Arteriāla hipertensija (AH) joprojām ir pasaulē vadošais nāves iemesls, ap 10 % no visiem veselības aprūpes izdevumiem pasaulē mērķēti hipertensijas un tās komplikāciju pārvaldībai. Tā kā hipertensijas izraisītais veselības un ekonomikas slogs ir nopietns, šī slimība ir viena no prioritātēm sabiedrības veselības politikas izstrādē, lai uzlabotu kardiovaskulārās veselības situāciju pasaulē.
Periodontīta saistība ar hipertensiju: pētījums Hamburgā
AVOTS: Könnecke H, et al. Cross-sectional study on the association of periodontitis with arterial hypertension in the Hamburg City Health Study. Eur j of med research, 2022; 27(1): 181. DOI 10.1186/s40001-022-00811-y.
Ir divas tradicionālas hipotēzes par AH attīstību: pirmā saistīta ar nierēm, otrā uzsver perifēro asinsvadu rezistenci. Arvien vairāk pierādījumu hipertensijas attīstībā norāda ne tikai uz hemodinamisku bojājumu, bet arī uz iekaisuma iesaisti — kā piemēru varam minēt periodontītu (PD), kas skar 14 % pieaugušo pasaulē. Jaunākās publikācijas rāda, kā mutes dobuma mikrobioms iesaistās AH attīstības mehānismā.
Šis Hamburgā veiktais šķērsgriezuma pētījums ir sākums tālākai perspektīvai analīzei, izzinot saikni starp PD un AH.
Metodes un materiāli
Hamburgas Veselības pētījumā (The Hamburg City Health Study), kas bija lielapjoma populācijas kohortas pētījums, analizētas tādas hroniskas slimības kā priekškambaru mirdzēšana, insults, demence, lai ģenētikas, iepriekšējo slimību anamnēzes, dzīvesveida un vides kontekstā saprastu slimību riska faktorus.
Pētījums sākts 2016. gadā, pēc nejaušības principa izraudzīti 45—47 gadus veci iedzīvotāji (n = 45 000), novēroti sešus gadus. Dalībnieki saņēma uzaicinājumu ierasties uz izvērtējumu pēc brīvprātības principa.
Zobu veselības apakškohortā bija 6209 dalībnieki, asinsspiediena rādītāji zināmi 5934 dalībniekiem, kas tika iekļauti tālākajā analīzē. Periodontīts pēc mutes dobuma apskates tika iedalīts grupās: nav/vieglas pakāpes, vidēji smags vai smags PD. AH diagnosticēta pēc pētījuma dalībnieka anamnēzes datiem, sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena vērtībām. Dažādu jaucējfaktoru (vecums, dzimums, smēķēšana, ĶMI, diabēts, izglītības līmenis, alkohola patēriņš) novērtēšanai tika izmantota loģistiskās regresijas analīze.
Rezultāti
Iespējamība attīstīties hipertensijai nozīmīgi pieauga līdz ar PD smaguma pakāpi (iespēju attiecība (IA) smaga periodontīta gadījumā: 2,19; 95 % TI 1,85—2,59; p < 0,001); IA vidēji smaga periodontīta gadījumā: 1,65; 95 % TI 1,45—1,87; p < 0,001). Pētījuma dalībniekiem ar vidēji smagu līdz smagu periodontītu bija ievērojami augstāka IA attīstīties hipertensijai, pielāgojot pēc vecuma un dzimuma, taču iespējamība nedaudz samazinājās, ja kā papildu faktorus pielāgoja pētījuma dalībnieka ĶMI, diabēta stāžu, smēķēšanu, izglītības līmeni un alkohola patēriņu (attiecīgi IA smaga PD gadījumā: 1,28; 95 % TI 1,04—1,59; p = 0,02; IA vidēji smaga PD gadījumā: 1,30; 95 % TI 1,11—1,52, p = 0,001). Ievērojami vairāk pētījuma dalībnieku ar neārstētu (un slikti kontrolētu) hipertensiju bija smaga PD grupā nekā grupās, kam PD nebija vai tas bija vieglas pakāpes (50,1 % pret 37,4 %).
Secinājumi
Pētījumā fiksēta saistība starp periodontītu un arteriālu hipertensiju, kas ir neatkarīga no pacienta vecuma, dzimuma, diabēta stāža, ĶMI, smēķēšanas paradumiem, izglītības līmeņa un alkohola patēriņa statusa. Neārstēta hipertensija biežāk ir cilvēkiem ar smagas pakāpes periodontītu.
Dr. M. Kovaļova: “Arteriāla hipertensija kā daudzfaktoru slimība ir gan viens no vadošajiem riska faktoriem vairākām kardiovaskulārām slimībām, gan aterosklerotiska procesa sekas. Arteriālas hipertensijas un tās smaguma saistība ar periodontīta smagumu varētu būt izskaidrojama, manuprāt, ar progresējošām sāpēm un ievērojamu dzīves kvalitātes pasliktinājumu, kas izsauc simpātiskas nervu sistēmas aktivāciju un asinsspiediena paaugstināšanos.
Mutes dobuma mikrobioma sastāva izmaiņas periodontīta gadījumā, iespējams, izmaina hipotensīvo medikamentu absorbciju un pazemina efektivitāti.
Tomēr šajā pētījumā nav datu par arteriālas hipertensijas pakāpi pēc periodontīta ārstēšanas kursa, kad periodontīta simptomātika mazinās, kā arī pēc izārstēšanās vai paasinājuma likvidēšanas. Domāju, ka pacientiem ar smagu periodontītu un neārstētu arteriālu hipertensiju ir arī ievērojams līdzestības trūkums gan mutes dobuma higiēnas un veselības uzturēšanā, gan arteriālas hipertensijas ārstēšanā. Periodontītu šobrīd nevar uzskatīt par arteriālas hipertensijas smaguma marķieri, jo tam nav pietiekamu pierādījumu.”
Arteriāla hipertensija, veselības aprūpes izmaksas, medikamentoza terapija un fiziskas aktivitātes
AVOTS: Lima Dos Santos L, et al. Interrelationship between arterial hypertension, health service costs, therapeutic treatment and physical activity. BMC primary care, 2023; 24(1): 164. doi:10.1186/s12875-023-02120-7.
AH ir biežākā kardiovaskulārā slimība pasaulē — statistikas dati rāda, ka AH sastopamības rādītājs vecumā pēc 60 gadiem ir 60 %. Slimības lielā izplatība saistīta ar nozīmīgu ekonomisko slogu. Ar AH inducētu kardiovaskulāru notikumu saistītās izmaksas Eiropā (Itālijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Anglijā) desmit gadu nogrieznī novērtētas kopumā par 51,29 miljardiem eiro. Tajā pašā laikā, palielinot līdzestību AH terapijai līdz 70 %, šīs izmaksas iespējams samazināt par 332 miljoniem eiro.
Šajā pētījumā dati no Brazīlijas — kā fiziska aktivitāte un līdzestība ietekmē veselības aprūpes izmaksas?
Materiāli un metodes
Šķērsgriezuma pētījumā tika novērtēti 306 hospitalizēti pacienti (30—65 gadus veci) no Brazīlijas pilsētas Presidente Prudente. Pēc medicīniskās anamnēzes pacienti tika klasificēti vairākās grupās, lai aprēķinātu primārās aprūpes un ar hospitalizāciju saistītās izmaksas. Izmaksas novērtētas pēc šo pacientu medicīniskās dokumentācijas.
Pēc tam, izmantojot datus no pacientu medicīniskās dokumentācijas un intervijām klātienē, šie pacienti tika novērtēti pēc viņu līdzestības parametriem zāļu lietošanai un ikdienas fiziskajām aktivitātēm. Noslēgumā tika aprēķināta saistība starp līdzestību ārstēšanai, fiziskajām aktivitātēm, veselības aprūpes izmaksām un AH.
Rezultāti
AH ārstēšanai līdzestīgā, bet fiziski neaktīvā pacientu grupa lielākas izmaksas par ārsta konsultācijām (24,1 ASV $; 95 % TI 1,90; 46,3), medikamentiem (56,60 ASV $; 95 % TI 1,65; 111,5) un primāro aprūpi kopumā (71,60 ASV $; 95 % TI 19,2; 123,9) uzrādīja pat pēc jaucējfaktoru pielāgošanas. Savukārt medikamentozai terapijai līdzestīgie un fiziski aktīvie pētījuma dalībnieki veselības aprūpes izmaksu ziņā neatšķīrās no normotensīvajiem un fiziski aktīvajiem pētījuma dalībniekiem.
Secinājumi
Pētījuma rezultāti rāda, ka līdzestīgs un fiziski aktīvs AH pacients veselības aprūpes izmaksu ziņā ir līdzvērtīgs normotensīvam un aktīvam cilvēkam.
Dr. M. Kovaļova: “Līdzestīgi un fiziski aktīvi arteriālās hipertensijas pacienti ievērojami retāk vēršas pie kardiologa ar slimības pasliktināšanos, to pierāda arī prakse. Šie pacienti parasti nāk regulārās kontroles vizītēs, kad ārsts redz stabili normālu asinsspiedienu nozīmētās terapijas fonā, jo pacienti precīzi izpilda ārsta rekomendācijas. Šie pacienti parasti ievēro veselīgu dzīvesveidu, nav adipozi un ir fiziski aktīvi. Rezultātā veselības aprūpes izmaksas viņiem ir ievērojami mazākas, jo nav nepieciešamības doties pie ārsta bieži, izmantot neatliekamo vai stacionāro medicīnisko palīdzību, ilgāk efektīvi ir piemeklētie medikamenti atbilstošās devās.”
Faktori un tendences, kas ietekmē hipertensijas kontroli, izplatību, informētību un ārstēšanu ASV
AVOTS: Fan Z, et al. Trends and influence factors in the prevalence, awareness, treatment, and control of hypertension among US adults from 1999 to 2018. PloS one, 2023; 18(9): e0292159. doi:10.1371/journal.pone.0292159.
NHANES (The National Health and Nutrition Examination Survey) ir plaša anketa par veselības un uztures jautājumiem ASV — ļoti noderīga, lai izvērtētu dažādu ar veselības aprūpes saistītu jautājumu attīstību laika gaitā un analizētu tendences. Šīs aptaujas laikā tiek sekots līdzi arī ar AH saistītiem jautājumiem.
Izmantojot desmit NHANES aptauju datus, tika atjaunināta informācija par hipertensijas izplatību (jaunatklātiem gadījumiem un iepriekšējiem slimniekiem), izvērtētas informētības, ārstēšanas un kontroles tendences un ietekmējošie faktori 1999.—2018. gadā.
Materiāli un metodes
Analīzē iekļauti NHANES desmit aptauju cikli (n = 53 496). Aprēķinātas izmaiņas hipertensijas izplatībā, informētībā, ārstēšanā un kontrolē laika gaitā. Lai aprēķinātu tendences un ietekmējošos faktorus, izmantotas dažādas daudzfaktoru statistiskās analīzes metodes.
Rezultāti
1999.—2018. gadā ievērojami pieaugusi AH izplatība: no 33,53 % uz 40,58 % (AAPC jeb vidējās ikgadējās procentuālās izmaiņas = 0,896, p = 0,002), bet jaunatklātu hipertensijas gadījumu rādītājs pirms 2014. gada no 8,62 % krities uz 4,82 % (APC jeb vidējās procentuālās izmaiņas = -4,075, p = 0,001) un tad 2018. gadā atkal kāpis uz 7,51 % (APC = 12,302, p = 0,126).
Lai gan kopš 1999. gada ieviesti nozīmīgi uzlabojumi informētības, slimības ārstēšanas un kontroles jautājumos, pēdējie divi rādītāji joprojām saglabājas nepietiekami zemi: šobrīd terapijas līdzekļus saņem tikai 59,52 % un slimība ir kontrolēta 51,71 %.
Novērots AKEI (no 24,02 % uz 45,71 %) un ARB (no 20,22 % uz 38,38 %) lietošanas kāpums un bēta blokatoru (no 12,71 % uz 4,21 %) lietošanas kritums slimības ārstēšanai. Vīriešiem bija lielāki riski saslimt ar AH, būt mazāk informētiem, neārstētiem un ar nekontrolētu slimības gaitu. Vājāka organisma aizsardzības spēja pret hipertensijas attīstību bija tiem ASV iedzīvotājiem, kam ir zemāks ienākumu un izglītības līmenis. Laulātā statuss fiksēts kā aizsargājošs faktors labākai hipertensijas ārstēšanai un kontrolei.
Secinājumi
Kaut arī no jauna diagnosticētu hipertensijas gadījumu skaits ir krities, izplatība joprojām aug, turklāt ārstēšanas un slimības kontroles rādītāji saglabājas neadekvāti zemi. Lai nākotnē mazinātu slogu hipertensijas dēļ, gan profilakses, gan skrīninga pasākumu ietvaros jāfokusējas uz augsta riska populācijām.
Dr. M. Kovaļova: “Pacientu skaits ar arteriālu hipertensiju nepārprotami turpina augt, arī jaunatklāto gadījumu skaits. Lielu lomu šeit spēlē augsts stresa līmenis, mazkustīgs dzīvesveids, līdzestības trūkums riska faktoru kontrolei, ēšanas paradumi, jo pieaug ātrās ēdināšanas restorānu popularitāte. Zems ienākumu un izglītības līmenis, citi sociālie faktori, piemēram, vientulība, ir svarīgi riska faktori kardiovaskulāru slimību attīstībā. Runājot par bēta blokatoru lomu AH ārstēšanā, jāpiebilst, ka līdz šim Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijās bēta blokatori nebija pirmās rindas hipotensīvo preparātu klāstā, tie tika lietoti, ja AH pacientam bija papildu indikācijas bēta blokatoru lietošanai, piemēram, koronārā sirds slimība, tahikardija. Šā gada Eiropas Hipertensija biedrības vadlīnijās bēta blokatori ir minēti kā viena no hipotensīvo preparātu pamata grupām.
Vēlos piebilst, ka, lai mazinātu slogu arteriālas hipertensijas dēļ, ir jāfokusējas ne tikai uz augsta riska pacientu grupu, bet prioritāri jāveic profilaktisks darbs ar pacientiem visās riska grupās. Lai no arteriālas hipertensijas izvairītos iespējami ilgāk, svarīgi ir efektīvāk kontrolēt šā brīža hipertensiju un nepieļaut vai aizkavēt mērķa orgānu bojājumu.”
Omega–3 taukskābes arteriālas hipertensijas pārvaldībā: vai ir labas ziņas?
AVOTS: Brosolo G, et al. Omega-3 Fatty Acids in Arterial Hypertension: Is There Any Good News? International journal of molecular sciences, 2023; 24(11). doi:10.3390/ijms24119520.
Pārskatā apkopota informācija par šobrīd zināmo saistībā ar omega–3 polinepiesātinātajām taukskābēm un AH. Medicīniskā literatūra izlūkota ar PubMed MeSH palīdzību, meklējot tādus terminus kā “omega–3”, “polinepiesātinātās taukskābes”, “zivs tauki”, “asinsspiediens”, “arteriāla hipertensija”. Publikāciju pierādījumu kvalitāte tika vērtēta pēc GRADE kritērijiem.
Omega–3 taukskābes un asinsspiediens
Meta–analīžu dati rāda, ka relatīvi lielas omega–3 taukskābju devas (vairāk nekā 3 g dienā) saistītas ar nelielu, taču nozīmīgu asinsspiediena pazemināšanos, pārsvarā indivīdiem ar neārstētu hipertensiju. Kaut arī meta–analīžu dati norāda uz omega–3 taukskābju pozitīvo ietekmi uz asinsspiedienu, jāņem vērā dažādo pētījumu heterogenitāte attiecībā uz taukskābju avotu (zivs, zivju eļļa, kapsulas ar DHA un EPA, pulveri), relatīvo EPA un DHA saturu, ekspozīcijas ilgumu, kā arī pētījumā iekļauto pacientu blakusslimības un papildu terapija.
Lai izprastu, kāda ir no devas atkarīga omega–3 ietekme uz asinsspiedienu, Zhang et al, iekļaujot 71 pētījumu ar 4973 dalībniekiem, veica meta–analīzi, kur tika fiksēta J formas līknes saistība ar lielāku asinsspiediena pazemināšanos starp 2 g dienā (sistoliskais TA 2,61 mmHg [95 % TI no 3,57 līdz 1,65]; diastoliskais TA 1,64 mmHg [95 % TI no 2,29 līdz 0,99]) un 3 g dienā (sistoliskais TA 2,61 [95 % TI no 3,57 līdz 1,65]; diastoliskais TA 1,80 [95 % TI no 2,38 līdz 1,23]). Arī šajā pārskatā lielāks efekts vērots pacientiem ar neārstētu hipertensiju.
Zināms, ka sistoliskā TA pazeminājums par 2 mmHg mirstības risku no insulta samazina par 10 % un nāves risku no išēmiskas sirds slimības par 7 %.
Omega–3 taukskābes un antihipertensīvais mehānisms
Omega–3 polinepiesātinātās taukskābes un ar omega–3 saistītie oksilipīni var ietekmēt TA līmeni, gan iedarbojoties uz sirds hemodinamikas rādītājiem, gan asinsvadu funkciju:
- sirds hemodinamika — palēnina sirds ritmu, palielina izsviedes tilpumu,
- no endotēlija atkarīga asinsvadu tonusa regulācija — palielina NO ražošanu, samazina oksidatīvo stresu, veicina endotēlija šūnu reģenerāciju,
- no endotēlija neatkarīga asinsvadu tonusa regulācija — L tipa Ca²⁺ kanālu inhibīcija, K⁺ aktivācija, TPRV4 kanālu aktivācija, TRPC1/5 kanālu inhibīcija.
Omega–3 un hipertensijas attīstības risks
Tā kā pierādījumu līmenis datiem par omega–3 taukskābju pozitīvo ietekmi uz asinsspiediena regulāciju atšķiras, vairāki epidemioloģiskie pētījumi skaidrojuši, vai omega–3 taukskābju uzņemšana (ar ēdienu vai ar uztura bagātinātājiem) var novērst hipertensijas attīstību.
Šā brīža dati ir ļoti nepārliecinoši, kopumā ir maz informācijas par profilaktisko ietekmi uz hipertensijas attīstību; tomēr šķietami ticami pierādījumi apstiprina metaboliskā sindroma saistību ar zemāku omega–3 polinepiesātināto taukskābju līmeni serumā.
Kopsavilkums
Kaut agrīnākie pētījumi par omega–3 taukskābju kardiovaskulāro profilaksi bijuši kontroversiāli, šobrīd lielapjoma nejaušināti kontrolēti pētījumi norāda uz potenciālu ieguvumu no šo taukskābju lietošanas. EPA lielās devās uzrāda ievērojamu ieguvumu gan sekundārajā, gan primārajā kardiovaskulārajā profilaksē, mērķējot uz triglicerīdu līmeņa pazemināšanu. Tāpat pierādīta papildu pleiotropa iedarbība — aizsardzība no vaskulāra iekaisuma un trombozēm, endotēlija funkcijas uzlabošana, asinsspiediena pazemināšana.
Lai gan novērojumi intriģējoši, neviens no pierādījumiem par ieguvumiem no omega–3 lietošanas hipertensijas pacientiem nav apsvērts kā nozīmīgs specifisku rekomendāciju izstrādei vadlīnijās. Visticamāk, tāpēc, ka neviens kardiovaskulārās profilakses pētījums par omega–3 taukskābēm nav veikts tikai hipertensijas pacientiem.
Kamēr tiek gaidīti nepieciešamie pierādījumi, publikācijas autori rekomendē suplementāras omega–3 polinepiesātinātās taukskābes lielās devās un ilgtermiņā lietot: 1) zema riska pacientiem ar 1. pakāpes AH, kuri nevēlas sākt medikamentozo terapiju, bet ir gatavi veikt vadlīnijās ieteiktās pārmaiņas dzīvesveidā, 2) pacientiem ar hipertensiju, kuri atbilst pētījuma REDUCE–IT kritērijiem (vecāki par 45 gadiem un ar zināmu kardiovaskulāru slimību vai vecāki par 50 gadiem un ar cukura diabētu, vismaz vienu nozīmīgu kardiovaskulārā riska faktoru un triglicerīdu līmeni serumā virs 1,5 mmol/l).
Dr. M. Kovaļova: “Omega–3 lietošana pacientiem ar arteriālu hipertensiju varētu dot papildu efektu endotēlija funkcijas uzlabošanā un asinsvadu iekaisuma profilaksē, ievērojot galvenās ārstējošā ārsta rekomendācijas atbilstoši riska grupai, AH pakāpei un blakusslimībām. Runājot par omega–3 lietošanu mūsu apstākļos, no piedāvāta klāsta uzmanība, manuprāt, būtu jāpievērš preparāta kvalitātei. Daļai pacientu šķērslis omega–3 lietošanai ir kvalitatīvo preparātu diezgan lielās izmaksas, īpaši, ja lieto rekomendētās devās.”
Arteriālas hipertensijas pārvaldība: izaicinājumi un iespējas
AVOTS: Silva BV, et al. Management of arterial hypertension: Challenges and opportunities. Clinical cardiology, 2022; 45(11): 1094-1099. https://doi.org/10.1002/clc.23938.
Ziņojumā apkopota informācija par līdzšinējiem šķēršļiem un potenciāliem risinājumiem, lai uzlabotu AH profilakses, diagnostikas un pārvaldības iespējas.
Profilakse — nefarmakoloģisko intervenču ietekme
Rekomendētās dzīvesveida pārmaiņas pierādītas kā efektīvas cīņā ar paaugstinātu asinsspiedienu, tomēr tikai neliela daļa cilvēku, uzzinājuši diagnozi, spēj mainīt savu ikdienu, jo nav viegli ieviest visas šīs pārmaiņas:
- sāls patēriņš mazāk par 2 g dienā pieaugušajiem — tiek apsvērta arī sāls aizstāšana ar jebkuru citu sāli, attiecīgi pazeminot sistolisko un diastolisko TA;
- uzturā — sabalansēta diēta ar dārzeņiem, svaigiem augļiem, zivīm, pilngraudiem, produktiem ar zemu tauku saturu un nepiesātinātajām taukskābēm;
- svara samazināšana — desmit zaudēti kilogrami sistolisko TA pazemina par 6 mmHg un diastolisko par 4,6 mmHg;
- regulāra fiziskā aktivitāte — sistemātiska pārskata dati rāda, ka augsta TA pacientiem jebkura līmeņa fiziskā aktivitāte pazemina kardiovaskulārās mirstības risku (16—67 %). Izometriskajiem vingrinājumiem ir vislielākais potenciāls pazemināt sistolisko TA;
- tabakas kontroles programmas, alkohola patēriņa samērīgums.
Diagnoze un novērtēšana
Asimptomātiskā hipertensijas daba palielina slimības slogu un uzsver nepieciešamību asinsspiedienu izvērtēt rutīnā no 18 gadu vecuma ik divus gadus (vadlīnijās nedaudz pragmatiskāka pieeja: ik 1—5 gadus samērīgi iepriekšējam TA mērījumam). Rekomendēts veikt arī TA mērīšanu mājās vai dažkārt TA kontroli 24 h ambulatori, veicinot pacienta iesaisti slimības pārvaldībā un izpratnē.
Pārvaldīšanas iespējas
Hipertensijas pārvaldības priekšplānā jābūt ģimenes ārstam. Publikācijas autori rekomendē strādāt pie stratēģijām, lai mainītu līdzšinējo paradigmu un hipertensijas pacientu uzraudzību no sekundārās aprūpes virzītu uz primāro.
Nākamais solis — farmakoterapija. Lielākā problēma pasaules līmenī ir medikamentozās terapijas pieejamības jautājums (valstīs ar augstu ienākumu līmeni medikamentus lieto 56 %, ar zemu — 29 %).
Pētījumi rāda, ka antihipertensīvo medikamentu kombinācijas mazās devās ir efektīvākas TA pazemināšanā un labāk panesamas nekā medikamenti lielās devās monoterapijā. Medikaments vienā tabletē var nodrošināt pacienta līdzestību, zāļu efektivitāti un panesību — vairākums pacientu, kam nepieciešama viena vai vairākas zāļvielas, sasniedz TA mērķus. Liela daļa hipertensijas kontroles sasniegšanā ir pacienta līdzestības grūtības — aizmāršība, neizpratne par asimptomātiskas slimības nozīmīgumu, neticība ārstēšanas nepieciešamībai, ārstēšanas izmaksas un ierobežota pieejamība aprūpei.
Jaunākās tehnoloģijas
Jaunas iespējas hipertensīvo pacientu uzraudzībā ir digitālā veselība un telemedicīna. Solis pretī asinsspiediena uzraudzībai ir telemonitorings, jo mājās mērītie asinsspiediena rādītāji uzreiz nokļūst pie klīnicista, kurš var sniegt rekomendācijas.
Dr. M. Kovaļova: “Ārstējot pacientus ar arteriālu hipertensiju, medikamentoza terapija savlaicīgi jāsāk pacientiem ar augstu KVS risku. Ārstēšanu sāk ar medikamentu fiksēto kombināciju, kas palielina pacienta līdzestību. Obligāti jāsasniedz mērķa asinsspiediens, lai nepieļautu mērķa orgānu bojājumu.
Mēs — gan ģimenes ārsti, gan kardiologi — nepietiekami pievēršam uzmanību primāras AH profilaksei un regulārai pacientu kontrolei. Šo uzdevumu atvieglotu attālināta uzraudzība, kad līdzestīgs pacients veic regulārus AS mērījumus mājās un sazinās ar ārstu gan plānveidā, gan nepieciešamības gadījumā.
Šajā nolūkā būtu izmantojama mērījumu datu arhivēšana mobilajā ierīcē, iespējams, arī viedpulkstenī, jo tad ārsts varētu koriģēt rekomendācijas un sekot tam, kāda ir līdzestība ārstēšanas plānam. Uzskatu, ka plašāk jālieto diennakts asinsspiediena kontrole, kas dotu individualizētu informāciju par pacientu.”
Medikamentu kombinācijas — ko saka vadlīnijas?
AVOTS: Mancia G, Kreutz R, Brunström M, … Kjeldsen SE. 2023 ESH Guidelines for the management of arterial hypertension The Task Force for the management of arterial hypertension of the European Society of Hypertension: Endorsed by the International Society of Hypertension (ISH) and the European Renal Association (ERA). Journal of hypertension, 2023; 41(12): 1874-2071. https://doi.org/10.1097/HJH.0000000000003480.
2023. gada Eiropas Hipertensijas biedrības vadlīnijas izdotas šā gada jūnijā, un būtiska rekomendāciju sadaļa veltīta medikamentu kombinācijām — ieguvumiem klīniskajā praksē.
Efektīvākā terapijas stratēģija šobrīd
Lai sasniegtu ārstniecisko mērķi un stabilu asinsspiediena kontroli:
- kombinētā terapijas taktika jāiedrošina izvēlēties lielākajai daļai pacientu, īpaši gadījumos, kad nepieciešami zemāki TA mērķi,
- lai atbalstītu ilgtermiņa līdzestību terapijai, jāveicina kombinācijas lietošana vienā tabletē,
- kā iniciālo antihipertensīvo terapiju rekomendē izvēlēties kombināciju, jo pierādījumi atbalsta ieguvumus no tās lietošanas, salīdzinot ar monoterapiju, — kombinētā terapija uzlabo pacienta līdzestību, ir saistīta ar labāku īstermiņa un ilgtermiņa TA kontroli, samazina nevēlamu kardiovaskulāru notikumu sastopamību.
Izņēmumi kombinētās terapijas lietošanai: 1) ļoti trausli un veci pacienti, jo ir lielāks risks hipotensijas attīstībai, 2) ļoti augsta riska pacienti ar augsti normālu TA, kuriem mērķa asinsspiediena sasniegšanā var palīdzēt neliela asinsspiediena pazemināšana ar monoterapijas līdzekli. Līdzīga iemesla dēļ monoterapiju var apsvērt 1. pakāpes PAH pacientiem ar zemu risku, kuriem asinsspiediens tikai nedaudz paaugstināts virs mērķa.
Galvenie apsvērumi antihipertensīvās terapijas izvēlē
Asinsspiedienu pazemina un KV notikumu risku mazina, par terapijas bāzi izvēloties medikamentus no piecām medikamentu klasēm: AKEI, ARB, bēta blokatori, KKB un tiazīdi/tiazīdiem līdzīgie diurētiķi.
- Lielākajai daļai pacientu rekomendēts sākt ar divu zāļu kombināciju: ar RAS blokatoru + KKB vai tiazīdu/tiazīdam līdzīgu diurētiķi.
- Ja terapeitisko mērķi nesasniedz ar divu vielu kombināciju, pievieno trešo: nereti kombināciju veido RAS blokators + KKB + tiazīds/tiazīdam līdzīgs diurētiķis.
- Kombināciju var paplašināt, ja TA netiek kontrolēts ar trīs zāļu kombināciju maksimālā rekomendējamā un panesamā devā īstas rezistentas hipertensijas gadījumā.
- Kombinācija vienā tabletē tiek rekomendēta kā pamata izvēle jebkurā terapijas solī.
Dr. M. Kovaļova: “Arteriālas hipertensijas ārstēšana noteikti būtu jāsāk ar fiksēto medikamentu kombināciju, kas, pirmkārt, uzlabo pacientu līdzestību un pacienti tiešām regulāri sāk lietot medikamentus. Otrkārt, dažādu medikamentu kombinācija ļauj veikt gan primāru, gan sekundāru KVS profilaksi, pazeminot asinsspiedienu, uzlabojot endotēlija funkciju, koriģējot dislipidēmiju utt. Šobrīd mums ir dažādas fiksētas kombinācijas — gan no diviem, gan no trīs medikamentiem, tāpēc kombinācijas varam izmantot plašam pacientu lokam.”
