir ļoti svarīga paša pacienta motivācija.
Cunningham J. A., Blomqvist J. Examining treatment use among alcohol-dependent individuals from a population perspective//Alcohol and alcoholism Nov/Dec 2006, Vol. 41, Nr. 6: 632-5.
Komentē Aija Pelne, narkoloģe, Narkoloģijas valsts aģentūras direktora vietniece medicīnas jautājumos
Alkohola atkarība ir hroniska, recidivējoša slimība. Tā ir slimība uz mūžu, tāpēc, ārstējot šādus pacientus, gan ārstam, gan pacientam jārēķinās, ka terapija būs ilgstošs un sarežģīts process. Alkohola atkarīgos pacientus un viņu tuviniekus ir grūti pārliecināt, ka ārstēšanai ir jābūt kompleksai, izmantojot gan psihoterapijas metodes, gan farmakoloģisku ārstēšanu, gan pašpalīdzības kustības, kas ir tik populāras citās valstīs.
Suicīda risks
Ap 7% alkohola atkarīgo beidz dzīvi pašnāvībā, bet pašnāvības mēģinājumus reģistrē līdz pat 40% personu ar alkohola atkarību. Alkohola atkarība ir nozīmīgs suicīdas uzvedības riska faktors, tāpēc katra persona, kura cieš no alkohola atkarības, mērķtiecīgi jāizvērtē attiecībā uz šādu risku, jo riska faktoru apzināšana būtībā ir galvenais preventīvais faktors. Sevišķu uzmanību prasa tādi periodi kā ieilguša plosta beigu fāze un agrīna atturības fāze.
Kopējie suicīda riska faktori ietver vīriešu dzimumu, vecumu virs 50 gadiem, sociālos faktorus (bezdarbs, vājš sociālais nodrošinājums, dzīvošana vienam), interpersonālu zaudējumu, plostveida dzeršanu, alkohola patēriņa palielināšanu, alkoholisma ģimenes anamnēzi, citas atkarības (sevišķi kokaīna), depresijas epizodes, nopietnas somatiskas slimības.
Pazemināta serotonīna aktivitāte ir saistīta ar agresijas un impulsivitātes paaugstināšanos, kas var provocēt suicīdu uzvedību. Tāpēc suicīda uzvedība ir sevišķi izplatīta pacientu vidū ar alkoholisma un depresijas komorbiditāti. Garastāvokļa traucējumi personām ar alkohola atkarību ir būtiskāks paškaitējuma riska faktors nekā lielāks vecums.
Jāatzīmē, ka ne tikai alkohola atkarība, bet arī akūta (epizodiska) alkohola uzņemšana ir saistīta ar suicīdu uzvedību - intoksikācijas stāvoklī cilvēks ir vairāk tendēts uz pašnāvības mēģinājumu, izvēloties letālākas metodes. Respektīvi, alkoholam var būt nozīmīga loma pašnāvību gadījumos arī personām bez alkohola atkarības.
Sher L. Alcohol consumption and suicide//QJM, 2006; 99(1): 57-61; Risk and protective factors in patients with alcoholism//Scient World J, 2006, 6: 1405-11.
Komentē Aija Pelne, narkoloģe, Narkoloģijas valsts aģentūras direktora vietniece medicīnas jautājumos
Praksē ir pierādījies, ka alkohola biežāk nekā citu psihoaktīvo vielu lietošana provocē vardarbību un agresiju, tajā skaitā arī tīšus paškaitējumus (suicīdus). Gan akūta alkohola lietošana, gan alkohola atkarība ir vardarbības riska faktors. Socioloģiskos un socioģenētiskos pētījumos ir atklāta saikne starp agresīvu rīcību, antisociālu uzvedību un risku kļūt atkarīgam no alkohola. Diemžēl mūsu valstī šādi pētījumi nav veikti. Praksē, lai novērtētu alkohola lietošanu un tā radītās sekas, kā viens no indikatoriem tiek izmantota iedzīvotāju mirstība no ārējās iedarbības sekām, kurā ietilpst arī tīši paškaitējumi.
Alkohola abstinences sindroma smaguma novērtēšanas skalas modifikācija
Nereti ir grūti paredzēt alkohola abstinences sindroma (AAS) iespējamo smagumu, tomēr šim momentam ir būtiska nozīme, lai izšķirtos, vai to iespējams ārstēt ambulatori vai arī pacients ir stacionējams, ņemot vērā to, ka AAS klīniskās manifestācijas variē no vieglākām formām, kas izpaužas ar aizkaitināmību, trīci, bezmiegu, vidēji izteiktu tahikardiju, hipertensiju un citām pazīmēm, līdz smagākām formām ar halucinācijām, epileptiformām kustībām, sirds ritma traucējumiem vai pat delirium tremens un iespējamu exitus letalis.
Alkohola abstinences sindroma smaguma paredzēšanai šobrīd tiek izmantota LARS (Leubeck alcohol withdrawal risk scale), kas sastāv no četrām daļām un 22 kritērijiem. Atsaucē minētā pētījuma autori ir izstrādājuši saīsināto LARS variantu, kas ietver tikai 11 kritērijus: anamnēzē iepriekšējo AAS laikā bijis delīrijs, anamnēzē iepriekšējo AAS laikā bijušas epileptiformas lēkmes, miega traucējumi pēdējās nedēļas laikā, nakts murgi pēdējās nedēļas laikā, alkohola koncentrācija asinīs (AKA) 1 g/l, tremors (AKA ≥ 1 g/l), svīšana (AKA ≥ 1 g/l), pulss ≥100/min (AKA ≥ 1 g/l), polineiropātija, ataksija, hlorīdi (
Neiekļautie kritēriji ir: iepriekšējo detoksikācijas reižu skaits stacionārā, iepriekšējo ambulatori veikto detoksikācijas reižu skaits, miega zāļu lietošana pēdējo divu nedēļu laikā, alkoholu saturošu dzērienu ikdienas lietošana pēdējo četru nedēļu laikā, alkohola patēriņa veids (plostveidīgi vai ar pārtraukumiem), samazināta pārtikas uzņemšana pēdējās nedēļas laikā, atkārtota vemšana pēdējās nedēļas laikā, epileptiforma lēkme pirms stacionēšanas, nātrija (
Turpmāk LARS11 pielietojums tiks pētīts, iesaistot plašāku pacientu loku, tomēr zinātnieki apgalvo, ka LARS 11, salīdzinot ar iepriekš izmantoto LARS, gan ietaupa finansiālos līdzekļus, gan atvieglo ārsta darbu.
Lai gan no alkohola atkarīgiem cilvēkiem psihiatriskās slimības ir konstatējamas biežāk nekā vispārējā populācijā, netika atrasti pierādījumi tam, ka psihiatriskās blakusslimības ietekmētu AAS smagumu. Pretrunīgi ir arī dati par aknu marķieriem AAS smaguma paredzēšanai. Šajā pētījumā tika noskaidrots, ka GGT, ALAT, ASAT vāji korelē ar AAS smagumu, tomēr citos pētījums ASAT ≥ 80 U/l tiek asociēts ar augstāku komplicēta AAS risku. Jāatceras, ka AAS smagāku gaitu var provocēt arī citas slimības, piemēram, pneimonija, koronārā sirds slimība, toksisks hepatīts, alkohola izraisīta aknu ciroze un anēmija.
Weterling T. et al. Development of a rating scale to predict the severity of alcohol withdrawal syndrome//Alcohol and alcoholism Nov/Dec 2006, Vol. 41, Nr. 6: 611-5.
Komentē Aija Pelne, narkoloģe, Narkoloģijas valsts aģentūras direktora vietniece medicīnas jautājumos
Narkologi abstinences sindroma smaguma pakāpi visbiežāk novērtē, balstoties uz subjektīvo un objektīvo anamnēzi, kā arī izmeklējot pacienta somatisko un psihisko stāvokli. Kā palīglīdzeklis dažreiz tiek izmantota cita rakstā neminētā abstinences sindroma novērtēšanas skala - CIWA-Ar (Clinical Institute Withdrawal Assesment-Alcohol revised), kas ir līdzīga minētajai LARS un sastāv no desmit kritērijiem, kas tiek vērtēti pēc smaguma pakāpes. Jāpiekrīt, ka aknu marķieri vāji korelē ar alkohola abstinences sindroma smagumu, bet, prognozējot AAS smagumu, ir jāizvērtē pacientam esošās blakusslimības - pneimonija, koronārā sirds slimība, aknu ciroze u. c.
Lai alkoholisms nenāk mantojumā
Zinātniskajā literatūrā ir panākts konsenss, ka alkohola atkarīgo personu bērniem ir daudz augstāks alkohola atkarības veidošanās risks nekā citiem vienaudžiem. Zviedrijā veikta pētījuma mērķis bija izvērtēt, vai speciāli izveidota informatīva programma spēs mainīt alkohola patēriņa apjomus un paražas to jauniešu vidū, kuru vecāki ir atkarīgi no alkohola.
Pētījumā tika iesaistīti 82 universitātes studenti, kuriem kaut viens no vecākiem bija atkarīgs no alkohola. Programmas ietvaros četru nodarbību laikā studentiem tika mācīts, kā identificēt augsta riska situācijas un kā tajās rīkoties, kā efektīvi atteikties no piedāvātajiem dzērieniem. Tika nodrošināta precīza informācija par alkoholu un izskaidroti sabiedrībā valdošie mīti, identificēti katra studenta individuālie riska faktori, un galvenais - mācīts, kā plānot un motivēt sevi zemākam alkohola patēriņam.
Pēc apmācības programmas studenti šobrīd tiek novēroti jau trešo gadu, un pašreizējie rezultāti liecina, ka, salīdzinot ar kontroles grupu, šie jaunieši ir ievērojami samazinājuši uzņemtā alkohola daudzumu un patēriņa biežumu.
Hansson H. et al. An intervention program for University Students who have parents with alcohol problems: a randomized controlled trial//Alcohol and alcoholism Nov/Dec 2006, Vol. 41, Nr. 6: 655-63.
Komentē Aija Pelne, narkoloģe, Narkoloģijas valsts aģentūras direktora vietniece medicīnas jautājumos
Minētajā slejā ir aprakstītas izlases veida profilakses programmas darbā ar alkohola atkarīgo cilvēku bērniem, kas mūsu valstī tiek maz pielietotas. Latvijā, izņemot atsevišķas pašvaldības, kas nodarbojas ar psihoaktīvo vielu profilakses programmu realizāciju, vairāk populāri ir akciju veida pasākumi. Problemātiska ir esošo profilakses programmu efektivitātes izvērtēšana - praksē lieto kvantitatīvus rādītājus, piemēram, cik personas iesaistītas, kāda apjoma informācija tiek saņemta. Neviens no šiem indikatoriem nemēra programmas efektivitāti. Vairums profilakses programmu mūsu valstī tiek realizētas projektu veidā un nav ilgstošas un pēctecīgas.
Mēriņš labai iemigšanai
Alkohols nereti tautā tiek lietots kā līdzeklis gadījumos, ja nenāk miegs. Statistika liecina, ka 28% cilvēku ar miega traucējumiem lieto alkoholu iemigšanas veicināšanai un tas viņiem arī labi palīdz, kamēr nepāraug atkarībā, kuras gadījumā alkohols sāk darboties kā centrālās nervu sistēmas stimulators. Cilvēkiem, kuriem vēl nav izveidojusies atkarība, alkohols palīdz iemigt un nakts pirmajā daļā saīsina REM fāzes ilgumu, bet, kad uzņemtais alkohols nakts otrajā pusē ir metabolizēts, miegs kļūst sekls, bieži parādās nakts murgi, svīšana un ģeneralizēta organisma aktivācija - respektīvi, alkohols palīdz iemigt, bet nakts otrajā pusē padara miegu nekvalitatīvu un noved pie miegainības un noguruma dienas laikā. Tā kā bezmiegs nereti ir hroniska parādība, tad arī hroniska alkohola lietošana iemigšanas veicināšanai nereti pāraug alkohola atkarībā. Alkohola atkarīgajiem raksturīgs sekls miegs, bieža pamošanās naktīs, saīsināta REM fāze, turklāt alkohols vairs neveicina iemigšanu, bet gan uzbudina centrālo nervu sistēmu.
Karl Doghramji, The Effects of Alcohol on Sleep// Expert Viewpoint, Medscape Family Medicine, January 2005.
Komentē Aija Pelne, narkoloģe, Narkoloģijas valsts aģentūras direktora vietniece medicīnas jautājumos
Katrs no savas pieredzes zina, kas ir bezmiegs. Tam ir daudz un dažādi cēloņi. Viens no visbiežākajiem ir situācijas provocēts bezmiegs, kas saistīts ar emocionāliem pārdzīvojumiem. No narkologa pieredzes zinu, ka, risinot bezmiega problēmas ar alkohola palīdzību, var nonākt apburtajā lokā, kad regulāra bezmiega ārstēšana ar alkohola palīdzību noved pie alkohola atkarības, it sevišķi vecāka gadagājuma cilvēkus. Ieteicamāk bezmiega ārstēšanā izvēlēties dzīves ritmu un uzvedību ietekmējošās metodes, izmēģināt tautas līdzekļus, kā arī izvairīties no farmakoloģiskām ārstēšanas metodēm, kas ir efektīvas tikai īslaicīgai problēmu risināšanai, bet ilgstošai ārstēšanai nav piemērotas.
Kuru glāzi izvēlētos jūs?
Varbūt, lai izvairītos no netīšas pārāk liela dzēriena daudzuma iepildīšanas glāzē, jāizvēlas augstas, šauras formas glāzes? Kā liecina visai autoritatīvā medicīnas izdevumā publicēts pētījums ar 198 koledžas audzēkņu un 86 profesionālu bārmeņu līdzdalību, mēģinot piepildīt ar pēc acumēra vienādu šķidruma daudzumu platas, īsas un slaidas, garas glāzes, platajās pat pieredzējuši bārmeņi dažkārt ielēja par 20% vairāk šķidruma nekā garajās, slaidajās glāzēs.
Wansink B., Dyson J. S. Shape of glass and amount of alcohol poured: comparative study of effect of practice and concentration//BMJ 2005; 331: 1512-4.
Komentē Aija Pelne, narkoloģe, Narkoloģijas valsts aģentūras direktora vietniece medicīnas jautājumos
Manuprāt, alkohols ir alkohols ar visām tā īpašībām. Glāzes izvēles nozīmi, pareizas dzeršanas kultūras lielo ietekmi, lai samazinātu alkohola patēriņu, kā arī bārmeņu un viesmīļu apmācības nozīmi nevajadzētu pārspīlēt. Tas drīzāk atgādina kursus, kuros vilks tiek mācīts pareizi apēst Sarkangalvīti.
