Paliatīvās aprūpes pakalpojumi ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu cilvēcisku un cieņpilnu aprūpi pacientiem ar smagām un dzīvību apdraudošām slimībām un viņu ģimenēm. Lai novērtētu paliatīvās aprūpes efektivitāti un ietekmi uz pacientu dzīves kvalitāti, viens no būtiskiem aspektiem ir sabiedrības apmierinātība ar šo pakalpojumu kvalitāti. Sabiedrības apmierinātība ir būtisks rādītājs, kas palīdz novērtēt, vai paliatīvās aprūpes pakalpojumi atbilst pacientu un viņu ģimenes vajadzībām. Tas ietver pacientu pieredzi, izpratni par aprūpes procesu, sasniedzamos rezultātus un ģimenes iesaistīšanos. Apmierinātības novērtējums ir vērtīgs instruments, kas ļauj identificēt uzlabojamas jomas un veicināt paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošanu. [6] Maģistra darba ietvaros raksta autore veikusi pētījumu par paliatīvās aprūpes situāciju Latgalē.
Pētījuma apraksts
Pētījuma mērķis un dalībnieki
Novērtēt paliatīvās aprūpes pieejamību un sabiedrības apmierinātību ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti Latgalē.
Kopumā pētījumā tika iesaistīti 65 respondenti. Pētījuma dalībnieki bija pieaugušie, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, t.i. paliatīvās aprūpes pacienti un paliatīvu pacientu ģimenes locekļi, kuriem ir bijusi nepieciešamība pēc valsts apmaksātiem paliatīvās aprūpes pakalpojumiem Latgalē. Respondenti tika atlasīti izmantojot nevarbūtīgās izlases metodi un izlase bija veidota pēc mērķtiecīga principa.
Instrumenti un mērījumi
Pētījumā izmantotais instruments bija daļēji strukturēta aptaujas anketa, kuru izstrādāja darba autore balstoties uz zinātniskās literatūras analīzi, jaunākajiem pētījumu rezultātiem, publiski pieejamiem statistiskiem datiem un personīgiem novērojumiem.
Daļēji strukturēta aptaujas anketa sastāv no trim sadaļām. Pirmajā sadaļā tika iekļauti pieci demogrāfiskie ievadjautājumi, lai noskaidrotu respondentu demogrāfisko portretu – dzimumu, vecumu, izglītības līmeni, nodarbošanos un dzīvesvietu. Otrā sadaļa ietver 10 jautājumus par paliatīvas aprūpes pieejamības novērtējumu, respondentiem tika piedāvāti gan slēgta tipa jautājumi ar vairākiem atbilžu variantiem, no kuriem jāizvēlas vienu atbildes variantu, gan atvērta tipa jautājumi. Trešajā sadaļā tika iekļauti jautājumi par apmierinātības novērtējumu.
Apmierinātības novērtējumu aptauja sastāv no sešiem aspektiem:
- paliatīvās aprūpes speciālista kompetences,
- paliatīvās aprūpes speciālista sniegtie pakalpojumi,
- medicīnas māsas kompetences,
- medicīnas māsas sniegtie pakalpojumi,
- veselības aprūpes iestādes darbība,
- psiholoģiska atbalsta efektivitāte.
Kopumā apmierinātības aptauju veido 43 apgalvojumi, kas vērtējami pēc piecu punktu Likerta skalas, t.i. pilnībā apmierina, drīzāk apmierina, drīzāk neapmierina, nemaz neapmierina vai nezinu, kur 1 – nezinu un 5 – pilnībā apmierina. Jautājumu rādītāji tika summēti. Aprēķināts katra jautājuma (t.i. aspekta) vidējais rādītājs un iegūti apgalvojumu vidēji rādītāji. Jo vairāk punktu respondents iegūst, atbildot uz apgalvojumiem, jo augstāki ir apmierinātības ar darbu rādītāji.
Datu apstrāde un analīze
Pētījuma dati tika ievākti laika periodā no 23.10.2023. līdz 23.11.2023. Anketēšanā iegūtie dati tika kodēti un manuāli ievadīti Microsoft Excel un IBM SPSS Statistic 23. versijā, lai tos padarītu piemērotus analīzei. Tālāk dati apkopoti un statistiski apstrādāti lietojot gan aprakstošās (datu apkopošana, statistisko rādītāju aprēķināšana, grafisko attēlu izveidošana), gan secinošās (salīdzina datus) statistikas metodes.
Veikta apmierinātības ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti apakšskalu (paliatīvās aprūpes speciālista kompetences, paliatīvās aprūpes speciālista sniegtie pakalpojumi, medicīnas māsas kompetences, medicīnas māsas sniegtie pakalpojumi, veselības aprūpes iestādes darbība, psiholoģiska atbalsta efektivitāte) aprakstošā statistika (M, SD).
Vērtējot iegūto datu atbilstību normālajam sadalījumam bija aprēķināts Kolmogorova-Smirnova koeficients. Lai novērtētu skalu iekšējo saskaņotību, tika aprēķināts apmierinātības ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti apakšskalu iekšējās saskaņotības (Kronbaha alfa) koeficients. Izmantojot Pīrsona korelācijas koeficientu, bija noteikta saistība starp paliatīvās aprūpes pieejamības vidējiem radītājiem un sabiedrības apmierinātības ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti vidējiem radītājiem.
Pētījuma rezultāti
Respondentu demogrāfiskie dati
Balstoties uz aptaujā sniegtajiem datiem, var redzēt, ka paliatīvās aprūpes pacienti un paliatīvu pacientu ģimenes locekļi, kuriem bija nepieciešamība pēc valsts apmaksātiem paliatīvās aprūpes pakalpojumiem pārsvarā dzīvo Daugavpilī (33,85 %, n = 22). Preiļos dzīvo 12,31 % (n = 8) un Rēzeknē 10,77 % (n = 7), Krāslavā – 9,23 % (n = 6), Dagdā un Ludzā – 6,15 % (n = 4), Aglonā – 4,62 % (n = 3), Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, Ilūkstē un Zilupē – 3,08 % (n = 2), Maltas pagastā, Kalupē, Lūznavā, Ciblā un Kalkūnos dzīvo 1,54 % (n = 1) pētījuma dalībnieku.
Lielākoties (62,54 %) respondenti saņem ambulatorus valsts apmaksātus paliatīvās aprūpes pakalpojumus (ģimenes ārsta mājas vizītes (44,08 %, n = 28)) un konsultācijas pie paliatīvās aprūpes speciālista (18,46 %, n = 12)), kā arī 36,6 % stacionārus valsts apmaksātus paliatīvās aprūpes pakalpojumus (aprūpi paliatīvajās nodaļās (36,93 %, n = 22)) un veselības aprūpes pakalpojumus mājās (3,08 %, n = 2). Viens respondents atzīmēja, ka saņem citus paliatīvās aprūpes pakalpojumus.
Paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības novērtējums
Analizējot aptaujas rezultātus, ir redzams, ka lielākā daļa (52,31 %, n = 34) respondentu atbildēja, ka saņēma valsts apmaksātus paliatīvās aprūpes pakalpojumus Daugavpilī; tikmēr Rēzeknē – 13,85 % (n = 9) un 10,77 % (n = 7) respondentu saņēma valsts apmaksātus paliatīvās aprūpes pakalpojumus Preiļos. Mazākā aptaujāto daļa saņema pakalpojumu citur: 7,69 % (n = 5) Krāslavā, 3,08 % (n = 2) respondentu ģimenes locekļu saņēma valsts apmaksātus paliatīvās aprūpes pakalpojumus Ludzā un 1,5 % (n = 1) – Zilupē, Aglonā un Kalupē. Savukārt 7,69 % (n = 5) pētījuma dalībnieku atbildēja, ka valsts apmaksāti paliatīvās aprūpes pakalpojumi netika saņemti.
Analizējot iegūtās atbildes, secināts, ka 41,54 % (n = 27) respondentiem pieejamība valsts apmaksātiem paliatīvās aprūpes pakalpojumiem attāluma ziņā no viņu dzīves vietas ir slikta; 29,23 % (n = 19) aptaujāto novērtēja pieejamību valsts apmaksātiem paliatīvās aprūpes pakalpojumiem kā vidēju un 27,69 % (n = 18) pētījuma dalībnieku uzskata, ka pieejamība valsts apmaksātiem paliatīvās aprūpes pakalpojumiem attāluma ziņā no respondentu dzīves vietas ir laba. Tikai 1,54 % (n = 1) respondentu atzīmēja, ka nezina atbildi uz šo jautājumu.
Pētījuma rezultāti rāda, ka 44,62 % (n = 29) no aptaujātiem respondentiem novērtēja piekļuvi pie veselības aprūpes speciālistiem, kas nodrošina paliatīvo aprūpi viņu reģionā/pilsētā kā sliktu; tad 33,85 % (n = 22) respondentu atzīmēja, kā viņu reģionā/pilsētā piekļuve pie veselības aprūpes speciālistiem, kas nodrošina paliatīvo aprūpi, ir vidēja. Kā labu piekļuvi pie veselības aprūpes speciālistiem, kas nodrošina paliatīvo aprūpi viņu reģionā/pilsētā novērtēja 20 % (n = 13) aptaujāto un 1,54 % (n = 1) respondentu atzīmēja, ka nezina atbildi uz šo jautājumu.
Iegūtie dati norāda, ka gandrīz puse (47,69 %, n = 31) respondentu nav informēti par sabiedrības paliatīvās aprūpes pieejamības uzlabošanas pasākumiem/iniciatīvām viņu reģionā/pilsētā vai valstī kopumā. 18,46 % (n = 12) aptaujāto atzīmēja, ka ir informēti par sabiedrības paliatīvās aprūpes pieejamības uzlabošanas pasākumiem/iniciatīvām viņu reģionā/pilsētā vai valstī kopumā. 33,85 % (n = 22) pētījuma dalībnieku nevarēja atbildēt uz šo jautājumu.
Apmierinātība ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti
Pēc 1. tabulā attēlotiem datiem redzams, ka paliatīvās aprūpes speciālista kompetences vidējais rādītājs ir 2,22 punkti (SD = 1,08), kas ir zem vidējā līmeņa (minimums 1, maksimums 5). Tas norāda, ka respondenti novērtē paliatīvās aprūpes speciālista kompetences zemāk par vidējo.
1. tabula. Aprakstošās statistikas rādītāji paliatīvās aprūpes speciālista kompetences apakšskalā
| |
Vidējais (M) |
Standartnovirze (SD) |
Minimums |
Maksimums |
| Paliatīvās aprūpes speciālista kompetences (n = 65) |
2,22 |
1,08 |
1 |
5 |
Kā redzams 2. tabulā, paliatīvās aprūpes speciālista sniegto pakalpojumu apakšskalas respondentu atbilžu vidējo radītāju intervāls ir no 2,42 līdz 3,05 punktiem. Augstākajam vidējam rādītājam atbilst “piekļuve visiem nepieciešamajiem izmeklējumiem un citām speciālistu konsultācijām” (M = 3,05; SD = 0,99), tomēr tas ir nedaudz augstāk virs vidējā līmeņa. Tas norāda, ka respondenti ir vidēji apmierināti ar piekļuvi visiem nepieciešamajiem izmeklējumiem un citām speciālistu konsultācijām. Viszemāk respondenti novērtēja sniegtās informācijas skaidrību un praktisku vērtību (M = 2,42; SD = 0,99) un pieklājīgumu (M = 2,42; SD = 1,09).
2. tabula. Aprakstošās statistikas rādītāji paliatīvās aprūpes speciālista sniegto pakalpojumu apakšskalā (n = 65)
| Paliatīvās aprūpes speciālista sniegti pakalpojumi |
Vidējais (M) |
Standartnovirze (SD) |
Minimums |
Maksimums |
| Pietiekams laiks konsultācijai |
2,98 |
0,99 |
1 |
5 |
| Pietiekama uzmanība |
2,78 |
1,05 |
1 |
5 |
| Informācijas sniegšana |
2,54 |
1,06 |
1 |
5 |
| Sniegtās informācijas skaidrība un praktiskā vērtība |
2,42 |
1,10 |
1 |
5 |
| Piekļuve visiem nepieciešamajiem izmeklējumiem un citām speciālistu konsultācijām |
3,05 |
0,99 |
1 |
5 |
| Ārstēšanas procesa gaita |
2,74 |
1,08 |
1 |
5 |
| Ārstēšanas kvalitāte un drošība |
2,82 |
1,21 |
1 |
5 |
| Sāpju pārvaldība/kontrole |
2,77 |
1,18 |
1 |
5 |
| Iesaistīšanās lēmumu pieņemšanā |
2,57 |
1,08 |
1 |
5 |
| Ārstēšanas plāna izstrāde un īstenošana |
2,74 |
1,15 |
1 |
5 |
| Emocionāls atbalsts, empātija |
2,62 |
1,22 |
1 |
5 |
| Pieklājīgums |
2,42 |
1,09 |
1 |
5 |
| Izglītošana |
2,65 |
1,18 |
1 |
5 |
| Problēmu risināšana |
2,68 |
1,02 |
1 |
5 |
Pēc 3. tabulā attēlotiem datiem redzams, ka medicīnas māsu kompetences vidējais rādītājs ir zem vidējā līmeņa (M = 2,26; SD = 1,04), kas norāda, ka respondenti novērtē medicīnas māsas kompetences zemāk par vidējo. Pēc 4. tabulā attēlotiem datiem redzams, ka visu medicīnas māsu sniegto pakalpojumu vidējie rādītāji ir zem vidējā, jo to intervāls ir no 2,34 līdz 2,80 punktiem (minimums 1, maksimums 5). Augstākais vidējais rādītājs ir “pietiekams laiks konsultācijai” (M = 2,80; SD = 0,94), kas ir tuvu vidējam rādītājam. Tas norāda, ka respondenti vidēji apmierināti ar laiku, kas atvēlēts konsultācijai. Savukārt zemākajam vidējam rādītājam atbilst “pieklājīgums” (M = 2,34; SD = 1,14), kas norāda, ka pēc respondentu viedokļa, māsām ir salīdzinoši mazāka prasme cieņpilni un taktiski komunicēt ar cilvēkiem, gatavība rast kompromisu un uzklausīt pretējus viedokļus.
3. tabula. Aprakstošās statistikas rādītāji medicīnas māsas kompetences apakšskalā (n = 65)
| |
Vidējais (M) |
Standartnovirze (SD) |
Minimums |
Maksimums |
| Medicīnas māsas kompetences |
2,26 |
1,04 |
1 |
5 |
Lai noteiktu respondentu apmierinātības ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti vidējos rādītājus, tika analizētas apmierinātības ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti apakšskalas un noteikti katras skalas vidējie rādītāji, standartnovirze, atbilstība normālsadalījumam un iekšējās saskaņotības rādītāji.
4. tabula. Aprakstošās statistikas rādītāji medicīnas māsas sniegto pakalpojumu apakšskalā
| Medicīnas māsas sniegtie pakalpojumi |
Vidējais (M) |
Standartnovirze (SD) |
Minimums |
Maksimums |
| Pietiekams laiks konsultācijai |
2,80 |
0,94 |
1 |
5 |
| Pietiekama uzmanība |
1,69 |
1,15 |
1 |
5 |
| Informācijas sniegšana |
2,54 |
1,09 |
1 |
5 |
| Sniegtās informācijas skaidrība un praktiskā vērtība |
2,49 |
1,09 |
1 |
5 |
| Aprūpes procesa gaita |
2,63 |
1,18 |
1 |
5 |
| Aprūpes kvalitāte un drošība |
2,63 |
1,32 |
1 |
5 |
| Sāpju pārvaldība/kontrole |
2,60 |
1,27 |
1 |
5 |
| Iesaistīšanās lēmumu pieņemšanā |
2,55 |
1,06 |
1 |
5 |
| Aprūpes plāna izstrāde un īstenošana |
2,69 |
1,19 |
1 |
5 |
| Emocināls atbalsts, empātija |
2,48 |
1,20 |
1 |
5 |
| Pieklājīgums |
2,34 |
1,14 |
1 |
5 |
| Izglītošana |
2,43 |
1,19 |
1 |
5 |
| Problēmu risināšana |
2,60 |
1,09 |
1 |
5 |
Kā redzams 5. tabulā, visvairāk respondenti apmierināti ar veselības aprūpes iestādes darbībām, kur tika saņemti paliatīvas aprūpes pakalpojumi (M = 2,71; SD = 1,13) un psiholoģiska atbalsta efektivitāti (M = 2,63; SD = 1,13). Mazāk respondenti apmierināti ar paliatīvās aprūpes speciālista sniegtiem pakalpojumiem (M = 2,37; SD = 1,10), medicīnas māsas sniegtiem pakalpojumiem (M = 2,32; SD = 1,09), medicīnas māsas kompetencēm (M = 2,26; SD = 1,04). Vismazāk respondenti apmierināti ar paliatīvās aprūpes speciālista kompetencēm (M = 2,22; SD = 1,08).
5. tabula. Aprakstošās statistikas rādītāji apmierinātības ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti apakšskalās (n = 65; Lilliefora nozīmības korekcija; p<0,01**; α>0,7)
| |
Vidējais (M) |
Standartnovirze (SD) |
K-S |
α |
| Paliatīvās aprūpes speciālista kompetences |
2,22 |
1,08 |
0,00 |
0,94 |
| Paliatīvās aprūpes speciālista sniegti pakalpojumi |
2,37 |
1,10 |
0,00 |
0,94 |
| Medicīnas māsas kompetences |
2,26 |
1,04 |
0,00 |
0,94 |
| Medicīnas māsas sniegti pakalpojumi |
2,32 |
1,09 |
0,00 |
0,94 |
| Veselības aprūpes iestādes darbības, kur tika saņemti paliatīvas aprūpes pakalpojumi |
2,71 |
1,13 |
0,00 |
0,96 |
| Psiholoģiska atbalsta efektivitāte |
2,63 |
1,13 |
0,00 |
0,95 |
| Apmierinātības kopējais rādītājs |
2,42 |
0,98 |
|
|
Apmierinātības ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti kopīgais rādītājs ir zem vidējā līmeņa (M = 2,42; SD = 0,98), kas liecina, ka respondenti ir neapmierināti ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Apmierinātības ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti apakšskalu iekšējās saskaņotības rezultāti ir augsti (Kronbaha alfas koeficients >0,7), tas nozīmē, ka rezultāti ir ticami. Vērtējot iegūto datu atbilstību normālajam sadalījumam bija aprēķināts Kolmogorova-Smirnova koeficients, dati ir parametriski (p < 0,01). Pēc Kolmogorova-Smirnova koeficienta aprēķināšanas apmierinātības ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti vidējie rādītāji bija parametriski sadalīti (p < 0,01).
Tāpēc, lai novērtētu saistību starp paliatīvās aprūpes pieejamības vidējiem radītājiem un apmierinātības ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti vidējiem radītājiem, bija aprēķināti Pīrsona korelācijas koeficienti. Analizējot pētījumā iegūtos rezultātus 6. tabulā var redzēt, ka starp paliatīvās aprūpes pieejamības radītājiem un apmierinātības ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti rādītājiem pastāv statistiski nozīmīga, pozitīva, cieša saistība (r = 0,612, p = 0,000), kas norāda uz to, ka, pieaugot paliatīvās aprūpes pieejamības rādītājiem, pieaug apmierinātības ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti rādītāji.
6. tabula. Paliatīvās aprūpes pieejamības saistība ar respondentu apmierinātību ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti (n = 65; p < 0,01**)
| Mainīgie |
Paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamība |
Apmierinātība ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti |
| Paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamība |
Koeficients (r) |
- |
0,612** |
| Nozīmība (p) |
- |
0,000 |
| Apmierinātība ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti |
Koeficients (r) |
0,612** |
- |
| Nozīmība (p) |
0,000 |
- |
Secinājumi
Vērtējot respondentu apmierinātību ar valsts apmaksāto paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību Latgalē, tika konstatēts, ka respondenti ir daļēji apmierināti ar valsts apmaksāto paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību Latgalē, pamatojot to ar neapmierinošu pakalpojumu pieejamību attāluma ziņā no dzīves vietas, ierobežotu piekļuvi veselības aprūpes speciālistiem, kuri nodrošina paliatīvo aprūpi viņu reģionā/pilsētā un ilgu gaidīšanas laiku valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.
Respondenti ir neapmierināti ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti Latgalē. Par galvenajiem neapmierinātības kritērijiem tiek minēti: paliatīvās aprūpes speciālista un medicīnas māsu kompetences, kā arī paliatīvās aprūpes speciālista un medicīnas māsu sniegtie pakalpojumi.
Pastāv statistiski nozīmīga saistība starp paliatīvās aprūpes pieejamības radītājiem un apmierinātības ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti rādītājiem, kas norāda uz to, ka, pieaugot paliatīvās aprūpes pieejamības rādītājiem, pieaug apmierinātības ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti rādītāji.
Priekšlikumi
Pamatojoties uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem ir izvirzītas vairākas praktiskas rekomendācijas (ieteikumi):
- Nepietiekams speciālistu skaits var izraisīt nepietiekamu aprūpes kvalitāti, ilgstošus gaidīšanas laikus un izsmeltus resursus. Tas ietekmē ne tikai pacientus, bet arī viņu ģimenes un aprūpētājus, radot emocionālu un fizisku slodzi. Lai risinātu šo speciālistu trūkumu, nepieciešams pievērst uzmanību izglītības un apmācības programmu attīstībai paliatīvajā aprūpē. Ir svarīgi radīt pievilcīgu vidi ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem (t.sk. māsām), lai tie izvēlētos specializēties un strādāt šajā jomā, piemēram, izstrādāt speciālas izglītības un apmācības programmas paliatīvās aprūpes jomā (tālākizglītība), piedāvājot gan teorētisku, gan praktisku apmācību, nodrošināt finansiālu atbalstu un stipendijas tiem, kuri izvēlas specializēties paliatīvā aprūpē, ka arī nodrošināt optimālus darba apstākļus, piedāvājot modernu aprīkojumu, ergonomiskus darba apstākļus un citus labvēlīgus darba vidi veidojošus faktorus.
- Lai uzlabotu paliatīvās aprūpes pieejamību un efektivitāti, būtisks solis ir izstrādāt un ieviest strukturētas vadlīnijas pacientu identificēšanai un aprūpei, īpaši to, kuriem nepieciešama agrīna paliatīvā aprūpe. Šādu vadlīniju izveide nodrošina konsekventu un koordinētu pieeju, uzlabojot kopējo paliatīvās aprūpes kvalitāti un efektivitāti. Kopīgi izstrādāts aprūpes plāns, definējot mērķus un procedūras agrīnās paliatīvās aprūpes sniegšanai, nodrošina saskaņotu un efektīvu darbību visiem iesaistītajiem veselības aprūpes speciālistiem.
- Lai uzlabotu informācijas pieejamību un samazinātu informācijas izolāciju paliatīvajā aprūpē, ir nepieciešams veikt vairākus pasākumus. Piemēram, tā ir digitalizācija un tiešsaistes resursu izveide, proti, kopīgas datu bāzes izveide, lai sniegtu pacientiem, ģimenēm un aprūpētājiem vieglu piekļuvi aktuālai un uzticamai informācijai par paliatīvo aprūpi un jaunām finansētām programmām. Tiešsaistes platformas un mobilās lietojumprogrammas varētu piedāvāt izglītojošus materiālus, video saturu un resursus, kas attiecas uz dažādām slimībām diagnozēm un aprūpes procedūrām (piem., stomas aprūpe, urīnpūšļa iztukšošana, izgulējumu apstrāde utt.).
