Atopiskais dermatīts ir viena no biežākajām ādas un viena no biežākajām hroniskajām slimībām bērniem, kas sastopama arī pieaugušo populācijā. Līdz ar krasu atopiskā dermatīta prevalences pieaugumu pēdējos gados, tikpat krasi palielinās pētījumu skaits par visdažādākajiem šīs slimības aspektiem. Rezultātā ik gadus parādās simtiem zinātnisku publikāciju par atopiskā dermatīta epidemioloģiju, patoģenēzi, ārstēšanu, komplikācijām utt. Tomēr nevar apgalvot, ka tikpat krasi pieaugtu arī atbildēto jautājumu skaits. Iegūtās atbildes visbiežāk ir jaunu jautājumu avots, un dažkārt liek apšaubīt jau it kā labi zināmas lietas un stratēģijas.
Pārtikas alerģija vai pārtikas izsaukts atopiskais dermatīts?
Trešdaļai bērnu ar atopisko dermatītu (AD) novēro arī pārtikas alerģiju, tāpēc pārtikas produkti tiek uzskatīti par vienu no biežākajiem AD izraisītājiem. Daudzas ģimenes fokusējas uz pārtikas jautājumu tik intensīvi, ka patiesā ārstēšana vispār tiek atbīdīta malā, un pacienti jūtas nelaimīgi un neapmierināti, ka striktā diēta nesniedz gaidīto rezultātu. Tāpēc vairākos pētījumos tiek aicināts nodalīt pārtikas izraisītu atopisko dermatītu no pārtikas alerģijas.
Tā vienā kontrolētā pētījumā pacientus ar smagu AD, ievērojot hipoalergēnu diētu (t. i., tikai produkti, kuri parasti neizraisa alerģiju) un atrodoties hipoalergēnā vidē, testēja ar potenciāli alergēnu pārtiku, un tikai vienam no šiem 17 pacientiem novēroja AD simptomu saasināšanos.
Citā pētījumā, testējot pacientus ar AD uz govs piena alerģiju, autori identificēja novēlotu (> 24 h) ekzematozu reakciju tikai 17 no 135 bērniem, tas ir - 1,2%. Būtiski, ka desmit no šiem 17 bērniem bija negatīvs ādas dūriena tests uz govs piena alergēniem, kas norāda, ka process nav IgE-pastarpināts, bet gan vēlīna tipa hipersensitivitātes reakcija.
Tāpat nereti pētījumos netiek ievērots korekts laika intervāls: ja niezi un nespecifisku makulozu erupciju novēro sešas līdz astoņas stundas pēc alergēna ekspozīcijas, tas nav attiecināms uz AD.
Minētie pētījumi liecina, ka īsts pārtikas izraisīts AD ir sastopams ļoti reti.
Lio P. A. Atopic dermatitis and food allergies: true, true and related//Archives of Disease in Childhood-Education and Practice, 2007; 92: 56-60.
Komentē Profesors Ingmārs Mikažāns, Rīgas Stradiņa universitāte, Dermatoveneroloģijas katedra
AD etioloģija nav skaidra, tādēļ termins pārtikas izsaukts AD patiešām nav pareizs, savukārt termins pārtikas alerģija drīzāk asociējas ar diagnozi alerģisks dermatīts, kuru izraisījis pārtikas produkts vai tā piedeva, un šai diagnozei nav saistības ar AD diagnozi. Bērniem līdz trīs gadu vecumam ādas dūrienu testi bieži nav specifiski, jo imunitāte vēl nav nobriedusi. Nereti vecāki īsi pirms analīžu nodošanas bērnam ir devuši antihistamīnu preparātus, kas arī var būt iemesls viltus negatīviem rezultātiem.
Gribētu oponēt pētījumam, kurā tika lietota "hipoalergēnu diēta (t. i., tikai produkti, kuri parasti neizraisa alerģiju) un pacienti atradās hipoalergēnā vidē". Praksē nosakot bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem cilvēkiem specifiskos IgE pret pārtikas alergēniem, var secināt, ka nav tādu produktu, kuri nekad neizraisa alerģiju (ir cilvēki, kuriem ir paaugstināti specifiskie IgE pret multipliem pārtikas alergēniem). Arī hipoalergēna vide praktiski ir nereāla, jo jebkura viela var būt alergēns. Nozīme ir tieši makroorganisma reaktivitātei.
Govs piena reabilitācija
Nerimst intensīvas diskusijas par govs piena ierobežošanu diētā bērniem ar atopisko dermatītu. Pētījumā, salīdzinot AD biežumu bērniem ar govs piena alerģiju un bērniem, kuriem noteikta bezpiena diēta, iekļāva 186 bērnus vecumā no četriem līdz 68 mēnešiem. 45 (24,2%) no šiem bērniem ievēroja bezpiena diētu, 141 nebija diētas ierobežojumu. Visiem bērniem veica alerģijas testus ar piena alergēniem (kazeīnu, alfa un beta laktalbumīniem). Bērnus novēroja vienu, trīs, sešus un 12 mēnešus.
Tikai 8,9% bērnu bezpiena diētas grupā (= 2,2% visu bērnu) alerģijas testi bija pozitīvi, un pārējiem šajā grupā piena atpakaļieviešana diētā neizsauca simptomu saasināšanos. Nevienam bērnam, kurš ievēroja parasto diētu, alerģiju nekonstatēja.
Pētījuma autori uzskata, ka bezpiena diēta bērniem ar AD bieži tiek nozīmēta lieki un nepamatoti, jo saskaņā ar veikto pētījumu piena alerģijas prevalence ir krietni zemāka (4%) nekā bērnu īpatsvars, kam tiek noteikta šī diēta (24,2%).
Sinagra J. L. et al Unnecessary milk elimination diets in children with atopic dermatitis// Pediatr Dermatol, 2007; 24(1):1-6.
Komentē Prof. I. Mikažāns
Govs piena alerģijas gadījumos alergēns ir olbaltums, tādēļ vājpiena produkti (biezpiens, paniņas, kefīrs u. c.) ir alerģiskāki nekā augstāka tauku satura piena produkti, piemēram, saldais krējums. Ja specifiskie IgE pret piena olbaltumu nav paaugstināti, izslēgt visus piena produktus no diētas nevajadzētu. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, vēlams rakstīt pārtikas dienasgrāmatu (pierakstīt lietotos pārtikas produktus), paralēli novērtējot bērna ādas stāvokli, ko analizēt kopā ar ārstu.
Alerģisks un ne-alerģisks atopiskais dermatīts
Mazāk uzmanības tiek pievērsts tam, ka atopiskajam dermatītam patiesībā ir divas formas - alerģiskā un nealerģiskā, sevišķi jau, ņemot vērā, ka klīniski tās praktiski nav atšķiramas viena no otras. Zināms, ka alerģisks AD tipiski sākas agrā bērnībā, kamēr ne-alerģisks var manifestēties vēlāk, un ka pacientiem ar nealerģisku AD nenovēro arī citas alerģiskas slimības (astmu, alerģisku rinītu), kā tas raksturīgs alerģiska AD gadījumos.
70-85% gadījumu attiecināmi uz alerģisko AD, kas asociējas ar augstu seruma IgE līmeni, alergēn-specifisku IgE klātbūtni, augstu IL-4 un IL-13 līmeni, pozitīviem alerģijas testiem. IL-4 un IL-13 (kā arī IL-5) ir iesaistīti Th2 tipa imūnreakcijās, kuras raksturīgas agrīnai AD fāzei; slimībai hronizējoties, dominē IL-12 (Th-1 imūnreakcija). Pretēji minētajam, pacientiem ar nealerģisko AD (15-30%) ir normāls plazmas IgE līmenis, nav specifisko IgE, ādas alerģiskie testi ir negatīvi, IL-4 un IL- 13 līmenis - normas robežās.
Tā, piemēram, pētījumā Polijā (Jenerowicz D., Przegl Lek, 2005; 62(12): 1332-6) no 161 AD pacienta nealerģisko AD tipu konstatēja 38,5% gadījumu, nerodot nekādas sakarības ar dzimšanas datumu (sezonu) vai dzīves apstākļiem (pilsēta vai lauki).
Peterson J. D. A Comprehensive Management Guide for Atopic Dermatitis//Dermatol Nurs, 2006; 18(6): 531-542.
Komentē Prof. I. Mikažāns
Daļai AD pacientu ar augstu IgE līmeni plazmā alerģiskās proves ir negatīvas, arī daļai pacientu ar normālu IgE, nosakot pārtikas, inhalācijas un citus alergēnus, tiek uzrādīti pozitīvi rezultāti, noteiktu specifisko IgE kvantitatīvajam daudzumam nedaudz pārsniedzot pieļaujamo normu. Rutīnas praksē citokīnus nenosaka, tādēļ nav objektīvu rādītāju, kas ļautu spriest par to pārmaiņu saistību ar IgE līmeni un klīnisko gaitu, kā arī dzīves vidi (pilsēta, lauki utt.). Smagu un bieži recidivējošu AD formu slimnieki periodiski lieto antihistamīna preparātus, kas ietekmē bazofilo leikocītu un histiocītu sekrēciju, tādēļ datu interpretācija ir apgrūtināta.
Šaubas par alternatīvo medicīnu
Veicot aptaujas, noskaidrots, ka 40-50% pacientu ar atopisko dermatītu ir lietojuši (ar vai bez ārsta rekomendācijas) dažādas alternatīvās ārstēšanas metodes. Galvenie motivējošie faktori - tradicionālās metodes nesniedz pietiekamu efektu un frustrācija hroniskās slimības dēļ. Biežākie alternatīvie līdzekļi: vitamīni un augu izcelsmes krēmi. Diemžēl saskaņā ar aptauju rezultātiem, arī alternatīvie līdzekļi lielākajā daļā gadījumu gaidīto rezultātu nesniedz; atsevišķos gadījumos tiek konstatēta arī AD simptomu saasināšanās. Tāpēc pētījumu autori norāda uz nepieciešamību stingrāk kontrolēt un regulēt alternatīvās medicīnas līdzekļu lietošanu AD ārstēšanā. No citas puses raugoties - būtiskais AD pacientu īpatsvars, kuri vēlas izmantot šīs metodes, norāda uz nepieciešamību ārstiem būt ieinteresētiem un labi informētiem par šiem jautājumiem un iespējām.
Hughes R. et al. The use of alternative medicine in pediatric patients with atopic dermatitis//Pediatr Dermatol, 2007; (24): 118-20.
Simpson E. L. et al. A cross-sectional survey of complementary and alternative medicine use in patients with atopic dermatitis//Am J Contact Dermat, 2003; 14(3): 144-7.
Komentē Prof. I. Mikažāns
Alternatīvā medicīna parasti tiek izvēlēta, baidoties no tradicionālās ārstēšanas blaknēm. Smagu AD formu gadījumos nebūtu pareizi lietot tikai homeopātiskus līdzekļus, jo, slimībai progresējot, paildzināsies tradicionālās ārstēšanas laiks, būs nepieciešams lietot spēcīgākas iedarbības līdzekļus. Pareizi izvēlēts medikaments, kas pielietots pareizā formā, tiek lietots noteiktu laiku, blaknes neradīs. Nereti, lietojot lokālās darbības līdzekļus, tiek izvēlēts adekvāts medikaments, bet neatbilstošā formā (piemēram, ziede, šķīdums vai krēms), kas pasliktina stāvokli. Šādos gadījumos pacients pilnīgi loģiski sāk baidīties no tradicionālās terapijas un pievēršas homeopātijai. Savukārt remisijas periodos un vieglu AD formu gadījumos noteikti var lietot alternatīvos līdzekļus.
Prognozes
Ir veikti daudzi pētījumi par prognozi bērniem ar AD, bet tikai pavisam nedaudzi attiecībā uz pieaugušajiem. Šī pētījuma mērķis bija prognoze un prognostiskie faktori pieaugušajiem AD pacientiem ilgtermiņā (≥ 20 gadi). 922 personām, kuras laika posmā no 1960. līdz 1973. gadam bija reģistrētas kā AD pacienti, izsūtīja aptaujas anketas. Diagnozes noteikšanas brīdī visi šie pacienti bija 20 un vairāk gadus veci, respektīvi, uz pētījuma veikšanas (anketēšanas) brīdi - 45 un vairāk gadus veci (45-86, vidēji 55 gadi).
No 90,4% personu tika iegūtas korekti aizpildītas anketas. 59% respondentu bija atzīmējuši, ka viņiem pēdējo 12 mēnešu laikā bijuši AD simptomi. Pretstatot šos faktus vecajiem datiem, kā viens no būtiskākajiem AD persistences riska faktoriem bija roku un kakla ādas lokalizācija. Kopumā pētījums parādīja, ka vairumam pieaugušo, kļūstot vecākiem, AD saglabājas; negatīvs prognotiskais faktors - roku un kakla ādas dermatīts.
Sandstrom M. H., Faergemann J. Prognosis and prognostic factors in adult patients with atopic dermatitis: a long-term follow-up questionare study//Br J Dermatol, 2004: 150(1): 103-10.
Komentē Prof. I. Mikažāns
Smagu formu AD bieži (procentuāli un skaitliski dati dažādos literatūras avotos ir atšķirīgi) turpinās arī pusaudžu un vēlāk pieaugušo vecumā; roku un kakla ādā recidīvu gadījumos bieži vēro eritēmu, sausumu, lobīšanos un stipru niezi, taču tās nav vienīgās lokalizācijas (ieloku virsmu lihenifikācija un sausums AD pacientiem ir tik pierasta parādība, ka ārsta kabinetā slimnieki sūdzas tikai par bojājumiem ķermeņa atklātajās vietās, jo tie rada izteiktas kosmētiska rakstura problēmas).
Iesaka izvairīties no parfimērijas līdzekļiem ar auzu ekstraktiem
Daļā gadījumu tieši lokāla atopiskā deramtīta terapija var būt alerģisku ādas reakciju iemesls. Ir aprakstīti perkutānas sensitizācijas pret auzu proteīniem gadījumi, lietojot ādas emolientus/mitrinātājus ar auzu piedevām.
Prospektīvā pētījumā iekļāva bērnus ar AD, veicot alerģijas testus (aplikācijas un dūriena) uz auzu proteīniem (1%, 3% un 5%). No 302 pētījumā iesaistītajiem bērniem 14,6% bija pozitīvs ādas aplikācijas tests, bet 19,2% - pozitīvs ādas dūriena tests. 32% bērnu, kuriem ādas kopšanā izmantoja līdzekļus ar auzu piedevām, bija pozitīvs ādas dūriena tests, kamēr grupā, kur šādus līdzekļus nelietoja, - 0%. Minētais varētu būt rezultāts atkārtotām parfimērijas līdzekļu ar auzu piedevām aplikācijām uz predisponētas bojātas epidermālās barjeras.
Autori iesaka izvairīties no auzu proteīnus saturošu līdzekļu lokālas lietošanas zīdaiņiem, kuriem ir atopiskais dermatīts.
Boussault P. et al. Oat sensitization in children with atopic dermatitis: prevalence, risks and associated factors//Allergy, 2007; 62(11): 1251-6.
Komentē Prof. I. Mikažāns
AD gadījumos emolientus, pirms to regulāras lietošanas, vēlams testēt uz nelieliem ādas rajoniem. Bez veiktajām provēm nevar pateikt, vai konkrētais indivīds drīkst vai nedrīkst lietot auzu ekstrakta vai citu sastāvdaļu emolientus. Arī mājas apstākļos, pirms uzsākt jauna emolienta lietošanu, divus vakarus pēc kārtas vēlams aplicēt to uz apakšdelma rajona zem oklūzijas (pārsēja, kas veicinās absorbēšanos), kur ir plānāka āda. Ja slimnieks atzīmē apsārtumu, niezi un diskomfortu, jauno līdzekli nedrīkst lietot. Ir pieejami komerciālie kosmētikas Patch testi, kurus var veikt pie dermatologa vai alergologa.
Atopiskais dermatīts un citas autoimūnas slimības
Atopiskais dermatīts ir Th2-pastarpināts process, kamēr vairumam sistēmisko autoimūno slimību (reimatoīdais atrīts, multiplā skleroze, insulīnatkarīgais cukura diabēts u. c.) raksturīga Th1 imūnreakcija. Balstoties uz to, varētu izvirzīt hipotēzi, ka starp AD un Th1 pastarpinātām autoimūnajām slimībām pastāv apgriezta sakarība, un AD varētu būt sastopams tikai asociācijā ar nelielu daļu autoimūno slimību, kuras raksturojas ar Th2 hiperreaktivitātes tipu, piemēram, lupus erythematosus.
Hipotēzes pārbaudīšanai tika veikts šķērsgriezuma pētījums, iesaistot 63 pacientus ar sistēmiskām autoimūnām slimībām. 17,5% šo pacientu bija AD, aktīvs vai anamnēzē. Kopumā 49,2% pacientu bija Th1-pastarpinātas autoimūnas slimības diagnoze, 33,3% - Th2, bet 17,5% tips nebija identificēts.
AD prevalence Th1-pastarpinātu autoimūno slimību grupā bija 9,7%, bet Th2 grupā - 28,6%, neklasificētajā grupā - 18,2%.
Lai gan pētījums nav pietiekami apjomīgs, lai sniegtu statistiski nozīmīgus datus, tas tomēr parāda, ka AD ir reti sastopams personām ar Th1-pastarpinātām autoimūnām slimībām (reimatoīdo artrītu, insulīnatkarīgo cukura diabētu u. c.).
Feizy V., Ghobadi A. Atopic dermatitis and systemic autoimune diseases: a descriptive cross sectional study//Dermatol Online J, 2006; 12(3): 3.
Komentē Prof. I. Mikažāns
Bez plašiem papildu pētījumiem interpretēt šos datus varam tikai hipotēžu līmenī.
Par takrolima drošību
Transplantoloģijas brīnumlīdzeklis takrolims ir radis stabilu vietu AD lokālajā terapijā, un par šo tēmu (jo īpaši par preparāta drošību) ir ļoti daudz publikāciju. Rezultātā takrolims ir viens no visaktīvāk pētītajiem dermatoloģiskajiem produktiem.
Kopumā vairāk nekā 19 000 pacientu, tai skaitā aptuveni 7 600 bērnu, ir piedalījušies klīniskajos pētījumos ar takrolima lokālu terapiju. Jaunākie regulatorie pētījumi tiek fokusēti uz potenciālo malignitātes risku, pamatojoties uz sistēmiska takrolima darbību transplantāta pacientiem. Tomēr noskaidrots, ka lokāli lietota takrolima sistēmiska absorbcija ir ārkārtīgi zema - vairumam pacientu līmenis asinīs ir zem kvantificējamās robežas. Turklāt - šīs grupas medikamenti neasociējas ar ādas imūnkompetences pazemināšanos - netiek novērots ādas infekciju incidences pieaugums ilgtermiņa terapijas ietekmē.
Pasaulē izrakstīts vairāk nekā 5,4 miljoni takrolima recepšu, bet pagaidām nav ziņu par paaugstinātu ļaundabīgu slimību risku ne bērniem, ne pieaugušajiem. Arī ādas vēža riska pieaugums epidemioloģiskajos pētījumos nav novērots.
Visbiežāk sastopamie takrolima blakusefekti ir pārejošs lokāls kairinājums (dedzināšana, nieze) aplikācijas vietā. Šī komplikācija korelē ar AD smaguma pakāpi un samazinās līdz ar AD aktivitātes mazināšanos.
Pašlaik pieejamie dati un pieredze ļauj atzīt takrolimu par efektīvu un drošu lokālo terapiju pacientiem ar AD.
Rustin M. H. The safety ot tacrolimus ointment for the treatment of atopic dermatitis: a review//Br J Dermatol, 2007; 157(5): 861-73.
Komentē Prof. I. Mikažāns
Pasaulē joprojām takrolims netiek rekomendēts kā pirmās izvēles medikaments AD terapijā. Lai izslēgtu potenciālo malignitātes risku, ir jābūt ilgākai preparāta praktiskās lietošanas pieredzei, ne mazums vēlīnu blakņu var parādīties tikai pēc vairākiem gadiem. Tādēļ ikviens preparāts tiek pētīts ilgtermiņā. Attiecībā uz praksē ieviestu salīdzinoši jaunu medikamentu - ārstējošie ārsti jābrīdina par nepieciešamību ziņot Zāļu valsts aģentūrai par jebkurām blaknēm, kas viņuprāt var tikt saistītas ar preparāta lietošanu.
Atopiskais dermatīts kā profesionāls faktors aeromedicīnā
Pēdējo 30 gadu laikā atopiskā dermatīta izplatība ir ievērojami palielinājusies visā populācijā. Sekojošā pētījumā autori pievērsuši uzmanību AD klīniskajiem aspektiem civilo un militāro aviatoru vidū. Autori norāda uz AD kā reālu apdraudējumu lidojuma drošībai, minot speciāla kabīnes ekipējuma valkāšanu, sistēmisko vai vietējo medikamentu lietošanu, AD korelāciju ar citām slimībām, kā rezultātā neļaujot kvalificēties lidojumam. Kā nelabvēlīgi ārējās vides faktori tiek norādītas krasās temperatūras izmaiņas, svīšana, mitrums, kontakti ar kairinošām vielām, kā arī stress. Pētījuma autori norāda, ka aeromedicīnā īpaša uzmanība jāpievērš gan atsevišķu slimību biežumam, gan personāla specifiskajiem klimata apstākļiem darbā un mājās.
Gates T. Atopic dermatitis: diagnosis, treatment, and aeromedical implications//Aviat Space Environ Med, 2007; (7): 29-37
Komentē Prof. I. Mikažāns
Smagu AD formu gadījumos ir pastiprināta nieze un slimības gaitu pasliktina okluzīvi apģērbi, stress, krasas atmosfēras spiediena maiņas, gaisa mitruma līmenis. Smagu un bieži recidivējošu slimību gadījumos aviācijas darbiniekiem nepieciešams ne tikai dermatologa slēdziens un ordinācijas, bet arī arodārsta konsultatīvais slēdziens. AD parasti sākas jau bērnībā, tādēļ pieaugušam cilvēkam ir jāizprot savas slimības būtība un provocējošie faktori, pirms izvēlēties noteiktu profesiju.
Emolienti mazina nepieciešamību pēc kortikosteroīdiem
173 zīdaiņus (līdz gada vecumam) ar iekaisīgiem ādas simptomiem, kurus ārstēja ar vidējas vai augstas potences lokālajiem kortikosteroīdiem, pēc nejaušības principa sadalīja divās grupās. Viena grupa paralēli kortikosteroīdiem lietoja ādas mitrinātājus (emolientus), otra (kontrolgrupa) - nē. Slimības aktivitāti novērtēja ar standartindeksiem (SCORAD u. c.).
Salīdzinot ar kontrolgrupu, pētījuma grupā sešu nedēļu laikā būtiski samazinājās kortikosteroīdu patēriņš - attiecīgi par 7,5% kontrolgrupā (nenozīmīgi) un par 42% pētījuma grupā. SCORAD un citu indeksu dinamika būtiski neatšķīrās starp grupām.
Novērojums parāda adekvātas ādas mitrināšanas (un emolientu) nozīmi, lai mazinātu vajadzību pēc kortikosteroīdu patēriņa zīdaiņiem ar AD.
Grimalt R., Mengeud V. et al. The steroid-sparig effect of an emollient therapy in infants with atopic dermatitis: a randomized controlled study//Dermatology, 2007; 214(1): 61-7.
Komentē Prof. I. Mikažāns
Nepieciešamība lietot emolientus regulāri un bieži ir neapstrīdams fakts. Atjaunojot ādas barjerfunkciju, aktīvo medikamentu lietošana neapšaubāmi radīs mazāku absorbcijas risku, efektu nodrošinās kvantitatīvi mazāks aktīvās vielas daudzums.
Laktobaciļi: daži no ļoti daudziem pētījumiem
Pēdējos gados vairākkārt publicētas atziņas par laktobaciļu pozitīvo ietekmi uz AD. Ikdienā ir vērojamas reklāmas, kas aicina vecākus izvēlēties bērniem ar AD veselīgu uzturu. Tomēr speciālisti izvirzījuši jautājumu - cik pamatota ir laktobaciļu slavināšana?
Pētījumā tika iekļauti 102 3-12 mēnešus veci bērni ar mēreni līdz vidēji smagu AD, nozīmējot ikdienas lietošanā LGG (Lactobacillus rhamnousus GG) vai placebo (kontrolgrupai), kontrolējot bērnu veselību četras, astoņas un divpadsmit nedēļas pēc pētījuma sākuma. Salīdzinot bērnu veselību LGG un kontrolgrupā, būtiski nemazinājās ne AD simptomi, ne neatliekamās medicīnas lietošanas biežums, vidējais seruma IgE līmenis, alerģiskā jutība pret olām vai pienu.
Citā pētījumā 54 1-55 mēnešus vecus bērnus ar mēreni līdz vidēji smagu AD novēroja astoņas nedēļas, ikdienas ēdienkartē iekļaujot LGG vai placebo. Kā mīkstinošie līdzekļi tika izmantoti I‑II klases vietējie kortikosteroīdu un antihistamīnu preparāti. Noslēdzot pētījumu, klīniskie simptomi (AD pakāpe pēc SCORAD), mīkstinošo līdzekļu lietošana, imunoloģiskie parametri vai dzīves kvalitāte abās bērnu grupās būtiski neatšķīrās.
Minēto pētījumu autori uzsver, ka iegūtie rezultāti apliecina - LGG terapeitiskā nozīme AD ārstēšanā nav viennozīmīga - līdz ar to strīdīga ir agresīvā probiotiku kā AD mazinoša faktora reklāma.
Grüber C. et al. Randomized, placebo-controled trial of Lactobacillus rhamnosus GG as treatment of atopic dermatitis in infancy//Allergy, 2007; 62(11): 1270-6.
Fölster-Holst R. et al. Prospective, randomized contolled trial on Lactobacillus rhamnosus in infants with moderate to severe atopic dermatitis//Br J dermatol, 2006; 155(6): 1256-61.
Komentē Prof. I. Mikažāns
Jāuzver, ka zinātniskajā literatūrā nav atrodami starptautiski un multicentriski pētījumi, kas pierādītu laktobaciļu ietekmi uz AD patoģenēzes mehānismiem un gaitu.
